Kas notiek pasaulē
Kanādas pusaudži un Dievs
”Pārsteidzoši liela daļa — 80 procenti — Kanādas pusaudžu tic Dievam”, taču ”tikai 15 procenti regulāri apmeklē kādu reliģisku iestādi”, sacīts laikrakstā Vancouver Sun. Ar ko izskaidrojama tāda starpība? Daži novēršas no reliģijas tāpēc, ka ”daudzi dievkalpojumi ir garlaicīgi”, un ”sastingušas dogmas atbaida jauniešus”. Minētajā izdevumā piebilsts: ”Bez šaubām, organizētās reliģijas reputāciju ir krietni sabojājušas arī laikrakstu pirmajās lappusēs lasāmās ziņas par kristīgajiem garīdzniekiem, kas seksuāli izmantojuši bērnus, par sikhu nemieriem, jūdaistu ekstrēmistiem un karojošiem hinduistiem. Aptaujas liecina, ka tikai 39 procenti Kanādas pusaudžu uzticas reliģiskajiem vadītājiem, turpretī 1984. gadā šādu uzticību izteica 62 procenti.” Raksta nobeigumā teikts: ”Vai nu garīdzniecības sirsnīgais aicinājums neaizsniedz pusaudžu ausis, vai masu kultūra ir pārāk naidīga reliģiskiem institūtiem, vai arī garīgā vēsts lielāko daļu jauniešu gluži vienkārši neinteresē. Bet varbūt pareizi ir visi minētie iemesli.”
Naskie prusaki
Ikviens, kurš ir mēģinājis noķert prusaku, labi zina, ka tas nemaz nav tik viegli izdarāms. Kāpēc prusaki ir tik izveicīgi? Pirmkārt, vēdera abās pusēs tiem ir smalki matiņi, kas uztver visniecīgāko ienaidnieka radīto gaisa kustību un ļauj noteikt, no kuras puses tā nāk. Otrkārt, izrādās, ka prusaku nervu sistēma darbojas ārkārtīgi efektīvi, jo tiem vajadzīga tikai sekundes simtdaļa, lai reaģētu uz briesmām un mestos bēgt. Izmantojot ātrfilmēšanas kinokameru, Džefrijam Kamhi un viņa kolēģiem no Jeruzalemes Ebreju universitātes ir izdevies uzzināt jaunus faktus par šiem kukaiņiem, stāstīts laikrakstā Berliner Morgenpost. Zinātnieki noskaidroja, ka prusaki vienā sekundē spēj noskriet veselu metru, turklāt, pārvietojoties tādā ātrumā, tie var mainīt virzienu līdz pat 25 reizēm sekundē. ”Mēs nezinām nevienu citu dzīvnieku, kura orientatīvajai uzvedībai būtu raksturīga spēja tik bieži izdarīt pagriezienus,” sacīja Dž. Kamhi, kura vārdi bija citēti New Scientist. ”Ja prusaki nebūtu tik nevēlami viesi mūsu mājās, tie noteikti saņemtu to apbrīnu, ko ir godam pelnījuši.”
Lielākā baktērija pasaulē?
Zinātniece Heidija Šulca no Maksa Planka Jūras mikrobioloģijas institūta okeāna nogulsnēs pie Āfrikas krastiem Namībijas tuvumā ir atklājusi gigantisku baktēriju. Šī organisma garums sasniedz 0,75 milimetrus, un tas ir simtreiz lielāks par jebkuru citu zināmu baktēriju. ”Ja vidēju izmēru baktērija būtu tik liela kā jaundzimis pelēns, šī jaunā baktērija būtu kā zilais valis,” teikts Londonas The Times. Jaunatklātie mikroorganismi, kuriem dots nosaukums Thiomargarita namibiensis, ir savienoti cits ar citu vaļīgās ķēdēs kā pērļu virtenes. Kā ziņots The Times, šīs baktērijas ”pārtiek no sulfīdiem, oksidējot tos ar jūras ūdenī atrodamo nitrātu palīdzību”.
