”Nododies lasīšanai”

NEVIENS dzīvnieks nevar darīt to, ko pašlaik dari tu. Dzīvnieki nespēj lasīt. Daudzi cilvēki — apmēram sestā daļa zemeslodes iedzīvotāju — varētu lasīt, bet diemžēl to neprot, jo viņiem ir bijusi liegta iespēja mācīties skolā, un no tiem, kas ir iemācījušies lasīt, daudzi to dara neregulāri. Lasītprasme cilvēkam paver ļoti daudz iespēju. Lasīdams cilvēks var neklātienē apceļot svešas zemes, iepazīt citus cilvēkus un bagātināt sevi ar viņu pieredzi, kā arī iegūt vērtīgas zināšanas, kas palīdz pārvarēt dzīves grūtības.

Bērniem lasītprasme ir svarīga tāpēc, ka no tā, cik labi viņi prot lasīt, lielā mērā ir atkarīgas sekmes mācībās. No jauna cilvēka lasītprasmes var būt atkarīgs, kādu darbu viņš atradīs un cik stundu nedēļā viņam būs jāstrādā, lai nopelnītu iztiku. Sievas, kas prot lasīt, var labāk nodrošināt savu ģimeni ar pilnvērtīgu uzturu, rūpēties par tīrību mājās un pasargāt ģimenes locekļus no slimībām. Turklāt mātes, kas labi lasa, var ievērojami veicināt savu bērnu intelektuālo attīstību.

Tomēr vislielākais labums, ko dod lasīšana, ir tas, ka mēs varam ”iegūt Dieva atziņu”. (Sal. Pam. 2:5.) Arī kalpošana Dievam daudzējādā ziņā ir saistīta ar lasīšanu. Draudzes sapulcēs mēs lasām Bībeli un uz Bībeli balstītas publikācijas. Lasīšana mums palīdz būt labākiem sludinātājiem, un gatavošanās sludināšanai, tāpat kā gatavošanās sapulcēm, ir saistīta ar lasīšanu. Tāpēc noteikti var sacīt, ka mūsu garīgā izaugsme lielā mērā ir atkarīga no tā, cik labi mēs protam lasīt un cik daudz mēs lasām.

Izmanto iespējas

Ne visiem, kas mācās iet pa Dieva norādīto ceļu, ir bijusi iespēja iegūt izglītību. Daudziem jāmācās lasīt vai jāuzlabo sava lasītprasme, lai viņi varētu garīgi augt. Zemēs, kur ir daudz analfabētu, draudzes organizē kursus, kuros tiek izmantota publikācija Mācies lasīt un rakstīt. Šādi kursi ir palīdzējuši daudziem tūkstošiem cilvēku. Tā kā lasītprasme ir ārkārtīgi svarīga, dažās draudzēs teokrātiskās kalpošanas skolas programmā ir iekļautas nodarbības, kurās cilvēki to var uzlabot. Draudzēs, kur šādas nodarbības nenotiek, katrs draudzes loceklis pats var uzlabot savu prasmi lasīt, ik dienas vingrinoties lasīt balsī un regulāri apmeklējot teokrātiskās kalpošanas skolas nodarbības.

Diemžēl komiksi, televīzija un daudzie izklaides veidi ir atradinājuši cilvēkus no lasīšanas. Ja cilvēks maz lasa un daudz laika pavada pie televizora, viņam ir grūti iemācīties tekoši lasīt, skaidri spriest un saprotami izteikties.

”Uzticīgais un gudrais kalps” izdod publikācijas, kas palīdz saprast Bībeli. Tajās var atrast daudz informācijas par garīgi nozīmīgiem jautājumiem. (Mat. 24:45; 1. Kor. 2:12, 13.) Bībeliskās publikācijas palīdz sekot notikumiem pasaulē un saprast to nozīmi, sniedz daudz informācijas par dabu un dzīvniekiem un paskaidro, kā var risināt problēmas, kas mūs nomāc. Bet vissvarīgākais ir tas, ka šajās publikācijās tiek paskaidrots, kas mums jādara, lai pareizi kalpotu Dievam un iegūtu viņa labvēlību. Tās palīdz lasītājiem stiprināt savu garīgumu.

