Kad jāšķērso Dānijas Lielais Belts

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA DĀNIJĀ

RAUGOTIES kartē uz Dāniju, tūlīt kļūst skaidrs, kāpēc dāņi izsenis ir braukuši jūrā un ir būvējuši tiltus. Dānijā ietilpst 483 salas un viena pussala, kas no Eiropas kontinentālās daļas iesniedzas jūrā. Šī iemesla dēļ, ceļojot pa Dāniju, vienmēr ir jāsastopas ar ūdensšķēršļiem.

Senie dāņu vikingi zināja, kā būvēt ļoti drošus kuģus. Acīmredzot visos gadsimtos ikvienu Dānijas piekrastes pilsētiņu ar tuvāko pilsētu kādā kaimiņu salā ir saistījusi prāmju satiksme.

Pāri Lielajam Beltam

Taču kuģošana vienmēr ir bijusi riskanta. Briesmas pastāvīgi ir draudējušas arī tad, kad bija jāšķērso plašais ūdens klajs starp divām lielākajām Dānijas salām — Zēlandi un Fīnu. Lielais Belts ir diezgan plats jūras šaurums, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem.

Lai nokļūtu no Dānijas rietumu daļas Zēlandē, uz kuras atrodas valsts galvaspilsēta Kopenhāgena, ir jātiek pāri Lielajam Beltam. Agrākajos laikos tas nozīmēja dienām ilgu gaidīšanu, kamēr mainīsies vējš, norimsies vētra vai arī sakustēsies ledus. Ceļš varēja būt ilgs un bīstams. 16. gadsimtā karalis ar pavadoņiem apmēram nedēļu bija spiests pavadīt uz mazās Sproges saliņas, kas atrodas pa vidu starp abām lielajām salām.

Tāpēc ir pilnīgi saprotami, ka dāņi jau labu laiku bija domājuši uzcelt šajā vietā tiltu. Bet vai jebkāds cilvēku darināts veidojums vispār var sniegties pāri tik lielam ūdens klajumam, kāds ir Lielais Belts? Tiltam būtu jābūt vismaz 18 kilometru garam, ja ierēķina arī to daļu, ko uzceltu uz Sproges. Tas sniegtos tālāk, nekā skaidrā laikā var redzēt ar neapbruņotu aci, un turklāt atklātā jūrā. Slavenais Sanfrancisko Zelta Vārtu tilts nav pat trīs kilometrus garš.

Ar kādām grūtībām sastapās projektētāji

Nepieciešamību pēc šāda tilta Dānijas parlaments sāka pārrunāt jau 19. gadsimtā. Daudzus gadus tika apspriesti dažādi jautājumi, piemēram: būvēt tiltu vai tuneli? Vai būvēt dzelzceļa tiltu vai autoceļu tiltu, vai arī celt tādu, pa kuru varētu braukt gan vilcieni, gan automobiļi? Kāpēc nepietiek tikai ar prāmju satiksmi?

Tika izdarīti tūkstošiem aprēķinu, un tika izteikti neskaitāmi apsvērumi. Vārdi ”spriešana par Lielo Beltu” Dānijā kļuva par sinonīmu bezgalīgai diskusijai. Bet 1987. gadā beidzot tika panākta vienošanās. Abas salas tajā vietā, kur starp tām ir vismazākais attālums, savienos būve, kas būs domāta gan vilcieniem, gan automobiļiem. Lielā Belta projektā bija paredzēts uzcelt divus tiltus un vienu tuneli, un šī būve būtu 18 kilometru gara.

Rietumu tilts

Dzelzsbetona tilts, kas domāts kā dzelzceļa, tā automobiļu satiksmei, bija projekta pirmā kārta, un to sāka celt Fīnas salā, kur dzimis dāņu rakstnieks Hanss Kristians Andersens. Tilts tika pabeigts 1994. gada janvārī, un tas veido visas paredzētās būves rietumu daļu. Patlaban tas ir Eiropā garākais jauktas satiksmes tilts. Tas paceļas 18 metru virs jūras, un stiepdamies vairāk nekā sešus kilometrus austrumu virzienā, savieno Fīnu ar Sprogi.

Rietumu tiltu, kas turas uz betona balstiem, veido desmitiem atsevišķu laidumu, lielākā daļa laidumu ir 110 metru gari. Laidumu betona konstrukcijas tika izgatavotas jau krastā. Bet kā katru daļu nogādāja jūrā, lai to varētu savienot ar iepriekšējo laidumu? Šādam nolūkam tika izmantots viens no pasaulē lielākajiem peldošajiem celtņiem. Šī masīvā ierīce, kas ir vairāk nekā 90 metru gara, var pacelt un nogādāt jūrā kravu, kas sver 6400 tonnu. Tas ir vairāk, nekā sver milzīgs automobiļu pārvadāšanai domāts prāmis kopā ar 1000 automobiļiem!