Pārāk daudz līķu Gangas ūdeņos
”Gadsimtiem ilgi indieši ir atdevuši savus mirušos Gangas viļņiem, ticēdami, ka tas nodrošina mokšu jeb dvēseles atbrīvošanu no ķermeniskās eksistences riņķojuma,” rakstīts Electronic Telegraph. ”Kamēr 2500 kilometru garās Gangas ūdeņi bija dziļi, ātrās straumes aiznesa projām simtiem trūdošu līķu. Taču gadu gaitā upe ir kļuvusi lēnāka un seklāka, jo tā ir piesārņota ar rūpnieciskajiem notekūdeņiem un atkritumiem”, tāpēc mirušo ķermeņi ”iestrēgst ūdenszālēs un atkritumos un paliek tur nedēļām ilgi”. Astoņdesmito gadu beigās valdība centās atrisināt šo problēmu, ielaižot Gangā tūkstošiem gaļēdāju bruņrupuču, bet 1994. gadā šo projektu pārtrauca īstenot, jo līķu bija pārāk daudz, lai bruņrupuči spētu tikt ar tiem galā, turklāt pašus bruņrupučus ķēra malu mednieki. Tagad tiek izvērsta jauna kampaņa: iedzīvotāju vidū tiek popularizēta mirušo tuvinieku kremācija vai apbedīšana smiltīs upes krastā.
Limba vairs nav?
Limbs — vieta, kur saskaņā ar katoļu tradīciju nonāk mirušu nekristītu bērnu dvēseles, — ir izzudis no katoļu teoloģijas. Mācība par limbu gan nekad nav bijusi oficiāla dogma, taču tas bija ”12. gadsimta teologu prātojumu auglis”, ideja, ko šie teologi izveidoja tāpēc, ka viņiem bija nepieciešama kāda vieta ”aizkapa valstībā”, kura būtu domāta tiem, kas nenonāk ne debesīs, ne ellē, piemēram, ”nevainīgiem jaundzimušajiem, kas miruši, pirms tikuši atnesti pie kristāmtrauka”, kā arī ”neticīgajiem, kas dzīvojuši taisnīgu dzīvi”. ”Kopš tika ieviesta ideja par limbu, tā kļuva par stabilu baznīcas mācību sastāvdaļu,” raksta Vatikāna komentētājs Marko Politi laikrakstā La Repubblica. Taču jaunākajos katehismos, arī vispārējā katehismā, par kura drīzo izdošanu tika paziņots 1992. gadā, limbs nav pat pieminēts. ”Patiesībā pēdējos gadu desmitos priekšstats par pēcnāves dzīvi ir mainījies,” paskaidro M. Politi. Tagad daudzi teologi apgalvo, ka bērni, kas nomirst nekristīti, dodas tieši uz debesīm. Itāliešu teologs Pino Skabini saka: ”Mūsdienās ir parādījusies tendence ņemt vērā atklāsmes būtiskākos elementus — mūžīgo dzīvi, par ko runāja Jēzus, un augšāmcelšanu.”
Nolaupīšanas bizness
”Tādās vietās kā Meksika, Kolumbija, Honkonga un Krievija cilvēku nolaupīšana ir kļuvusi.. par plaukstošu biznesu,” sacīts U.S.News & World Report. ”Pasaules mērogā nolaupīšanas ar mērķi saņemt izpirkumu pēdējo trīs gadu laikā katru gadu ir sasniegušas jaunu rekordskaitu.” Latīņamerikā, kur šo noziegumu skaits ir ievērojami lielāks nekā citos reģionos, no 1995. līdz 1998. gadam notika 6755 nolaupīšanas. Tālākajās vietās ierindojas Āzija un Tālie Austrumi (617), Eiropa (271), Āfrika (211), Tuvie Austrumi (118) un Ziemeļamerika (80). Lielākā daļa nolaupīto ir vietējie tirgotāji un zemes īpašnieki, tomēr briesmas var draudēt jebkuram — gan starptautisko palīdzības programmu strādniekiem, gan biznesmeņiem, kas devušies darījumu braucienā, gan tūristiem. Starptautiskas firmas tagad mēdz apdrošināties pret nolaupīšanu un izpirkuma pieprasīšanu, lai vajadzības gadījumā tām tiktu kompensēta izpirkuma maksa, kā arī izdevumi par profesionālu sarunu organizētāju un psihologu konsultantu pakalpojumiem. Nolaupītāji ir labi organizēti, viņi nodarbojas ar tirgus konjunktūras izpēti un, izraugoties potenciālos upurus, novērtē riska pakāpi. Parasti viņi pret saviem gūstekņiem izturas labi, apzinoties, ka līdz ar to būs mazāk bēgšanas mēģinājumu un palielināsies viņu peļņas izredzes. ”Tikai aptuveni viena desmitā daļa nolaupīšanas gadījumu beidzas ar nolaupītās personas nāvi,” rakstīts minētajā žurnālā, bet tajā dots arī brīdinājums: ”Piesargieties no vietējiem policistiem. Bieži vien tie ir uz vienu roku ar nolaupītājiem.”
