Gileādas absolventi dedzīgi vēlas izplatīt labo vēsti
”PATS brīnišķīgākais, par ko mēs jebkad varējām sapņot.” Tādas bija Andersa un Amēlijas Grotu domas par misionāru apmācību. Pēc tam viņi ietērpa vārdos visu 48 Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 97. klases absolventu jūtas: ”Apmācība Gileādā mums deva ierosmi un mūs sagatavoja, un tagad mēs dedzīgi vēlamies doties uz mūsu jaunajām norīkojuma vietām.”
Šo prieku mēs varam izjust viņu izteikumos par izlaiduma programmu; uz šo notikumu 1994. gada 4. septembrī bija sapulcējušies 6420 cilvēki.
”Teodors Jaračs no Vadošās Korporācijas atklāja programmu, runādams par tēmu ”Būt Jehovas mācītam”,” teica Deivids Ābels un viņa sieva Kelī. ”Mēs nekad neaizmirsīsim domu, ko izteica brālis Jaračs: ”Mums jāatzīst, cik mēs esam niecīgi salīdzinājumā ar Jehovu,” — un viņš to ilustrēja ar iespaidīgo pamācību no Ījaba grāmatas 38. un 39. nodaļas. Brālis Jaračs vērsa mūsu uzmanību uz to, ka mūsu Bībeles zināšanas Gileādas skolā ir pieaugušas, tomēr mēs nezinām atbildes uz visiem jautājumiem. Mums jāturpina Dieva Rakstu pētīšana.”
Tad izteicās Kristjāns un Anžela Kofī: ”Uz mums atstāja iespaidu Maksa Larsona runa par tēmu ”Cik svarīgi ir labi pamati?”. Mums patika, ka viņš mūs salīdzināja ar celtni, kurai vajadzīgi dziļi pamati drošā gruntī, lai tā stabili stāvētu pat zemestrīces laikā. Uzcītīgi studējot, mēs varam attīstīt ciešākas attiecības ar Jehovu un balstīt mūsu ticību uz dziļām zināšanām, lai grūtos laikos spētu palikt stabili.”
”Ilgi paliks atmiņā skolas prezidenta Miltona Henšela runa par tēmu ”Druvas ir baltas pļaujai”,” atzīmēja Garijs un Linna Elferi. ”Galvenajā Rakstu vietā, Jāņa 4:35—38, tiek izcelta mūsu privilēģija doties druvā, kuru citi strādnieki ir apsējuši jau pirms mums. Tas mūs skubinās strādāt ar apziņu, ka darbs ir neatliekams.” Piekrītot Jans un Sirpa Vāhtolas izteicās: ”Sniegdams pēdējās ziņas no Baltijas valstīm, brālis Henšels sakāpināja mūsu interesi par vēl gaidāmo pļauju. Pieaugums Igaunijā bija 51 procents, Latvijā 106 procenti un Lietuvā 51 procents. Cik tas ir saviļņojoši! Brāļi šajās valstīs lūdz Kungu, lai viņš izsūta vairāk strādnieku. Mēs it sevišķi esam priecīgi to dzirdēt, jo esam norīkoti uz Igauniju!”
”Nākamo runu ”Paļaujies uz Jehovu” teica Džoēls Edamss,” atceras Kevins un Evelīna Kortīni. ”Viņš mums deva padomu nekad nedomāt, ka dažreiz mēs varam paļauties uz Jehovu un dažreiz — uz mūsu pašu gudrību. Savās norīkojuma vietās mēs sastapsimies ar daudzām grūtībām, kas radīsies veselības, ēdiena, valodas, ieražu un un citu iemeslu dēļ. Visās šajās grūtībās mums būs nepieciešama paļaušanās uz Jehovu.”
Nākamais bija Vadošās Korporācijas loceklis Gerits Lošs ar runu ”Turpiniet atspoguļot Jehovas žēlastību”. Alens un Anna Marī Gokavi teica: ”Viņš norādīja, ka žēlastības parādīšana mūsu biedriem misionāriem un tiem cilvēkiem, kam stāstām labo vēsti, ir kristiešu brieduma pazīme. Norīkojums citās zemēs prasīs arī upurus, bet, ja neizrādām žēlastību, tad mūsu upuriem būs ļoti maza vērtība.” (Mateja 9:13.) Pīters un Flēra Hupstoni piebilda: ”Brālis Lošs teica, ka mums jābūt žēlsirdīgiem arī pret mūsu brāļiem un māsām un ka mums uz viņiem jāraugās it kā no tālskata otra gala, lai viņu kļūdas būtu samazinātas, nevis palielinātas.”
”Džeks Redfords, viens no mūsu Gileādas skolas pasniedzējiem, apskatīja tēmu ”Vai tu ļaujies pārmācībai?”,” atcerējās Miks un Šerī Minskī. ”Viņš pievērsa uzmanību tam, ka lepnums traucē pieņemt pārmācību un tad, ja mēs esam pārlieku jūtīgi pret padomu, mēs zaudēsim labumu, ko tas varētu sniegt. Tad viņš, pamatojoties uz Raudu Dziesmas 3:27—31, deva dažus praktiskus ieteikumus, kā pieņemt pārmācību.” Čārlzs un Džona Heldi piemetināja: ”Lielākoties mēs neredzam savus trūkumus; tāpēc mums jāraugās uz pārmācību kā uz palīdzību, kas ļauj ieraudzīt to, ko mēs neapzināmies. Pārmācība vai padoms no Jehovas ir pierādījums, ka viņš mūs mīl.”
