Bijība pret patieso Dievu mums nāk par labu
”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā.” (JESAJAS 48:17)
1. Kādu nelaimju nebūtu, ja cilvēkiem būtu bijība pret Dievu?
JA Ādams būtu attīstījis bijību pret Dievu, tā viņam būtu palīdzējusi izvairīties no grēka, kas nesa mūžīgu nāvi viņam pašam un tūkstošiem gadu ilgu postu viņa pēcnācējiem. Ja Israēla tauta senatnē būtu paklausījusi Jehovas padomam bīties un mīlēt viņu, tā nebūtu aizvesta gūstā uz Babiloniju, tā nebūtu atraidījusi Dieva Dēlu un nebūtu kļuvusi atbildīga par to, ka tika izlietas Jēzus asinis. Ja mūsdienu pasaule bītos Dievu, nebūtu korupcijas valdībā un komercstruktūrās, nebūtu noziedzības, nebūtu karu. (Salamana Pamācības 3:7.)
2. Kāpēc mums būtu jāattīsta bijība pret Jehovu, lai arī kāds stāvoklis valdītu pasaulē?
2 Bet, lai kā rīkotos cilvēki pasaulē, mums visiem — gan katram atsevišķi, gan ģimenēm, gan Jehovas kalpotāju draudzēm kopā — nāk par labu tas, ka attīstām bijību pret patieso Dievu. Šāds fakts saskan ar atgādinājumu, ko Mozus deva Israēla tautai: ”Ko tas Kungs, tavs Dievs, no tevis prasa? Neko citu kā vienīgi bīties to Kungu, savu Dievu, staigāt visur Viņa ceļos, Viņu mīlēt, un tam Kungam, savam Dievam, kalpot ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli, turēt visus tā Kunga baušļus un Viņa likumus, ko es šodien pavēlu tev par labu.” (5. Mozus 10:12, 13.) Ko labu mēs iegūstam, ja bīstamies Jehovu — patieso Dievu?
Gudrība ir daudz vērtīgāka par zeltu
3. a) Kas ir viens no pirmajiem ieguvumiem? b) Ko nozīmē vārdi, kas rakstīti Psalmā 111:10?
3 Vispirms mēs iegūstam patiesu gudrību. Psalmā 111:10 paziņots: ”Bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums.” Ko tas nozīmē? Gudrība ir spēja sekmīgi izlietot zināšanas, lai atrisinātu problēmas, novērstu briesmas un sasniegtu noteiktus mērķus. Ar to saistīta arī spēja saprātīgi spriest. Šādas gudrības sākums, pirmcēlonis un pamats ir bijība pret Jehovu. Kāpēc? Tāpēc, ka visa radība ir viņa roku darbs. Tās pastāvēšana ir atkarīga no viņa. Viņš apveltīja cilvēci ar gribas brīvību, bet nevis ar spēju rīkoties sekmīgi pašiem, neatkarīgi no viņa vadības. (Jozuas 24:15; Jeremijas 10:23.) Ilgstošas sekmes mēs varam gūt tikai tad, ja atzīstam šīs pamatpatiesības par dzīvi un dzīvojam saskaņā ar tām. Ja mūsu zināšanas par Jehovu mums dos nesatricināmu pārliecību, ka Dieva griba noteikti piepildīsies un ka uz viņa apsolījumu un spēju atalgot uzticību var droši paļauties, tad bijība pret Dievu mūs mudinās rīkoties gudri. (Salamana Pamācības 3:21—26; Ebrējiem 11:6.)
4., 5. a) Kāpēc jaunā cilvēka universitātes izglītība viņam nebija devusi patiesu gudrību? b) Kā šis cilvēks un viņa sieva vēlāk ieguva patieso gudrību, un kā tas izmainīja viņu dzīvi?
4 Padomā par šādu piemēru. Pirms vairākiem gadu desmitiem kāds jauns cilvēks studēja Saskačevanas universitātē (Kanādā). Mācību programmā bija bioloģija, un viņam mācīja evolūcijas teoriju. Pēc augstskolas beigšanas viņš specializējās atomfizikā un saņēma stipendiju, lai turpinātu studijas Toronto universitātē. Studiju laikā viņš pārliecinājās par apbrīnojamo kārtību un likumsakarību, kas vērojama atomu uzbūvē. Bet viņš nebija atradis atbildes uz jautājumiem: kas to visu izplānojis? Kad? Un kāpēc? Vai viņš, neradis atbildes uz šiem jautājumiem, varētu gudri izlietot savas zināšanas pasaulē, ko bija pārņēmis karš? Kas noteiktu viņa rīcību? Nacionālisms? Tieksme pēc materiāliem labumiem? Vai viņš vispār bija ieguvis patiesu gudrību?
