Ko darīt, lai uzlabotu atmiņu

RADĪDAMS cilvēku, Dievs Jehova viņam deva brīnišķīgu dāvanu — atmiņu. Cilvēka smadzenes ir kā neiztukšojama dārgumu krātuve. Tās ir izveidotas atbilstoši Dieva nodomam dot cilvēkiem mūžīgu dzīvi. (Ps. 139:14; Jāņa 17:3.)

Bet pašlaik cilvēki bieži vien jūt, ka viņiem daudz kas aizmirstas. Tieši tad, kad kaut kas jāatceras, tas ir izkritis no prāta. Ko varētu darīt, lai uzlabotu atmiņu?

Interese

Cilvēkam ir vieglāk atcerēties to, kas viņu interesē. Vērīgums, kā arī interese par cilvēkiem un notikumiem ir prāta stimulatori. Ja mums ir dzīva interese par to, kas ap mums notiek, mums ir vieglāk atcerēties arī to, ko mēs lasām un dzirdam.

Daudziem ir grūti iegaumēt cilvēku vārdus. Tomēr mēs zinām, ka visi cilvēki — gan ticības biedri, gan cilvēki, kam mēs sludinām, gan cilvēki, ar kuriem mēs tiekamies ikdienā, — ir pelnījuši, ka mēs viņiem pievēršam uzmanību. Tāpēc mums jādomā, ko mēs varam darīt, lai neaizmirstu cilvēku vārdus. Apustulis Pāvils nosauca vārdā 26 kristiešus, kas piederēja pie draudzes, kurai viņš rakstīja vēstuli. Par Pāvila patieso interesi liecina tas, ka viņš ne tikai nosauca ticības biedru vārdus, bet arī pieminēja faktus, kas bija saistīti ar šo cilvēku dzīvi. (Rom. 16:3—16.) Mūsdienās daudzi Jehovas liecinieku ceļojošie pārraugi diezgan labi atceras ticības biedru vārdus, kaut arī viņi neuzturas draudzēs ilgāk par vienu nedēļu. Viens no paņēmieniem, ko viņi izmanto, ir šāds: pirmo reizi sarunājoties ar cilvēku, viņi vairākkārt atkārto tā vārdu. Viņi cenšas iegaumēt cilvēka seju un iztēlē to saistīt ar cilvēka vārdu. Turklāt viņi tuvāk iepazīst draudžu locekļus, kopīgi sludinot un pusdienojot. Arī tu vari atcerēties cilvēku vārdus. Stipra apņemšanās un kāds no tikko minētajiem paņēmieniem tev noteikti palīdzēs.

Ļoti svarīgi ir atcerēties to, ko mēs lasām, un noteikti vislabāk prātā paliek materiāls, kas mūs interesē un ko mēs labi saprotam. Spēja iedziļināties lasāmvielā ir atkarīga no intereses par to. Nav iespējams kaut ko atcerēties, ja lasīšanas laikā domas klīst apkārt. Savukārt sapratni var vairot, jauniegūto informāciju saistot ar jau zināmo. Domā, kā tas, ko tu lasi, attiecas uz tavu dzīvi un kā iegūtās zināšanas var izmantot, lai palīdzētu citiem. Lai teksts būtu saprotams, ir svarīgi to uztvert kopumā, nevis lasīt atsevišķus vārdus. Tā ir vieglāk uztvert lasītā jēgu un galvenās domas un līdz ar to arī iegaumēt tās.

Atkārtošana

Izglītības speciālisti atzīst, ka ļoti svarīgi ir atkārtot uzzināto. Kāds augstskolas profesors reiz veica eksperimentu, kurā viņš pierādīja, ka cilvēks atceras divreiz vairāk, ja veltī vienu minūti izlasītā materiāla atkārtošanai. Atkārto galvenās domas tūlīt pēc lasīšanas, lai tās labāk paliktu prātā. Padomā, kā tu saviem vārdiem varētu pārstāstīt, ko esi uzzinājis. Ja tu atsvaidzināsi prātā domas, kuras nupat esi lasījis, tu tās ilgi atcerēsies.

Dažu dienu laikā centies vēlreiz atkārtot, ko esi uzzinājis, — pastāsti par to kādam no saviem ģimenes locekļiem, draudzes locekļiem, darba biedriem, skolas biedriem, kaimiņiem vai cilvēkiem, kam tu sludini. Centies atkārtot ne tikai galvenos faktus, bet arī Bībeles pantus, kas bija minēti kopā ar tiem. Šāda atkārtošana nāks par labu gan citiem, gan arī tev, jo ļaus labāk iegaumēt svarīgu informāciju.

Pārdomas

Ļoti noderīgi ir ne tikai atkārtot izlasīto un dalīties tajā ar citiem, bet arī gremdēties pārdomās par uzzināto. To darīja Bībeles grāmatu rakstītāji Asafs un Dāvids. Asafs teica: ”Es tad pieminu tā Kunga darbus, es tad tiešām dziļi savā sirdī pieminu Tavus brīnumdarbus kopš senseniem laikiem. Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus, es apsveŗu sevī un paužu savās dziesmās visu, ko Tu dari.” (Ps. 77:12, 13.) Līdzīgu domu izteica Dāvids, kad rakstīja: ”Es Tevi pieminu apguldamies un par Tevi domāju uzmozdamies. [..] Es pieminu senos laikus, es atceros visu Tavu darbu un pārdomāju visu, ko Tava roka darījusi.” (Ps. 63:7; 143:5.) Vai tu dari tāpat kā Asafs un Dāvids?

