No mūsu lasītājiem

Apģērbs Es vēlos izteikt savas domas par rakstu ”Vai tiešām ir tik svarīgi, kādas drēbes mēs valkājam?”. (1999. gada 8. februāris.) Es atzinīgi novērtēju to darbu, ko jūs darāt, lai sagādātu mums ”barību savā laikā”. (Mateja 24:45.) Bet daži izteikumi šajā rakstā, šķiet, pauda subjektīvu viedokli. Nav nekāda pamata rakstīt, ka ”T krekli ar taviem iemīļotajiem kino, sporta zvaigžņu.. attēliem var tevi pamudināt uz cilvēku dievināšanu — elkdievību”. Ir iespējams simpatizēt kādam sportistam, pat apbrīnot viņu, nepārkāpjot nevienu Bībeles likumu.

M. D., Francija

Mēs pateicamies par šiem vaļsirdīgajiem vārdiem, bet mūsu mērķis nebija noteikt likumus par to, kā būtu jāģērbjas. Rakstā lasītāji tika mudināti paust ”saprātīgumu”, pašiem pieņemot lēmumu par to, kādas drēbes izvēlēties. (1. Timotejam 2:9, 10, NW.) Runājot par T krekliem, netika izteikts kategorisks spriedums, bet gan pieļauta iespējamība, ka zināmu stilu apģērba valkāšana varētu kaitēt pašam valkātājam. Parasti apbrīnot kāda cilvēka prasmi vai talantu nav nekas nepareizs, bet vai kristietim būtu saprātīgi valkāt jebko, kas citiem liktu domāt, ka viņš apbrīno tāda cilvēka dzīvesveidu un morāli, kurš nedzīvo pēc Bībeles normām? (Red.)

Trimda Sibīrijā Mani ļoti aizkustināja Lembita Toma saviļņojošais stāstījums ”Pusgadsimts totalitārisma varā” (1999. gada 22. februāris), tāpēc es vēlējos jums pateikties. Viņam bija vajadzīga stipra ticība Dievam Jehovam, lai spētu pārdzīvot tādu grūtu laiku. Mūsu brāļi bijušajā Padomju Savienībā patiešām ir pelnījuši nesen iegūto brīvību.

Dž. D., Amerikas Savienotās Valstis

Dziedošais koks Sirsnīgi pateicos, ka jūs publicējat rakstus par dabu. Jo īpaši man patika raksts ”Koks, kas dzied”. (1999. gada 8. marts.) Es neko nezināju par dziedošo akāciju. Pēc tam kad es izlasīju, kā, garajiem ērkšķiem vibrējot vējā un dobajām pangām svelpjot, rodas melodija, es pārdomāju 96. psalma 12., 13. pantā teikto: ”Lai gavilē visi meža koki tā Kunga priekšā.” Šis neparastais koks slavē Jehovu sev vien raksturīgā veidā.

M. D., Itālija

Riodežaneiro Būdams karioka, Rio iedzīvotājs, es jūsu saturīgo rakstu ”Riodežaneiro. Pilsēta, kas sajūsmina un piesaista” (1999. gada 8. marts) izlasīju ar lielu interesi. Riodežaneiro tēls ir ļoti cietis sensāciju kāro žurnālistu dēļ.

O. D. C., Brazīlija

Kā vienmēr, jūsu informācija bija rūpīgi sagatavota. Jūs savā rakstā neatspoguļojāt aizspriedumaino uzskatu par nabadzīgajiem, kurus bieži vaino Rio sociālajās problēmās.

V. R. L., Brazīlija

Vēstule vecākiem Mani ļoti uzmundrināja raksts ”Īpaša vēstule vecākiem”. (1999. gada 8. marts.) Tieši šādu vēstuli man būtu bijis jāuzraksta saviem vecākiem. Viņi mums rādīja labu priekšzīmi, apmeklēdami kristiešu sapulces, regulāri piedalīdamies kalpošanā un būdami viesmīlīgi. Tā kā mans tēvs bija kalpošanas palīgs, viņš noteikti bija ļoti aizņemts, pildot pienākumus draudzē. Tomēr viņš bieži mums ieplānoja atpūtas pasākumus, un mēs nekad neapskaudām savus skolasbiedrus. Tēvs gāja bojā satiksmes negadījumā, braukdams mājup no kristiešu kopsanāksmes, un kopš tā laika mūsu dzīve krasi izmainījās. Kad atceros tēva dzīvesveidu — viņš galveno uzmanību veltīja Dieva Valstībai — un mammas ticību, es jūtu pamudinājumu arī turpmāk kalpot Jehovam.

S. K., Japāna