5 Neilgi pēc augstskolas beigšanas šis jaunais cilvēks un viņa sieva sāka studēt Bībeli kopā ar Jehovas lieciniekiem. Tieši Dieva Rakstos viņi beidzot sāka saskatīt atbildes, ko iepriekš nebija varējuši atrast. Viņi iepazina Radītāju — Dievu Jehovu. Studēdami par Mozu pie Sarkanās jūras un Daniēlu un viņa biedriem Babilonijā, viņi uzzināja, cik svarīgi ir nevis baidīties no cilvēkiem, bet bīties Dievu. (2. Mozus 14:10—31; Daniēla 3:8—30.) Viņu rīcību sāka noteikt šāda dievbijība un patiesa mīlestība pret Jehovu. Drīz visa viņu dzīve pilnībā izmainījās. Beidzot jaunais cilvēks pazina To, kura roku darbu viņš bija studējis bioloģijā. Viņš sāka saprast, kāds nodoms ir Tam, kura gudrības izpausmi bija redzējis fizikas studijās. Viņš nevis izlietoja savas zināšanas, lai kāds varētu izgatavot līdzekļus, ar ko iznīcināt savu tuvāko, bet kopā ar sievu palīdzēja citiem, lai arī tie iemīlētu Dievu un savu tuvāko. Viņi abi kļuva par Dieva Ķēniņvalsts sludinātājiem un uzsāka pilnas slodzes kalpošanu. Vēlāk viņi pabeidza Sargtorņa Bībeles Gileādas skolu un tika nosūtīti misionāru darbā.
6. No kādiem nesaprātīgiem mērķiem mēs izvairīsimies un kā mēs rīkosimies, ja mums būs gudrība, kas sakņojas bijībā pret Jehovu?
6 Protams, ne jau katrs var būt misionārs. Bet mums visiem var būt gudrība, kas sakņojas bijībā pret Jehovu. Ja attīstīsim šādu gudrību, mēs nesāksim aizrautīgi apgūt cilvēku filozofijas, kas patiesībā ir tikai minējumi par to, kāda, viņuprāt, ir dzīves jēga. Mēs aizrautīgi studēsim Bībeli — grāmatu, kuru ir iedvesmojis dzīvības Avots, Dievs Jehova, kas mums var dot mūžīgu dzīvi. (Psalms 36:10; Kolosiešiem 2:8.) Mēs nesāksim vergot komerciālajai sistēmai, kas pati atrodas uz sabrukuma robežas, bet uzklausīsim Jehovas padomu būt apmierinātiem ar barību un apģērbu un uzskatīsim attiecības ar Dievu par vissvarīgāko savā dzīvē. (1. Timotejam 6:8—12.) Mēs nerīkosimies tā, it kā mūsu nākotne būtu atkarīga no pārticības šajā pasaulē, — mēs ticēsim Jehovas Rakstiem, kuros teikts, ka pasaule un tās kārība iznīkst, bet, kas pilda Dieva gribu, paliek mūžīgi. (1. Jāņa 2:17.)
7. a) Kā vārdi Salamana Pamācībās 16:16 mums palīdz līdzsvaroti skatīties uz vērtībām? b) Ko mēs iegūstam, ja ierādām Dieva gribai visnozīmīgāko vietu savā dzīvē?
7 Salamana Pamācības 16:16 mūs uzmundrina ar šādiem patiesiem vārdiem: ”Piesavinies īsteno gudrību [gudrību, kuras sākums ir bijība pret Jehovu] un pieņemies tajā, jo tā ir labāka par zeltu, un būt apveltītam ar saprātu ir cildenāki nekā apzināties savā īpašumā sudrabu esam.” Šāda gudrība un sapratne mūs mudinās ierādīt savā dzīvē visnozīmīgāko vietu Dieva gribai. Kādu tad darbu Dievs ir uzticējis saviem lieciniekiem pašreizējā vēstures posmā? Sludināt viņa Valstību un palīdzēt cilvēkiem, kam ir godīga sirds, kļūt par patiesiem Jēzus Kristus mācekļiem. (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Tas ir darbs, kas dod patiesu apmierinājumu un lielu laimi. Tāpēc Bībelē pilnīgi pamatoti teikts: ”Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību.” (Salamana Pamācības 3:13, LB-26.)
