Vienoti ar pilnīgo mīlestības saiti

”Saskanīgi vienoti mīlestībā.” (KOLOSIEŠIEM 2:2, NW)

1., 2. Kādu šķeļošu ietekmi sevišķi var izjust mūsdienās?

KLAUSIES! Skaļš sauciens atbalsojas visās debess malās: ”Vai zemei un jūŗai! jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.” (Atklāsmes 12:12.) Ar katru gadu šī vēsts kļūst aizvien draudošāka Zemes iedzīvotājiem.

² Jehovas lielais ienaidnieks sen ir pazīstams kā pretinieks (Sātans) un apmelotājs (Velns). Bet tagad šis maldinātājs savu briesmīgo darbību izvērš vēl vienā veidā — viņš ir kļuvis par dusmu pārņemtu dievu! Kāpēc? Tāpēc, ka Miķelis un tā eņģeļi viņu izmeta no debesīm kara laikā, kas sākās debesīs 1914. gadā. (Atklāsmes 12:7—9.) Velns zina, ka viņam ir atlicis maz laika, lai pierādītu savu izaicinošo apgalvojumu, ka viņš varot novērst visus cilvēkus no Dieva pielūgšanas. (Ījaba 1:11; 2:4, 5.) Tā kā Velnam un viņa dēmoniem nav kur bēgt, viņi, līdzīgi aizkaitinātam bišu spietam, izgāž dusmas pār nemierīgajām cilvēku masām. (Jesajas 57:20.)

3. Kādas sekas mūsdienās ir Sātana pazemināšanai?

³ Šie cilvēku acīm neredzamie notikumi izskaidro, kāpēc mūsdienās pastāv cilvēces vispārējs morāls pagrimums. Kļūst arī skaidrs, kāpēc cilvēki tik izmisīgi nopūlas, cenšoties apstādināt nāciju šķelšanos, kuras nekādi nespēj dzīvot saskaņā. Ciltis un etniskās grupas nežēlīgi uzbrūk viena otrai, un līdz ar to rodas miljoniem bezpajumtnieku un bēgļu. Nav brīnums, ka netaisnība pieaug nepieredzētos apmēros! Jēzus pateica jau iepriekš, ka ’mīlestība daudzos cilvēkos izdzisīs’. Lai kur tu paskatītos, mūsdienu nemierīgo cilvēci iezīmē nesaskaņas un mīlestības zudums. (Mateja 24:12.)

4. Kāpēc Dieva tauta ir īpašās briesmās?

⁴ Ņemot vērā situāciju pasaulē, Jēzus lūgšana par saviem mācekļiem iegūst dziļāku nozīmi: ”Es nelūdzu, lai tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai tu viņus pasargātu no ļauna [”ļaunā”, NW]. Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:15, 16.) Šodien ’ļaunais’ īpaši izgāž savas dusmas pār tiem, ’kas tur Dieva baušļus un apliecina Jēzu’. (Atklāsmes 12:17.) Ja vien Jehova ar vērību un mīlestību nerūpētos par saviem uzticīgajiem lieciniekiem, tad viņi būtu iznīcināti. Mūsu dzīve ir atkarīga no tā, vai mēs gūstam labumu no visiem pasākumiem, ko Dievs sagatavo mūsu garīgajai drošībai un labklājībai. Tas nozīmē arī, ka mums nav jāžēlo pūles, strādājot saskaņā ar viņa garu, kas tiek dots ar Kristus starpniecību. Šādi rīkoties rosināja apustulis Vēstulē kolosiešiem 1:29.

5., 6. Kādas jūtas Pāvilam bija pret kristiešiem Kolosās, un kāpēc pants 1995. gadam ir piemērots?

⁵ Lai gan Pāvils droši vien nebija ticies personiski ar brāļiem Kolosās, viņš tos mīlēja. Pāvils viņiem teica: ”Es vēlos, ka jūs varētu saprast, cik dziļas raizes man ir par jums.” (Kolosiešiem 2:1, Dž. B. Filipsa The New Testament in Modern English.) Tā kā Jēzus sekotāji nav no šīs pasaules, ’ļaunais’ turpinās savus mēģinājumus sagraut brāļu vienotību, sējot viņu vidū pasaules garu. Ziņas, ko atnesa Epafra no Kolosām, norādīja, ka tas zināmā mērā jau bija noticis.

