Kas notiek pasaulē
Garīgās gaismas meklējumos
”Tuvojoties gadsimta beigām, Lielbritānijas iedzīvotāji tiecas pēc kaut kā garīga savā dzīvē, ja spriež pēc tā, cik kāri viņi lasa grāmatas par reliģiju, okultismu un pārdabiskām parādībām,” sacīts laikrakstā The Times. Saskaņā ar kāda pētījuma rezultātiem, kas bija atspoguļoti periodiskajā izdevumā Cultural Trends, reliģisku grāmatu skaits pēdējos piecos gados ir pieaudzis par 83 procentiem un New Age un okultismam veltītu grāmatu daudzums ir palielinājies par 75 procentiem. Turpretī jaunu zinātnisku grāmatu skaits ir sarucis, piemēram, ķīmijas un fizikas grāmatu ir izdots par 27 procentiem mazāk. Komentējot šos skaitļus, izdevuma redaktore Sāra Selvuda izteica varbūtību, ka ”gadsimta beigās cilvēki ir vairāk noskaņoti ielūkoties sevī un uzdot jautājumus par dzīves jēgu”. Bet kāpēc par 185 procentiem pieaudzis ģeogrāfijas grāmatu un atlantu skaits? Varbūt tas liecina par ”vajadzību kaut kur aizbēgt no īstenības”, teica Selvuda.
Eiropā tiek pārkāpta reliģiskā brīvība
Starptautiskā Helsinku federācija ”ir apsūdzējusi 19 Eiropas valstis reliģiskās brīvības pārkāpšanā”, ziņots žurnālā Catholic International. Federācija atzīmēja, ka sevišķi spilgti reliģisko minoritāšu apspiešana izpaudusies pareizticīgās zemēs. Turklāt vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis ”gatavo likumus, kuru mērķis ir nostiprināt tradicionālo reliģiju statusu un ierobežot mazākas grupas, piemēram, [Jehovas lieciniekus]”, teikts žurnālā. Federācijas direktors Ārons Rodss piebilda: ”Ir vērojams, ka rietumu valstīs sabiedrība aiz bailēm no ”sektu invāzijas” cenšas apspiest reliģiskās minoritātes. Situācija turpinās pasliktināties, līdz cilvēki sapratīs, ka ticības brīvība ir daļa no vienota vērtību un likumu kopuma, kas ir jānodrošina ikvienam.”
”Pārticības teoloģija”
Atsaucoties uz luterāņu teoloģes Vandas Daifeltas vārdiem, biļetenā ENI Bulletin rakstīts, ka ”Latīņamerikā jaunas, strauji pieaugošas reliģiskas kustības, kas māca ”pārticības teoloģiju”, atstāj ēnā tradicionālās protestantu baznīcas”. Saskaņā ar Daifeltas teikto, Brazīlijas Vasarsvētku draudzēs un harismātiskajās baznīcās šobrīd ir ”divas trīs reizes vairāk locekļu nekā tradicionālajās baznīcās”. ”Pārticības teoloģija” sola ticīgajiem ”tūlītēju atalgojumu par baznīcai ziedoto naudu”, stāsta Daifelta. ”Lūgšana gandrīz vai līdzinās biznesa darījuma kārtošanai.. Ja es kaut ko dodu Dievam, tad Dievam kaut kas ir jādod man pretī.” Šīs kustības atrod piekritējus starp Brazīlijas trūcīgajiem iedzīvotājiem. Kāpēc viņi neaiziet projām, kad apsolīto pārticību tā arī neizdodas iegūt un vislielākais labums tiek baznīcas vadītājiem? Daifelta saka: ”Visbiežāk ir tā, ka cilvēki grib, lai drošības pēc viņiem būtu divas [reliģijas], — ja nepalīdzēs viena, palīdzēs otra.” Turklāt šo reliģisko kustību vadītāji ”runā par to, kas cilvēkiem ir svarīgs, un saka to, ko viņi vēlas dzirdēt”.
