Jehova tevi var bagātīgi apveltīt ar spēku
”Viņš nogurušajiem dod spēku un spirgtumu, nesamaņā kritušajiem atjauno apziņu visā pilnībā.” (JESAJAS 40:29)
1., 2. Kādi ir daži Jehovas varenā spēka pierādījumi?
JEHOVA ir Dievs, kas ”varens spēkā”. Dieva radītās materiālās pasaules iespaidīgums ir apliecinājums viņa ’mūžīgajai varai un dievišķībai’. Tiem, kas atsakās atzīt šos pierādījumus, kuri apliecina, ka viņš ir Radītājs, nav ar ko aizbildināties. (Psalms 147:5; Romiešiem 1:19, 20.)
2 Zinātniekiem arvien tālāk iepazīstot Visumu un neskaitāmās galaktikas, kas tajā izkaisītas simtiem miljonu gaismas gadu tālu, Jehovas spēks kļūst saskatāms aizvien skaidrāk. Palūkojies tumšā, bet skaidrā naktī uz debesīm — vai tevi nepārņems tādas pašas izjūtas, kādas bija psalmu dziesminiekam: ”Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis: kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko?” (Psalms 8:4, 5.) Un kā gan Jehova ir rūpējies par mums — cilvēkiem! Pirmajam vīrietim un sievietei viņš deva skaistu mājvietu uz Zemes. Pat Zemes augsnei bija spēks — tā spēja izaudzēt augus, kas dod barojošu, nepiesārņotu pārtiku. Cilvēki un dzīvnieki gūst fizisku spēku no šādas Dieva spēka izpausmes. (1. Mozus 1:12; 4:12; 1. Samuēla 28:22.)
3. Kas vēl bez fiziskajām lietām Visumā pauž Dieva spēku?
3 Debesis ir krāšņas, un Zemes dzīvnieku un augu valsts ir brīnišķīga, turklāt tās mums atspoguļo Dieva spēku. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Viņa neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara kā viņa dievišķība, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos.” (Romiešiem 1:20.) Bet ir vēl viens Dieva spēka pierādījums, kas ir mūsu uzmanības un pateicības vērts. Tu varbūt domā: ”Kas gan varētu vēl vairāk nekā Visums atspoguļot Dieva spēku?” Tas ir Jēzus Kristus. Patiesi, būdams inspirēts, apustulis Pāvils teica, ka pie moku staba sistais Kristus ir ”Dieva spēks un Dieva gudrība”. (1. Korintiešiem 1:24.) ”Kāpēc tā,” tev, iespējams, rodas šāds jautājums, ”un kā tas ir saistīts ar manu dzīvi pašlaik?”
Spēks parādīts viņa Dēlā
4. Kā Dieva spēks tika parādīts viņa Dēlā?
4 Dieva spēks pirmo reizi tika parādīts, kad viņš pēc savas līdzības radīja vienpiedzimušo Dēlu. Šis garīgais Dēls kalpoja Jehovam par palīgu, izmantodams Dieva vareno spēku, lai radītu visu pārējo. (Salamana Pamācības 8:22, 30.) Pāvils rakstīja saviem kristiešu brāļiem Kolosās: ”Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās.. Viss ir radīts caur viņu un uz viņu.” (Kolosiešiem 1:15, 16.)
5.—7. a) Kā pagātnē cilvēki bija saistīti ar Dieva spēka izpausmi? b) Kāpēc var ticēt, ka Dieva spēks var izpausties attiecībā uz kristiešiem mūsdienās?
5 Mēs piederam pie ’lietām, radītām virs zemes’. Vai mēs, cilvēki, arī varam saņemt Dieva spēku? Jehova dažreiz saviem kalpiem — nepilnīgiem cilvēkiem — ir devis papildu spēku, lai tie varētu īstenot viņa nodomus. Mozus zināja, ka nepilnīgu cilvēku dzīves garums parasti ir 70 vai 80 gadi. (Psalms 90:10.) Bet kā bija ar pašu Mozu? Viņš nodzīvoja 120 gadus, taču ”viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa dzīves spēks nebija zudis”. (5. Mozus 34:7.) Lai gan tas nenozīmē, ka Dievs katram savam kalpotājam dod spēku dzīvot tik ilgi vai saglabāt tādu sparīgumu, tomēr tas norāda, ka Jehova var piešķirt cilvēkiem spēku.
