Jauniešu jautājumi
Kāpēc es nevaru dabūt tās mantas, ko vēlos?
”Ir daudz kas tāds, kas man ļoti patīk un ko es gribētu iegādāties, bet mani vecāki to nevar atļauties.” (Maiks.)
VAI tev ir tāpat? Iespējams, tu ilgojies dabūt jaunu skaņu aparatūru, varbūt tādas kurpes, kādas ir visiem citiem, bet varbūt tikai jaunus džinsus ar slavenas firmas zīmi. Vairākiem taviem vienaudžiem ir tādas mantas, ko tu arī gribētu, un viņi ar tām lielās. Bet, ja tavi vecāki apgalvo, ka nevar atļauties tās nopirkt, tu jūties sarūgtināts.
Kaut gan ir pilnīgi normāli vēlēties kādas lietas vai apģērbu, daudziem jauniešiem vēlēšanās iegūt kāroto robežojas ar apsēstību. Lielā mērā to veicina propaganda masu informācijas līdzekļos. Pievilcīgās reklāmas televīzijā, žurnālos un radio liek domāt, ka cilvēks, kas nevalkā reklamēto apģērbu vai nelieto slavenu firmu ražotās preces, ir nožēlojams neveiksminieks. Nav nekāds brīnums, ka pusaudži Amerikas Savienotajās Valstīs vien gadā iztērē vairāk nekā 100 miljardu dolāru!
Milzīga ietekme ir arī līdzaudžu viedoklim. ”Ja nežēlīgi vienkāršotajā pusaudžu pasaulē,” sacīts žurnāla Marketing Tools rakstā, ”sociālā grupa, pie kuras tu centies piederēt, tevi neuzskata par ”stilīgu”, tad tas nenozīmē tikai to, ka tevi nevērtē visai augstu vai ka tevi nepieņem, — tu kļūsti par ”Zaudētāju”.” Kā tad būt ”stilīgam”? Bieži vienīgais veids ir iegādāties vislabākās un modernākās mantas. Bet ja tu nevari tās atļauties? ”Tad ir ļoti, ļoti grūti,” atzīst kāds kristīgs jaunietis. ”Ja tu skolā valkā drēbes, ko nav ražojušas slavenas firmas, visi tevi apsmej.” Kāda jauniete piebilst: ”Es reizēm jūtos atstumta.”
Līdzīgas izjūtas var būt arī tiem jauniešiem, kas dzīvo jaunattīstības zemēs, kur cilvēki smagi strādā daudz stundu dienā, bet ar lielām grūtībām spēj sagādāt tikai pašu nepieciešamāko. Ja tava ģimene ir tādā situācijā, tu, protams, vēlies labākus dzīves apstākļus. Televīzijas pārraides un filmas, kas veidotas bagātākās valstīs, varbūt arī tevī ir radījušas vēlēšanos pēc dārgiem tērpiem, mājas un automobiļiem. Tā kā iegādāties kaut ko tādu šķiet pilnīgi bezcerīgi, tu, iespējams, jūties sarūgtināts vai pat nomākts.
Vai tu dzīvo nabadzīgā zemē vai bagātā, nedz dusmas, nedz īgnums tev nepalīdzēs, tieši otrādi — tas var tev kaitēt. Šāda attieksme var izraisīt arī nebeidzamus strīdus ar vecākiem. Tāpēc rodas jautājums: ko iesākt?
Līdzsvarots viedoklis par mantu
Pirmām kārtām atceries, ka Dievs Jehova nevēlas, lai viņa kalpotāji ciestu trūkumu vai dzīvotu bez tā, kas ir patiešām nepieciešams. Dievs Ādamu un Ievu taču bija novietojis nevis atkritumu izgāztuvē, bet gan brīnišķīgā dārzā, kurā auga skaisti koki. (1. Mozus 2:9.) Vēlākos laikos tādi Dieva kalpi kā Ābrahāms, Ījabs un Salamans dzīvoja lielā bagātībā. (1. Mozus 13:2; Ījaba 1:3.) Salamanam pat piederēja tik daudz zelta, ka sudrabu viņa valdīšanas laikā ”neturēja itin ne par ko”. (1. Ķēniņu 10:21, 23.)