Tiesa, lasītprasme pati par sevi vēl negarantē, ka cilvēks no tās gūst labumu. Prasme lasīt jāmāk pareizi izmantot. Mums jādomā par to, ko mēs lasām, tāpat kā mēs domājam par to, ko mēs ēdam. Vai būtu saprātīgi lietot pārtikas produktus, kas nesatur organismam vajadzīgās barības vielas vai pat var izraisīt saindēšanos? Un vai ir saprātīgi pievērst uzmanību lasāmvielai, kas var nākt par ļaunu mūsu prātam un sirdij? Izvēloties lasāmvielu, mums jāņem vērā Bībeles principi. Pirms mēs kaut ko sākam lasīt, būtu labi pārdomāt tādus pantus kā Salamans Mācītājs 12:12, 13, Efeziešiem 4:22—24, 5:3, 4, Filipiešiem 4:8, Kolosiešiem 2:8, 1. Jāņa 2:15—17 un 2. Jāņa 10.

Pareizi motīvi

Domājot par to, kas rakstīts evaņģēlijos, mēs saprotam, cik svarīgi ir lasīt ar pareiziem motīviem. Piemēram, vairākos Mateja evaņģēlija pantos var redzēt, ka Jēzus, atbildēdams uz labi izglītoto reliģisko vadītāju viltīgajiem jautājumiem, vispirms pavaicāja: ”Vai jūs neesat lasījuši?” (Mat. 12:3, 5; 19:4; 21:16, 42; 22:31.) Lasot par šīm sarunām, kļūst skaidrs, ka mēs varam izdarīt nepareizus secinājumus vai vispār nesaprast kādu jautājumu, ja mūsu motīvi nav pareizi. Farizeji iedziļinājās Rakstos, jo uzskatīja, ka tā viņi iegūs mūžīgo dzīvi. Bet, kā norādīja Jēzus, mūžīgā dzīve ir dāvana, ko nevar saņemt neviens, kurš nemīl Dievu un nepieņem viņa piedāvāto glābšanu. (Jāņa 5:39—43.) Farizeji domāja tikai par sevi, tāpēc daudzi viņu spriedumi bija aplami.

Vistīrākais pamudinājums, kas liek lasīt Dieva Rakstus, ir mīlestība pret viņu. Mīlestība pret Dievu rada vēlēšanos uzzināt viņa gribu, jo mīlestība ”priecājas par patiesību”. (1. Kor. 13:6.) Lai arī kādreiz mums varbūt nav visai paticis lasīt, iemīlot Jehovu ”no visa sava prāta”, mēs izjūtam pamudinājumu uzzināt par Dievu pēc iespējas vairāk. (Mat. 22:37.) Mīlestība rada ieinteresētību, un ieinteresētība veicina vēlēšanos uzzināt arvien vairāk.

Lasīšanas ātrums

Lasīt nozīmē uztvert informāciju. Tagad, lasot šo tekstu, tu citu pēc cita ieraugi pazīstamus vārdus un uzreiz uztver to nozīmi. Cenšoties uztvert pēc iespējas plašāku teksta daļu, tu vari lasīt daudz ātrāk. Nelasi atsevišķus vārdus, centies uztvert vārdu grupas. Apgūstot prasmi lasīt domas, nevis vārdus, tu pārliecināsies, ka arvien labāk spēj saprast, ko tu lasi.

Lasot tekstu, kurā nopietni jāiedziļinās, nepieciešama nedaudz citāda pieeja. Dodams Jozuam padomu lasīt Rakstus, Jehova sacīja: ”Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā [”tev tā pusbalsī jālasa”, NW] dienām un naktīm.” (Joz. 1:8.) Kad cilvēki kaut ko dziļi pārdomā, reizēm viņi runā pie sevis. Uz to norāda senebreju vārds, ko var tulkot ”lasīt pusbalsī” vai ”apdomāt”. (Ps. 63:7; 77:13; 143:5.) Kad cilvēks kaut ko rūpīgi pārdomā, viņš to dara nesteidzīgi. Ja viņš lasa Dieva Rakstus, tos rūpīgi pārdomājot, tie dziļi ietekmē viņa prātu un sirdi. Bībelē ir lasāmi pravietojumi, padomi, sakāmvārdi, dzeja, Jehovas spriedumi, ziņas par viņa nodomu īstenošanos un piemēri no visdažādāko cilvēku dzīves — tas viss var noderēt ikvienam, kas vēlas paklausīt Jehovas norādījumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi lasīt Rakstus tā, lai tie spēcīgi ietekmētu prātu un sirdi.

