Senā uzrakstā pieminēta tauta, ko sauca par Izraēlu

ĒĢIPTES muzejā Kairā glabājas granīta stēla, kurā iemūžinātas faraona Marneptas uzvaras. Pēc vēsturnieku aprēķiniem, šis faraons, kas bija Ramzesa II trīspadsmitais dēls, ir valdījis no 1212. līdz 1202. gadam p.m.ē. — tātad tajā vēstures periodā, kad senajā Izraēlā pamazām tuvojās beigām soģu laiki. Divās pēdējās rindās uz Marneptas stēlas rakstīts: ”Kanaāna ir izlaupīta. Aškalona ir sagrābta, Gezera ir ieņemta, un Janoama ir pilnīgi sagrauta. Izraēls ir izpostīts, un viņa sēklas vairs nav.”

Ko šajā tekstā apzīmē vārds ”Izraēls”? Hieroglifu rakstībā tika lietotas īpašas zīmes, ko sauc par determinatīviem, — tās netika izrunātas, bet rakstītājs tās pievienoja hieroglifiem, lai norādītu, pie kādas jēdzieniskas kategorijas attiecīgais vārds pieder. Publikācijā The Rise of Ancient Israel (Senās Izraēlas sākums) teikts: ”Trim jēdzieniem — Aškalona, Gezera un Janoama — ir pievienoti determinatīvi, kas paskaidro, ka tās ir pilsētas. [..] Turpretī determinatīvs pie vārda ”Izraēls” norāda, ka tā ir tauta.” (Kursīvs mūsu.)

Ar ko šis teksts ir nozīmīgs? Žurnāla Biblical Archaeology Review redaktors Heršels Šenkss paskaidro: ”Marneptas stēla apstiprina, ka 1212. gadā p.m.ē. pastāvēja tauta, ko sauca par Izraēlu, un ka Ēģiptes faraons ne tikai zināja par tās eksistenci, bet arī uzskatīja uzvaru pār šo tautu par pietiekami lielu panākumu, lai ar to palepotos.” Tuvo Austrumu arheoloģijas profesors Viljams Devers raksta: ”Marneptas stēla nepārprotami norāda: Kanaānā ir tauta, kura pati sevi dēvē par ”Izraēlu” un kuru arī ēģiptieši tāpēc sauc par ”Izraēlu”. Ēģiptiešiem nekādi nevar piedēvēt vēlmi sagrozīt faktus, lai pierādītu Bībeles patiesumu, un viņi nebūtu varējuši izgudrot tādu konkrētu un unikālu tautu kā ”Izraēls” paši saviem propagandas nolūkiem.”

Bībelē vārds ”Izraēls” pirmo reizi ir pieminēts vietā, kur stāstīts, ka šāds vārds tika dots patriarham Jēkabam. Jēkaba 12 dēlu pēcnācēji tika dēvēti par ”Izraēla bērniem”. (1. Mozus 32:23—29, 33; 35:9, 10.) Pēc daudziem gadiem gan pravietis Mozus, gan Ēģiptes faraons, runājot par šiem Jēkaba pēcnācējiem, lietoja vārdu ”Izraēls”. (2. Mozus 5:1, 2.) Marneptas stēla ir senākais šobrīd zināmais nebībeliskais teksts, kur pieminēta tauta, ko sauc par Izraēlu.

[Attēli 24. lpp.]

Marneptas stēla

Trīs pēdējo zīmju kombinācija (uzraksts lasāms no labās puses uz kreiso) — bumerangs, sēdošs vīrietis un sēdoša sieviete — norāda, ka Izraēls ir sveša tauta

[Norāde par autortiesībām]

Egyptian National Museum, Cairo, Egypt/Giraudon/The Bridgeman Art Library