Palīdz izsargāties no nepareizas rīcības
8. a) Nosauc, kāds vēl labums rodas, ja bīstamies Dievu. b) Kas ir sliktais, no kā mēs tiekam pasargāti? c) Kā bijība pret Dievu kļūst par varenu, pamudinošu spēku?
8 Otrs, ko iegūstam, ja bīstamies Dievu, ir spēja izsargāties no sliktas rīcības. Tie, kas dziļi ciena Dievu, neizlemj paši, kas ir labs un kas slikts. Viņi neuzskata par sliktu to, ko Dievs sauc par labu, un nedomā, ka tas, ko Dievs sauc par sliktu, ir labs. (Psalms 37:1, 27; Jesajas 5:20, 21.) Un, ja cilvēka rīcību nosaka dievbijība, viņš neuzskata par pietiekamu to vien, ka viņš zina, ko Jehova sauc par labu un ko — par sliktu. Šāds cilvēks mīl to, ko Jehova mīl, un ienīst to, ko Jehova ienīst. Tā viņa rīcība saskan ar Dieva normām. Tāpēc, kā teikts Salamana Pamācībās 16:6, ”ar tā Kunga bijāšanu var izvairīties no ļaunuma”. Šāda bijība pret Dievu kļūst par varenu spēku, kas virza cilvēku un dod iespēju sasniegt to, ko paša spēkiem viņš nebūtu sasniedzis.
9. Kā stipra vēlēšanās nedarīt to, kas Dievam ir nepatīkams, iespaidoja kādas Meksikā dzīvojošas sievietes lēmumu, un kādas bija tā sekas?
9 Pat tad, ja dievbijība cilvēkā nupat sākusi attīstīties, tā var dot viņam spēku izvairīties no rīcības, ko viņam nāktos nožēlot visu atlikušo mūžu. Piemēram, var minēt gadījumu Meksikā, kad sieviete, kas gaidīja bērnu, kādai Jehovas lieciniecei uzdeva jautājumu par abortu. Lieciniece nolasīja sievietei vairākus pantus no Bībeles un teica: ”Radītājam dzīvība ir ļoti svarīga, arī to cilvēku dzīvība, kas vēl nav dzimuši.” (2. Mozus 21:22, 23; Psalms 139:13—16.) Medicīniskā pārbaude lika domāt, ka var piedzimt psihiski slims bērns. Taču to zināšanu iespaidā, ko bija guvusi no Dieva Rakstiem, sieviete nolēma dzemdēt bērnu. Ārsts atteicās ar viņu vēlreiz tikties, un vīrs draudēja pamest, tomēr viņa nepadevās. Pēc kāda laika viņa dzemdēja normālu, veselu un skaistu meitenīti. Pateicības mudināta, viņa sameklēja lieciniekus un sāka kopā ar viņiem studēt Dieva Rakstus. Pēc kāda gada šī sieviete un viņas vīrs tika kristīti. Dažus gadus vēlāk, apgabala kopsanāksmē, pāris piedzīvoja priecīgu notikumu: viņi satika liecinieci, kas bija sludinājusi sievai pirmo reizi, un to iepazīstināja ar savu jauko meitiņu, kurai tad bija četri gadi. Pienācīga cieņa pret Dievu un stipra vēlēšanās nedarīt to, kas viņam ir nepatīkams, bez šaubām, spēcīgi ietekmē cilvēka dzīvi.
10. No kā slikta palīdz atbrīvoties bijība pret Dievu?
10 Bijība pret Dievu dod spēku pretoties daudz kam sliktam. (2. Korintiešiem 7:1.) Ja tā tiek pienācīgi attīstīta, cilvēks spēj pārtraukt slepenus grēkus, kas zināmi tikai viņam pašam un Jehovam. Tā var palīdzēt viņam atbrīvoties no alkohola vai narkotiku verdzības. Kāds bijušais narkomāns, kas dzīvo Dienvidāfrikā, pastāstīja: ”Arvien vairāk uzzinādams par Dievu, es attīstīju bailes no tā, ka varētu viņu sāpināt vai izdarīt kaut ko viņam nepatīkamu. Es zināju, ka viņš visu vēro, un ļoti vēlējos, lai viņš skatītos uz mani ar atzinību. Tas mani pamudināja iznīcināt narkotikas, kas man bija, — es tās noskaloju klozetā.” Bijība pret Dievu līdzīgi ir palīdzējusi tūkstošiem citu cilvēku. (Salamana Pamācības 5:21; 15:3.)