Padomi par lūgšanām Web lapā
Nesen anglikāņu baznīca ir izveidojusi Internetā savu Web lapu. Tajā ir atrodami padomi par to, kā lūgt Dievu. Apgalvojot, ka Dievs uzklausa ikvienu lūgšanu, baznīca mudina cilvēkus likt lietā izdomu, kad viņi saka savas lūgšanas. ”Izmantojiet mūziku, kādu akmeni, spalvu, ziedu vai sveci, lai jums būtu vieglāk koncentrēties,” un ”izmantojiet savu roku. Ar pirkstu palīdzību jūs varat atsaukt atmiņā dažādas lietas, par ko lūgt.” Piemēram, īkšķis, sacīts šajā Web lapā, būdams stiprākais no pirkstiem, var atgādināt, ka jālūdz par to, kam ir liela nozīme mūsu dzīvē, teiksim, par mājām un ģimeni. Savukārt garais vidējais pirksts varētu būt atgādinājums, ka jālūdz par ”cilvēkiem, kam pieder vara pasaulē”, bet mazais pirkstiņš varbūt liks atcerēties ”lūgt par sevi pašu”. Komentējot šos jaunievedumus, The Times raksta: ”Šīs Web lapas saturs liecina, cik laicīgi noskaņota, pēc baznīcas domām, ir kļuvusi nācija. [Šajā lapā] regulāras lūgšanas ir salīdzinātas ar diētas ievērošanu vai dārza ravēšanu: ”Mazliet, bet bieži — tas ir vislabākais veids, taču nekādā ziņā nepadodieties.””
Skābe un zobu bojājumi
”Cilvēkiem būtu jāatmet uzskats, ka zobi bojājas tikai no cukura, un jāpadomā par tiem ēdieniem, kas rada mutē skābu vidi,” saka viens no publikācijas Oral Health: Diet and Other Factors (Mutes veselība. Uzturs un citi faktori) autoriem Maiks Edgars. Tiem, kas mēdz dzert apelsīnu sulu brokastīs vai ēst kaut ko skābu, šajā publikācijā ieteikts vismaz pusstundu pēc ēšanas netīrīt zobus. Kāpēc? Tāpēc, ka tad, kad skābums mutē pārsniedz noteiktu līmeni, zobu emalja kļūst mīkstāka un zobu suka var noberzt tās virskārtu. Labāk būtu pazemināt skābes līmeni, ēdot ar olbaltumvielām bagātus produktus, piemēram, sieru vai zemesriekstus, bet tas jādara ne vēlāk kā 20 minūtes pēc skābo produktu ēšanas, sacīts Londonas The Times.
Japāņu atrisinājums — lelles?
Vecvecākiem, kas dzīvo tālu no saviem mazbērniem un reti ar tiem tiekas, kāda Tokijas firma piedāvā atrisināt problēmu šādi: aizsūtiet firmai bērna fotogrāfiju, un pēc sešām nedēļām jūs saņemsiet viņam līdzīgu lelli. ”Bet tas vēl nav viss,” stāstīts New Scientist. ”Digitāls skaņu ierakstu aparāts, kas iemontēts lellē, ieraksta bērna vāvuļošanu, tā ka lellei ir pat jūsu mazuļa balss. Atliek tikai satvert lelles roku, un tiks atskaņota bērna balss vai arī jebkas cits, ko jūs būsiet ierakstījis. Kā raksta The Nikkei Weekly, šīs lelles, kas maksā 400 dolāru, galvenokārt pasūta vecvecāki, kas reti redz savus bērnubērnus.”