Bet divvirzienu dzelzceļa līnijas un četru joslu automaģistrāles celtniecība uz mazo Sproges saliņu, kurā atrodas bāka, nebūt nebija viss. No turienes bija jāsāk celt nākamās divas projekta daļas. Rietumu tilta beigās automaģistrāle novirzās no dzelzceļa līnijas pa citu tiltu. Savukārt dzelzceļa līnija turpinās divdaļīgā zemūdens tunelī.

Divdaļīgais tunelis

Tunelis, projekta otrā kārta, ir izcils sasniegums pats par sevi. Vilcieniem tika uzbūvēti divi vienādi tuneļi, katrs 8 metru diametrā. Tuneļi tika cirsti cauri māla slāņiem, klints iežiem un jūras nogulumiem 7,4 kilometru garumā. Turklāt tuneļu būvētāji nevarēja jau iepriekš precīzi noteikt, ar kādiem iežiem būs jāsastopas.

Tuneļa iedziļinājums atkarībā no grunts slāņiem ir 10 līdz 40 metru, visdziļākā vietā līdz ūdenim ir 75 metri. Tuneļa izciršanas kombaini kopā ar vilciena sastāvu bija apmēram 200 metru gari. Pabeigto tuneļu apdarei celtnieki izmantoja 60 000 izliektas formas saliekamu betona konstrukciju, ikviena no tām svēra septiņas tonnas.

Tuneli sāka rakt vienlaikus no abiem galiem, un būvētājiem veiksmīgi izdevās vidū satikties — nobīde bija tikai četri centimetri. Beidzot pienāca ilgi gaidītais brīdis, kad 1994. gada 15. oktobrī īpaša svinīga pasākuma laikā Dānijas princis Joakims oficiāli savienoja abas tuneļa daļas, pārkāpdams no viena tuneļa izciršanas kombaina otrā. No Sproges, kas atrodas Lielā Belta vidū, pabeigtais divdaļīgais tunelis tagad stiepjas uz austrumiem līdz pat Zēlandes krastam. No 1997. gada vidus pa to regulāri kursē vilcieni, šķērsodami Lielo Beltu lielā ātrumā.

Negaidītas grūtības

Abu tuneļa daļu izciršana zem jūras šauruma labi virzījās uz priekšu, kad pēkšņi notika tas, no kā tuneļu strādnieki baidās visvairāk, — abu tuneļu ejās sāka ieplūst ūdens. Tuneļa būvētāji paspēja izglābties, kaut arī viņi bija tikai par mata tiesu no nāves. Taču abas ejas līdz pat augšai piepildījās ar jūras ūdeni, un tika zaudētas daudzas iekārtas. Kas bija noticis? Kombaini negaidīti bija uzdūrušies ar ūdeni pildītam dobumam jūras dibenā. Šī nelaimīgā gadījuma dēļ tuneļa būve, protams, aizkavējās, un bija jāizstrādā jaunas metodes grūtību pārvarēšanai.

Pēc tam kādu dienu pēkšņi nograndēja sprādziens, sākās ugunsgrēks, un viena no ejām drīz vien bija pilna ar dūmiem. Kā izteicās kāds darbu vadītājs, ”dūmi bija tik biezi, ka Pinokio nebūtu redzējis pats savu degunu”. Notikuma vieta tika attīrīta, uguns apdzēsta, un darbs apstājās, kamēr tika noskaidrots, ka ugunsgrēku bija izraisījusi hidraulisko sistēmu eļļa. Tā negadījumi ik pa laikam traucēja un kavēja tuneļa celtniecību.

Iekārtais tilts

Lielā Belta projekta trešā kārta, augstākais sasniegums, ir brīnišķīgs 6,8 kilometrus garš iekārtais autoceļa tilts. Tilta galvenais laidums ir vairāk nekā pusotru kilometru garš, un tas ir viens no garākajiem iekārtajiem tiltiem pasaulē. Lielā Belta Austrumu tilta brauktuve ir iekārta 67 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tik liels augstums bija nepieciešams tāpēc, ka Lielais Belts ir viens no tiem starptautiskajiem ūdensceļiem, kur ir ļoti dzīva satiksme, un pa to ir jābrauc okeāna kuģiem.

Divi gigantiskie, 254 metrus augstie tilta torņi jeb piloni pašlaik ir augstākās celtnes Dānijā. Salīdzinājumam var minēt, ka Ņujorkas ostā redzamās Brīvības statujas augstums bez pamata ir 46 metri. Protams, šiem milzīgajiem torņiem bija vajadzīgi pamatīgi balsti. Tāpēc jūras dibens tika kārtīgi nolīdzināts, pārklāts ar akmeņiem, un uz tā tika novietoti kesoni — milzīgas dzelzsbetona konstrukcijas, uz kurām savukārt balstās piloni. Katrs kesons ir 78 metrus garš, 35 metrus plats un 19 metru augsts, un tas sver 32 000 tonnu.