Aizsardzība pret bailēm no cilvēkiem
11. No kāda plaši sastopama slazda mūs var pasargāt bijība pret Jehovu?
11 Bailes no Dieva mūs pasargā arī no bailēm cilvēku priekšā. Gandrīz visi lielākā vai mazākā mērā slimo ar bailēm no cilvēkiem. Pat Jēzus Kristus apustuļi viņu pameta un bēga, kad kareivji apcietināja Jēzu Ģetzemanes dārzā. Vēlāk augstā priestera nama pagalmā, zaudējis līdzsvaru un baiļu sagrābts, Pēteris noliedza, ka viņš būtu Jēzus māceklis, un pat apgalvoja, ka to nepazīstot. (Marka 14:48—50, 66—72; Jāņa 18:15—27.) Apustuļi tomēr saņēma palīdzību un atguva garīgo līdzsvaru. Citādi notika ķēniņa Jojakīma laikā, kad Ūriju, Šemajas dēlu, tik ļoti bija pārņēmušas bailes, ka viņš pameta pravieša kalpošanu, ko viņam bija uzticējis Jehova, un bēga no valsts, bet beigās tik un tā tika sagūstīts un nogalināts. (Jeremijas 26:20—23.)
12. a) Uz kādu aizsarglīdzekli pret bailēm no cilvēkiem norāda Salamana Pamācības 29:25? b) Kā veidojas uzticība Dievam?
12 Kā mēs varam pārvarēt bailes no cilvēkiem? ”Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas,” teikts Salamana Pamācībās 29:25, ”bet kas paļaujas uz to Kungu tiek pasargāts.” Paļāvība uz Jehovu ir līdzeklis baiļu pārvarēšanai. Šāda paļāvība balstās uz zināšanām un pieredzi. Studēdami Jehovas Rakstus, mēs redzam, cik pareizi ir viņa ceļi. Mēs iepazīstamies ar notikumiem, kas liecina par viņa uzticamību, viņa apsolījumu (arī solījuma piecelt no mirušajiem) drošumu, viņa mīlestību un visvareno spēku. Darot to, ko liek Jehova, un stingri noraidot to, ko Jehova brīdina nedarīt, mēs apliecinām, ka rīkojamies saskaņā ar šīm zināšanām, un paši sākam izjust viņa mīlestības pilno gādību un uzticamību. Tad mēs paši no savas pieredzes zinām, ka Dieva spēks sāk darboties, lai tiktu pildīta viņa griba. Aug mūsu uzticība, un līdz ar to aug arī mīlestība pret Dievu un sirsnīga vēlēšanās izvairīties no viņam nepatīkamas rīcības. Šādai paļāvībai ir stingrs pamats. Tā ir kā aizsargvalnis pret bailēm no cilvēkiem.
13. Kā dievbijība mums var palīdzēt laicīgajā darbā, mājās un skolā?
13 Paļāvība uz Jehovu un dievbijība mums dod spēku neatteikties no pareizas rīcības, ja darba devējs draud atlaist no darba par to, ka atsakāmies piedalīties negodīgos darījumos. (Salīdzināt Mihas 6:11, 12.) Tieši dievbijības dēļ daudzi tūkstoši kristiešu spēj būt nelokāmi patiesajā pielūgsmē, kaut arī tam pretojas neticīgie ģimenes locekļi. Jauniešiem, kas iet skolā, dievbijība dod drosmi atklāti atzīt savu piederību pie Jehovas lieciniekiem un dod spēku panest klases biedru izsmieklu, kuri nievā Bībeles normas. Tā, kāda pusaudze, kas ir lieciniece, teica: ”Tas, ko viņi domā, patiesībā nav tik svarīgi. Būtiski ir tas, ko domā Jehova.”
14. Kā Jehovas kalpotāji var palikt uzvarētāji pat tad, kad tiek apdraudēta viņu dzīvība?
14 Tā pati pārliecība patiesajiem kristiešiem dod spēku stingri turēties pie Jehovas noteiktā pat tad, kad tiek apdraudēta dzīvība. Kristieši zina, ka pasaulē viņus gaida vajāšanas. Viņi apzinās, ka apustuļi izcieta daudz sitienu un arī Jēzu Kristu sita un nogalināja ļauni cilvēki. (Marka 14:65; 15:15—39; Apustuļu darbi 5:40; salīdzināt Daniēla 3:16—18.) Tomēr Jehovas kalpotājiem ir pilnīga pārliecība, ka viņš var dot viņiem stiprinājumu, kas palīdzēs izturēt, ka ar Dieva palīdzību viņi var uzvarēt, ka Jehova noteikti apbalvos tos, kas ir uzticīgi, — ja nepieciešams, pat ar augšāmcelšanu dzīvei jaunajā pasaulē. Šo cilvēku mīlestība un bijība pret Dievu ir varens spēks, kas viņus mudina izvairīties no jebkādas rīcības, kura Dievam būtu nepatīkama.