Dziļas, mērķtiecīgas pārdomas par Jehovas darbiem, īpašībām un vārdiem tev dos vairāk nekā faktu zināšanas. Dziļas pārdomas būtiski ietekmēs tavu sirdi un palīdzēs tev mainīt savu personību. Tavā atmiņā paliks atziņas, kas spēcīgi ietekmēs tavu domāšanu. (Ps. 119:16.)

Dieva svētā gara palīdzība

Jehova mums palīdz atcerēties viņa darbus un Jēzus Kristus vārdus. Naktī pirms savas nāves Jēzus mācekļiem teica: ”To es jums esmu runājis, pie jums būdams. Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko es jums esmu sacījis.” (Jāņa 14:25, 26.) Šos vārdus dzirdēja arī Matejs un Jānis. Vai svētais gars viņiem palīdzēja? Jā, noteikti palīdzēja! Apmēram astoņus gadus vēlāk Matejs uzrakstīja evaņģēliju, kurā sīki aprakstīja notikumus Kristus dzīvē un atstāstīja tādas būtiskas runas kā Kalna sprediķi un detalizēto pravietojumu par Kristus klātbūtnes un pasaules gala zīmi. Kad kopš Jēzus nogalināšanas bija pagājuši sešdesmit pieci gadi, Jānis uzrakstīja evaņģēliju, kurā viņš atstāstīja pamācības, ko Jēzus deva apustuļiem naktī pirms savas nāves. Matejs un Jānis, bez šaubām, paši labi atcerējās, ko Jēzus bija teicis un darījis, būdams kopā ar viņiem, taču svētais gars nodrošināja to, ka viņi neaizmirsa pieminēt svarīgas ziņas, kuras Jehova vēlējās iekļaut savos Rakstos.

Svētais gars palīdz Dieva kalpiem arī mūsdienās. Protams, svētais gars nevar atgādināt to, kas mums nav zināms. Svētais gars palīdz atcerēties to, ko mēs kādreiz esam uzzinājuši. (Lūk. 11:13; 1. Jāņa 5:14.) Kad ir nepieciešams, mūsu prāts tiek pamudināts atcerēties ”svēto praviešu jau sen teiktos vārdus, kā arī mūsu Kunga un Pestītāja bausli”. (2. Pēt. 3:1, 2.)

”Sargies, ka tu neaizmirstu..”

Jehova vairākkārt brīdināja izraēliešus neaizmirst, ko viņš bija teicis un darījis. Tas nenozīmē, ka viņš vēlējās, lai izraēlieši atcerētos visus viņa norādījumus līdz pēdējam sīkumam. Jehova vēlējās, lai izraēlieši neaizrautos ar savām darīšanām tik ļoti, ka sāktu aizmirst viņa darbus. Izraēliešiem bija jāpatur prātā, kā Jehova viņus pasargāja, kad eņģelis nogalināja visus pirmdzimušos Ēģiptē, kā Jehova viņu priekšā pašķīra Sarkanās jūras ūdeņus un kā pēc tam, kad ūdens sienas atkal sakļāvās, gāja bojā faraons ar visu savu armiju. Izraēlieši nedrīkstēja aizmirst, kā Dievs viņiem deva bauslību Sīnāja kalnā, uzturēja viņus tuksneša ceļojuma laikā un ieveda viņus Apsolītajā zemē. Neaizmirst to visu nozīmēja dzīvot tā, lai atmiņas par pagātnes notikumiem ietekmētu viņu ikdienas dzīvi. (5. Moz. 4:9, 10; 8:10—18; 2. Moz. 12:24—27; Ps. 136:15.)

Arī mums jāuzmanās, lai mēs neaizmirstu Jehovu. Mums ikdienā jādomā par Jehovu, jāpatur prātā, kāds Dievs viņš ir, un jāatceras, cik liela mīlestība ir izpaudusies tajā, ka viņš ir atdevis savu Dēlu, kas upurēja dzīvību par mūsu grēkiem, lai mēs varētu sasniegt pilnību un dzīvot mūžīgi. (Ps. 103:2, 8; 106:7, 13; Jāņa 3:16; Rom. 6:23.) Ja mēs regulāri lasām Bībeli un aktīvi piedalāmies draudzes sapulcēs un sludināšanā, mēs varam paturēt prātā visas šīs vērtīgās atziņas.

Pieņemot gan svarīgus, gan mazāk svarīgus lēmumus, atceries šīs svarīgās atziņas un ļauj, lai tās nosaka tavu domāšanas veidu. Neaizmirsti Jehovas vārdus un ņem vērā viņa norādījumus. Neļauj, ka tavus lēmumus noteiktu miesīga domāšana, un nepadodies nepilnīgās sirds iegribām. Vienmēr domā, kāds padoms vai princips no Dieva Rakstiem tev jāņem vērā. (Sal. Pam. 3:5—7; 28:26.) Tu nevari atcerēties to, ko neesi lasījis un dzirdējis. Jo vairāk tu uzzināsi par Jehovu un jo vairāk tu iemīlēsi viņu, jo lielāks būs to atziņu krājums, kuras svētais gars tev palīdzēs atcerēties. Augot tavai mīlestībai pret Jehovu, tu izjutīsi arvien spēcīgāku pamudinājumu rīkoties saskaņā ar to, ko tu par viņu zini.