Vai cīņā ar narkotikām ir iespējams uzvarēt?

GŪT uzvaru cīņā ar narkotikām — tas ir apsveicams mērķis, taču sasniegt to nav viegli. Nelegālo narkobiznesu virza divi vareni spēki: piedāvājums un pieprasījums. Nu jau gandrīz veselu gadsimtu valdības un policija ir koncentrējušas savus spēkus uz to, lai samazinātu narkotiku piedāvājumu. Viņu pieņēmums bija vienkāršs: nav narkotiku — nav narkomānu.

Cīņa par piedāvājuma samazināšanu

Cenšoties īstenot šo nodomu, policijas narkotiku apkarošanas vienības ir konfiscējušas lielas narkotiku kravas, un, izvēršot starptautisku sadarbību, ir izdevies apcietināt ievērojamus narkotiku tirgoņus. Diemžēl enerģiski policijas pasākumi gan var piespiest dažus narkotiku tirgotājus pārcelties uz citurieni, meklēt savai precei noietu kādā citā vietā vai arī kļūt atjautīgākiem, taču tie nespēj viņus apturēt. ”Kamēr vien narkotiku tirgoņiem būs neierobežoti līdzekļi, bet mēs būsim spiesti karot par to, lai saņemtu finansējumu no valsts budžeta, mēs nespēsim būt viņiem cienīgi pretinieki,” atzina kāds narkotiku apkarošanas speciālists.

Gibraltāra policijas virsnieks Džo de la Rosa, kura specialitāte ir noziedzības profilakse, pastāstīja Atmostieties! korespondentam par grūtībām, ar kurām policija sastopas, pūloties apturēt nelegālos narkotiku pārvadājumus starp Āfriku un Pireneju pussalu. ”1997. gadā mēs konfiscējām gandrīz 400 kilogramus Indijas kaņepju sveķu,” viņš teica. ”Lielākā daļa patiesībā netika konfiscēta narkotiku tirgoņiem, bet atrasta peldam jūrā vai izskalota krastā. No tā jūs varbūt varat iegūt zināmu priekšstatu par to, cik milzīgs daudzums narkotiku ik gadus šķērso Gibraltāra šaurumu. Tas, ko mēs konfiscējam, ir tikai piliens jūrā. Tie, kas transportē narkotikas no Āfrikas uz Spāniju, brauc ar ātrlaivām, kas ir nesalīdzināmi ātrākas par mūsu muitas kuteriem. Un, ja viņi jūt, ka draud briesmas tikt aizturētiem, viņi vienkārši izmet narkotiku kravu pār bortu, tā ka mums nav pierādījumu, lai izvirzītu viņiem apsūdzību.”

Arī citur pasaulē policija saskaras ar līdzīgām problēmām. Pēc izskata gluži parasti ceļotāji, nelielas lidmašīnas, kravas kuģi un pat zemūdenes ved nelegālas narkotiku kravas pāri okeāniem un pamanās tikt ar tām pāri valstu robežām. Kā bija aprēķināts kādā Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumā, ”lai jūtami samazinātu narkotiku tirdzniecības ienesīgumu, būtu jāpārtver vismaz 75 procenti starptautisko narkotiku kravu”. Šobrīd no kokaīna kravām tiek pārtverti varbūt kādi 30 procenti, un citām narkotikām šis procents ir vēl krietni mazāks.

Bet kāpēc tad valdības nevēršas pret pašu narkotiku avotu un neiznīcina visus Indijas kaņepju, opija magoņu un kokas krūmu stādījumus? Apvienoto Nāciju Organizācija nesen ir ieteikusi tā rīkoties, bet tas ir grūti izdarāms. Indijas kaņepes ir iespējams audzēt gandrīz vai katrā dārzā. Viens no galvenajiem kokas audzēšanas centriem Andos atrodas apvidū, par kuru tiek teikts, ka tas ir ”ārpus valdības ietekmes sfēras”. Līdzīga situācija ir arī nomaļos Afganistānas un Mjanmas apgabalos, kas ir nozīmīgākās opija un heroīna izejvielu ieguves vietas.

