Lieliskais un valdzinošais ātrskrējējs strauss
No Atmostieties! korespondenta Kenijā
STARP žirafēm, zebrām, gnu un gazelēm, kas klejo pa nepārskatāmi plašajām Āfrikas savannām, mīt vienas no interesantākajām būtnēm, kādas jebkad ir izveidojis Radītājs. Ikvienu vērotāju dziļi iespaido to lielais augums, varenās kājas un krāšņās, kuplās spalvas. Būdami ap divarpus metru augsti un līdz 150 kilogramu smagi, tie ir lielākie putni, kādi mūsdienās dzīvo uz zemes. Svahilu valodā tos dēvē par mbuni, bet mums pierastāks ir cits nosaukums — strauss.
Kā kamielis ar cienīgu gaitu
Senatnē cilvēki nosauca strausu par struthocamelus, norādot ar šo apzīmējumu, kas veidots no latīņu un grieķu vārdiem, uz līdzību, ko viņi saskatīja starp lielo putnu un kamieli. Tāpat kā kamielis, strauss labi panes karstumu un lieliski prot izdzīvot tuksnešainā apvidū. Tam ir arī garas, biezas skropstas, kas aizsargā lielās acis no klajumu putekļiem. Strausa kājas ir garas un stiegrainas, un pēdas, kurām ir tikai divi pirksti, — spēcīgas un gaļīgas. Cienīgi soļodams pa plašajiem līdzenumiem, strauss iedveš vērotājos apbrīnu ar savu veiklību, izturību un citām īpašībām, kas patiesi liek atcerēties kamieli.
Strausi klaiņā starp nagaiņiem, kas ganās tiem kaimiņos, un barojas turpat vai ar visu, kas ložņā, rāpo un lien. Strausi ir visēdāji, turklāt tie ēd ne tikai kukaiņus, čūskas, grauzējus, saknes un lielāko daļu zaļo augu, bet aprij arī koka gabalus, čaulas, akmeņus, sprunguļus un gandrīz vai katru nelielu, spilgtu priekšmetu, kas tiem gadās ceļā.
Lielo izmēru un svara dēļ šie putni nespēj lidot. Taču strausa muskuļainās kājas ir pietiekami spēcīgas, lai padarītu to par vienu no ātrākajiem radījumiem uz zemes. Skriedams pa tuksnešainu līdzenumu, tas spēj sasniegt ātrumu līdz pat 65 kilometriem stundā! Strauss ”atstāj kaunā un izsmieklā pat zirgu un viņa jātnieku”, sacīts Bībelē. (Ījaba 39:18.) Patiesi — šī divkājainā skrējēja ātrums un izturība ļauj tam bez īpašām pūlēm noskriet daudzus no visžiglākajiem četrkājainajiem plēsējiem.
Ligzdošanas paradumi
Riesta laikā strausu tēviņš izpilda sarežģītas dejas. Notupies mātītes priekšā, tas papleš savus spārnus, kas rotāti lielām melnām un baltām spalvām, un sāk tos ritmiski kratīt. Kā divi milzīgi vēdekļi tie kustas šurpu turpu. Kailais kakls un kājas piesarkst koši sarkani, skaisti kontrastējot ar piķa melnajām ķermeņa spalvām. Šūpodams garo kaklu no vienas puses uz otru, strausu tēviņš ar kājām mīda zemi.
Šī krāšņā, izsmalcinātā spalvu parāde acīmredzot ir domāta, lai iespaidotu vienkāršās, brūni pelēkās spalvās tērpto mātīti. Taču nereti gadās, ka pa to laiku, kamēr tēviņš aizrautīgi dejo savu kāzu deju, mātīte staigā apkārt, uzknābādama šo to no zemes, un nepievērš nekādu uzmanību kņadai, kas sacēlusies ap viņu.
Kad mātīte ir izraudzīta, tēviņš sameklē vietu ligzdai. Kaut kur klajā savannā viņš izkašņā zemē seklu bedri un atved uz turieni vairākas mātītes. Pēc divām trim nedēļām mātītes ir sadējušas ligzdā kādus pāris dučus vai pat vairāk olu.
Sešas nedēļas, kamēr olas tiek perētas, pa nakti ligzdā parasti sēž tēviņš, bet pa dienu — viena no mātītēm. Šajā laikā olas viegli var kļūt par laupījumu izsalkušiem lauvām, hiēnām, šakāļiem un pat Ēģiptes grifiem, kas pārsit olu čaumalu, metot uz tām akmeņus.
