Aviācijas pionieri
”Būdams lidmašīnas pilots, es ar lielu interesi izlasīju 1999. gada 8. marta ”Atmostieties!”, kur bija stāstīts par aviāciju. Taču man radās kāds jautājums. Kāpēc tur nebija pieminēts Albertu Santuss-Dimons? Viņš bija viens no pirmajiem lidotājiem.” (K. B., Amerikas Savienotās Valstis.)
ATMOSTIETIES! 1999. gada 8. marta numura ievadrakstu sērijā ar nosaukumu ”Lidojumi. Kā tie sākās? Cik tie ir droši?” bija sniegts īss aviācijas vēstures pārskats. Lai gan liela uzmanība šajos rakstos bija pievērsta amerikāņu Vilbura un Orvila Raita sasniegumiem, šie brāļi nebija vienīgie, kas ap gadsimtu miju veica eksperimentus, būvējot un izmēģinot par gaisu smagākus lidaparātus. Lūk, vēl daži no aviācijas pionieriem.
• Albertu Santuss-Dimons piedzima 1873. gada 20. jūlijā Brazīlijā, Minasžeraisas štatā. Pusaudža gados viņš kopā ar ģimeni pārcēlās uz Parīzi. Parīzē Santuss-Dimons studēja fiziku, ķīmiju, mehāniku un elektriskās parādības. Viņa mērķis bija lidošana, un no 1898. līdz 1905. gadam viņš uzbūvēja 11 dirižabļus un lidoja ar tiem.
1906. gada oktobrī Santuss-Dimons beidzot īstenoja savu sapni lidot ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu. Atšķirībā no dažām citām agrīnajām lidmašīnām, kurām bija nepieciešama katapulta, lai atrautos no zemes, Santusa-Dimona lidaparāts ”14-bis” pacēlās gaisā pats ar sava dzinēja attīstīto spēku. Tiek uzskatīts, ka Santusa-Dimona 60 metrus garais lidojums ar ”14-bis” ir pirmais sekmīgais par gaisu smagāka lidaparāta motorlidojums Eiropā.
Vēlākajos gados Santuss-Dimons sāpīgi pārdzīvoja, ka lidmašīnas kļūst par iznīcināšanas līdzekli. Ir pat izskanējis viedoklis, ka dziļais sarūgtinājums par lidmašīnu izmantošanu karā kļuva par iemeslu viņa pašnāvībai 1932. gadā. Lai kā tas būtu bijis, Santuss-Dimons neapšaubāmi ieņem nozīmīgu vietu aviācijas vēsturē.
• Gustavs Vaitheds ir dzimis 1874. gada 1. janvārī Vācijas pilsētā Leitershauzenē. Jau skolā viņš tik dedzīgi interesējās par aviāciju, ka skolasbiedri iesauca viņu par lidotāju. 13 gadu vecumā kļuvis par bāreni, Gustavs turpmākajos gados vairākkārt pārcēlās no vienas vietas uz otru, taču viņa interese par lidošanu nemazinājās. Neilgu laiku Gustavs pat mācījās pie slavenā vācu aviatora Oto Līlientāla. Vēlāk, 1894. gadā, viņš apmetās uz dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs.
Kā bija minēts Atmostieties! 1999. gada 8. marta numurā, daži apgalvo, ka 1901. gadā Vaitheds ir veicis pasaulē pirmo vadāmo lidojumu ar motora dzītu lidaparātu, kas smagāks par gaisu. Taču nav nekādu fotogrāfiju, kas apstiprinātu šo apgalvojumu. Pārsteidzošā kārtā prese vēl ilgi nenovērtēja pirmo aviācijas sasniegumu nozīmi — pat pēc tam, kad brāļi Raiti bija veikuši savu lidojumu. Žurnālā Air Enthusiast rakstīts: ”Tikai pēc 1910. gada šī ”jaunā tehnoloģija” patiešām nonāca sabiedrības uzmanības centrā un publika sāka aptvert, ka cilvēka lidojums ir iespējams.”
• Semjuels Pīrponts Lenglijs, Smitsona institūta (Vašingtona, ASV) sekretārs, bija astronoms un fiziķis. 1896. gadā viņš uzbūvēja lidmašīnu ar tvaika dzinēju, un tā bez pilota nolidoja vairāk nekā kilometru, līdz izbeidzās degviela.
Protams, tvaika dzinēji ir visai smagi, un izrādījās, ka lidošanai tie ir ārkārtīgi nepraktiski. Tāpēc Lenglija palīgs Čārlzs Menlijs konstruēja 57 kilogramus smagu 53 zirgspēku motoru, kas lidmašīnai bija daudz piemērotāks. Tika uzbūvēta cita, krietni praktiskāka lidmašīna, ko Lenglijs nosauca par ”Aerodrome”. 1903. gada 7. oktobrī, Menlijam sēžot pie vadības ierīcēm, Lenglija lidmašīna ar katapultas palīdzību pacēlās gaisā no kādas baržas un pēc tam iekrita Potomakas upē. Vēl viens mēģinājums pēc diviem mēnešiem bija tikpat neveiksmīgs. Zaudējis cerības, Lenglijs atteicās no sava projekta.
Par spīti šīm neveiksmēm, Lenglija darbam bija liela nozīme aviācijas attīstībā. 1914. gadā, astoņus gadus pēc Lenglija nāves, viņa ”Aerodrome” tika uzlabota, izdarot vairākus pārveidojumus, un Glens Kērtiss Hamonsdportā (Ņujorkas štats, ASV) veica ar to sekmīgu lidojumu.
Tie bija tikai daži no daudzajiem entuziastiem, kas ap 20. gadsimta sākumu spēra pirmos soļus aviācijas jomā. Mūsdienās debesīs lido simtiem tūkstošu visdažādākā lieluma lidmašīnu, kuru eksistence un lielā mērā arī panākumi ir aviācijas pionieru nopelns.
[Attēli 19. lpp.]
Albertu Santuss-Dimons un viņa lidmašīna ”14-bis”
[Norādes par autortiesībām]
Culver Pictures
North Wind Picture Archives
[Attēli 20. lpp.]
Gustavs Vaitheds un viņa par gaisu smagākā lidaparāta kopija
[Norāde par autortiesībām]
Flughistorische Forschungsgemeinschaft Gustav Weisskopf
[Attēli 20. lpp.]
Semjuels Lenglijs un viņa ”Aerodrome”
[Norādes par autortiesībām]
Dictionary of American Portraits/Dover
U.S. National Archives photo