Sargtorņa izglītības centrs izsūta misionārus

SARGTORŅA Bībeles Gileādas skolas audzēkņi ir mācījušies dažādās vietās. No 1943. gada līdz 1960. gadam 35 klases, ko veidoja studenti no 95 zemēm, ieguva īpašu izglītību telpās, kuras atradās Sautlānsingā (Ņujorka, ASV). Pēc tam skolu pārcēla uz pasaules galveno pārvaldi Bruklinā (Ņujorka), kur tā darbojās gandrīz 28 gadus. No 1988. gada līdz 1995. gada sākumam Gileādas skolas nodarbības notika Volkilā (Ņujorka).

Šajos gados skola ir paplašinājusi darbības lauku. Tās vadībā ir organizēts desmit nedēļu ilgs mācību kurss trim klasēm Meksikā; pieci šādi kursi ir organizēti Vācijā un divi — Indijā. Kopš 1987. gada papildus darbojas Kalpošanas mācību skola; šī skola ir darbojusies 34 zemēs, un tajā īpašu astoņu nedēļu mācību kursu apgūst jauni vīrieši, kas atbilst viņiem izvirzītajām prasībām. Gileādas 99. klases audzēkņi jaunuzceltajā Sargtorņa izglītības centrā Patersonā (Ņujorka) apguva 20 nedēļu mācību kursu, kurā bija iekļautas visas Bībeles studijas, Jehovas liecinieku mūsdienu vēstures un organizācijas apspriešana, kā arī daudzi padomi, kā veikt misionāru darbu ārzemēs.

Deviņdesmit devītās klases izlaidums notika 2. septembrī. Izlaiduma programma Sargtorņa izglītības centra jaunajā zālē ilga trīs stundas. Zāle bija pārpildīta. Ar elektronisko sakaru sistēmu palīdzību notiekošais tika pārraidīts uz Bēteles ēkām Patersonā, Volkilā un Bruklinā. Tā bija saviļņojoša diena ne tikai izlaiduma klases studentiem, viņu radiniekiem un tuviem draugiem, bet arī simtiem brīvprātīgo, kas bija piedalījušies brīnišķīgo jauno skolas ēku celtniecībā.

Ievadvārdus teica Kērijs Bārbers no Vadošās padomes, un viņš pievērsa uzmanību tam, cik nozīmīgs ir šis notikums. Viņš sacīja: ”Šeit būs centrs, no kura izplatīsies visizcilākā dievišķā izglītība, kāda jebkad ir sniegta uz Zemes.” Runātājs paskaidroja, ka pavisam drīz kulmināciju sasniegs karš starp sievas dzimumu un čūskas dzimumu. (1. Mozus 3:15.) Iespaidīgo sadursmi tuvojošos lielo bēdu laikā, viņš norādīja, pārdzīvos vienīgi tie, kam ir precīzas Dieva Rakstu zināšanas un kas rīkojas saskaņā ar tām.

”Mūsu pašreizējā izglītības programma,” viņš paziņoja, ”ir paredzēta, lai visa Jehovas tauta iegūtu brīnišķīgu briedumu, kāds aprakstīts Salamana Pamācībās 1:1—4: mācītos gudrību un disciplīnu, spētu iegūt sapratni, saņemtu pamācību, kas dod izpratni, taisnīgumu, tiesu, skaidrību un apdomību.” Kādā drošībā mēs esam, ja mums ir šādas garīgas īpašības!

Padomi izlaiduma klasei

Ievadvārdiem cita pēc citas sekoja piecas īsas runas, kas bija domātas izlaiduma klasei. Herolds Džeksons, kas agrāk bija pasniedzējs Gileādā, bet tagad ir galvenās pārvaldes loceklis Bruklinā, mudināja audzēkņus: ”Neatlaidīgi parādiet Dievam patīkamu pieticību”. Loids Berijs, kas ilgi ir bijis misionārs un tagad ir Vadošās padomes loceklis, runāja par tēmu ”Kalpot Jehovam pazemīgi”. Viņš izskaidroja, ka šī īpašība absolventiem būs ļoti svarīga, kad viņiem būs jāpielāgojas jaunām situācijām, kā arī jāveido attiecības ar citiem misionāriem, ar draudzēm, kurās viņi kalpos, un ar vietējiem cilvēkiem.

Karls Edamss, kas pašreiz kalpo par pasniedzēju Gileādā, apsprieda ar klasi jautājumu ”Uz kādu rīcību tevi pamudinās ticība?”. Viņš rosināja audzēkņus līdzināties nevis tiem izraēliešiem, kas gaudās par apstākļiem tuksnesī un ilgojās nokļūt atpakaļ Ēģiptē, bet gan Ābrahāmam, kurš domāja, ka problēmas atrisinās Dieva Ķēniņvalsts, nevis atgriešanās haldiešu Ūrā. (2. Mozus 16:2, 3; Ebrejiem 11:10, 15, 16.) Skolas sekretārs Jūlisīss Glass izmantoja 73. psalmā aprakstīto gadījumu ar Asafu, lai pamācītu izlaiduma klasi ar runu ”Pārskaiti savas svētības”. Savukārt Alberts Šrēders, Vadošās padomes Mācību komitejas loceklis, runāja par tēmu ”Jehova gādā”. Lai apliecinātu šo gādību, viņš norādīja uz pašu Gileādas skolu un tās nozīmi apjomīgajā sludināšanā un mācekļu gatavošanā.

