No mūsu lasītājiem
Viesuļvētra Paulīne Es vienmēr jūtos dziļi laimīga, kad atkal un atkal redzu apliecinājumus tam, ka piederu pie organizācijas, kas patiešām rūpējas par cilvēkiem. Pateicos par lielisko rakstu ”Pēc kādas dabas katastrofas”. (1998. gada 8. oktobris.) Ir tik patīkami zināt, ka apkārtējie cilvēki novērtē Jehovas liecinieku godīgumu un organizētību.
D. F. S., Brazīlija
Vienatne Lasot rakstu ”Novērtējiet iespēju pabūt vienatnē” (1998. gada 8. oktobris) no rubrikas ”Bībeles viedoklis”, jutos tā, it kā šis raksts būtu domāts tieši man. Lai arvien varētu būt garīgi un emocionāli stipra, man ir ļoti nepieciešams pabūt vienatnē. Tomēr es allaž paturēšu prātā vārdus — ”vienatni varētu raksturot kā vietu, kuru ir noderīgi apmeklēt, bet kurā ir bīstami palikt”.
L. G., Amerikas Savienotās Valstis
Vatikāns un holokausts Jau daudzus gadus Jehovas liecinieki ir nākuši pie manis uz mājām, un mums ir bijušas jaukas sarunas. Taču jūsu raksts ”Katoļu baznīca un holokausts” (1998. gada 22. oktobris, angļu val.) bija aizskarošs. Pāvests Pijs XII bija svēts cilvēks un darīja visu, kas bija viņa spēkos, lai palīdzētu ebrejiem, un tā tika izglābti tūkstošiem šīs tautas pārstāvju.
Dž. P., Amerikas Savienotās Valstis
Mūsu nolūks nebija aizskart žurnāla lasītājus, kas ir katoļticīgi, bet gan sniegt precīzu informāciju par diskusijām, ko izraisīja Vatikāna izdotais dokuments ”Mēs atceramies. Pārdomas par šoahu”. Rakstā bija citēti cienījamu vēsturnieku, rakstnieku un juristu izteikumi, un daži no viņiem paši ir katoļi. Jebkādi Vatikāna centieni glābt cilvēkus, bez šaubām, ir slavējami. Tomēr fakts ir tāds, ka pāvests atklāti nenosodīja nacistu režīmu. Ļoti iespējams, ka būtu glābta dzīvība miljoniem cilvēku, ja viņš to būtu darījis. (Red.)
Mīlestība citam pret citu Rakstu sērija ar nosaukumu ”Vai pienāks laiks, kad visi cilvēki mīlēs cits citu?” (1998. gada 22. oktobris, angļu val.) bija lieliska. Dažreiz man ir spēcīga vēlēšanās paturēt sevī aizvainojumu un naidu, bet izlasītais man ir palīdzējis to apvaldīt. Liels paldies! Es ceru, ka uzmundrinājums, ko pastāvīgi smeļos jūsu publikācijās, palīdzēs man kļūt par Dieva Jehovas kalpotāju.
G. K., Itālija
Drosmīgie misionāri Kad biju izlasījusi rakstu ”Mēs nedzīvojam vairs sev pašiem” (1998. gada 22. oktobris, angļu val.), nolēmu jums uzrakstīt un pateikties par informāciju, kas tik ļoti stiprināja manu ticību. Šeit, Lielbritānijā, daudzi cilvēki ir apātiski. Taču salīdzinājumā ar Džeka un Lindas Johansonu pieredzēto tas nav nekas. Šis raksts patiešām mani aizkustināja un palīdzēja būt pateicīgai par to, kas man ir.
L. Dž., Anglija
Mēs ar sievu jau vairākus gadus esam pilnas slodzes kalpotāji un zinām, ka iedzīvoties jaunā norīkojuma vietā ne vienmēr ir viegli. Johansoni vaļsirdīgi aprakstīja, kā viņi jutās, pārceļoties uz jaunu dzīvesvietu. Viņu stāstītais palīdzēja saprast, ka mūsu izjūtas nav neparastas un ka mums jāturpina paļauties uz Jehovu.
S. E. K., Brazīlija
Iemīliet patiesību Man ir 12 gadi, un man ļoti patika raksts ”Kā iemīlēt patiesību?” no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (1998. gada 22. oktobris, angļu val.). Tagad man ir mazliet grūtāk sagatavoties kristiešu sapulcēm nekā agrāk, jo atkal jāiet skolā. Bet es saprotu, ka tam ir jāizbrīvē laiks. Manuprāt, šis raksts palīdzēs daudziem jauniešiem vēl vairāk iemīlēt Jehovu un pieķerties patiesībai.
K. S., Portugāle
Pirms gada attiecībā uz patiesību man bija tādi paši jautājumi, kādi bija minēti šajā rakstā. Nebiju pārliecināts, vai patiešām esmu tai pieķēries, jeb vai esmu to pieņēmis tāpēc, ka mani ģimenes locekļi ir Jehovas liecinieki. Izlasījis šo rakstu, rīkojos pēc jūsu ieteikuma un, pētot Bībeli, pārliecinājos par visu pats. Tagad ar prieku varu teikt, ka mīlu patiesību ar visu savu būtību. Es ļoti vēlos kļūt par pilnas slodzes sludinātāju.
H. N., Amerikas Savienotās Valstis