Problēmu vēl vairāk sarežģī tas, ka narkotiku tirgoņi bez īpašām pūlēm var pāriet uz ķīmiski pārveidotajām narkotikām, kas kļūst aizvien pieprasītākas. Pagrīdes laboratorijās šīs sintētiskās narkotiskās vielas iespējams izgatavot gandrīz vai jebkurā vietā uz zemeslodes.

Vai narkobiznesu varētu ierobežot, ieviešot stingrāku policijas kontroli un bargākus cietumsodus? Narkotiku izplatītāju un narkomānu ir pārāk daudz, bet policistu pārāk maz, lai šāds paņēmiens būtu efektīvs. Amerikas Savienotajās Valstīs, piemēram, gandrīz divi miljoni cilvēku atrodas ieslodzījumā, un liela daļa no viņiem ir notiesāti par noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām. Taču risks nokļūt cietumā nav atturējis cilvēkus no narkotiku pirkšanas un pārdošanas. Daudzās attīstības zemēs, kur narkotiku tirdzniecība plaukst un zeļ, policija, kuras darbu apgrūtina zemais atalgojums un kadru trūkums, ir bezspēcīga šī narkotiku viļņa priekšā.

Vai ir iespējams ierobežot pieprasījumu pēc narkotikām?

Ja mēģinājumi samazināt narkotiku piedāvājumu ir cietuši neveiksmi, varbūt ir iespējams ierobežot pieprasījumu pēc tām? ”Cīņa ar narkotikām būtībā ir cīņa par cilvēku sirdi un prātu, nevis tikai problēma, ar ko jānodarbojas policijai, tiesām un cietumiem,” teikts žurnālā Time.

Jau pieminētais Džo de la Rosa arī ir pārliecināts, ka vienīgais paņēmiens, kā cīnīties ar nelegālajām narkotikām, ir izglītošana. ”Narkomānija ir sociāla problēma, ko radījusi sabiedrība, tāpēc mums ir jāmaina sabiedrība vai vismaz cilvēku domāšana,” viņš saka. ”Mēs cenšamies iesaistīt cīņā ar narkotikām skolas, vecākus un skolotājus, lai visi skaidri apzinātos, ka šīs briesmas pastāv, ka narkotikas ir pieejamas un ka viņu bērni var kļūt par to upuriem.”

Ko ir darījuši Jehovas liecinieki

Jau daudzus gadus Jehovas liecinieki māca cilvēkus atturēties no narkotiku lietošanas. Viņi ir sagatavojuši informāciju, kuras mērķis ir palīdzēt vecākiem izskaidrot bērniem narkotiku bīstamību.a Turklāt, veicot savu kalpošanu, viņi daudziem narkomāniem ir palīdzējuši atbrīvoties no šī kaitīgā ieraduma un narkotiku tirgotājiem — pārtraukt šo negodīgo nodarbošanos.

Iepriekšējā rakstā pieminētā Ana tika iepazīstināta ar Jehovas lieciniekiem, jo viņas māsa bija dzirdējusi, ka viņi varot palīdzēt narkomāniem. Anai nebija īpašas intereses par Bībeli, tomēr viņa, kaut arī diezgan negribīgi, aizgāja uz kādu Jehovas liecinieku kopsanāksmi. Tur Ana pamanīja kādu vīrieti, kurš agrāk bija bijis pazīstams narkotiku tirgotājs, bet tagad viņš bija pilnībā izmainījis gan savu ārieni, gan dzīvesveidu. ”Es domāju: ja jau viņš varēja mainīties, tad arī es to varu,” Ana stāsta. ”Pārvērtība, kas bija notikusi ar šo cilvēku, pārliecināja mani, ka man ir jāpieņem piedāvājums mācīties Bībeli.

