Garīgā brīvība cietumniekiem

”MĒS jūs gaidījām.” ”Dažas pēdējās naktis es sapņoju, ka jūs ierodaties pie mums.” ”Paldies par to, ka norīkojāt kādu, kas mūs regulāri apmeklētu.” ”Mēs vēlamies izteikt savu pateicību par visām svētībām, ko nepelnīti saņemam no Jehovas un viņa organizācijas, un par īstajā laikā doto garīgo uzturu.”

Kāda iemesla dēļ tika izteikta šāda pateicība? Šos vārdus ir sacījuši ieslodzītie dažādos Meksikas cietumos. Viņi augstu vērtē uzmanību, ko viņiem veltī Jehovas liecinieki un kas viņiem ir devusi garīgu brīvību, kaut arī viņi ir cietumā. Meksikā ir 42 cietumi, kur Jehovas liecinieki regulāri gādā par ieslodzīto garīgajām vajadzībām. Šīs vietas sauc par sociālās rehabilitācijas centriem (Centro Readaptación Social). Dažos cietumos pat regulāri notiek kristīgas sapulces, un tām ir ļoti labas sekmes. Piemēram, kādā nesenā ziņojumā bija teikts, ka šajos cietumos sapulces apmeklē apmēram 380 cilvēku. Tajā laikā tika vadītas vidēji 350 Bībeles studijas. Trīsdesmit septiņi cilvēki tika atzīti par atbilstošiem, lai sāktu sludināt, un 32 veltīja savu dzīvi Jehovam un simbolizēja to, kristīdamies ūdenī.

Kā notiek šis darbs

Kā Jehovas liecinieki sludina šajās vietās? Vispirms viņi dodas pie atbildīgajām amatpersonām, lai lūgtu rakstisku atļauju iekļūt cietumā, un paskaidro savu apciemojumu mērķi — mācīt ieslodzītajiem, kā tie var uzlabot savu dzīvi un kalpot Dievam tā, kā viņš to vēlas.

Varas iestādes vienmēr ir devušas atļauju. Tajās strādājošie ierēdņi augstu vērtē Bībeles mācības, kas tiek piedāvātas ieslodzītajiem. Cietumu priekšniecība ir konstatējusi, ka Jehovas liecinieki ievēro šajās vietās pastāvošos drošības noteikumus. Tā atļauj kristīgajiem kalpotājiem, kas apmeklē cietumus, lietot kabinetus, ēdamzāles un darba telpas, lai tur varētu vadīt sapulces. Vienā no cietumiem lieciniekiem pat atļāva uzcelt mazu Ķēniņvalsts zāli, kā pastāstīja kāds ceļojošais pārraugs Meksikas dienvidaustrumos. Lūk, ko viņš stāsta.

”Kad 1991. gada sākumā mēs sākām apmeklēt cietumu Tevantepekā (Oahaka), mēs tur atradām cilvēkus, kas ļoti alka pēc garīguma. Drīz mēs sākām vadīt 27 Bībeles studijas. Ņemot vērā cietumnieku interesi, tika paredzēts organizēt visas piecas draudzes sapulces. Viens no ieslodzītajiem, kam bija liela mīlestība pret Jehovu, nolēma cietuma teritorijā uzcelt mazu Ķēniņvalsts zāli, lai būtu vieta, kur varētu notikt sapulces. Viņš devās pie cietuma direktora pēc atļaujas, un varas iestādes izrādīja ļoti lielu pretimnākšanu. 1992. gada decembra sākumā seši cietumnieki tika atzīti par atbilstošiem, lai kļūtu par labās vēsts sludinātājiem. Tā kā bija tik laba garīgā izaugsme, ieplānojām cietumā svinēt Atceres vakaru. Mēs lūdzām cietuma direktoram atļauju ienest simbolus — maizi un vīnu — un pēc četru stundu ilgas sarunas šo atļauju arī saņēmām.