Tomēr kopumā var teikt, ka lielākajai daļai Dieva kalpotāju bija jāiztiek ar pieticīgiem līdzekļiem. Pat Jēzus Kristus bija trūcīgs, viņam nebija, ”kur savu galvu nolikt”. (Mateja 8:20.) Bet nekur nav rakstīts, ka Jēzus būtu žēlojies, jo nevar dabūt visu, ko vēlas. Viņš mācīja kaut ko pilnīgi citu: ”Jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai ar ko ģērbsimies? ..jo jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga. Bet dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mateja 6:31—33.)
Tas nenozīmē, ka Dievam ir obligāti jāizpilda kāda vēlmes pēc pazīstamu firmu darinātiem tērpiem vai elektroniskām ierīcēm. Dievs apmierina mūsu vajadzības, nevis ikvienu mūsu iegribu. Tāpēc Bībelē ir lasāms pamudinājums būt apmierinātiem, ja mums ir ”barība un apģērbs”. (1. Timotejam 6:8.) Bet, tiesa, būt apmierinātiem nemaz nav viegli. ”Man nemitīgi jāapspiež vēlmes pēc tā, kas man patiesībā nav vajadzīgs,” atzīst jaunietis, vārdā Maiks. Mums ir jāpretojas ne tikai savām savtīgajām tieksmēm, bet arī Dieva galvenā ienaidnieka, Sātana Velna, ietekmei. (1. Jāņa 5:19.) Viens no viņa visvecākajiem paņēmieniem ir likt cilvēkiem justies tā, it kā tiem kaut kā trūktu. Tādā veidā tika pievilta Ieva, jo sāka domāt, ka viņai kaut kas ir liegts, lai gan viņa dzīvoja ideālos apstākļos — paradīzē! (1. Mozus 3:2—6.)
Bet ko tu vari iesākt, lai nebūtu vienmēr neapmierināts? Varbūt tas ir bieži dzirdēts, bet tev ir daudz iemeslu būt laimīgam. Neieslīgsti nomācošajās domās par to, kā tev nav. Domā pozitīvi un atgādini sev, kas tev īstenībā pieder. (Salīdzināt Filipiešiem 4:8.) Maiks to izteica šādi: ”Ir daudz tādu mantu, ko es patiešām gribētu iegādāties, bet es cenšos par to nedomāt.”
Tev palīdzēs arī kritiska attieksme pret meistarīgajām reklāmām, kas mēģina iedarboties uz tavām emocijām.a (Salamana Pamācības 14:15.) Nesteidzies secināt, ka ”nevari dzīvot” bez iekārotajām sporta kurpēm vai kompaktdisku atskaņotāja, pacenties apsvērt visu ar vēsu prātu. Pavaicā sev: ”Vai man patiesi vajadzīga šī manta? Vai tā ir praktiska? Vai man nepietiek ar to, kas man jau ir?” Īpaši esi piesardzīgs pret reklāmām, kas uzsver, ka iegādāties konkrēto preci ir prestiža lieta. Apustuļa Jāņa vārdi, kas rakstīti 1. Jāņa 2:16, liek nopietni padomāt: ”Viss, kas ir pasaulē — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.”
Kad tev patiešām kaut kas ir vajadzīgs
Bet ja nu tev patiesi kaut kas ir nepieciešams? Pirms sarunas ar vecākiem vēlreiz visu kārtīgi pārdomā. Sagatavojies minēt konkrētus iemeslus, kāpēc tev ir vajadzīga šī manta, kā arī paskaidrot, kā tu domā to lietot un kāpēc tev šķiet, ka tās iegāde nāktu tev par labu. Varbūt tavi vecāki atradīs iespēju, kā iekļaut šādus izdevumus ģimenes budžetā. Bet ja nu viņi to nevar izdarīt vai vismaz patlaban tas nav iespējams? Tev neatliek nekas cits kā būt pacietīgam. (Salamans Mācītājs 7:8.) Mēs dzīvojam ’grūtos laikos’, un daudzi vecāki nevar atļauties pirkt visu, ko bērni pieprasa. (2. Timotejam 3:1.) Ja tu neizvirzīsi vecākiem nesaprātīgas prasības, tu varēsi kaut nedaudz atvieglot viņiem dzīvi.