Kopš pašas pirmās Bībeles nodarbības es nolēmu neiet ārā no mājām, jo zināju, ka, tiklīdz es kaut kur došos, es satikšu citus narkotiku lietotājus un atkal ķeršos pie narkotikām. Es jau zināju, ka lietot narkotikas ir slikti un ka Dievam nepatīk šis paradums. Biju arī redzējusi, kā narkotikas iedarbojas uz cilvēkiem, un sapratu, kādas ciešanas es sagādāju savai ģimenei. Bet man bija vajadzīgs garīgs spēks, lai atbrīvotos no narkotiku varas. Atradināšanās periods bija ļoti smags. Kādu laiku es dienām ilgi tikai gulēju gultā un gaidīju, kamēr pāries mokošās sajūtas. Bet bija vērts to izturēt.”

Patiesa cerība un dzīves jēga

Anas vīrs Pedro, par kuru arī bija stāstīts iepriekšējā rakstā, līdzīgā veidā tika vaļā no savas atkarības. ”Reiz, kad es smēķēju hašišu sava brāļa mājās, es ievēroju kādu grāmatu, kuras nosaukums mani ieinteresēja,” Pedro atceras. ”Tā saucās Patiesība, kas var dot mūžīgu dzīvi. Es paņēmu to uz mājām un izlasīju, un apskatījos arī norādītos Bībeles pantus. Biju pārliecināts, ka esmu atradis patiesību.

Lasot Bībeli un stāstot citiem to, ko biju no tās uzzinājis, es sāku justies labāk, un mana kāre pēc narkotikām mazinājās. Es nolēmu atteikties no sava plāna aplaupīt degvielas uzpildes staciju. Viens no maniem draugiem studēja Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, un drīz vien es sekoju viņa priekšzīmei. Pēc deviņiem mēnešiem es biju mainījis savu dzīvesveidu un kristījies. Šo mēnešu laikā daudzi no bijušajiem draugiem piedāvāja man narkotikas, bet es uzreiz sāku runāt ar viņiem par Bībeli, un daži atsaucās labvēlīgi. Viens no viņiem pat atmeta narkotiku lietošanu.

Lai atbrīvotos no narkotikām, ir nepieciešama cerība. Bībele deva man šo cerību, piešķīra jēgu manai dzīvei un palīdzēja man skaidri saprast Dieva viedokli par narkotikām un vardarbību. Es ievēroju, ka, mācīdamies par Visvareno Dievu, es jūtos aizvien labāk, turklāt nav nekādu nevēlamu ”blakusparādību”. Vēlāk ciešas attiecības ar cilvēkiem, kas dzīvo tīru dzīvi, — ar tiem, ko es iepazinu Jehovas liecinieku sapulcēs, — palīdzēja man turpināt šo ceļu.”

No narkotiku tirgotāja par mūrnieku

Hosē, iepriekšējā rakstā pieminētais narkotiku tirgotājs, tagad atkal strādā par mūrnieku. Atteikties no savas ienesīgās nodarbošanās viņam nepavisam nebija tik viegli. ”Ar narkotikām var nopelnīt lielu naudu,” viņš atzīst, ”bet tas nav godīgs naudas pelnīšanas veids. Es redzu, kā jauni puikas staigā apkārt, bruņojušies ar revolveriem, un braukā lepnās mašīnās. Ģimenes izirst, ielās notiek tik daudz noziegumu, ka tās ir kļuvušas bīstamas, narkomāni bieži vien uzlauž automašīnas, apzog veikalus un aplaupa cilvēkus, lai sadabūtu naudu narkotikām. Daudzi sāk ar hašišu, vēlāk pāriet uz ecstasy vai citām tabletēm un pēc tam pamēģina kokaīnu vai pat heroīnu. Es apzinos, ka arī es esmu palīdzējis daudzus ieraut šajā atvarā.