Milzu olas, gigantiski cāļi
Pelēcīgi vai iedzelteni baltās strausa olas, kas sver apmēram pusotru kilogramu, ir lielākās olas pasaulē. To čaumala ir cieta un spīdīga kā glazēts porcelāns. Viena strausa ola ir tik liela kā 25 vistas olas, un šīs iespaidīgās olas ir iecienītas to augstās uzturvērtības un lieliskās garšas dēļ. Tukšās čaumalas bušmeņi dažkārt izmanto par traukiem un lej tajās ūdeni.
Kad milzu olas ir izperētas, no tām izšķiļas patiešām gigantiski cāļi. Tikko izšķīlušies putnēni ir neaizsargāti, bet tie ātri aug un ir dzimuši skrējēji. Jau pēc mēneša strausēnu stiprās kājas spēj tos nest ar ātrumu gandrīz 55 kilometri stundā!
Putnēnu aizsardzība ir vecāku ziņā. Nostāsts, ka strauss briesmu gadījumā paslēpj galvu smiltīs, ir pilnīgs izdomājums. Gluži pretēji: aizstāvot savu perējumu, pieaugušie putni mēdz kļūt ļoti agresīvi un ar vareno kāju spērieniem dzen projām plēsoņus. Strausi izmanto arī citu aizsardzības taktiku — izlikdamies ievainoti, tie novērš plēsēja uzmanību uz sevi un aizvilina to no putnēniem. Taču, ja ienaidnieks pienāk pārāk tuvu, vairākumā gadījumu vecie strausi uzgriež tam muguru un metas glābt savu dzīvību, atstājot mazuļus, lai tie paši parūpējas par sevi. Tas apstiprina Bībelē minēto novērojumu, jo tādās reizēs strausiene patiešām ”apietas bargi ar pašas bērniem, it kā tie nebūtu tās”. (Ījaba 39:16.)
Greznās spalvas
Cilvēki ir apbrīnojuši strausu jau kopš tūkstošiem gadu tālas senatnes. Akmens ciļņos ir attēloti senie Ēģiptes valdnieki, kas medī strausus ar loku un bultām. Dažās senajās kultūrās šie putni pat tika uzskatīti par svētiem. Ķīnieši augstu vērtēja skaistās, simetriskās strausa olas un kā dārgas veltes pasniedza tās valdniekiem. Gadu tūkstošiem strausa greznās, plīvojošās spalvas ir rotājušas karavadoņu, karaļu un afrikāņu virsaišu galvas.
14. gadsimtā strausa spalvas kļuva par iekārotu modes preci Eiropas zemēs. Tomēr nomedīt strausus ar šķēpiem un bultām nebija viegli, jo šiem putniem ir asa redze un tie aizbēg, tiklīdz pamana briesmas. Tajā laikā strausiem izmiršana nedraudēja.
Vēlāk, 19. gadsimtā, strausa spalvas atkal nāca modē. Šoreiz mednieki, bruņojušies ar moderniem ieročiem, apšāva miljoniem strausu. No izzušanas šos milzīgos, nelidojošos putnus, iespējams, izglāba tas, ka vēlāk cilvēki sāka ierīkot strausu fermas. Tagad šādās fermās strausi tiek audzēti nebrīvē un domesticēti, un no tiem tiek iegūtas spalvas modes priekšmetiem un putekļu slotiņām. No strausu ādas darina mīkstus cimdus un rokassomiņas, bet to gaļu pasniedz galdā dažos restorānos.
Mūsdienās šie lieliskie putni vēl aizvien klejo pa Āfrikas līdzenumiem. Kaut arī to agrākais apdzīvotības areāls ir krietni sarucis un dažviet strausi ir pavisam izzuduši, tie joprojām ir sastopami vientulīgajos, sausajos līdzenumos, kur tie vislabprātāk mitinās. Tādās vietās var novērot, kā strausi, krāšņajām spalvām plīvojot, trakā skrējienā traucas pāri klajumam, kā tie dejo savas savdabīgās riesta dejas vai sargā milzīgām olām piedētu ligzdu. Šis nelidojošais, bet ātrām kājām apveltītais putns ir viens no daudzajiem valdzinošajiem spārnotajiem radījumiem, kas liek izjust prieku un apbrīnu tiem, kam gadās to redzēt.
[Attēls 16. lpp.]
Strausu tēviņš
[Attēls 16., 17. lpp.]
Strausi ir vieni no ātrākajiem radījumiem uz zemes
[Attēls 16., 17. lpp.]
To kājas var kļūt par varenu ieroci
[Attēls 18. lpp.]
Strausu mātīte