Oktobra gadatirgus — ”senākais starptautiskais zirgu tirgus Eiropā”

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ĪRIJĀ

VĒL pirms nedēļas tā bija klusa, snaudoša pilsētiņa, kur ļaudis nesteidzīgi gāja savās ikdienas gaitās. Bet šonedēļ te valda neiedomājama kņada. Mazā pilsētiņa ir pārpildīta līdz pēdējai iespējai: vietējie iedzīvotāji, kuru ir tikai ap 6000, uzņem vairāk nekā 50 000 viesu. Taču skatienu pirmām kārtām piesaista nevis ņirbošais ļaužu pūlis vai daudzās tirgus būdiņas un pat ne košie tērpi, kas mugurā tiem, kuri izklaidē ļaudis uz ielas, bet kaut kas pavisam cits. Tie ir zirgi! Zirgi te ir visās malās.

Kur mēs esam nonākuši? Mazajā Belinaslo pilsētiņā, kas atrodas apmēram 140 kilometrus uz rietumiem no Īrijas galvaspilsētas Dublinas. Kas gan ir tā pārvērtis šo citkārt tik mierīgo vietu? Tas ir Oktobra gadatirgus jeb, kā to raksturo organizatori, ”senākais starptautiskais zirgu tirgus Eiropā”.

Kāpēc tieši Belinaslo?

Kāpēc Oktobra gadatirgus ir tik populārs? Atmostieties! korespondents uzdeva šo jautājumu vietējam fermerim Džordžam, kas te ir pārdevis daudz zirgu. ”Iemesls ir pavisam vienkāršs: uz Belinaslo ikviens — gan bagāts, gan nabags — var atvest pārdošanai jebkādu zirgu.” Bet kas gan tur tik īpašs? ”Daudzās citās vietās tirgošanos ar zirgiem ierobežo neskaitāmi noteikumi un aizliegumi,” Džordžs skaidro. ”Dažās publiskajās izsolēs tiek piedāvāti tikai vienas šķirnes zirgi. Un parasti, lai pirktu un pārdotu zirgus, ir jānokārto visādi dokumenti. Tādu tirgu, kur ikviens var ierasties ar savu zirgu, atvest to uz tirgus laukumu un vienkārši ņemt un pārdot, nepavisam nav daudz. Šeit, Oktobra gadatirgū, tirgošanās ar zirgiem notiek gandrīz tāpat kā pirms divsimt un trīssimt gadiem — bez jebkādām formalitātēm pērkot un pārdodot tos tepat tirgus laukumā.”

”Bet kā Belinaslo kļuva par tik rosīgas tirdzniecības centru?” mums gribējās uzzināt. ”Kāpēc tirgotāji brauca šurp pat no tālās Krievijas, lai pirktu te zirgus?” Īss ieskats vēsturē palīdz atbildēt uz šo jautājumu.

Daži no Īrijas karaļiem savulaik valdīja Tarā, kas atradās kādus 30 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Dublinas. Tara bija viens no Īrijas reliģiskajiem un vēlāk arī politiskajiem centriem. Ļaudis devās uz Taru maksāt nodevas un uzzināt, kādi jauni likumi ir izdoti. Bet kāds Tarai sakars ar Belinaslo? Belinaslo pilsētiņa ir izaugusi pie upes brasla, kas bija jāšķērso, lai nokļūtu Tarā pa vienu no dabiskajiem ceļiem, kas veda uz turieni no rietumu puses. Ceļiniekiem, kas devās uz karaļa rezidenci vai atgriezās no tās, pie šī brasla, kas atradās apmēram vienas dienas jājiena attālumā no rietumu piekrastes, bija ļoti izdevīga vieta, kur apmainīties ar ziņām un precēm. Kā raksta Oktobra gadatirgus organizētāji, pastāv ”pierādījumi, ka tirgošanās ar zirgiem šajā apkaimē notikusi jau mūsu ēras piektajā gadsimtā”.