6 Notikums ar Ābrahāma sievu arī parāda Dieva spēju stiprināt vīriešus un sievietes. ”Ticības spēkā arī tā pati Sāra spēja kļūt māte, neraugoties uz vecumu, jo turēja par uzticamu to, kas devis apsolījumu.” Tāpat padomā par to, kā Dievs stiprināja soģus un citus cilvēkus Israēlā: ’Gideons, Baraks, Sampsons, Jefta, Dāvids, Samuēls un pravieši.. pārvarējuši nespēku [”spēkā ņēmušies”, LB-1825].’ (Ebrējiem 11:11, 32—34.)
7 Uz mums arī var iedarboties šāds spēks. Nu, mēs protams necerēsim, ka sagaidīsim pēcnācēju ar brīnuma palīdzību vai arī ka mēs varēsim parādīt tādu pašu spēku, kāds bija Sampsonam jeb Simsonam. Bet mums var būt liels spēks, un uz to Pāvils norādīja parastiem cilvēkiem Kolosās. Jā, Pāvils rakstīja vīriešiem, sievietēm un bērniem — tādiem pašiem cilvēkiem, kādus mēs šodien redzam draudzēs, un viņš teica, ka viņi tiek ’bagātīgi apveltīti ar spēku’. (Kolosiešiem 1:11.)
8., 9. Kā pirmajā gadsimtā Jehovas spēks kļuva redzams tādos pašos cilvēkos kā mēs?
8 Kad Jēzus kalpoja uz Zemes, Jehova skaidri parādīja, ka viņa spēks izpaužas ar viņa Dēla starpniecību. Piemēram, kad ļoti daudz cilvēku bija sapulcējušies pie Jēzus Kapernaumā, ”tā Kunga [”Jehovas”, NW] spēks viņam bija, ka viņš varēja dziedināt”. (Lūkas 5:17.)
9 Pēc augšāmcelšanas Jēzus apliecināja saviem sekotājiem, ka viņi ’dabūs spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār viņiem’. (Apustuļu darbi 1:8.) Cik precīzi tas atbilda patiesībai! Tā laika notikumu pierakstītājs stāsta, kas norisinājās dažas dienas pēc Piecdesmitās dienas svētkiem 33. g. m.ē: ”Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos.” (Apustuļu darbi 4:33.) Pāvils pats bagātīgi bija apveltīts ar spēku, lai veiktu to darbu, ko Dievs bija uzdevis viņam darīt. Pēc tam kad Pāvils bija ”atgriezies” un viņam bija atjaunota redze, viņš ”palika jo dienas jo spēcīgs un iztrūcināja tos jūdu ļaudis, kas Damaskā dzīvoja, un pierādīja, ka šis [ir] tas Kristus”. (Apustuļu darbi 9:22, LB-26.)
10. Kā Pāvilam palīdzēja spēks, kas nāca no Dieva?
10 Kad mēs pārdomājam to garīgo un psihisko izturību, kāda bija nepieciešama Pāvilam trijos misionāra ceļojumos, kas bija tūkstošiem kilometru gari, tad ir skaidrs, ka viņam bija nepieciešams papildu spēks. Tāpat viņš bez žēlošanās panesa visādas grūtības, paciezdams ieslodzījumu un skatīdamies nāvei acīs. Kā? Pāvils atbild: ”Tas Kungs stāvēja man klāt un iedeva man spēku, lai caur mani sludināšana būtu pilnīga.” (2. Timotejam 4:6—8, 17; 2. Korintiešiem 11:23—27.)
11. Uz kādu cerību par Dieva spēku Pāvils norādīja saviem biedriem kalpošanā, kuri dzīvoja Kolosās?
11 Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Pāvils, rakstot saviem ”brāļiem Kristū” Kolosās, apliecināja, ka Jehova ’var savā godības varenībā viņus bagātīgi apveltīt ar spēku būt izturīgiem un pacietīgiem [”ar līksmību”, LB-26]’. (Kolosiešiem 1:2, 11.) Lai gan šie vārdi pirmkārt bija adresēti svaidītajiem kristiešiem, visi, kas iet Kristus pēdās, var gūt milzīgu labumu no Pāvila rakstītā.
Bagātīgi apveltīti ar spēku Kolosās
12., 13. Kādi notikumi un apstākļi ir saistīti ar Vēstules kolosiešiem tapšanu, un kāda, visticamāk, bija atsauksme uz to?
