”Dāvida nams” — fakts vai izdomājums?

DĀVIDS — ganu zēns, kas kļuva par mūziķi, dzejnieku, karavīru, pravieti un ķēniņu — Bībelē attēlots kā īpaši ievērojama persona. Viņa vārds tajā minēts 1138 reizes; izteiciens ”Dāvida nams”, kurš parasti attiecas uz Dāvida dinastiju, ir lietots 25 reizes. (1. Samuēla 20:16.) Vai ķēniņš Dāvids un viņa dinastija ir tikai izdomājums? Par ko liecina arheoloģiskie atradumi? Nesen arheoloģiskajos izrakumos Teldanā Galilejas ziemeļos tika izdarīts nozīmīgs atklājums, kas — kā tiek ziņots — apstiprina Dāvida un viņa dinastijas pastāvēšanas faktu.

Arheologu grupa profesora Avrahama Birana vadībā 1993. gada vasarā attīrīja kādu teritoriju ārpusē pie senās Danas ārējiem vārtiem. Viņi atsedza bruģētu laukumu. Melns bazalta akmens, kas bija redzams ārā no zemes, tika izkustināts bez pūlēm. Kad akmeni pagrieza pret pēcpusdienas sauli, kļuva redzami burti. ”Ak, mans Dievs, mēs esam atraduši uzrakstu!” iesaucās profesors Birans.

Profesors Birans un viņa kolēģis profesors Josefs Navehs no Ebreju universitātes Jeruzalemē nekavējoties uzrakstīja zinātnisku ziņojumu par atklāto uzrakstu. Uz šo ziņojumu balstītajā rakstā, kas bija publicēts žurnālā Biblical Archaeology Review, 1994. gada marta—aprīļa numurā, bija teikts: ”Nemaz tik bieži negadās, ka arheoloģisks atradums tiek minēts New York Times pirmajā lappusē (nemaz nerunājot par žurnālu Time). Bet tieši tā pagājušajā vasarā notika ar atradumu, kas tika uziets Teldanā — jaukā uzkalnā Galilejas ziemeļos Hermona kalna piekājē līdzās vienai no galvenajām Jordānas upes ūdenssatecēm.

Šeit Avrahams Birans un viņa arheologu grupa atrada nozīmīgu devītā gadsimta p.m.ē. uzrakstu, kurā minēts gan ”Dāvida nams”, gan ”Izraēla ķēniņš”. Tā ir pirmā reize, kad vārds ”Dāvids” ir atrasts kādā senā uzrakstā ārpus Bībeles. Vēl jo svarīgāk ir tas, ka šajā uzrakstā ir runa nevis par kādu nezināmu Dāvidu, bet par Dāvida namu — izcilā Izraēla ķēniņa dinastiju.

”Izraēla ķēniņš” ir apzīmējums, kas bieži sastopams Bībelē, īpaši Ķēniņu grāmatā. Taču šis atradums, iespējams, ir senākā atsauce uz Izraēlu nebībeliskajos semītu rakstos. Ja šis uzraksts vispār kaut ko pierāda, tad katrā ziņā tas apstiprina faktu, ka gan Izraēla, gan Jūdeja — pretēji dažu mācītu Bībeles apstrīdētāju apgalvojumiem — tajā laikā bija nozīmīgas ķēniņvalstis.”

Uzraksta datējuma pamatā ir burtu formas izpēte, netālu no akmens fragmenta atrastās keramikas analīze, kā arī uzraksta satura analīze. Visas trīs metodes liecina par vienu un to pašu periodu — devīto gadsimtu p.m.ē., mazliet vairāk nekā simts gadus pēc ķēniņa Dāvida dzīves laika. Zinātnieki uzskata, ka uzraksts ir bijis daļa no uzvaras pieminekļa, ko Danā uzcēluši aramieši, kuri bija ienaidnieki gan ”Izraēla ķēniņam”, gan ”[ķēniņam no] Dāvida nama”. Aramieši, kas pielūdza plaši pazīstamu vētras dievu Hadadu, dzīvoja austrumos no izraēliešiem.

Nākamajā vasarā, 1994. gadā, tika atrasti vēl divi šī akmens fragmenti. Profesors Birans ziņo: ”Šajos divos fragmentos ir atrodams aramiešu dieva Hadada vārds, kā arī atsauce uz kauju starp izraēliešiem un aramiešiem.”

Galvenais fragments, kas tika atrasts 1993. gadā, satur 13 daļēji saskatāmas rindas senebreju rakstā. Uzraksta tapšanas laikā vārdu atdalīšanai tekstā tika lietoti punkti. Taču vārdi ”Dāvida nams” ir uzrakstīti kā viens vārds ar burtiem ”bytdwd” (transliterēts ar latīņu burtiem), nevis šādi: ”byt” (nams), pēc tam punkts un tad ”dwd” (Dāvids). Saprotams, par burtu kopas ”bytdwd” interpretāciju ir izraisījušās diskusijas.

Lingvistikas speciālists profesors Ansons Reinijs paskaidro: ”Josefs Navehs un Avrahams Birans neizskaidroja uzrakstu visos sīkumos, jo viņi, iespējams, pieņēma, ka lasītājiem būtu jāzina šāds fakts: vārdu atdalītājs starp diviem komponentiem šādā konstrukcijā bieži tiek izlaists, sevišķi tad, ja šī kombinācija ir vispārzināms īpašvārds. ”Dāvida nams” devītā gadsimta vidū p.m.ē. noteikti bija šāds īpašvārds — politisks un ģeogrāfisks nosaukums.”

Vēl viena arheoloģiska liecība

Pēc šī atklājuma profesors Andrē Lemērs, Mešas akmens (to sauc arī par moābiešu akmeni)a speciālists, ziņoja, ka uzrakstā uz Mešas akmens arī ir pieminēts ”Dāvida nams”. 1868. gadā atrastajam Mešas akmenim ir daudz kopīgu iezīmju ar Teldanas akmeni. Tie abi ir datēti ar devīto gadsimtu p.m.ē., abi ir no viena un tā paša materiāla, tiem ir līdzīgi izmēri, un uzraksti uz tiem ir gandrīz identiskā semītu rakstā.

Kad bija no jauna rekonstruēta kāda no bojātajām rindām uz Mešas akmens, profesors Lemērs par šo jauno rekonstrukciju rakstīja: ”Gandrīz divus gadus pirms Teldanas fragmenta atrašanas es secināju, ka Mešas akmens satur atsauci uz ”Dāvida namu”. [..] Cēlonis, kāpēc šai atsaucei uz ”Dāvida namu” nekad iepriekš netika pievērsta uzmanība, ļoti iespējams, ir saistīts ar faktu, ka Mešas akmens tekstam nekad nav bijis pienācīga editio princeps [pirmizdevuma]. Tieši to es gatavoju patlaban, 125 gadus pēc Mešas akmens atrašanas.”

Šāda arheoloģiska informācija ir ļoti interesanta, jo Dāvida vēsturiskumu apliecināja gan kāds eņģelis, gan pats Jēzus, gan viņa mācekļi, gan ļaudis kopumā. (Mateja 1:1; 12:3; 21:9; Lūkas 1:32; Apustuļu darbi 2:29.) Arheoloģiskie atradumi skaidri apstiprina, ka Dāvids un viņa dinastija — ”Dāvida nams” — ir realitāte, nevis izdomājums.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 31. lpp.]

Teldanas fragments*, atrasts 1993. gadā Galilejas ziemeļos, Danas pilsētā

* Zīmējuma pamatā ir fotogrāfija, kas bija publicēta preses izdevumā Israel Exploration Journal.