Studējot Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, es aizvien labāk sapratu, ka rīkojos nepareizi, tirgodamies ar narkotikām. Es gribēju, lai man būtu tīra sirdsapziņa, un mana sieva, kas arī studēja Bībeli, gribēja to pašu. Protams, ir grūti pārtraukt darījumus ar narkotikām. Es skaidroju saviem klientiem un narkotiku piegādātājiem, ka es studēju Bībeli un esmu pārstājis nodarboties ar narkotiku tirdzniecību. Sākumā viņi nespēja man noticēt, un daži netic vēl līdz šim laikam. Tomēr es esmu atmetis šo nodarbošanos jau gandrīz pirms diviem gadiem un ne mirkli neesmu to nožēlojis.

Kopš pagājušā gada es strādāju par mūrnieku — tas ir mans amats. Tagad es mēnesī nopelnu ceturto daļu no tā, ko, būdams narkotiku tirgotājs, nopelnīju vienā dienā. Bet tagad es dzīvoju daudz labāku dzīvi un jūtos laimīgāks.”

Globāls atrisinājums

Daži narkotiku tirgotāji ir rīkojušies drosmīgi un atmetuši agrāko nodarbošanos, un ar dažādu rehabilitācijas programmu palīdzību tūkstošiem narkomānu ir izdevies pārvarēt savu atkarību. Tomēr, kā atzīts ziņojumā World Drug Report, ”to vidū, kas narkotikas lietojuši ilgu laiku un lielos daudzumos, ilgstoša atturība ir izņēmums, nevis likums”. Diemžēl katram narkomānam, kas pārtraucis lietot narkotikas, pretī var likt vairākus jaunus upurus, kas kļuvuši no tām atkarīgi. Gan narkotiku piedāvājums, gan pieprasījums turpina augt.

Lai gūtu uzvaru cīņā ar narkotikām, ir jābūt kādam globālam risinājumam, jo pati problēma jau ir kļuvusi globāla. Pievēršot uzmanību šim aspektam, Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku komisija atzīmē: ”Kaut gan lielākajā daļā valstu narkomānija, narkotiku tirdzniecība un noziedzība, kas saistīta ar narkotikām, tika uzskatītas par vienu no galvenajiem draudiem drošībai, sabiedrība mazākā mērā apzinājās, ka nelegālās narkotiskās vielas ir globāla problēma, ko vairs nav iespējams atrisināt ar atsevišķas valsts spēkiem.”

Bet vai pasaules valdības apvienos spēkus, lai likvidētu šo globālo ļaunumu? Pagaidām rezultāti nav sevišķi iepriecinoši. Taču Bībelē norādīts uz debesu valdību, kuras vara sniegsies pāri nacionālajām robežām un kura spēs galīgi atrisināt narkotiku problēmu. Bībelē teikts, ka Dieva Valstība, kuras valdnieks ir Jēzus Kristus, pastāvēs ”mūžīgi mūžam”. (Atklāsmes 11:15.) Valdot Dieva Valstībai, cilvēki apgūs Dieva piedāvātās zināšanas, un tā tiks panākts, ka pieprasījums pēc narkotikām izzudīs. (Jesajas 54:13.) Arī tās sociālās un emocionālās problēmas, kas mūsdienās rada auglīgu augsni narkomānijai, uz visiem laikiem paliks pagātnē. (Psalms 55:23; 72:12; Mihas 4:4.)

Vai jums nepieciešama palīdzība?

Pat mūsu dienās cerība uz Dieva Valstību, kuras valdnieks ir Kristus, daudzus pamudina atteikties no narkotikām. Ja jūs vēlaties saņemt papildu informāciju, lūdzu, sazinieties ar vietējiem Jehovas lieciniekiem.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 11. lpp.]

Narkotiku pārvadātāju arests

[Norāde par autortiesībām]

K. Sklute/SuperStock

[Attēls 12. lpp.]

Pedro kopā ar savu sievu Anu un bērniem studē Bībeli

[Attēls 13. lpp.]

Pedro uzstāda drošības ierīces