⁶ Vienu no svarīgākajiem Pāvila vēlējumiem saviem kristiešu brāļiem var rezumēt šādi: esiet ”saskanīgi vienoti mīlestībā”. Viņa vārdiem ir īpaša nozīme mūsu laikos, kad pasauli ir pārņēmusi šķelšanās un mīlestības zudums. Ja mēs nopietni sekosim Pāvila padomam, tad mēs izjutīsim Jehovas rūpes. Mēs arī pieredzēsim savā dzīvē viņa gara spēku, kas mums palīdzēs stāties pretī pasaules spiedienam. Cik gan gudrs ir šis padoms! Tāpēc Kolosiešiem 2:2 būs mūsu pants 1995. gadam.

7. Kādai saskaņai jāvalda patieso kristiešu starpā?

⁷ Vēstulē korintiešiem, ko viņš rakstīja agrāk, apustulis kā uzskatāmu piemēru minēja cilvēka ķermeni. Viņš rakstīja, ka svaidīto kristiešu draudzē ’nedrīkst celties šķelšanās’, bet tās ’locekļiem saticīgi jāgādā citam par citu’. (1. Korintiešiem 12:12, 24, 25.) Kāds brīnišķīgs uzskatāms piemērs! Mūsu locekļi ir savstarpēji atkarīgi, katrs ir savienots ar pārējo ķermeni. Tas pats princips attiecas uz mūsu brālību, kas ir visā pasaulē un kurā ir garā svaidītie un miljoni to, kas cer dzīvot uz paradīzes Zemes. Mums nav jānošķiras no mūsu biedriem kristiešiem un nav jādzīvo neatkarīgi! Dieva gars, darbodamies ar Jēzus Kristus starpniecību, lielā mērā plūst uz mums, kad satiekamies ar mūsu brāļiem.

Saskaņa ir saistīta ar zināšanām

8., 9. a) Kam ir liela nozīme, lai mēs veicinātu saskaņu draudzē? b) Kā tu esi ieguvis zināšanas par Kristu?

⁸ Viena no Pāvila galvenajām domām bija tā, ka kristiešu saskaņa ir saistīta ar zināšanām, it sevišķi ar zināšanām par Kristu. Pāvils rakstīja, ka kristiešiem ’jātop savienotiem iekš mīlestības un bagātīgi piepildītiem ar saprašanu, atzīt Dieva, tā Tēva, un Kristus noslēpumu’. (Kolosiešiem 2:2, LB-26.) Kopš esam sākuši pētīt Dieva Rakstus, mēs esam ieguvuši zināšanas — uzzinājuši faktus. Mēs iegūstam izpratni par to, kā daudzi no šiem faktiem iekļaujas Dieva nodomā, un izprotam arī, kāda izšķiroša nozīme tajā ir Jēzum. ”[Kristū] apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības.” (Kolosiešiem 2:3.)

⁹ Vai šie vārdi izsaka arī tavu viedokli par Jēzu un viņa vietu Dieva nodomā? Daudzi cilvēki kristīgajā pasaulē bez minstināšanās piemin Jēzu, apgalvojot, ka viņu ir pieņēmuši un ir izglābti. Bet vai patiesībā viņi pazīst Jēzu? Nē, jo lielākoties viņi tic nebībeliskajai trīsvienības mācībai. Tu ne tikai zini patiesību šajā jautājumā, bet arī droši vien esi ieguvis diezgan plašas zināšanas par to, ko Jēzus runāja un darīja. Grāmatas The Greatest Man Who Ever Lived (Visizcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis) studēšana ir palīdzējusi miljoniem cilvēku iegūt zināšanas par Jēzu Kristu. Taču mums joprojām jāpadziļina savas zināšanas par Jēzu un viņa darbiem.

10. Kā mums ir pieejamas apslēptās zināšanas?

¹⁰ Vārdi, ka Jēzū ”apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības”, nenozīmē, ka šādas atziņas ir ārpus mūsu izpratnes robežām. Bet šo situāciju var pielīdzināt atklātai raktuvei. Mums nav jāmeklē plašā apkārtnē tā vieta, kur sākt rakt. Mēs jau zinām: patiesās zināšanas sākas ar to, ko Bībele mums atklāj par Jēzu Kristu. Pilnīgāk izprotot Jēzus nozīmi Jehovas nodoma piepildīšanā, mēs iegūstam patiesās gudrības un precīzo zināšanu bagātības. Tātad mūsu ziņā ir rakt arvien dziļāk, izceļot dārgakmeņus vai citus dārgumus no tās vietas, kur mēs jau esam rakuši. (Salamana Pamācības 2:1—5.)