Gadījās tā, ka 1993. gada 3. aprīlī (trīs dienas pirms Atceres vakara svinībām) daži ieslodzītie tika atbrīvoti. Kad viens no viņiem, kas bija sludinātājs, saņēma dokumentus par atbrīvošanu, viņš izteica vēlēšanos parunāt ar cietuma direktoru, lai saņemtu atļauju palikt cietumā līdz Atceres vakara svinībām. Direktors bija ļoti pārsteigts, jo šādi lūgumi netiek izteikti pārāk bieži, bet, ņemot vērā ieslodzītā lielo vēlēšanos apmeklēt Atceres vakaru tieši šeit, cietumā, viņš piekrita. Atceres vakaru apmeklēja 53 cilvēki, un programmas beigās viņu acīs bija sariesušās prieka asaras. Mēs vienojāmies nosaukt šo grupu ”Brīvība Sereso”, jo šie cilvēki ir brīvi garīgā ziņā.”

Jehovas liecinieku darbu šajās vietās vērtē ļoti augstu. Vienā no labošanas iestādēm kāds atbildīgs darbinieks atklāti iesaka ieslodzītajiem ”terapiju” — ātrākai rehabilitācijai apmeklēt Jehovas liecinieku sapulces.

Sekmīga rehabilitācijas programma

Jehovas liecinieku darbības rezultāts ir daudzu ieslodzīto pilnīga rehabilitācija. Kaut arī bieži vien cilvēki, kas bijuši cietumā, pēc atbrīvošanas atgriežas pie noziedzīga dzīves veida, tomēr tie, kas patiesi ir pieņēmuši Dieva Rakstu vēsti, ir izmainījušies pilnīgi. Viņu pārveidošanās atsauc atmiņā apustuļa Pāvila vārdus: ”Ne netikli, ..ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību. Un daži no jums bija tādi. Bet jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus vārdā un mūsu Dieva garā.” (1. Korintiešiem 6:9—11.)

Kad šie cilvēki izsaka savas izjūtas, var redzēt, cik ļoti ir mainījusies viņu personība. Migels, kas atrodas Kampečes pilsētas Kampečes cietumā, izsakās šādi: ”Tagad es ar prieku varu uzskatīt, ka esmu starp citām avīm, kam ir tā cerība, par kuru runāts 2. Pētera 3:13 un Mateja 5:5.” Hosē, kas atrodas Kampečes štata cietumā Kobenā, teica: ”Kaut arī es esmu cietumnieks un mani noziegumi ir ļoti smagi, es saprotu, ka Jehova ir ļoti žēlsirdīgs un uzklausa manas lūgšanas. Viņš var piedot manus pārkāpumus un dot man iespēju atlikušo dzīves daļu pavadīt, izplatot labo vēsti par Dieva Valstību. Paldies mūsu vecākajiem par to laiku, ko viņi veltī, apmeklēdami mūs cietumā, tā ka mēs varam gūt labumu no solījumiem par Dieva Valstību. Kādas iepriecinošas svētības! Vai es varu teikt, ka esmu ieslodzītais? Nē, nevaru — Jehova ir devis man nepieciešamo garīgo brīvību.”

Kas liek slepkavām, izvarotājiem, ļaunprātīgiem dedzinātājiem, zagļiem un citiem noziedzniekiem mainīties un kļūt par kristiešiem, kas dzīvo kārtīgu dzīvi? Kā teica iepriekš minētie vīrieši, viņus spēja pārveidot Dieva Raksti un patiesi dievbijīgu cilvēku labā sabiedrība. Gadījums ar Tibursio, kas ir ieslodzīts labošanas iestādē Masatlanā (Sinaloa), parāda, kādi panākumi ir šai rehabilitācijas programmai. Šis vīrietis atradās Konkordijas (Sinaloa) cietumā, kur viņam bija nepatikšanas nevaldāmā rakstura dēļ. Tibursio sieva bija Jehovas lieciniece, un viņš mēdza pret to izturēties rupji — pat tad, kad sieva viņu apmeklēja cietumā. Bet sieva bija pacietīga un joprojām nāca pie viņa, tāpēc Tibursio palūdza viņam atnest grāmatu Tu vari dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemesa, un pats sāka to studēt. Pēc tam viņš lūdza, lai kāds nāktu uz cietumu un studētu ar viņu. Tibursio garīgā izaugsme sekmējās, un viņa attiecības ar citiem sāka uzlaboties. Viņu pārcēla uz cietumu Masatlanā, kur ir Bībeles studiju grupa, un tagad šis vīrietis ir sludinātājs. Tibursio saka: ”Tagad es esmu ļoti pateicīgs, ka kopā ar citiem ieslodzītajiem, kā arī savu sievu un bērniem varu šeit klausīties Bībeles patiesību un varu dzīvot ar cerību, ka drīzā nākotnē es tikšu atbrīvots un varēšu apmeklēt visas kopsanāksmes un draudzes sapulces.”