Pēc tam auditorija ar dedzīgu interesi noklausījās Sargtorņa biedrības prezidenta Miltona Henšela runu ”Locekļi savā starpā”. Brālis lasīja un plaši komentēja 12. nodaļu no Vēstules romiešiem. Viņš sacīja arī šādus vārdus: ”Mums jāņem vērā, ka mums ir ļoti ciešas attiecības ar citiem kalpotājiem draudzē.” Viņš piebilda: ”Ir labi, ja vienmēr domājam cits par citu kā par Jehovas īpašumu. Allaž būsim izpalīdzīgi, nevis kritizēsim citus un meklēsim viņu vainas. Kad saglabājam kristiešu draudzes garīgo vienotību, mēs palīdzam paši sev.” Prezidents pastāstīja, kā šāda palīdzība var izpausties, kad tiek gatavots ēdiens misionāru mājās, — būtu labi padomāt par to, ka visi, iespējams, nevar ēst vienu un to pašu. Tāpat viņš skubināja absolventus būt izpalīdzīgiem, nevis kritiski noskaņotiem, kad viņi piedalās tīruma kalpošanā kopā ar nabadzīgiem kristiešiem. Ja patiešām būsim izpalīdzīgi, stiprināsim un uzmundrināsim cits citu, norādīja brālis Henšels, tad ”Jehova mūs mīlēs par to”. Cik lieliska pamācība misionāriem, jo viņi kalpos zemēs, kas pamatīgi atšķiras no tām, kuras viņi ir atstājuši!

Tuvāka iepazīšanās ar klasi

Deviņdesmit devītās klases 48 studenti vidēji bija 32 gadus veci un jau vairāk nekā 11 gadu kalpoja pilnu slodzi.

Intervijas, kas bija ietvertas izlaiduma programmā, ļāva auditorijai labāk iepazīt dažus no viņiem. Nikija Lībla no ASV un Saimons Boltons no Anglijas pastāstīja gadījumus, kuros tika pārbaudīta viņu ticība tam, ka Jehova parūpēsies par viņu materiālajām vajadzībām. Viņi bija izjutuši Jehovas rūpes, kad joprojām ierādīja pilnas slodzes kalpošanai galveno vietu dzīvē.

Izabella Kazāna, kuras dzimtā valoda ir franču valoda, teica, ka viņa mācījusies arābu valodu, lai sludinātu arābiski runājošiem cilvēkiem viņas dzimtajā zemē. Kad viņa 1987. gadā sāka to darīt, Parīzē bija viena neliela grupiņa, ko veidoja tikai četri arābiski runājoši brāļi, kā arī viņa pati un vēl kāda māsa, kura mācījās šo valodu. (Tas nenācās viegli. Lai sapulcēs varētu sniegt komentārus, viņas katru nedēļu astoņas stundas gatavojās Sargtorņa studēšanai.) Vai šis darbs izrādījās pūļu vērts? Šobrīd visā Francijā arābu valodā runājošie liecinieki ir organizēti piecos rajonos. Cits students — Miko Puro — stāstīja, ka skolā apgūtā franču valoda viņam ļāvusi sludināt afrikāņu bēgļiem viņa dzimtajā Somijā, un tā būs vērtīga arī Beninā, kur viņš tagad kalpos par misionāru. Bonija Bouza atcerējās, ar kādām pūlēm viņa mācījusies tekoši runāt franciski, lai varētu sekmīgi kalpot Kvebekā (Kanāda). Savukārt Bjarki Rasmusens no Dānijas runāja par to, ko viņi ar sievu bija piedzīvojuši, gadiem kalpodami Farēru salās. Patiesi, jaunie misionāri ir pieredzējuši pilnas slodzes kalpotāji.

Absolventi tika nosūtīti uz 19 zemēm Āfrikā, Centrālamerikā, Dienvidamerikā, Austrumeiropā un Austrumu zemēs. Iepriekšējo klašu absolventi jau ir kalpojuši vairāk nekā 200 zemēs. Daudzi no šiem absolventiem joprojām rosīgi kalpo savās norīkojumu vietās. Tagad jaunie misionāri viņiem pievienojas, lai turpinātu izplatīt liecību par Ķēniņvalsti līdz pasaules malām. (Apustuļu darbi 1:8.)

[Attēli 25. lpp.]

Nodarbības Sargtorņa izglītības centra klasēs

[Attēls 26. lpp.]

Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 99. izlaiduma klase

Šajā sarakstā rindas ir numurētas, sākot ar priekšējo, un katrā rindā absolventi uzskaitīti no kreisās puses uz labo:

1) S. Hefija, E. Railija, D. Mortensena, A. Onebla, Dž. Boltone, Dž. Pūla, Dž. Sīmesa, L. Souza; 2) B. Pašņicka, D. Šeperda, V. Pašņickis, J. Jarvinena, K. Paulsena, E. Rasmusena, K. Šveveja, L. Olsone; 3) E. Paulsens, T. Semsela, B. Bouza, E. Herisa, I. Kazāna, N. Lībla, P. Souza, J. Puro; 4) K. Lāgers, V. Lāgere, K. Goldena, S. Boltons, M. Džonsone, S. Džonsons, E. Lībls, B. Rasmusens; 5) D. Heriss, V. Semsels, O. Švevejs, R. Hefijs, L. Kazāns, T. Railijs, O. Jarvinens, M. Puro; 6) D. Mortensens, R. Goldens, L. Onebls, M. Šeperds, R. Bouzs, T. Sīmess, E. Pūls, J. Olsons.

[Attēli 27. lpp.]

Vēl arvien savās norīkojuma vietās: (pa kreisi) Gileādas pirmās un sestās klases absolventi Čārlzs Lītko ar sievu Fernu Brazīlijā; (apakšā) Gileādas septītās klases absolvente Marta Hesa Japānā