Vai mēs varam nenovecot?

”Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi.. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem.” (PSALMS 90:10.)

IEDOMĀJIETIES, ka jūs vienmēr būtu pašos spēka gados ar lielisku veselību un možu prātu. Vai šāda iespēja jums izklausās neticama? Padomājiet par kādu interesantu faktu: piemēram, peles parasti nedzīvo ilgāk par trijiem gadiem, bet dažu sugu papagaiļi var nodzīvot pat simts gadus. Tik dažādi mūža ilgumi daudzus biologus ir vedinājuši uz domām, ka organisma novecošanai ir jābūt konkrētam cēlonim un, ja novecošanai ir cēlonis, tad, visticamāk, ir jābūt arī pretlīdzeklim.

Farmācijas firmas iegulda lielus līdzekļus, lai atrastu efektīvus medikamentus pret novecošanu. Tiem, kam jau tuvojas vecums, šis jautājums kļūst arvien personiskāks.

Novecošana ir kļuvusi par svarīgu pētījumu objektu daudziem zinātniekiem, kas darbojas ģenētikā, molekulārbioloģijā, zooloģijā un gerontoloģijā. Stīvena Ostada grāmatā Why We Age (Kāpēc mēs novecojam) ir teikts: ”Kad gerontologi sanāk kopā, gaisā ir jūtams apvaldīts, bet gandrīz taustāms prieks. Mēs tuvojamies sapratnei par novecošanas fundamentālajiem procesiem.”

Pastāv daudz uzskatu par novecošanas cēloņiem. Viens viedoklis ir tāds, ka novecošana ir nolietošanās rezultāts, cits — ka tā ir ieprogrammēta gēnos. Daļa zinātnieku domā, ka novecošana ir saistīta gan ar vienu, gan ar otru iemeslu. Cik labi zinātnieki izprot novecošanu? Vai ir pamats gaidīt, ka parādīsies efektīvs līdzeklis, lai to apturētu?

[Diagramma/Attēli 2., 3. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

APTUVENAIS MŪŽA ILGUMS

Bite

90 dienas

↓

Pele

3 gadi

↓

Suns

15 gadi

↓

Pērtiķis

30 gadi

↓

Aligators

50 gadi

↓

Zilonis

70 gadi

↓

Cilvēks

80 gadi

↓

Papagailis

100 gadi

↓

Galapagu bruņurupucis

150 gadi

↓

Sekvoja

3000 gadi

↓

Akotu priede

4700 gadi

[Attēls 3. lpp.]

Dažu sugu papagaiļi var nodzīvot 100 gadu, bet cilvēki dzīvo aptuveni 80 gadu. Zinātnieki jautā: ”Kas izraisa novecošanu?”