Arī Konrado ir ļoti pateicīgs par izmaiņām, ko viņš spējis izdarīt savā dzīvē. Konrado laulībā problēmas bija samilzušas tiktāl, ka sieva viņu pameta. Tāpēc viņš meklēja mierinājumu narkotiku lietošanā. Ar laiku jau viņš pats tirgojās ar narkotikām. Konrado tika arestēts, un viņam tika piespriests ieslodzījums par marihuānas un kokaīna kravas transportēšanu. Cietumā bija ieslodzīto grupa, kas studēja Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, un arī Konrado tika uzaicināts mācīties kopā ar viņiem. Savas izjūtas Konrado apraksta šādi: ”Mani iespaidoja tas, cik kārtīgi tika vadītas sapulces, mācību programma, kurā tika izmantotas publikācijas, un fakts, ka viss bija balstīts uz Bībeli. Es bez kavēšanās palūdzu, lai ar mani studētu Bībeli, un sāku apmeklēt sapulces.” Tas bija 1993. gada janvārī. Tagad Konrado ir atbrīvots, un kristiešu draudzē turpinās viņa garīgā izaugsme.

Tresmarijas salas

Meksikā ir kāda drūma ieslodzījuma vieta, ko veido četras salas; to nosaukums ir Tresmarijas salas. Cietumnieki var brīvi pārvietoties pa šīm salām, kurās viņi izcieš sodu. Daži šeit dzīvo kopā ar sievu un bērniem.

Salās tika nodibināta maza draudze. Reizi mēnesī uz turieni dodas trīs brāļi no Masatlanas — viņi palīdz vadīt sapulces, sagādā literatūru, kā arī uzmundrina brāļus. Dažreiz šajā draudzē viesojas rajona pārraugs. Sapulces apmeklē vidēji 20 līdz 25 cilvēki. Draudzē ir četri kristīti un divi nekristīti sludinātāji. Ceļojošais pārraugs ziņo, ka ”daži iet ar kājām 17 kilometru, lai svētdienās apmeklētu sapulces, un viņiem pēc sapulces steigšus jādodas atpakaļ, lai paspētu uz pārbaudi. Viņiem ejot ātrā gaitā, atpakaļceļš aizņem vairāk nekā divas stundas.” Viens no brāļiem, kas apguva patiesību šajā cietumā, nesen teica: ”Agrāk es visu laiku domāju, kā drīzāk tikt laukā, bet tagad tas var notikt, kad vien Jehova vēlas, jo jebkurā gadījumā man ir daudz darāmā arī šeit iekšā.”

Mēs esam ļoti priecīgi, redzot, ka patiesība ar savu spēku dod brīvību godprātīgiem cilvēkiem, kas vēlas būt patīkami Jehovam. Vairāk nekā divpadsmit no tiem, kas uzzināja patiesību cietumā, ir atbrīvoti, kristījušies un tagad, būdami Dieva kalpotāji, dzīvo godājamu dzīvi, un daži pat ir kļuvuši par draudzes vecākajiem. Ir ārkārtīgi spēcīgi izpaudies Bībelei piemītošais spēks dziedēt sirdis un pārveidot cilvēkus. Tiklīdz šie vīrieši, kas savu noziegumu dēļ atrodas ieslodzījumā, sāk iet pa Dieva Rakstu gaismas teku, viņi izjūt patieso brīvību, ko bija apsolījis Jēzus, sacīdams: ”Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:32; Psalms 119:105.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 23. lpp.]

Daudzi ir guvuši labumu no cietumā iepazītās kristīgās patiesības