Bībeles viedoklis
Kādi spēki slēpjas aiz buršanas?
AR KO jums saistās vārds ”ragana”? Vai jums nāk prātā veca, neglīta sieviete, kas nobur cilvēkus? Varbūt ragana ir izlaidīga sieviete, Sātana pavadone? Šādi priekšstati ir tipiski, tomēr mūsdienās daudzas sievietes, kas pašas sevi dēvē par raganām, ne ar ko neatšķiras no apkārtējiem cilvēkiem. Starp viņām ir cienījamas sava amata pratējas, piemēram, juristes, skolotājas, rakstnieces un medmāsas. Pašreiz visā pasaulē popularitāti atkal ir ieguvuši reliģiski strāvojumi, kas robežojas ar okultismu, — piemēram, tā saucamās dabas reliģijas un neopagānismsa. ”Šodien Krievijā, lai uz kurieni jūs dotos, buršana ir ikdienas dzīves daļa,” izteicās kāds šīs valsts milicijas virsnieks. Tiek lēsts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvo aptuveni 50 000—300 000 raganu un burvju jeb vikasb piekritēju, kā daļa no viņiem sevi sauc.
Mūsdienās vārdu ”ragana” mēdz lietot ļoti brīvi, un dažādi cilvēki to saprot dažādi. Patlaban vērojamā buršanas attīstība, šķiet, galvenokārt ir saistīta ar tāda veida reliģiju, kurā tiek pielūgtas dievietes, uzsvērta dabas nozīme un kurai raksturīga stipra ticība psihiskajām spējām. Ir raganas, kas turas savrup un izpilda savus rituālus vienatnē, atzīmējot gadalaiku maiņu, Mēness fāzes un citas dabas parādības. Citas veic reliģiskas darbības un buras, apvienojušās grupās, kurās parasti ir 13 raganas.
Rietumos sabiedrības attieksme pret buršanu mūsdienās ir pilnīgi atšķirīga no tās, kuras dēļ notika raganu dedzināšana viduslaikos, tomēr ir arī tādas vietas, kur joprojām uzliesmo nevaldāma vardarbība pret raganām. Piemēram, 1998. gada oktobra sākumā Indonēzijā ar mačetēm bruņojušās bandas uz aizdomu pamata nolinčoja vairāk nekā 150 cilvēku, ko uzskatīja par vainīgiem buršanā. Dienvidāfrikas Republikā, saskaņā ar ziņojumiem, laikā no 1990. līdz 1998. gadam bija vairāk nekā 2000 vardarbīgas izturēšanās gadījumu pret raganām, un 577 cilvēki tika nogalināti. Kā redzam, sabiedrības nostāja ir ļoti dažāda — no intereses par buršanu līdz naidam pret raganām. Bet kādam būtu jābūt kristiešu viedoklim šajā jautājumā?
Nepiepildītas vēlmes
Kas cilvēkus mūsu laikos pamudina nodarboties ar buršanu? Kā apgalvo viņi paši, viens iemesls ir dziļa cieņa pret dabu un dzīvību. Daži labprāt uzsver, ka viņu reliģiskie rituāli neietver dzīvnieku upurēšanu. Citi norāda, ka viņi ir pievērsušies buršanai, meklēdami cilvēkus, ar kuriem varētu atklāti runāt, kuriem varētu uzticēties un kuriem būtu līdzīgas garīgas intereses. ”Visi, ko es pagānisma kustībā pazīstu, ir tik draudzīgi un atklāti.. Tie ir brīnišķīgi cilvēki,” stāsta kāda mūsdienu ragana. Daudzi noliedz, ka būtu jebkādā veidā saistīti ar Sātanu, — viņu reliģiskajā struktūrā vispār neesot ļaunuma dievības.
Daudziem galvenais iemesls, kāpēc viņi ir pievērsušies buršanai, ir bijusi garīga tukšuma sajūta un vilšanās izplatītajās reliģijās. Filisa Kurota, vikas virspriesteriene, par savu raganu grupu raksta: ”Nevienu no mums neapmierināja reliģiskās mācības un paražas, kuras mums centās ieaudzināt.” Mūsdienu raganas, pēc F. Kurotas vārdiem, mēģina atbildēt uz tādiem jautājumiem kā, piemēram: ”Kā no jauna atklāt svēto?” Bet vai buršana ir ceļš, kas ļauj iegūt patiesu garīgumu?
Kā attīstīt patiesu garīgumu?