11. Kā mēs varam vairot savas zināšanas un gudrību, pārdomājot Jēzus priekšzīmi? (Ilustrē to, minot gadījumu, kad Jēzus mazgāja kājas saviem mācekļiem, vai arī izmanto citu piemēru.)

¹¹ Piemēram, mēs droši vien zinām, ka Jēzus mazgāja kājas saviem apustuļiem. (Jāņa 13:1—20.) Bet vai mēs esam pārdomājuši, kādu mācību viņš ar to deva un kādu domāšanas veidu parādīja? Ja mēs to pārdomāsim, tad varēsim izcelt gudrības bagātības, kas mums dos spēku un pat pamudinās izmainīt savu attieksmi pret kādu brāli vai māsu, kura personība mūs jau ilgu laiku ir kaitinājusi. Vai arī, kad esam saņēmuši kādu uzdevumu, kas mums ne sevišķi patīk, iespējams, reaģēsim citādi pēc tam, kad pilnībā būsim izpratuši Jāņa 13:14, 15. Šādi mūs ietekmē zināšanas un gudrība. Kā tiktu ietekmēti citi, ja mēs arvien vairāk sekotu Kristus priekšzīmei atbilstoši pieaugošajām zināšanām par viņu? Droši vien ganāmpulks kļūtu vēl ’saskanīgāk vienots mīlestībā’.a

Uzmanības novēršana var traucēt saskaņai

12. No kādām zināšanām mums jāizsargājas?

¹² Precīzās zināšanas sekmē to, ka mēs esam ”saskanīgi vienoti mīlestībā”; bet kādu ietekmi atstāj ’nepareizi tā dēvētā atziņa’? Tieši pretēju — pretrunas, nesaskaņas un nomaldīšanos no ticības. Tātad, kā jau Pāvils brīdināja Timoteju, mums jāizsargājas no tādām viltus atziņām jeb viltus zināšanām. (1. Timotejam 6:20, 21.) Pāvils arī rakstīja: ”To es saku, lai neviens jūs nemaldinātu skaistiem [”gudriem”, LB-26] vārdiem. Uzmanait, ka neviens jūs nesavaldzina ar savu prātniecību un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku mācībām, un pasaules pirmspēkiem, bet ne uz Kristu.” (Kolosiešiem 2:4, 8.)

13., 14. a) Kāpēc Kolosu brāļiem draudēja briesmas attiecībā uz zināšanām? b) Kāpēc mūsdienās daži varētu domāt, ka viņiem nedraud līdzīgas briesmas?

¹³ Kolosu kristiešiem visapkārt bija kaitīga ietekme, ko melīgi dēvēja par zināšanām. Daudzi cilvēki Kolosās un to apkārtnē augsti vērtēja grieķu filozofiju. Draudzē bija arī jūdaisma piekritēji, kas vēlējās, lai kristieši ievērotu Mozus Likumu, piemēram, svētku dienas un prasības attiecībā uz ēdienu. (Kolosiešiem 2:11, 16, 17.) Pāvils nebija pret to, ka viņa brāļi iegūtu patiesas zināšanas, bet viņiem bija jābūt uzmanīgiem, lai neviens viņus nepiekrāptu, izmantojot gudrus vārdus ar mērķi pārliecināt viņus pieņemt tikai kādus cilvēku uzskatus par dzīvi vai rīcību. Tu vari saprast: ja kādi draudzes locekļi pieļautu, ka viņi savā domāšanā un lēmumos vadās pēc tādiem priekšstatiem un attieksmes pret dzīvi, kas nav saskaņā ar Bībeli, tad tas grautu saskaņu un mīlestību draudzes locekļu vidū.

