Sapnis par lidošanu

”LIDOJOŠĀS mašīnas visas kā viena ļoti drīz ir attaisnojušas senseno sakāmvārdu: ”Kas augstu kāpj, tas zemu krīt.””

Tā sākās kāds diezgan skeptisks The New York Times ievadraksts, kas bija publicēts 1908. gada 25. maija numurā — nepilnus piecus gadus pēc brāļu Raitu slavenā lidojuma pie Kitihokas (ASV, Ziemeļkarolīna). Joprojām šaubīdamies par to, vai jaunmodīgās ”lidojošās mašīnas”, kas sāka parādīties pie debesīm, varēs gūt kādus panākumus, raksta autors izteicās, ka ”mūsu starpā nav daudz tādu, kas izjūt kaut mazāko vēlēšanos plivināties gaisā augstu virs zemes”. Pieļaujot iespēju, ka nākamās paaudzes izturēsies pret gaisa ceļojumiem ar lielāku atsaucību, rakstā tomēr bija apgalvots, ka ”sapnis par tālsatiksmes pasažieru gaisa kuģiem.. droši vien nekad nepiepildīsies”.

Cik aplams izrādījās šis paredzējums! Mūsdienās ”tālsatiksmes pasažieru gaisa kuģi” ik gadus pārvadā vairāk nekā miljards pasažieru. Viena gadsimta laikā lidmašīnas ir pārtapušas no neizturīgajām koka un audekla konstrukcijām, kādas tās bija gadsimtu mijā, par elegantajiem, datorizētajiem mūsdienu reaktīvajiem aviolaineriem, kas traucas 10 kilometru augstumā un ved simtiem pasažieru uz visdažādākajām pasaules malām komfortablos salonos ar gaisa kondicionēšanas sistēmu.

Aviācijas tehnoloģijas straujā attīstība 20. gadsimtā ir patiešām ievērojams sasniegums, kas ir krasi izmainījis pasauli, kurā mēs dzīvojam. Taču stāsts par cilvēka centieniem iekarot debesis sākas daudz senāk nekā tikai pirms dažiem gadu desmitiem vai pat dažiem gadsimtiem. Sapnis par lidošanu nav devis mieru cilvēkiem jau kopš tālas senatnes.

[Attēls 2., 3. lpp.]

”Lockheed SR-71 ”Blackbird””, pasaules ātrākā reaktīvā lidmašīna, ātrums ap 3540 km/h

[Attēls 3. lpp.]

”Boeing ”Stratoliner” 307”, ap 1940. gadu, 33 pasažieri, ātrums 346 km/h

[Norāde par autortiesībām]

Boeing Company Archives

[Attēls 3. lpp.]

Brāļu Raitu ”Flyer”, 1903. gads

[Norāde par autortiesībām]

U.S. National Archives fotoattēls