Bībelē ir skaidri parādīts, ka Jehova ir vienīgais patiesais Dievs un Visuma Pavēlnieks. (Psalms 73:28; 1. Pētera 1:15, 16; Atklāsmes 4:11.) Viņš aicina visus cilvēkus viņu meklēt ”un atrast”. (Apustuļu darbi 17:27.) Tātad patiesu garīgumu var attīstīt vienīgi tad, ja cilvēks apgūst precīzas zināšanas par patieso Dievu — Jehovu. Tas ir panākams, studējot viņa Rakstus — Bībeli. ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums,” aicina Jēkabs, kas sarakstījis vienu no Bībeles grāmatām. (Jēkaba 4:8.)
Taču Dieva Rakstos ir izteikts brīdinājums uzmanīties no kāda, kas ar ļaunu nodomu veicina bīstamu saikni ar garīgo pasauli. (1. Jāņa 4:1.) Bībelē norādīts, ka liela daļa pašreiz plaši izplatītā viltus garīguma nāk no Sātana Velna — Jehovas vislielākā ienaidnieka — un viņa dēmoniem.c Bībeles vārdiem runājot, Sātans daudziem ”ir apstulbojis.. sirdis”. Patiesībā viņš ”pieviļ visu pasauli”, arī tos, kas nodarbojas ar buršanu, vienalga, vai šie cilvēki uzskata sevi par Sātana pielūdzējiem vai ne. Kāpēc tā var teikt? (2. Korintiešiem 4:4; Atklāsmes 12:9.)
Daudzas no darbībām un rituāliem, kas mūsdienās saistās ar buršanu, ļoti atgādina sātanisma rituālus. Tāpēc pat nevainīga ziņkāre viegli var kļūt par iemeslu tam, ka cilvēks iesaistās okultismā. Daudzi tieši šādā veidā ir pakļāvušies Sātana ietekmei.
Tāpat nedrīkst aizmirst faktu, ka reizēm cilvēki, kas nodarbojas ar buršanu, ir sākuši to darīt tāpēc, ka vēlas iegūt varu vai kādam atriebties. ”Ir cilvēki, kas sevi sauc par burvjiem un raganām un izmanto savu stāvokli briesmīgiem nolūkiem,” atzīst Dženifera, kas pati ir ragana. Jebkurā gadījumā visām raganām — gan tām, kuru mērķi ir labi, gan tām, kuras grib kādam atriebties, — draud briesmas nonākt pilnīgā atkarībā no Sātana un dēmoniem. Ir raganas, kas noliedz šo ļauno garīgo būtņu pastāvēšanu, taču tas tikai padara viņas vēl neaizsargātākas pret to viltībām. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 10:20, 21.)
Bībelē ir nosodīta zīlēšana, buršana, nodarbošanās ar maģiju, vārdošana un jebkādi mēģinājumi sazināties ar mirušajiem. Tajā skaidri teikts: ”Visi, kas dara šīs lietas, piekopj negantību tā Kunga acīs.” (5. Mozus 18:10—12.) Protams, kristieši ir apņēmības pilni ’darīt labu visiem’, un, piedaloties kalpošanā, viņi daudziem ir palīdzējuši atbrīvoties no visām spiritisma formām. (Galatiešiem 6:10; Apustuļu darbi 16:14—18.) Bet patiesie kristieši sargās iesaistīties viltus pielūgsmē, pie kuras pieder arī jebkura buršanas forma. (2. Korintiešiem 6:15—17.)
[Zemsvītras piezīmes]
a Ar jēdzienu ”dabas reliģija” tiek apzīmēta ticība tam, ka Zeme un viss dzīvais ir dievišķs un tajā ir viens un tas pats dzīvības spēks; neopagānismā tiek pielūgti pirmskristiešu laika dievi.
b Vika ir ”pagāniska dabas reliģija, kuras saknes meklējamas pirmskristiešu laika Rietumeiropā” (The American Heritage College Dictionary).
c Atmostieties! rubrikā ”Bībeles viedoklis” ir dotas atbildes uz tādiem jautājumiem kā ”Vai Velns patiešām eksistē?” (1990. gada 8. janvāris, angļu val., 12., 13. lpp.) un ”Vai dēmoni īstenībā pastāv?” (1998. gada 8. aprīlis, 18., 19. lpp.).
[Norāde par attēla autortiesībām 26. lpp.]
Picture Book of Devils, Demons and Witchcraft/Ernst and Johanna Lehner/Dover