Pārbaudiet videospēles
”Vecāki tiek uzskatīti par muļķiem,” bija apgalvots franču laikrakstā Le Figaro. Kāpēc tur bija teikti tādi vārdi? Tāpēc, ka lielākā daļa vecāku acīmredzot nenojauš, kāds ir jauniešiem domāto videospēļu saturs. Piemēram, vienā videospēlē spēlētāja mērķis ir spīdzināt ienaidnieku, kādā citā — sabraukt gājējus. Vienā no pēdējā laikā populārākajām spēlēm attēloti desmit drausmīgi sieviešu spīdzināšanas veidi. Le Figaro rakstā vecāki tiek mudināti ”rūpīgi pārbaudīt” savu bērnu videospēles, lai atklātu ”apslēpto nežēlību”, ko tās tik bieži satur. ”Kļūst aizvien bīstamāk bez garas domāšanas pirkt to, ko bērni prasa,” sacīts laikrakstā. Tajā izskanēja arī jautājums: ”Cik ilgi mums pietiks nekaunības klaigāt par cilvēktiesībām, tajā pašā laikā pieļaujot, ka veikalu plaukti pildās ar kaut ko tādu, kas būtībā ir klaja ņirgāšanās par šīm tiesībām?”
”Novārtā atstātais palīgs”
Nozīmīgs faktors, kas ietekmē pacientu atveseļošanās procesu slimnīcā, ilgu laiku ir bijis atstāts bez ievērības, teikts vācu žurnālā Psychologie Heute. Runa ir par slimnieku, kas guļ blakus gultā. Kādā pētījumā tika konstatēts, ka nelaimes biedra klātbūtne veicina atveseļošanos un, pretēji izplatītam viedoklim, tikai neliela daļa slimnieku — apmēram 7 procenti — vēlas būt vieni. Vairākums grib, lai viņiem būtu viens vai divi palātas biedri. Taču liela nozīme ir tam, kādi ir šie kaimiņi. Ideālam istabas biedram ”pirmām kārtām jābūt sabiedriskam un iecietīgam”, bija sacīts žurnālā. Sarindojot pēc svarīguma, tālāk bija uzskaitītas arī citas vēlamās īpašības: kaimiņam jābūt ”saprotošam, apveltītam ar humora izjūtu, tīrīgam, brīvam no aizspriedumiem, izpalīdzīgam, iejūtīgam, kārtīgam, draudzīgam, godīgam, akurātam, nosvērtam, pacietīgam, diskrētam, laipnam, mierīgam, inteliģentam, spējīgam pielāgoties un mundram”.
Pārmērīga fiziska slodze apdraud veselību
Fizisks treniņš nāk par labu sirdij un plaušām, tomēr pārmērīga fiziska slodze var mazināt kaulu izturību, izraisot dažādas problēmas turpmākajos gados. Tāds secinājums izskanēja kādā konferencē, kurā tika apspriesta fiziskas slodzes ietekme uz cilvēka skeletu, informē Londonas laikraksts The Guardian. Visvairāk apdraudēti ir skrējēji un tie, ”kas dzenas pēc sevišķi izcilas fiziskās formas”. Jaunām sievietēm, kas pārāk aizraujas ar aerobiku vai deju nodarbībām, biežāk vērojami noguruma lūzumi, un tiek apgalvots, ka viņām palielinās risks vēlāk saslimt ar osteoporozi. ”Sportisti tika brīdināti, ka viņi var nostiprināt savus kaulus tikai līdz astoņpadsmit deviņpadsmit gadu vecumam, pirms tie pamazām sāk kļūt neizturīgāki,” bija sacīts rakstā. ”Skvošs un teniss tika atzīti par labākajiem sporta veidiem, kas palīdz stiprināt kaulus.” Londonas Universitātes Kaulu veselības centra vadītājs Maikls Hortons ieteica atrast pareizu samēru starp fizisko slodzi un veselību. Viņš brīdināja: ”Valsts pastāvīgi atgādina, ka jauniešiem nepieciešamas intensīvas fiziskas nodarbības. Kādu laiku tas var nākt par labu, bet neviens nav padomājis, kas notiks, kad šie jaunieši sasniegs 50 gadu vecumu.”