¹⁴ ”Jā,” tu varbūt domā, ”es saprotu, kādas briesmas draudēja kolosiešiem, taču mani nevarētu ietekmēt tādi grieķu priekšstati kā dvēseles nemirstība vai trīsvienīgais dievs; tāpat mani nevilina pagānu svētki, kas cēlušies no viltus reliģijas, no kuras es esmu izglābies.” Protams, ir labi, ja mēs esam stingri pārliecināti par vienkāršo patiesību pārākumu, kas ir atklātas ar Jēzus starpniecību un ir pieejamas Rakstos. Bet vai nevarētu būt, ka mums draud briesmas no citiem filozofiskiem uzskatiem un cilvēku viedokļiem, kas ir izplatīti mūsdienās?

15., 16. Kāds uzskats par dzīvi var ietekmēt kristiešu domāšanu?

¹⁵ Viens no šādiem uzskatiem pastāv jau sen: ”Kur paliek viņa apsolītā atnākšana? No tā laika sākot, kad tēvi iegāja mierā, viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma.” (2. Pētera 3:4.) Domu var ietērpt citos vārdos, bet viedoklis paliek tas pats. Piemēram, kāds varētu spriest: ”Kad es pirms gadu desmitiem tikko biju uzzinājis patiesību, gals bija ”ar roku aizsniedzams”. Bet tā vēl arvien nav, un kas zina, kad tas nāks?” Tiesa, neviens cilvēks nezina, kad nāks gals. Taču pievērs uzmanību, kādu viedokli aicināja saglabāt Jēzus: ”Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.” (Marka 13:32, 33.)

¹⁶ Cik bīstami būtu pārņemt šādu viedokli: tā kā nav zināms, kad būs gals, mums jāieplāno bagātīga un ”normāla” dzīve! To var atspoguļot šāda domāšana: ”Man būtu diezgan pieņemami nodrošināt sev (vai saviem bērniem) cienījamu karjeru, kas sniegtu ļoti labus ienākumus un dotu iespēju baudīt komfortablu dzīvi. Protams, es apmeklēšu kristiešu sapulces un kādā mērā piedalīšos sludināšanas darbā, bet man nav pamata daudz pūlēties vai nest lielus upurus.” (Mateja 24:38—42.)

17., 18. Kādu viedokli rosināja saglabāt Jēzus un apustuļi?

¹⁷ Taču nevar noliegt, ka Jēzus un viņa apustuļi rosināja, lai mēs dzīvotu, apzinādamies, ka labās vēsts sludināšana ir neatliekama, nežēlodami pūles un būdami gatavi nest upurus. Pāvils rakstīja: ”To, brāļi, es saku: laiks ir īss. Tādēļ turpmāk precētie lai ir kā neprecēti.. un kas pērk, kā tādi, kas to negrib paturēt. Un kas šo pasauli lietā, kā tādi, kas to nelietā, jo šīs pasaules iekārta beidzas.” (1. Korintiešiem 7:29—31; Lūkas 13:23, 24; Filipiešiem 3:13—15; Kolosiešiem 1:29; 1. Timotejam 4:10; 2. Timotejam 2:4; Atklāsmes 22:20.)

¹⁸ Pāvils mums nebūt neieteica par savu mērķi izvirzīt komfortablu dzīvi; būdams inspirēts, viņš rakstīja: ”Mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim. [..] Cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.” (1. Timotejam 6:7—12.)

19. Kā tiktu ietekmēta draudze, ja tās locekļi atzītu tādu viedokli par dzīvi, kādu rosināja pieņemt Jēzus?

¹⁹ Ja draudzes locekļi ir dedzīgi kristieši, kas nopietni cenšas ’apliecināt labo liecību’, saskaņa nāk dabiski. Viņi neļaujas šādam uzskatam: ”Tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies.” (Lūkas 12:19.) Gluži pretēji, viņi ir vienoti savās pūlēs, gatavi nest upurus, lai iespējami vairāk piedalītos šajā darbā, kas nekad neatkārtosies. (Salīdzināt Filipiešiem 1:27, 28.)

Būt piesardzīgiem attiecībā uz gudriem vārdiem

20. Kādā citā jomā kristietis var tikt pievilts?

²⁰ Protams, kristieši var tikt arī citādi ’pievilti ar gudriem vārdiem’ vai tukšu maldināšanu, kas traucē būt ’saskanīgi vienotiem mīlestībā’. Sargtorņa biedrības biroja darbinieki Vācijā rakstīja: ”Kāds gadījums radīja plašus strīdus daudzās draudzēs, sludinātāji un pat vecākie nostājās dažādās pusēs, spriežot par terapijas veidiem, ko izmantoja kāds brālis.” Viņi piebilda: ”Tāpēc, ka izmantotās metodes ir ļoti dažādas un ir liels skaits pacientu, šī ir joma, par ko var diskutēt, bet tad, ja terapeitiskajām metodēm ir spiritiska nokrāsa, tās var būt bīstamas.” (Efeziešiem 6:12.)