Taču arī tu pats vari kaut ko iesākt. Vai tu saņem kabatas naudu? Tad iemācies to netērēt neapdomīgi un katru mēnesi atlikt kādu summu. Varbūt pat ir iespējams, ka tu atver rēķinu kādā bankā. (Salīdzināt Lūkas 19:23.) Tā darīja kāda jauniete, vārdā Ebigeila. Viņa stāstīja: ”Es savu naudu parasti sadalīju divās daļās: vienu noguldīju bankā, bet otru daļu es tērēju.” Ja tu esi pietiekami vecs, varbūt tu vari strādāt kādus gadījuma rakstura darbus vai strādāt pusslodzi.b Jebkurā gadījumā, ja tavi vecāki redzēs, ka tu patiešām vēlies kaut ko nopirkt un centies iekrāt pirkumam naudu, viņi varbūt atbalstīs tavu nodomu un iedos kādu daļu nepieciešamās summas (ja vien tas vispār ir iespējams).
Varbūt noderīgi ir arī nedaudz mainīt savus iepirkšanās paradumus. Piemēram, ja kāda prece maksā tik dārgi, ka tu to nevari atļauties, varbūt tev izdodas sarunāt un iegādāties to par zemāku cenu. Ja nesanāk, tad nogaidi — varbūt pēc kāda laika preci varēs nopirkt ar atlaidi. Apstaigā vairākus veikalus, jo, iespējams, kādā citā tu atradīsi šo preci par zemāku cenu. Iemācies rūpīgi novērtēt kvalitāti — dažreiz izstrādājumi, ko nav ražojušas slavenas firmas, arī var izrādīties lielisks pirkums.c
Mācies būt apmierināts ar to, kas tev ir
Salamana Pamācībās 27:20 lasāmi brīdinoši vārdi: ”Elle un bezdibens nekad nav piepildāmi, tāpat nekad nepietiek redzētā cilvēka acīm.” Tāpat kā kapam, tēlaini runājot, ”nekad nav gana”, arī daži cilvēki vienmēr grib iegūt vairāk un vairāk, lai cik daudz viņiem jau piederētu. Nepārņem šādu egoistisku nostāju. Alkatība galu galā nesagādā neko citu kā tikai vilšanos un bēdas. Kāds jaunietis, vārdā Džonatans, izteicās: ”Ja tava laime vienmēr būs atkarīga no tā, kas tev pieder, tad tu nekad nebūsi laimīgs. Allaž parādīsies kaut kas jauns, ko tu gribēsi dabūt. Jāiemācās būt laimīgam ar to, kas tev jau ir.”
Ja tu būsi apmierināts ar to, kas tev pieder, tu varēsi izturēt līdzaudžu spiedienu. Kāds cits jaunietis, vārdā Vinsents, saka: ”Ja es redzu kādu ar slavenas firmas sporta kurpēm kājās, tad tas nenozīmē, ka man arī nekavējoties jāiegādājas tādas pašas.” Protams, laiku pa laikam tev var sagādāt raizes apziņa, ka nevari iegādāties visu, ko vēlies. Bet nekad neaizmirsti, ka Jehova zina tavas vajadzības. (Mateja 6:32.) Turklāt pavisam drīzā nākotnē viņš ’apmierinās visu dzīvo būtņu vēlēšanās’. (Psalms 145:16, NW.)
[Zemsvītras piezīmes]
a Skatīt rakstu sēriju ar kopīgu nosaukumu ”Kā mūs ietekmē reklāma?”, kas lasāmi Atmostieties! 1998. gada 8. septembra numurā.
b Skatīt rakstu ”Kā lai es nopelnu nedaudz naudas?” 1998. gada 8. septembra numurā, rubrikā ”Jauniešu jautājumi”.
c Vēl vērtīgus padomus var atrast rakstā ”Kā izveidot labu garderobi?”, 1995. gada 22. janvāra numurā [angļu val.], rubrikā ”Jauniešu jautājumi”.
[Izceltais teksts 13. lpp.]
”Ja tu skolā valkā drēbes, ko nav ražojušas slavenas firmas, visi tevi apsmej.”
[Attēls 14. lpp.]
Tu vari būt laimīgs arī tad, ja tev nav gluži viss, ko vēlies