Dieva Rakstu skolnieku izlaidums
TĀPAT kā pirmā gadsimta kristieši, arī Jehovas liecinieki visā pasaulē ir pazīstami ar sludināšanu pa mājām. Šis darbs tika īpaši uzsvērts Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 102. klases izlaiduma programmas ievadvārdos.
Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis Alberts Šrēders 1997. gada 1. martā pievērsa uzmanību rakstam, kas bija publicēts kādā no pēdējiem Francijas žurnāla Le Point numuriem. Tajā tika ziņots par Romas katoļu nodomu uzsākt Itālijā sludināšanu pa mājām. ”Lai Vatikāna misionāri, sacenšoties ar Jehovas lieciniekiem to darbības laukā, nebūtu tukšām rokām,” teikts rakstā, ”Vatikāns ir gājis pat tik tālu, ka ir parūpējies par miljons Svētā Marka Evaņģēlija eksemplāru iespiešanu savu sūtņu vajadzībām, kuri nonāk saskarsmē ar lietpratējiem [Jehovas lieciniekiem] labās vēsts sludināšanā pa mājām.”
To vidū, kas izplata Dieva vārdus, izmantojot Jēzus lietpratīgās sludināšanas metodes, ir arī šie 48 absolventi. Uz Sargtorņa izglītības centru Patersonā (Ņujorka) viņi bija ieradušies no astoņām valstīm. Mācību laikā, kas ilga piecus mēnešus, viņi studēja pilnībā visu Bībeli. Apmācību kursā bija iekļautas arī tādas tēmas kā Dieva organizācijas vēsture, misionāru dzīves praktiskā puse un Dieva gara augļi. Tam visam bija viens mērķis — sagatavot studentus misionāru kalpošanai 17 valstīs, uz kurām viņi tika nosūtīti. Viņu izlaidums bija priecīgs notikums arī 5015 klātesošajiem, kuru vidū bija visdažādāko tautību pārstāvji. Kādus praktiskus padomus šie Gileādas skolas audzēkņi saņēma mācību noslēgumā?
Vērtīgie uzmundrinājuma vārdi jaunajiem misionāriem
Pēc programmas vadītāja ievadvārdiem pirmo īso runu, kurā bija praktiski padomi jaunajiem misionāriem, teica Vadošās padomes Personāla komitejas palīgs Ralfs Volss. Runas tēma bija ”Neaizmirstiet mīlestību”. Viņš pievērsa uzmanību Bībeles pravietojumam no 2. vēstules Timotejam, 3. nodaļas, kur teikts, ka šai pasaulei arvien vairāk trūks mīlestības. Tad viņš izteica jaunajiem misionāriem šādu laicīgu atgādinājumu, kas ir saskaņā ar mīlestības aprakstu no 1. Korintiešiem 13:1—7: ”Būdami misionāri, jūs varat pārsniegt kalpošanā nepieciešamo stundu skaitu. Jums var būt zināšanu pārpilnība, kas iegūta, mācoties Gileādā. Arī mēs varam centīgi strādāt virsstundas, veikdami kādu uzdevumu filiālē. Bet visas mūsu pūles un visi mūsu upuri nav nekas, ja aizmirstam mīlestību.”
Pēc tam runāja Vadošās padomes loceklis Kērijs Bārbers; viņa runas tēma bija ”Jehova mūs vada pretī uzvarai”. Kopš necilā iesākuma pēc 1. pasaules kara Dievs Jehova ir vadījis savus uzticīgos kalpotājus pretī uzvarai Valstības labās vēsts sludināšanā, kaut arī viņi ir sastapušies ar vajāšanām. Un 1931. gadā, par nepatiku kristīgās pasaules garīdzniecībai, Bībeles pētnieki (tā viņi toreiz bija pazīstami) pieņēma nosaukumu Jehovas liecinieki. ”Tagad 102. misionāru klases audzēkņiem, kas ieguvuši izglītību Gileādā, ir īpaša privilēģija aktīvi piedalīties šajā brīnišķīgajā darbā — darīt zināmu Dieva svēto vārdu visiem, kam vien iespējams,” paziņoja brālis Bārbers. Viņi pievienojas citiem misionāriem — to kopējais skaits ir 7131 —, kas ir mācījušies Gileādas skolā un ir palīdzējuši veikt Dieva vārdu sludināšanu aizvien lielākā mērogā, — 1943. gadā tā norisinājās 54 zemēs, bet pašlaik — jau 233 zemēs.