Masas problēma
Kopš 19. gadsimta 80. gadu beigām Le Grand K jeb ”Lielais kilograms” — platīna un irīdija sakausējuma cilindrs apmēram fotofilmas kārbiņas lielumā — ir izmantots par starptautisko kilograma standartu. Pat ASV mārciņa tiek noteikta, balstoties uz šo etalonu. Taču zinātnieki ir norūpējušies par to, ka cilindra masa, šķiet, mainās. Šis cilindrs, kas novietots zem trīs stikla kupoliem un ieslēgts seifā kādā no Parīzes priekšpilsētām, gadsimta laikā ir ticis izņemts no savas glabātuves tikai trīs reizes. Kā informē žurnāls Science, pēc pēdējās reizes zinātnieki ”nonākuši pie secinājuma, ka tā masa gada laikā mainās par nepilnām 5 miljonajām daļām grama”. Cēlonis, kura dēļ rodas šī niecīgā starpība (iespējams, masas pieaugums), varētu būt netīrumi, kas nosēžas uz cilindra virsmas par spīti visām tīrīšanas procedūrām. Mūsdienu tehnoloģija prasa izdarīt arvien precīzākus mērījumus. Lidojumi kosmosā, piemēram, ir atkarīgi no mērījumiem, kas izdarīti ar atompulksteņiem, kuri atpaliek tikai par vienu sekundi 1,4 miljonos gadu. Tāpēc zinātnieki apspriež iespējas, kā atrast precīzāku kilograma etalonu. Taču, kā atzīmēts žurnālā Science, risinot šo problēmu, varbūt radīsies vajadzība nodrošināt ”tik augstu precizitātes līmeni, ka zinātnieki būs spiesti uztraukties pat par tik niecīgām pārmaiņām, kādas rada daži pazuduši atomi”.
Nav zāļu pret saaukstēšanos?
Pēc desmit gadu ilgiem pētījumiem, kas izmaksāja 5 miljonus mārciņu (vairāk nekā 4,7 miljonus latu), Lielbritānijas Saaukstēšanās slimību centrs galu galā ir atzinis savu sakāvi. Tā kā pastāv vairāk nekā 200 dažādu vīrusu, kas izraisa tā dēvētās saaukstēšanās slimības, mēģinājumi atrast vienu līdzekli pret saaukstēšanos līdzinās ”mēģinājumiem vienā paņēmienā izārstēt masalas, vējbakas, cūciņu un masaliņas”, izsakās Velsas universitātes (Kārdifa) paspārnē izveidotā centra direktors profesors Ronalds Eklss. ”Es nedomāju, ka izdosies atrast līdzekli, kas varētu iznīcināt visus šos vīrusus. Manuprāt, labākais, uz ko mēs varam cerēt, ir sadzīvot mierā ar saaukstēšanās slimībām.”
Miča veikums
Postošā viesuļvētra Mičs, kas plosījās pagājušajā gadā, prasīja tūkstošiem upuru un nodarīja postu apmēram miljonam cilvēku, taču tā paveica arī vienu labu darbu. Arheologiem, kas veica izrakumus Leonvjeho drupās Nikaragvā, apmēram 90 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas, vētra izdarīja pakalpojumu, ”atsedzot jaunas sienas, kaulus un senlietas”, teikts Mehiko laikrakstā Excelsior. Rigoberto Navarro, Leonvjeho drupu senvietas direktors, paskaidroja, ka Mičs aizskalojis projām zemes kārtu un atsedzis kādu senvietu, ko arheologi jau ilgu laiku nesekmīgi meklējuši. Atklājies 2,5 metrus augsts, 70 centimetrus plats un 100 metrus garš mūris. Navarro izteicies, ka ”viesuļvētra trijās dienās paveikusi darbu, kas arheologiem būtu prasījis vairākus gadus”, stāstīts laikrakstā.