Vai ir pamats cerēt uz mūžīgu dzīvi?

”CILVĒKA ķermenī darbojas kaut kas tāds, kas neļauj maksimālajam mūža garumam pārsniegt 115 līdz 120 gadus,” saka citologs Dr. Džeimss Smits. ”Robeža pastāv, bet mēs nezinām, kas to nosaka.” Tāpēc, kā izsakās biologs Dr. Rodžers Gosdens, nav nekāds brīnums, ka ”zinātnieki vēl nav atraduši veidu, kā atvirzīt tālāk finiša līniju, un viņu vidū neatradīsies daudzi, kas vispār domā par to.” Vai nākotnē situācija mainīsies?

Kur meklēt atbildi uz ”būtiskāko jautājumu”

Kaut arī ir izveidots ne mazums teoriju par to, kā varētu novērst novecošanu, lielākā daļa speciālistu ir vienisprātis ar Amerikas gerontologu biedrības priekšsēdētāja Dr. Džīna Koena vārdiem, ka ”visi šie brīnumlīdzekļi ir izrādījušies neiedarbīgi”. Kāpēc tā? Pirmām kārtām, kā izdevumā U.S.News & World Report raksta Nensija Šūta, ”pagaidām neviens vēl nezina, kas izraisa novecošanu un tās nenovēršamo iznākumu — nāvi. Un mēģināt dziedēt kaiti, nezinot tās cēloni, — tas labākajā gadījumā nozīmē rīkoties uz labu laimi.” Arī Dr. Gosdens atzīmē, ka novecošana joprojām ir neatminēta mīkla: ”Tā skar ikvienu no mums, bet tās dziļākā būtība vēl aizvien ir tīta noslēpumā.” Viņš norāda, ka ”būtiskākajam jautājumam — kāpēc tas vispār notiek” — tiek pievērsts maz uzmanības.a

Tāpat kā pastāv zināma robeža, cik ātri cilvēks spēj paskriet, cik augstu viņš spēj uzlēkt un cik dziļi ienirt, robeža ir arī tam, cik daudz ir iespējams izskaidrot tikai ar cilvēka prātu un domāšanas spējām, un atbilde uz ”būtiskāko jautājumu — kāpēc” acīmredzot atrodas aiz šīs robežas. Tas nozīmē, ka atrast atbildi uz šo jautājumu ir iespējams vienīgi tad, ja pēc tās griežas pie tāda avota, no kura var smelties zināšanas, kas pārsniedz ar cilvēku pašu spēkiem vien iegūto zināšanu robežas. Tieši to iesaka darīt tāda sena un gudra grāmata kā Bībele. Runājot par Radītāju, ’dzīvības avotu’, Bībelē ir apsolīts: ”Ja jūs vien Viņu meklēsit, jūs Viņu arī atradīsit.” (Psalms 36:10; 2. Laiku 15:2.) Kāds izskaidrojums tam, kāpēc cilvēki mirst, ir atrodams Dieva Rakstos — Bībelē?

Nāves pirmcēlonis

Bībelē sacīts, ka Dievs, radīdams pirmos cilvēkus, ”mūžību.. ir licis [viņu] sirdīs”. (Salamans Mācītājs 3:11.) Taču Radītājs deva pirmajiem cilvēkiem ne tikai vēlēšanos dzīvot mūžīgi, bet arī iespēju to darīt. Viņi bija radīti ar pilnīgu ķermeni un prātu un dzīvoja mierpilnā vidē. Saskaņā ar Radītāja nodomu, šiem pirmajiem cilvēkiem bija paredzēts dzīvot mūžīgi un viņu pilnīgajiem pēcnācējiem ar laiku bija jāpiepilda visa zeme. (1. Mozus 1:28; 2:15.)

Taču dzīve bez ”finiša līnijas” bija atkarīga no kāda nosacījuma — no paklausības Dievam. Ādamam bija pateikts, ka tad, ja viņš nepaklausīs Dievam, viņš ’mirdams mirs’. (1. Mozus 2:16, 17.) Diemžēl pirmie cilvēki nepaklausīja Dievam. (1. Mozus 3:1—6.) Šīs nepareizās rīcības dēļ viņi kļuva par grēciniekiem, jo ”grēks ir netaisnība”. (1. Jāņa 3:4.) Līdz ar to viņi zaudēja izredzes dzīvot mūžīgi, tāpēc ka ”grēka alga ir nāve”. (Romiešiem 6:23.) Šī iemesla dēļ Dievs, paziņodams pirmajiem cilvēkiem spriedumu, sacīja: ”Tu esi puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties.” (1. Mozus 3:19.)