Nākamais runātājs, arī Vadošās padomes loceklis, Loids Berijs ir absolvējis 11. Gileādas klasi un vairāk nekā 25 gadus ir kalpojis par misionāru Japānā. Viņš uzmundrināja klausītājus ar runu ”Turies pie tā”. ”Daudz prieka jūs iegūsiet izturībā,” viņš teica audzēkņiem. Bet kā atalgojas izturība misionāra darbā vai kāda cita teokrātiska uzdevuma pildīšanā? ”Galvenais ir tas, ka mūsu izturība iepriecina Jehovas sirdi.. Var iegūt lielu gandarījumu, pārbaudījumos saglabājot uzticību.. Lai misionāra kalpošana kļūst par jūsu dzīves aicinājumu.. Jūsu atalgojums būs atzinīgais vērtējums: ”Labi.”” (Mateja 25:21; Salamana Pamācības 27:11.) Runas noslēgumā brālis Berijs sirsnīgi ieteica jaunajiem misionāriem ’turēties pie tā’ ar apņēmību, ka misionāru darbs kļūst par visu viņu dzīvi. (1. Timotejam 4:16.)
”Ko jūs ieraudzīsiet?” — šādu jautājumu iztirzāja Karls Edamss, kas ir piedalījies daudzu Gileādas klašu mācīšanā. Viņš norādīja, ka ne tikai no jauno misionāru redzes, bet arī no viņu sirds acīm ir atkarīgs tas, ko viņi ieraudzīs savās norīkojuma vietās. (Efeziešiem 1:18, JD.) Tas tika paskaidrots, pārrunājot, ko izraēliešu izlūki ieraudzīja, kad viņi apskatīja apsolīto zemi. Visi 12 izlūki redzēja vienu un to pašu, bet tikai divi uz apsolīto zemi skatījās no Dieva viedokļa. Arī misionāri uz daudz ko var raudzīties dažādi. Dažās valstīs, kur viņi kalpos, viņi varbūt redzēs nabadzību, ciešanas un bezcerību. Bet viņiem nevajadzētu reaģēt negatīvi un atsacīties no kalpošanas šādās zemēs. Brālis Edamss pastāstīja, ko kāda misionāre, kas nesen bija beigusi Gileādas skolu, teica par šo jautājumu: ”Šeit pieredzētais palīdzēja man saprast, ka man te jāpaliek. Šiem cilvēkiem ir nepieciešama cerība uz nākotni. Es gribu padarīt viņu dzīvi labāku.” Nobeigumā brālis Edamss mudināja jaunos misionārus uzskatīt zemes, uz kurām viņi tiek nosūtīti, par apgabaliem, kurus Jehova ir nolēmis iekļaut savā paradīzē, kas būs pa visu pasauli, un šo valstu iedzīvotājus — par iespējamiem jaunās pasaules sabiedrības locekļiem.
Pēdējo runu šajā programmas daļā teica Volass Liveranss, kas agrāk bija daudzus gadus pavadījis misionāra kalpošanā, bet tagad ir Gileādas skolas pasniedzējs. Viņa apspriestā tēma bija ”Rīkojies ar izpratni par Dieva brīnišķīgajiem darbiem”. Darbošanās ar izpratni sevī ietver rīcību, kurā izpaužas gudrība, apdomība un veselais saprāts. Izraēlas ķēniņam Saulam šo īpašību trūka. (1. Samuēla 13:9—13; 15:1—22.)
Viens veids, kā rīkoties ar izpratni, ir skatīties pozitīvi uz grūtībām, kas saistītas ar pielāgošanos jaunam dzīvesveidam, piemēram, jaunas valodas apgūšanu un iepazīšanos ar cilvēkiem. Tas, ko misionāri pieredz, sastopoties ar grūtībām un pārvarot dažādus šķēršļus, var padarīt viņus garīgā ziņā stiprākus, tāpat kā Jozua un Kālebs guva stiprinājumu, kad bija iekarojuši zemi, ko Dievs tiem bija piešķīris.