Koncentrēšanās

Centies iejusties situācijās, par kurām tu lasi. Mēģini iedomāties, kā izskatījās Bībelē aprakstītie cilvēki, un iztēloties, kas ar viņiem notika. To darīt nav grūti, lasot par tādiem notikumiem kā Dāvida un Goliāta tikšanos, kas aprakstīta Pirmās Samuēla grāmatas 17. nodaļā. Bet arī stāstījums par saiešanas telts būvniecību un priesteru iesvētīšanu, kas lasāms Otrajā un Trešajā Mozus grāmatā, var būt interesants, ja tu centies iedomāties telts izmērus un materiālus, kas tika izmantoti tās izgatavošanā, vai mēģini iztēloties, kā smaržoja dūmi, kas radās, kad tika kvēpināts vīraks, dedzināti graudi un upurētie dzīvnieki. Vai tu vari iedomāties, ar kādu bijību un pacilātību priesteri veica savus pienākumus? (Lūk. 1:8—10.) Liekot darboties iztēlei un jūtām, tev būs vieglāk ne tikai saprast to, ko tu lasi, bet arī atcerēties izlasīto.

Ja tu neesi pienācīgi sagatavojies lasīšanai, tev ir grūti koncentrēties. Tavs skatiens slīd pāri burtu rindām, bet domas klejo apkārt. Varbūt istabā skan mūzika vai ir ieslēgts televizors. Varbūt kaut kur blakām sarunājas ģimenes locekļi. Ja vien tas ir iespējams, lasīšanai jāatrod klusa vieta. Bet arī klusumā reizēm nav viegli koncentrēties. Ja diena ir bijusi ļoti aizņemta, ir grūti tikt vaļā no domām par to, kas noticis dienas laikā. Pārdomāt dienas notikumus ir pilnīgi dabiski, taču lasīšanai tas traucē. Varbūt pirms lasīšanas tu esi īpaši noskaņojies vai pat griezies pie Dieva lūgšanā, bet pēc kāda brīža jūti, ka domas atkal sāk klejot. Mēģini noskaņoties lasīšanai vēlreiz. Piespied sevi koncentrēties uz to, ko tu lasi. Mācies sevi disciplinēt, un ar laiku tu jutīsi, ka spēj koncentrēties arvien labāk.

Lasot tev var gadīties vārdi, kurus tu nesaproti. Reizēm tekstā ir nepazīstamo vārdu skaidrojums, un dažreiz tos padara skaidrus konteksts. Bet, ja vārds nav saprotams, noteikti atrodi tā skaidrojumu vārdnīcā vai atzīmē šo vārdu un pēc tam pajautā kādam tā nozīmi. Tā tu bagātināsi savu vārdu krājumu un varēsi labāk saprast, ko tu lasi.

Lasīšana auditorijas priekšā

Apustulis Pāvils mudināja Timoteju nodoties ”publiskai lasīšanai” — lasīšanai, kas var nākt par labu citiem. (1. Tim. 4:13, NW.) Labi lasīt auditorijas priekšā nenozīmē tikai izlasīt visus vārdus. Lasītājam jāsaprot vārdu nozīme un tajos ietvertā doma. Tikai tad viņš var pareizi izteikt domas un precīzi atspoguļot teksta jēgu. Lai pareizi nolasītu tekstu, ir nepieciešama rūpīga gatavošanās. Tāpēc Pāvils rakstīja: ”Nododies lasīšanai, paskubināšanai, mācīšanai.” Teokrātiskās kalpošanas skolā tu varēsi ”nodoties lasīšanai” un pilnveidot savu prasmi lasīt auditorijas priekšā.

Atlicini laiku lasīšanai

”Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks.” (Sal. Pam. 21:5.) Šos vārdus noteikti var attiecināt uz lasīšanu. Lai sagādātu sev ”pārpilnību”, mums jāplāno laiks, ko atvēlēt lasīšanai, citādi tas tiek iztērēts kaut kam citam.

Kad tu atrodi laiku lasīšanai? Vai tu lasi no rīta? Varbūt tev ir vieglāk lasīt dienas laikā? Pamēģini lasīt kaut vai piecpadsmit divdesmit minūtes katru dienu, un tu redzēsi, cik daudz tu vari izlasīt. Galvenais ir lasīt regulāri.

Jehova ir parūpējies, lai par viņa brīnišķīgajiem nodomiem tiktu uzrakstīts grāmatā. To viņš ir darījis tādēļ, lai cilvēki varētu paši lasīt viņa vārdus. Ja cilvēki lasa Bībeli, viņi var pārdomāt Jehovas brīnišķīgos darbus, stāstīt par tiem saviem bērniem un paturēt tos prātā paši. (Ps. 78:5—7.) Vislabākais veids, kā apliecināt Jehovam, ka mēs esam pateicīgi par viņa devīgumu, ir uzcītīgi lasīt viņa Rakstus.