Vai sāpju māktie reiz iegūs mieru?

VAI Jūs vēlētos pieredzēt galu visām ciešanām — ne tikai savējām, bet arī visas cilvēces ciešanām? Ieklausieties šādos gadījumos.

Sonjaia sāpes bija jāpiedzīvo pārpārēm. Vispirms Sonja atklāja, ka vīrs viņu krāpj jau desmit gadu. Tad viņas jaunākais dēls inficējās ar HIV vīrusu un nomira ar AIDS. Pēc diviem gadiem saslima otrs dēls, un drīz arī viņš nomira ar AIDS. ”Slimības beidzamais posms vilkās ļoti ilgi,” atceras Sonja. ”Dēlam bija smaga depresija, viņam izkrita mati un pasliktinājās redze. Es ļoti cietu.”

Fabiana, kāda brazīliešu studente, bija noraizējusies par pasaulē valdošo sociālo netaisnību. Bet tad traģēdija skāra viņas pašas dzīvi. Viņas brālis, kas cieta no depresijas, izdarīja pašnāvību. Kad jaunā sieviete zaudēja darbu, draudzene ieteica apmeklēt pai-de-santo (pūšļotāju), jo domāja, ka Fabianu kāds ir nobūris un tāpēc viņa pieredz visas šīs nelaimes. Bet pūšļotājs nesniedza nekādu atvieglojumu. Tieši pretēji, Fabiana jutās nomocījusies un savu likstu dēļ vairs nevarēja gulēt.

Anai bēdas dzīvē sākās daudz agrāk. ”Kad biju tikai vienu gadu veca,” viņa stāsta, ”māte mani pameta, tāpēc mani paņēma vecmāmiņa.” Pēc tam, kad Anai bija tikai trīs gadi, vecmāmiņa nomira. Meitenīti nosūtīja uz bāreņu patversmi Riodežaneiro, un viņa tajā palika līdz 13 gadu vecumam. ”Tur pret mums izturējās ļoti slikti, un es kļuvu dumpīga,” viņa saka. ”Paaugusies es sacēlos gandrīz pret visu.”

Ciešanas savā dzīvē, šķiet, izjūt ikviens cilvēks — katrs citādas. Mēs tik tiešām uzzinām par cilvēku traģēdijām ik dienas, kad vien skatāmies, lasām vai klausāmies ziņas. ”Mūsu.. masu komunikācijas līdzekļu ērā ir kļuvis praktiski neiespējami izvairīties no tā, ka pastāvīgi tiec apbērts ar sliktām ziņām,” raksta Dr. Mērija Saiksa Vailija. ”Kari, dabas katastrofas, rūpniecības katastrofas, asinsplūdi uz autostrādēm, noziedzība, terorisms, ļaunprātīga seksuāla izmantošana, izvarošana, vardarbība ģimenē — tas viss padara traumējošus notikumus par šausmīgu un ikdienēju 20. gadsimta vadmotīvu.” Kristiešu apustulis Pāvils reālistiski rezumēja cilvēku pieredzi: ”Visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes.” (Romiešiem 8:22.)

Bet kā ir ar jums? Vai jums jāpieredz sāpes un ciešanas? Uz kādu atvieglojumu jūs varat cerēt? Vai jūs reiz iegūsiet patiesu mieru? Sonja, Fabiana un Ana saņēma īstu mierinājumu un sajuta mieru. Jūs varat par to izlasīt nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]