12 Uzticīgs kristietis, vārdā Epafra, bija sludinājis Kolosās, kas atradās Romas Āzijas provincē, un, iespējams, tā rezultātā tur bija izveidojusies draudze. Šķiet, tad, kad Epafra uzzināja, ka Pāvils apmēram 58. gadā m.ē. atrodas ieslodzījumā Romā, viņš nolēma apustuli apciemot un uzmundrināt ar labām ziņām par viņa Kolosu brāļu mīlestību un nelokāmību. Epafra droši vien arī atbilstoši faktiem pastāstīja, kādas problēmas jārisina Kolosu draudzē. Tāpēc Pāvils vēlējās uzrakstīt draudzei uzmundrinājuma un pamācības vēstuli. Tu arī vari gūt daudz uzmundrinājuma no šīs vēstules 1. nodaļas, jo tā izgaismo, kā Jehova var bagātīgi apveltīt savus kalpotājus ar spēku.
13 Tu vari iedomāties, kādas izjūtas noteikti pārņēma brāļus un māsas Kolosās, kad Pāvils par viņiem rakstīja kā par ”ticīgajiem brāļiem Kristū”. Viņi bija pelnījuši, lai viņus slavētu par ’mīlestību uz visiem svētajiem’ un par to, ka viņi ’nes evaņģēlija augļus’, kopš ir kļuvuši par kristiešiem! Vai to pašu var teikt par mūsu draudzi, par mums personiski? (Kolosiešiem 1:2—8.)
14. Ko Pāvils vēlēja kolosiešiem?
14 Pāvils bija tik ļoti aizkustināts par to, ko bija uzzinājis, ka viņš nepārstāja lūgt par kolosiešiem, lai viņi būtu ”bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu [Dieva] gribu”, un ’tad viņu dzīve būtu mūsu Kunga cienīga’. Pāvils lūdza, lai viņi ’nestu augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugtu Dieva atziņā, bet Dievs savā godības varenībā viņus bagātīgi apveltītu ar spēku būt izturīgiem un pacietīgiem [”ar līksmību”, LB-26]’. (Kolosiešiem 1:9—11.)
Bagātīgi apveltīti ar spēku arī mūsdienās
15. Kā mēs varam parādīt tādu pašu nostāju, kāda izpaužas Pāvila rakstītajā kolosiešiem?
15 Kādu brīnišķīgu priekšzīmi mums rādīja Pāvils! Visā pasaulē mūsu brāļiem ir vajadzīgas mūsu lūgšanas par to, lai viņi izturētu un ciešanās saglabātu prieku. Līdzīgi Pāvilam, mums jābūt konkrētiem lūgšanās, kad mēs uzzinām, ka mūsu brāļiem citā draudzē vai zemē ir grūti laiki. Iespējams, kādu tuvēju draudzi ir skārusi dabas katastrofa vai draudzē ir kādas garīga rakstura grūtības. Vai arī, iespējams, kristiešiem jāpārcieš grūtības valstī, kurā plosās pilsoņu karš vai notiek starpcilšu masveida slepkavības. Mums jālūdz, lai Dievs palīdz mūsu brāļiem ’dzīvot mūsu Kunga cienīgi’ un arī turpmāk, saglabājot izturību, nest Ķēniņvalsts augļus, un iegūt vairāk zināšanu. Tādā veidā Dieva kalpi saņem viņa gara spēku un līdz ar to tiek ’bagātīgi apveltīti ar spēku’. Tu vari būt pārliecināts, ka tavs Tēvs dzirdēs un atbildēs. (1. Jāņa 5:14, 15.)
16., 17. a) Par ko mums jābūt pateicīgiem, saskaņā ar Pāvila rakstīto? b) Kādā ziņā Dieva tauta ir atbrīvota un saņēmusi piedošanu?
16 Pāvils rakstīja, ka kolosiešiem ir ’jāpateicas Tēvam, kas viņus darījis cienīgus dabūt savu tiesu pie svēto mantojuma gaismā’. Pateiksimies arī mēs debesu Tēvam par mūsu vietu viņa izveidotajā iekārtojumā — vai nu Ķēniņvalsts debesu, vai zemes daļā. Kā Dievs panāca, ka nepilnīgi cilvēki var atbilst viņa prasībām? Pāvils rakstīja saviem svaidītajiem brāļiem: ”Viņš mūs izrāvis no tumsības varas un pārcēlis sava mīļā dēla valstībā, kuŗā mums dota pestīšana, grēku piedošana.” (Kolosiešiem 1:12—14.)