15. Kāpēc Jehovas liecinieki spēja saglabāt uzticību Dievam nacistu koncentrācijas nometnēs?
15 Šī pamudinājuma dēļ Jehovas liecinieki spēja stāties pretī šausmām, kādas viņiem nācās piedzīvot nacistu koncentrācijas nometnēs 30. un 40. gados. Viņi paturēja prātā Jēzus doto padomu, kas lasāms Lūkas 12:4, 5: ”Jums, saviem draugiem, es saku: Nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs nespēj neko darīt. Es jums teikšu, no kā jums būs bīties: Bīstieties no tā, kam ir vara nonāvēt un pēc tam iemest ellē. Tiešām, es saku: To bīstieties.” Piemēram, Gustavs Aušners, Jehovas liecinieks, kas bija bijis Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē, rakstīja par gadījumu, kad esesieši nošāva Augustu Dikmani un piedraudēja nošaut arī pārējos, ja viņi neparakstīs dokumentu par atteikšanos no savas ticības. Neviens neparakstījās. Izdarīt to, kas Jehovam būtu nepatīkams, viņi baidījās vairāk nekā no esesiešu lodēm. Jā, bailes no cilvēkiem liek iesaistīties kompromisā, bet bijība pret Dievu dod spēku, lai rīkotos pareizi.
Dzīvības saglabāšana
16. Kāpēc Noa spēja rīkoties pareizi gadu desmitiem ilgi, līdz pat plūdiem, un kas tāpēc notika ar viņu un viņa ģimeni?
16 Noa dzīvoja pirmsplūdu pasaules pēdējās dienās. Jehova bija nolēmis iznīcināt toreizējo pasauli cilvēku ļaunuma dēļ. Bet, pirms tā tika iznīcināta, Noam bija jāatrodas pasaulē, kur valdīja vardarbība, neiedomājama netiklība un vienaldzība pret Dieva gribu. Lai arī Noa sludināja taisnīgumu, cilvēki ”nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus”. (Mateja 24:39.) Taču Noa nepieļāva, ka kaut kas viņu atturētu no darba, ko bija uzticējis Dievs. ”Noa darīja, kā Dievs sacīja.” (1. Mozus 6:22.) Kas palīdzēja Noam neatlaidīgi turpināt savu darbu gadu no gada, līdz pat plūdiem? Atbilde lasāma Ebrējiem 11:7: ”Ticības spēkā Noa, dievbijīgs būdams, saņēma Dieva aizrādījumu attiecībā uz vēl neredzamo.” Tāpēc viņš, viņa sieva un dēli un to sievas tika pasargāti plūdu laikā.
17. a) Kas mums būtu jādara citādi, nekā to dara cilvēki pasaulē? b) Kāpēc tie, kas bīstas Jehovu, ir patiesi laimīgi cilvēki?
17 Mēs dzīvojam laika posmā, kas daudzējādā ziņā ir līdzīgs Noas dienām. (Lūkas 17:26, 27.) Atkal izskan brīdinājums. Atklāsmes 14:6, 7 stāstīts par eņģeli, kas lido debesu vidū un mudina cilvēkus no visām tautām, ciltīm un valodām: ”Bīstieties Dievu un dodiet viņam godu.” Lai kā rīkotos cilvēki pasaulē, uzklausi šos vārdus un tad nodod uzaicinājumu tālāk. Rīkojies tāpat kā Noa — ar ticību un dievbijību. Ja tu tā darīsi, tu varēsi izglābt savu un daudzu citu cilvēku dzīvību. Apcerēdami labumus, ko saņem visi, kas bīstas patieso Dievu, mēs nevaram nepiekrist psalmu dziesminiekam, kas dziedāja: ”Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas to Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!” (Psalms 112:1.)
Kā tu atbildētu?
◻ Kādi ir daži no nenovērtējamiem ieguvumiem, ko dod bijība pret patieso Dievu?
◻ Kā mūs var aizsargāt gudrība, kas sakņojas dievbijībā?
◻ Kāpēc bijība pret Dievu mums liek novērsties no ļaunā?
◻ Kā dievbijība mūs aizsargā pret bailēm no cilvēkiem?
◻ Kā dievbijība ir saistīta ar mūsu nākotnes izredzēm?
[Attēli 24., 25. lpp.]
”Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas to Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!” (Psalms 112:1)