”Cits pasniedzējs, Jūlisīss Glass, runāja par tēmu ”Iegūsti praktisko gudrību, kas vada uz dzīvību”. Viņš jautāja: ”Ko jūs darīsiet ar to, ko esat iemācījušies?”” teica Kenets un Lizbete Ardčeli. ”Tad viņš sniedza uzskatāmu piemēru, balstītu uz Salamana Pamācības 30:24—26 (NW), par mazo klinšu āpsi un to, kā Jehova viņu ir apgādājis ar visu dzīvībai nepieciešamo. Turpretim mēs neesam instinktīvi gudri, tātad mums ir jāpūlas, lai iegūtu gudrību. Jehova mūs ir apgādājis ar visu nepieciešamo, lai mēs to darītu. Tuvodamies Jehovam un cits citam mīlestībā, mēs daudz ko paveiksim.”
Galvenā runa
”Vadošās Korporācijas loceklis brālis Karls F. Kleins ar siltām jūtām kopā ar mums apskatīja 19. psalmu savā runā ”Dārgakmens starp dārgakmeņiem”,” teica Džejs un Gvena Abrasinski. ”Viņš uzsvēra, ka psalmu dziesminieks Dāvids dziļi novērtēja Jehovu un ka viņš mīlēja Dieva Rakstus.” ”Brālis Kleins sadalīja psalmu trijās daļās,” piebilda Kīts un Donna Hornbaki. ”1. daļa (1.—7. pants) parāda, kā Dāvids novērtēja Dieva radīto, 2. daļa (8.—11. pants) izsaka to, kā viņš novērtēja Dieva likumus, un 3. daļa (12.—15. pants) atgādina, ka mums, tāpat kā Dāvidam, jāvēlas būt labās attiecībās ar Jehovu.”
”Mums patika doma, ka tad, ja vēlamies izvairīties no sliktā, ļoti nozīmīga ir bijība pret Jehovu. Tā pamudina mūs uz darbiem, kas ir tīri viņa acīs,” teica Deivids un Reilīna Longi. Frenks un Vībeka Madseni tam pievienojās. ”Brāļa Kleina komentāri par to, cik lielu labumu sniedz Jehovas liecības, likumi un baušļi, labi rezumēja to, ko mēs iemācījāmies Gileādā,” viņi teica. ”Tas vēl vairāk palielināja mūsu apņēmību rīkoties saskaņā ar Dieva Rakstiem arī nākotnē un izturēties pret tiem kā pret lādi ar dārgakmeņiem.”
Pēc galvenās runas studenti saņēma savus diplomus, un tika paziņots, uz kurām zemēm viņi tiek norīkoti. Pēc pārtraukuma maltītes ieturēšanai visi atkal sapulcējās uz pēcpusdienas daļu. Absolventi piedalījās Sargtorņa saīsinātā studēšanā, atbildēdami uz jautājumiem.
”Tad sekoja studentu sagatavota programma ”Apmācīti kļūt par Ķēniņvalsts sludinātājiem visā pasaulē”,” atceras Bobs un Šenona Lakatosi. ”Pirmajā programmas daļā tika demonstrēti gadījumi no tīruma kalpošanas piecu mēnešu ilgo kursu laikā. Šajā daļā tika koncentrēta uzmanība uz prasmīgu jautājumu izmantošanu mūsu kalpošanā. Interviju daļā tika parādīts, kā praktiski tikt galā ar grūtām situācijām un apstākļu maiņu misionāru dzīvē. Trīs diapozitīvu demonstrējumi — par Kostariku, Indiju un Malāvi — sniedza īsu ieskatu Jehovas organizācijas darbībā pa visu pasauli.”
”Pēc tam uzvedums Esiet teokrātiski, nevis pasaulīgi uzskatāmi parādīja, kādu sliktu iespaidu var atstāt daži pasaulīgi, neatkarīgi noskaņoti radinieki,” atzīmēja Džess un Mišela Dankani. ”Tas parādīja, ka kristiešiem ir jāatzīst, ka teokrātijas norādījumi un vadība ir nepieciešami un sniedz labumu,” piemetināja Vencels un Kelī Koulas.
Brīnišķīgā programma noslēdzās ar dziesmu un lūgšanu. Kad absolventi devās projām, gaidīdami, kad varēs ierasties norīkojuma vietās 18 zemēs, viņu domas ar atvadu komentāru labi izteica Tommi un Jaēla Kauko: ”Mēs ļoti dedzīgi vēlamies doties uz mūsu norīkojuma vietām un izmantot dzīvē, ko esam iemācījušies. Mēs tik daudz esam saņēmuši — tagad ir mūsu kārta dot.”
[Attēls 30. lpp.]
Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 97. izlaiduma klase
Šajā sarakstā rindas ir numurētas, sākot ar priekšējo, un katrā rindā absolventi uzskaitīti no kreisās puses uz labo:
1) Dž. Hongs, D. Honga, A. Grota, E. Kortīna, Š. Lakatosa, D. Hornbaka, L. Asevedo, A. Kofī; 2) L. Elfersa, A. Gokavi, L. Ardčela, G. Abrasinska, K. Nota, T. Laizera, K. Ābela, D. Ābels; 3) M. Dankana, A. Gokavi, Dž. Helda, F. Hupstona, B. Lakatoss, R. Longa, Š. Minskī, E. Asevedo; 4) K. Ardčels, J. Kauko, S. Vāhtola, K. Kortīns, N. Karsona, M. Minskī, G. Laizers, K. Koula; 5) Dž. Dankans, Dž. Abrasinsks, J. Vāhtola, F. Madsens, V. Madsena, D. Longs, K. Karsons, G. Elfers; 6) T. Kauko, P. Hupstons, Č. Helds, A. Grots, K. Hornbaks, V. Koula, D. Nots, K. Kofī.