17 Neatkarīgi no tā, kāda mums ir cerība: doties uz debesīm vai dzīvot uz Zemes, mēs ik dienas pateicamies Dievam par mūsu atbrīvošanu no šīs ļaunās tumsas sistēmas, un šīs atbrīvošanas pamatā ir mūsu ticība Jehovas mīļotā Dēla vērtīgajam izpirkuma upurim. (Mateja 20:28.) Izpirkuma maksa tiek izmantota īpašā veidā attiecībā uz garā svaidītajiem kristiešiem, un tāpēc viņus ir iespējams ’pārcelt Dieva mīļā dēla valstībā’. (Lūkas 22:20, 29, 30.) Bet ”citas avis” arī iegūst labumu no izpirkuma maksas, un tas notiek jau tagad. (Jāņa 10:16.) Šie cilvēki var saņemt piedošanu no Dieva un tā iegūt taisnīgu stāvokli Dieva priekšā kā viņa draugi. Pašreizējā beigu laikā viņi veic lielu daļu no ’šī valstības evaņģēlija’ sludināšanas. (Mateja 24:14.) Turklāt tiem, kas pieder pie ’citām avīm’, ir brīnišķīga cerība kļūt pavisam taisnīgiem un fiziski pilnīgiem Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigās. Lasot Atklāsmes 7:13—17, tu noteikti piekritīsi, ka tur aprakstītie apstākļi liecina par atbrīvošanu un svētību saņemšanu.
18. Kādu samierināšanu, kas ir minēta Vēstulē kolosiešiem, Dievs vēl arvien īsteno?
18 Pāvila vēstule mums palīdz saprast, cik daudz pateicības mēs esam parādā visizcilākajam cilvēkam, kāds jebkad ir dzīvojis. Ko Dievs ir paveicis ar Kristus starpniecību? ’Salīdzinājis visu, nodibinot ar viņa krusta asinīm visu starpā mieru, gan debesīs, gan virs zemes.’ Dieva nodoms ir tāds, lai visa radība atkal būtu pilnīgā saskaņā ar viņu, kā tas bija pirms dumpja Ēdenē. Tā būtne, kas tika izmantota, lai visu radītu, tiek izmantota arī tagad, lai īstenotu šo ’salīdzināšanu’ jeb samierināšanu. (Kolosiešiem 1:20.)
Kādam mērķim bagātīgi apveltīti ar spēku?
19., 20. No kā ir atkarīgs, vai mēs paliksim svēti un nevainojami?
19 Tiem no mums, kas esam atguvuši labas attiecības ar Dievu, rodas arī pienākumi. Kādreiz mēs bijām grēcīgi un atsvešināti no Dieva. Bet tagad, kad mēs ticam Jēzus upurim un mūsu prāti vairs nav pievērsti ļauniem darbiem, mēs būtībā stāvam ’svēti, bez kļūdām un nevainojami Dieva priekšā’. (Kolosiešiem 1:21, 22.) Padomā tikai: tieši tāpat kā Dievs nekaunējās no uzticīgajiem lieciniekiem senatnē, viņš arī nekaunas, ka mēs viņu saucam par mūsu Dievu. (Ebrējiem 11:16.) Mūsdienās neviens mūs nevar vainot, ka mēs nepareizi izmantotu viņa ievērojamo vārdu vai arī baidītos paziņot šo vārdu visai pasaulei!
20 Taču ievēro, kādu brīdinājumu Pāvils tālāk izsaka Vēstulē kolosiešiem 1:23: ”Ja tikai paliksit savā ticībā stipri un nesatricināti un nenovērsīsities no cerības, kas ir dota evanģelijā, kuŗu jūs esat dzirdējuši. Tas ir sludināts visai radībai apakš debesīm.” No tā, vai mēs paliksim uzticīgi Jehovam un iesim viņa mīļotā Dēla pēdās, ir ļoti daudz kas atkarīgs. Jehova un Jēzus tik daudz ir darījuši mūsu labā! Parādīsim mūsu mīlestību pret viņiem ar to, ka rīkosimies atbilstoši Pāvila padomam.
21. Kāpēc mums var būt patiesa sajūsma mūsdienās?
21 Kristieši Kolosās noteikti bija saviļņoti, dzirdot, ka ’evaņģēlijs, kuŗu viņi ir dzirdējuši,’ jau ir ”sludināts visai radībai apakš debesīm”. Mūsdienās vēl lielāku sajūsmu izraisa tas, ka dzirdam, kādā mērā krietni vairāk nekā četrarpus miljoni liecinieku sludina labo vēsti par Ķēniņvalsti vairāk nekā 230 zemēs. Patiešām, katru gadu gandrīz 300 000 cilvēku no visām tautām tiek samierināti ar Dievu! (Mateja 24:14; 28:19, 20.)