Vēlāk Belinaslo sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ kļuva par ideālu vietu lielam oficiālam gadatirgum, ko te sāka rīkot 18. gadsimta sākumā. Fermeri mēdza doties ceļā jau kādu mēnesi pirms gadatirgus sākuma, lai paspētu aizvest savus lopus uz šo tirgu un tos pārdot, kaut gan dažiem no viņiem, lai nokļūtu Belinaslo, bija jāveic 200 kilometru garš ceļojums. Ar laiku par galveno preci šajā tirgū kļuva zirgi.

Zeme Belinaslo apkārtnē ir ļoti auglīga un piemērota lopkopībai. Šeit var izaudzēt stiprus, veselīgus un produktīvus mājlopus. ”Īru zirgi ir izslavēti ar savu izturību,” raksta Marks Holdstoks. ”Tādas šķirnes kā Īrijas braucamzirgi simtiem gadu ir lieliski iztikušas šajos dabas apstākļos, laika gaitā kļūstot aizvien sīkstākas un sīkstākas.”

Vajadzība pēc zirgiem

Arī mūsdienās te galvenokārt tiek tirgoti zirgi. Bet kāpēc zirgiem pagātnē bija tik liela nozīme? 18. un 19. gadsimtā visā Īrijā zemnieki ļoti plaši izmantoja zirgus zemes darbos. Viņiem bija vajadzīgi stipri, uzticami zirgi, lai apartu savus laukus, kas bieži vien bija mitri un purvaini. Taču milzīgs pieprasījums pēc zirgiem bija arī kāda cita iemesla dēļ. Karaspēkiem bija nepieciešami spēcīgi zirgi, kas nebaidītos no kaujas trokšņa un būtu pietiekami stipri un izturīgi, lai vilktu smagus vezumus pa nelīdzenu apvidu. Īrijas braucamzirgiem piemita visas šīs īpašības, tāpēc tie bija ļoti pieprasīti. Krustojot tos ar Tīrasiņu jājamzirgiem, tika iegūti drosmīgi, atlētiski zirgi, kas bija kā radīti kavalērijas vajadzībām.

Karš nesaudzēja ne karavīrus, ne zirgus — tie gāja bojā tūkstošiem. Eiropā tika izkarotas daudzas kaujas, un, lai aizstātu tajās zaudētos dzīvniekus, armiju pārstāvji no dažādām Eiropas valstīm, pat no tik tālas zemes kā Krievija, brauca uz Belinaslo pirkt jaunus tīrasiņu zirgus. Līdz 19. gadsimta vidum Oktobra gadatirgus bija kļuvis par ”lielāko zirgu tirgu Eiropā”. ”Stāsta, ka puse no zirgiem, kas piedalījās Vaterlo kaujā, bija pirkti Belinaslo,” raksta Holdstoks.a

Zirgu pirkšana un pārdošana

Šis īpašais pieprasījums pēc zirgiem 20. gadsimtā, protams, strauji samazinājās. Kavalērijas vietā stājās bruņumašīnas, un zirgu vilktos arklus nomainīja traktori. Tirdzniecība Belinaslo vienu brīdi pat gandrīz apsīka. Tomēr pirms kādiem 40 gadiem šis gadatirgus tika atjaunots.