Intervijas
Programmas nākamajā daļā cita pēc citas sekoja intervijas. Herolds Džeksons intervēja Jūlisīsu Glasu — Gileādas skolas sekretāru un ilggadēju pasniedzēju, kuram pašlaik ir 85 gadi. Daudzi, kas vēl tagad kalpo par misionāriem, labi atceras viņu kā skolotāju, kas uzticīgi veic šo apmācības darbu. Nākamais programmā bija Marks Nūmers, kurš, pirms kļūt par pasniedzēju Gileādā, daudzus gadus bija pavadījis, kalpojot Āfrikā. Brālis Nūmers intervēja studentus par viņu kalpošanu piecus mēnešus ilgajā mācību laikā. Studentu pieredzētais skaidri parādīja, ka teritorijā ir tādi cilvēki, kas interesējas par Dieva Rakstiem.
Pēc tam Roberts Siranko un Čārlzs Molohans intervēja vairākus pieredzējušus vīriešus, kuri mācījās skolā, kas domāta filiāļu darbiniekiem. Starp viņu padomiem izlaiduma klasei bija arī padoms būt pazemīgiem un sekmēt draudzes vienotību. Viņi ieteica absolventiem neveidot konkrētu priekšstatu par to, kas viņus sagaida misionāra darbā, bet gan būt gataviem sastapties ar jebkuru situāciju. Šī padoma izmantošana nenoliedzami palīdzēs jaunajiem misionāriem izpildīt viņu uzdevumu būt Dieva Rakstu skolotājiem.
Pēdējā runa, ar kuru pie klausītājiem vērsās Vadošās padomes loceklis Teodors Jaračs, bija ”Kurš kuru ietekmē?”. Viņš paskaidroja — kad mēs, kristieši, parādām gara augļus, mums var būt laba ietekme uz citiem cilvēkiem. ”Misionāri, ko izsūta Jehovas organizācija, ir plaši pazīstami ar to, ka viņi labi ietekmē citus garīgā ziņā,” viņš atzīmēja. Pēc tam viņš citēja tādu cilvēku izteicienus, kuriem misionāru labais paraugs ir palīdzējis kalpošanā Dievam. ”Uzturiet to reputāciju, kādu ir ieguvusi Jehovas tauta, un nenogurstiet savās norīkojuma vietās klauvēt pie cilvēku durvīm, lai atrastu tos, kas ir atsaucīgi.. Tāpat ar savu taisnīgo un tīro uzvedību pretojieties šīs pasaules garam un labvēlīgi ietekmējiet cilvēkus — Jehovam par slavu un godu,” viņš noslēgumā teica.
Programmas noslēgumā vadītājs nodeva sveicienus, kas bija saņemti no tuvām un tālām vietām, pasniedza diplomus un paziņoja, uz kurām zemēm misionāri tiek norīkoti. Pēc tam viens no absolventiem nolasīja izlaiduma klases vēstuli, kurā bija izteikta pateicība par sniegto apmācību. Bez šaubām, 102. klases izlaiduma programma vairoja klātesošajos apņēmību sludināt Dieva vārdus.
[Attēls 31. lpp.]
Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 102. izlaiduma klase
Šajā sarakstā rindas ir numurētas, sākot ar priekšējo, un katrā rindā absolventi uzskaitīti no kreisās puses uz labo:
1) K. Difī, D. Aleksis, R. Harfa, Dž. Lī, V. Korī, T. Nortema, N. Morā, F. Džorneta; 2) L. Jupvika, K. Singa, B. Hārta, M. Kirkoriana, S. Lī, S. Rastela, K. Zūlena, K. Koleta; 3) D. Sings, Ž. Pitlū, F. Pitlū, N. Bokoka, K. Torma, A. Meslū, K. Ričardsone, D. Nortems; 4) Dž. Harfs, K. Džornets, E. Bārbere, J. Loberto, R. Loberto, M. Meslū, R. Morā, M. Hārts; 5) S. Torma, E. Rastels, R. Diass, H. Diasa, M. Veizere, Dž. Veizers, G. Kirkorians, E. Zūlens; 6) R. Aleksis, D. Bārbers, H. Jupviks, K. Difī, T. Kolets, M. Ričardsons, S. Bokoks, G. Korī.