22. Ko Dievs var darīt mūsu labā pat tad, kad mēs ciešam?
22 Kaut gan droši vien Vēstuli kolosiešiem Pāvils rakstīja, būdams ieslodzīts cietumā, viņš it nemaz nežēlojās par savu dzīvi. Tieši pretēji, viņš teica: ”Es esmu līksms savās ciešanās, kuŗas nesu jūsu labā.” Pāvils zināja, ko nozīmē ’būt izturīgam un pacietīgam [”ar līksmību”, LB-26]’. (Kolosiešiem 1:11, 24.) Bet viņš arī zināja, ka tas nav iespējams ar viņa paša spēku. Ar spēku viņu bija apveltījis Jehova! Tieši tāpat ir mūsu laikos. Tūkstošiem liecinieku, kas tika ieslodzīti un vajāti, nezaudēja savu prieku kalpošanā Jehovam. Viņi tikai vēl labāk izprata, cik patiesi ir Dieva vārdi Jesajas 40:29—31: ”Viņš nogurušajiem dod spēku un spirgtumu. [..] Kas paļaujas uz to Kungu, tie dabū jaunu spēku.”
23., 24. Kas ir tas noslēpums, kas minēts Kolosiešiem 1:26?
23 Pāvilam ļoti daudz ko nozīmēja kalpošana labajai vēstij, kurā galvenais ir Kristus. Viņš vēlējās, lai citi novērtētu Kristus vietu Dieva nodomā, tāpēc viņš to aprakstīja šādiem vārdiem: ”Noslēpums, kas ļaužu ciltīm bija apslēpts no mūžīgiem laikiem.” Bet tam nevajadzēja palikt noslēpumam uz visiem laikiem. Pāvils piebilda: ”Tagad atklāts viņa svētajiem.” (Kolosiešiem 1:26.) Kad Ēdenē izcēlās dumpis, Jehova, iepriekš pateikdams, ka ’sievas dzimums sadragās čūskas galvu’, deva solījumu, ka būs labāki laiki. (1. Mozus 3:15.) Ko tas nozīmēja? Tas palika noslēpums daudzām paaudzēm gadsimtiem ilgi. Tad atnāca Jēzus, un viņš ’cēla gaismā dzīvību un neiznīcību ar evaņģēliju’. (2. Timotejam 1:10.)
24 Tiešām, galvenais šajā ’noslēpumā’ bija Kristus un mesiāniskā Ķēniņvalsts. Pāvils minēja ’visu, kas debesīs’, ar to norādīdams uz tiem, kuri piedalīsies Ķēniņvalsts valdīšanā kopā ar Kristu. Ar viņu starpniecību ’visiem, kas virs zemes’, t.i., tiem, kas baudīs mūžīgo paradīzi šeit, tiks sniegtas neskaitāmas svētības. Tu vari saprast, kāpēc piemēroti bija tas, ka Pāvils norādīja uz ’šo noslēpuma godību’. (Kolosiešiem 1:20, 27.)
25. Kādai attieksmei mums tagad ir jābūt, saskaņā ar Kolosiešiem 1:29?
25 Pāvils ļoti gaidīja, kad viņš saņems savu vietu Ķēniņvalstī. Taču viņš saprata, ka viņš nevar vienkārši sēdēt rokas klēpī salicis un cerēt uz to. ”Par to arī es cīnos, strādādams viņa varā, kas manī darbojas ar spēku.” (Kolosiešiem 1:29.) Pievērs uzmanību tam, ka Jehova ar Kristus starpniecību bagātīgi apveltīja Pāvilu ar spēku, lai viņš veiktu dzīvību glābjošo kalpošanu. To pašu Jehova var darīt arī mūsdienās ar mums. Bet mums sev jāuzdod jautājums: ”Vai man ir tāds evaņģelizācijas gars, kāds bija, kad es tikko biju uzzinājis patiesību?” Kāda ir tava atbilde? Kas ikvienam no mums var palīdzēt arī turpmāk ’cīnīties un strādāt Jehovas varā’? Tieši par šo jautājumu būs nākamais raksts.
Vai tu tam pievērsi uzmanību?
◻ Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova var parādīt savu spēku cilvēku labā?
◻ Kādi apstākļi ir saistīti ar Pāvila vārdiem no Vēstules kolosiešiem, 1. nodaļas?
◻ Kā Dievs īsteno salīdzināšanu jeb samierināšanu, kas ir minēta Kolosiešiem 1:20?
◻ Ko Jehova var paveikt ar savu spēku, izmantojot mūs?
[Karte/Attēls 19. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
KOLOSAS