Ķēniņvalsts sludinātāji stāsta

Cilvēki Dieva tautā parāda labprātības garu

VIŅA vārds bija Jāzeps, un viņš bija dzimis Kipras salā. Jāzeps bija viens no tiem pirmā gadsimta kristiešiem, kas pārdeva tīrumus un mājas, lai ar finansiālu palīdzību veicinātu kristietības attīstību. Sava sirsnīguma un devīguma dēļ viņš kļuva pazīstams ar vārdu Barnaba, kas nozīmē ’iepriecināšanas dēls’. (Apustuļu darbi 4:34—37.)

Jehovas patiesie kalpotāji vienmēr ir izcēlušies ar to, ka no sirds ir rūpējušies par citiem. Mūsdienās Jehovas liecinieki ir tādi paši, un to parāda šāds gadījums Zālamana salās.

Grupa, kurā bija vairāk nekā 60 liecinieku no Austrālijas un Jaunzēlandes, devās uz Honiaru, Zālamana salu galvaspilsētu, kas atrodas Gvadalkanalas salā. Tur viņi ieradās, lai palīdzētu uzbūvēt Kopsanāksmju zāli lielām kristiešu sapulcēm. Bija vajadzīgas tikai apmēram divas nedēļas, lai uzbūvētu zāli ar 1200 sēdvietām!

Ap to pašu laiku vietējie varas orgāni mazā pilsētā ar nosaukumu Munda, kas atrodas Jaundžordžijas salā, piešķīra Jehovas liecinieku draudzei zemes gabalu tieši pilsētas centrā. Liecinieki gribēja uzcelt Ķēniņvalsts zāli — vietu, kur pielūgt Dievu. Un vietējiem lieciniekiem patiešām bija vajadzīga Ķēniņvalsts zāle. Šī draudze pulcējās mazas lapu mājasa dzīvojamā istabā, un, lai uzceltu Ķēniņvalsts zāli, viņiem nebija vajadzīgo līdzekļu. Draudzē galvenokārt bija gados vecāki un nespēcīgi cilvēki un bērni, turklāt nebija neviena, kam būtu pieredze būvniecībā.

Apmēram 380 kilometru attālumā, Gvadalkanalas salā, Honiaras pilsētas liecinieki parādīja labprātības garu. (Psalms 110:3.) Viņi sprieda: ”Ja mūsu brāļi no citām valstīm bija gatavi divās nedēļās mums uzcelt Kopsanāksmju zāli, tad mēs noteikti varam palīdzēt mūsu brāļiem Mundā un divās nedēļās viņiem uzcelt Ķēniņvalsts zāli.”

Tā arī notika. Kādu dienu Mundā pienāca kuģis, kas bija pilns ar priecīgiem un dedzīgiem lieciniekiem — brīvprātīgiem strādniekiem. Vīrieši un sievietes, veci un jauni, sāka ātri izkraut savas mantas un gatavojās būvdarbu uzsākšanai, kuros tiktu izmantoti kokmateriāli, cements, jumta skārds un citi materiāli, kas bija atvesti uz Mundu pirms viņu ierašanās.

Drīz pēc darbu sākuma spēcīgs pērkona negaiss pārtrauca ūdens piegādi pilsētai. Taču tā nebija nepārvarama problēma. Liecinieki izraka aku, kas visu celtniecības laiku viņus nodrošināja ar ūdeni. Bet kā bija ar ēdienu visiem strādniekiem? Arī tā nebija problēma. Pirms brīvprātīgie strādnieki bija devušies ceļā, Honiaras draudzes bija parūpējušās, lai viņiem būtu līdzi bagātīgi ēdienu krājumi. Viņiem līdzi bija atbraukuši pat pavāri!

Kaimiņi, vērojot celtniecību, neticēja savām acīm. Kāds no viņiem teica: ”Šeit parasti nekas nenotiek dažu dienu laikā. Lai kaut ko tādu uzceltu, vajadzīgi gadi.” Cits kaimiņš, reliģisks vadītājs, atzina, ka viņa baznīca tiek celta jau 20 gadu un vēl joprojām nav pabeigta. Turpretī Jehovas liecinieku jaunā Ķēniņvalsts zāle Mundā tika pabeigta tieši desmit dienu laikā!

[Zemsvītras piezīme]

[Kartes 29. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Klusais okeāns

ZĀLAMANA SALAS

Munda

GVADALKANALA

Honiara

[Karte]

AUSTRĀLIJA

JAUN-ZĒLANDE