Kā Džordžs, kurš bija pieminēts sākumā, šajā tirgū pārdeva savus zirgus? ”Es vienkārši atvedu uz tirgus laukumu zirgus, kurus es gribēju pārdot,” viņš saka, ”un agrāk vai vēlāk kāds pienāca pie manis un pajautāja, kādu cenu es prasu.” Džordžs paskaidro dažas nianses, ko zirgu pārdevējam ir labi zināt: ”Mēs ar pircēju parasti kādu laiku kaulējāmies, turklāt bieži vien visai sīvi. Ja pircējs patiešām vēlējās iegūt manu zirgu, viņš sargājās izrādīt pārāk lielu interesi, baidīdamies, ka citādi es uzsitīšu cenu. Viņš varēja aiziet projām un pienākt atkal pēc kāda brīža, cerot, ka tikmēr man nebūs radies izdevīgāks pircējs. Viņš varēja pat atsūtīt kādu sabiedroto, lai tas pastrīdētos ar mani, tā ka es būtu aizņemts un citiem nebūtu iespējams interesēties par manu zirgu. Galu galā mēs vienojāmies par cenu un apstiprinājām to ar rokasspiedienu. Visbiežāk pircējs tūlīt pat samaksāja skaidrā naudā, un zirgs uz vietas pārgāja no vienām rokām otrās. Tā kā nebija nekādas centralizētas kontroles, kas regulētu visas šīs norises, kad nauda bija samaksāta, nekādas garantijas nevienam netika dotas.”

Cilvēkam no malas, iespējams, būtu grūti noteikt, kuri zirgi ir domāti pārdošanai un kuri ne. ”Ja zirgs ir uz laukuma,” saka Džordžs, ”tas tiek pārdots.” Pēc tam viņš piemin dažus vietējos paradumus: ”Agrākos laikos, ja zirgs bija pārdots, tam uz pakaļgala uzlika zemes piku, un reizēm to mēdz darīt vēl tagad. Pretējā gadījumā jaunais īpašnieks vienkārši aizveda zirgu projām. Ievērojot kādu citu senu paražu, kas Īrijā saistās ar zirgu tirdzniecību, kad pircējs bija samaksājis par zirgu, pārdevējs mēdza atdot viņam tā dēvēto ”laimes naudu”. Tā bija neliela naudas summa, ko pārdevējs atdeva atpakaļ pircējam pēc darījuma noslēgšanas. Pastāvēja ticējums, ka šī nauda nodrošinās zirgam ”labu veiksmi” pie jaunā saimnieka.”

”Te patiešām ir jābūt labam zirgu pazinējam un jāprot noteikt to vērtību,” brīdina Džordžs. ”Vairākumā gadījumu nopirktais zirgs patiešām ir tās naudas vērts, kas par viņu samaksāta, un lielākā daļa tirdzinieku dodas mājup apmierināti, tomēr pat pieredzējušiem zirgu tirgotājiem ir jābūt uzmanīgiem. Es pazinu kādu vīru, kas pārdeva zirgu un pēc tam aizgāja uz bāru iedzert pāris glāzes pirms došanās mājup. Pa to laiku jaunais īpašnieks zirgu sasukāja un apcirpa, pilnīgi pārvērzdams tā ārieni. ”Jaunais” zirgs tika piedāvāts bijušajam saimniekam, un viņš atpirka zirgu par krietni lielāku cenu, nekā pats tikko bija par to saņēmis, būdams pārliecināts, ka tas ir pavisam cits zirgs!”

Papildus tam, ka te pastāv risks izdarīt nesaprātīgu pirkumu, mēdz rasties arī dažas citas problēmas. ”Uzmanīgi skatieties, kur jūs stāvat,” iesaka Džordžs. ”Ņemiet vērā, ka tādā vietā kā šī, kur tik daudz zirgu stāv tik cieši cits pie cita varbūt pat stundām ilgi un kur valda tāda rosība, liela daļa zirgu kļūst nervozi un var iespert. Man bieži ir gadījies redzēt, kā iztrūkušies zirgi slienas pakaļkājās, kaut arī pieredzējuši zirgkopji pūlas tos novaldīt.” Visbeidzot Džordžs piebilst: ”Ak, jā — vēl kaut kas! Uzvelciet kārtīgus gumijas zābakus. Jūs varat iekāpt ne tikai dubļos.”

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 16. lpp.]

Dārks zirdziņš gaida pircēju

[Attēls 16, 17. lpp.]

Belinaslo tirgus laukums atklāšanas dienā

[Attēls 17. lpp.]

Šis zirgs ir Īrijas braucamzirga un Tīrasiņu jājamzirga krustojums