21. Kā mūsdienās kristieša uzmanība var tikt novērsta no galvenā?

²¹ Kristieši vēlas būt dzīvi un veseli, lai varētu pielūgt Dievu. Taču šajā sistēmā mēs esam pakļauti novecošanai un slimībām, kas ir nepilnības sekas. Mums nebūtu jāpiešķir sevišķa nozīme strīdīgiem jautājumiem par veselību, bet gan būtu jāvērš sava uzmanība uz patieso atrisinājumu gan mūsu, gan citu problēmām. (1. Timotejam 4:16.) Pats svarīgākais šajā atrisinājumā ir Kristus, un Pāvils, dodot padomu kolosiešiem, galveno uzmanību arī vērsa uz viņu. Bet atceries: Pāvils norādīja, ka daži var nākt ar ”gudriem vārdiem”, novērsdami mūsu uzmanību no Kristus un, iespējams, pievērsdami to diagnostikas un ārstniecības metodēm vai diētām. (Kolosiešiem 2:2—4, LB-26.)

22. Kādai līdzsvarotai attieksmei mums jābūt pret daudzajiem apgalvojumiem par diagnostikas un ārstēšanas metožu derīgumu?

²² Visā pasaulē cilvēkus apber dažādas ārstniecības un diagnostikas veidu reklāmas un rekomendācijas. Daži veidi tiek plaši izmantoti un ir atzīti, citi — plaši kritizēti vai apšaubīti.b Katrs cilvēks ir atbildīgs par sevi un par to, ko viņš darīs savas veselības labā. Bet tie, kas atzīs Pāvila padomu no Kolosiešiem 2:4, 8, netiks pievilti ar ”gudriem vārdiem” vai ”tukšu maldināšanu”, kura aizvilina daudzus, kam nav cerības uz Ķēniņvalsti un kas izmisīgi meklē atvieglojumu. Pat tad, ja kristietis ir pārliecināts, ka kāds noteikts ārstēšanas veids viņam šķiet labs, tas nav jāpopularizē kristiešu brālībā, jo tā varētu izraisīt daudz pārrunu un strīdu. Tādā veidā viņš var parādīt, ka augstu novērtē, cik svarīga ir saskaņa draudzē.

23. Kāpēc mums ir īpašs iemesls priecāties?

²³ Pāvils uzsvēra, ka kristiešu saskaņa ir patiesa prieka pamats. Viņa laikā draudžu skaits noteikti bija mazāks nekā mūsdienās. Taču viņš varēja rakstīt kolosiešiem: ”Kaut gan es miesīgi esmu tālu, tomēr garā es esmu pie jums un ar prieku redzu, kādā vienībā un kādā spēkā jūs stāvat ticībā uz Kristu.” (Kolosiešiem 2:5; skatīt arī Kolosiešiem 3:14.) Cik gan lielāks iemesls priecāties ir mums! Mēs varam redzēt patiesus saskaņas, labas kārtības un ticības nelokāmības pierādījumus mūsu draudzē, kas atspoguļo vispārējo Dieva tautas stāvokli visā pasaulē. Tad būsim visi apņēmīgi būt ”saskanīgi vienoti mīlestībā” šajā īsajā laikā, kas atlicis pašreizējai sistēmai.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai tu pievērsi uzmanību?

◻ Kāds ir Jehovas liecinieku 1995. gada pants?

◻ Kāpēc Kolosu kristiešiem bija nepieciešams būt saskanīgi vienotiem mīlestībā, un kāpēc mums tas ir nepieciešams mūsdienās?

◻ No kāda kaitīga uzskata par dzīvi kristiešiem īpaši jāizsargājas mūsu laikos?

◻ Kāpēc kristiešiem jābūt modriem, lai viņi netiktu pievilti ar gudriem vārdiem par veselību un diagnostikas līdzekļiem?

[Attēli 27. lpp.]

Vai Jēzus klātbūtne ieņem galveno vietu tavos nākotnes plānos?