Kopš tā brīža, kad pirmie cilvēki sagrēkoja, iepriekš pravietotās grēka sekas bija ”ierakstītas” viņu gēnos, un viņu dzīves ceļam tika nosprausta ”finiša līnija”. Viņos sākās novecošanas process, kura gala iznākums ir nāve. Turklāt pēc pirmo cilvēku padzīšanas no viņu sākotnējās mājvietas, paradīzes jeb Ēdenes dārza, viņu dzīvi sāka iespaidot arī kāds cits negatīvs faktors — grūti pārvaramai barjerai pielīdzināmā vide ārpus Ēdenes. (1. Mozus 3:16—19, 23, 24.) Šie divi apstākļi — sabojātais iedzimtības ceļā mantojamo īpašību kopums un skarbā vide —, savstarpēji mijiedarbojoties, ietekmēja gan pirmos cilvēkus, gan viņu pēcnācējus.

Spriedums un apsolījums

Tā kā šīs nelabvēlīgās pārmaiņas pirmo cilvēku dzīvē notika, pirms viņiem bija piedzimuši bērni, viņi spēja radīt tikai tādus pēcnācējus, kas līdzīgi viņiem pašiem bija nepilnīgi, grēcīgi un pakļauti novecošanas procesam. ”Visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši,” teikts Bībelē. (Romiešiem 5:12; salīdzināt Psalms 51:7.) ”Mēs allaž nēsājam līdzi paši savu nāves spriedumu, ierakstītu mūsu šūnās,” sacīts grāmatā The Body Machine — Your Health in Perspective.

Tomēr tas nenozīmē, ka nav nekādas cerības uz dzīvi bez ”finiša līnijas” — bez novecošanas un nāves. Pirmkārt, ir saprātīgi ticēt, ka Radītājs, kam piemīt nepārspējama gudrība un kas ir radījis cilvēkus un visas pārējās bezgala daudzveidīgās dzīvības formas, ir spējīgs izlabot jebkādus ģenētiskus defektus un nodrošināt nepieciešamo enerģiju, lai cilvēku dzīve varētu turpināties mūžīgi. Otrkārt, tieši to Radītājs ir arī apsolījis izdarīt. Pēc tam, kad Dievs pirmajiem cilvēkiem bija piespriedis nāves sodu, viņš vairākkārt paziņoja, ka viņa nodoms — lai cilvēki mūžīgi dzīvotu uz zemes — nav mainījies. Piemēram, viņš ir devis šādu apliecinājumu: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:29.) Kas ir jādara, lai pieredzētu šī solījuma piepildīšanos?

Kā palielināt mūža garumu — līdz mūžībai

Interesanti atzīmēt, ka zinātnisku darbu autors Ronalds Kotulaks, aptaujājis vairāk nekā 300 zinātnieku, kas nodarbojas ar medicīniskiem pētījumiem, secināja: ”Zinātnieki jau sen zina, ka svarīgākie faktori, kas nosaka cilvēka veselības stāvokli un dzīves ilgumu, ir ienākumi, nodarbošanās un izglītība. [..] Taču pēdējā laikā aizvien skaidrāk atklājas, ka tieši izglītība ir visbūtiskākais gara mūža priekšnoteikums.” Viņš paskaidroja: ”Tāpat kā pārtika, ko mēs ēdam, dod imūnsistēmai spēku uzveikt dzīvībai bīstamus slimību ierosinātājus, izglītība pasargā mūs no tā, ka mēs pieņemtu nepareizus lēmumus.” Kāds zinātnieks izteicās, ka, ”iegūstot izglītību, mēs mācāmies, kā virzīt savu dzīvi” un kā ”pārvarēt iespējamās barjeras”. Tātad savā ziņā izglītību var uzskatīt par ”veselīgākas, ilgākas dzīves ķīlu”, kā to nosauca Ronalds Kotulaks.

Pirmais solis, kas jāsper, lai nākotnē iegūtu mūžīgu dzīvi, arī ir saistīts ar sava veida izglītību — ar Bībeles mācību apguvi. Jēzus Kristus sacīja: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Vienīgi mācoties par Radītāju, Dievu Jehovu, par Jēzu Kristu un Dieva sagādāto izpirkuma maksu, ir iegūstama tāda izglītība, kas sagatavo cilvēku tam, lai viņš spertu pirmo soli ceļā uz mūžīgu dzīvi. (Mateja 20:28; Jāņa 3:16.)

Jehovas liecinieki īsteno bībelisku mācību programmu, ar kuras palīdzību jūs varat iegūt šīs dzīvībai svarīgās zināšanas no Bībeles. Apmeklējiet kādu no viņu Valstības zālēm, lai saņemtu sīkāku informāciju par šo bezmaksas programmu, vai arī uzaiciniet, lai viņi jūs apmeklētu jums izdevīgā laikā. Jūs pārliecināsieties, ka Bībelē ir atrodami pierādījumi, kas nepārprotami apstiprina, ka pavisam tuvu ir laiks, kad dzīve vairs nebūs pilna ar traucējošām barjerām un tai nebūs nekādas ”finiša līnijas”. Tiesa, nāve ir valdījusi jau tūkstošiem gadu, bet drīz tā tiks uzveikta uz mūžīgiem laikiem. Tās patiesi ir saviļņojošas izredzes, kas paveras gan veciem, gan jauniem!

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 13. lpp.]

Pirmais solis ceļā uz mūžīgu dzīvi ir zināšanu apguve no Bībeles