Pilonu celtniecībā tika izmantots īpašs slīdošais veidnis ar sastatnēm. Pilonus betonēja pa atsevišķām sekcijām — vienas betonējamās sekcijas augstums bija 4 metri. Kad tā bija gatava, veidni pārvietoja uz augšu un atkal pievienoja 4 metrus augstu sekciju. Katra pilona būvē veidnis bija jāpārvieto uz augšu 58 reizes.

Uzmanības vērts ir tas, kā iekārtajam tiltam tika savītas izturīgās troses, kas veido nesošās joslas. Šajās trosēs ir rūpīgi savītas kopā 169 mazākas troses, un ikviena mazākā trose savukārt sastāv no 127 tērauda stieplēm, kuru diametrs ir 0,5 centimetri. Kā gan smagie saišķi tika pacelti augšā? Tos nemaz necēla augšā, bet gan izveidoja tieši celtniecības vietā. Katra stieple bija piestiprināta pie speciāla pārvietojama bloka, kas to pacēla līdz pilona augšgalam, otrā pusē nolaida lejā, pēc tam atkal pacēla līdz otra pilona augšai un beigās nolaida lejā zemē. Ar katru reizi trose kļuva nedaudz stingrāka. Pēc viena gada, kad pārvietojamais bloks bija ceļojis 20 000 reižu, trose bija pabeigta.

Atklāšana

1998. gada jūnijā visas Lielā Belta projekta kārtas bija pabeigtas un tās varēja oficiāli atklāt. Nelielai valstij tik milzīga būve bija drosmīgs un dārgs pasākums, un dāņi ar aizrautību bija sekojuši celtniecības gaitai. Tāpēc tika ieplānots, ka atklāšana būs svētki, kuros varēs piedalīties visi, kas vien vēlas.

Pirms pa jaunajiem tiltiem tika sākta automobiļu satiksme, gājējiem un velosipēdistiem tika piedāvāta vienreizēja iespēja pa šiem tiltiem doties pāri jūras šaurumam. Saulainā jūnija dienā vairāk nekā 250 000 cilvēku, gan iedami ar kājām, gan pārvietodamies ar skrituļdēļiem, skrituļslidām vai velosipēdiem, nebeidzamā straumē plūda cauri krāšņajam ”atklāšanas ciematiņam”, kurā bija bufetes, nelielas estrādes un suvenīru veikaliņi, un devās uz tiltiem, lai priecātos par brīnišķīgo skatu, kāds pavērās uz jūru un krastu.

Dānijas karaliene svētku runā, domādama cilvēkus, kas ar savu darbību vieno pārējos, sacīja, ka vārdi ”tiltu cēlējs” ir vieni no skaistākajiem, ko vien var teikt par kādu cilvēku. Svinību laikā pāri tiltam, īpaši izkārtotas, pārlidoja reaktīvās lidmašīnas. Tika izpildīta šim gadījumam par godu sacerētā ”Tilta kantāte”. Tajā bija iekļauts arī atvadu sveiciens, ko sūtīja viens no vecajiem prāmjiem. Kad diriģents norādīja ar zizli uz televīzijas kameru, tad, kā kompozīcijā bija paredzēts, šo signālu saņēma prāmis, kas atradās jūrā apmēram kilometra attālumā, un sāka skanēt kuģa skaļā miglas taure.

Bet vakarā pēc atklāšanas prāmji, kas tagad bija kļuvuši nevajadzīgi, sapulcējās zem iekārtā tilta un lika skanēt kuģa taurēm, žēlodamies, ka to kļūst aizvien mazāk un mazāk.

Ko nozīmē Lielā Belta projekts

Ko var teikt par rezultātu tagad, kad tūkstošiem projektētāju un strādnieku ir pabeiguši savu darbu? Dānija neapšaubāmi ir ieguvusi vēl vienu tūrisma objektu, jo raudzīties uz tiltiem ir aizraujoši kā no sauszemes, tā no jūras. Ja jūs braucat ar automobili, brauciens pa tiltu būs neaizmirstams — tilts ir tik garš, ka bieži vien nav iespējams redzēt otru galu vai pat abus. Protams, jūras šaurumu nu ir iespējams šķērsot daudz īsākā laikā. Ar prāmi bija jābrauc apmēram stundu, bet ar vilcienu jūs varat būt galā jau pēc septiņām minūtēm.

Jaunās būves jau patlaban daudz ko maina dāņu dzīvē. Dāņi biežāk nekā agrāk dodas ciemos pie draugiem šauruma otrā pusē, kā arī tur strādā un izklaidējas. Vairāk attīstās pilsētas, un tiek veicināta uzņēmējdarbība, jo tagad var strādāt vienā šauruma pusē, bet dzīvot otrā. Valstī ir iespējams arī ātrāk pārvadāt preces.

Bet kaut kas ir arī zudis uz neatgriešanos. Prāmji, kas kursēja šajos ūdeņos, saistījās ar gadsimtiem ilgu vēsturi, un daudziem patika tas brītiņš atpūtas, ko sagādāja brauciens ar prāmi. ”Man noteikti pietrūks braucienu ar prāmi,” žēlojās kāds uzņēmējs. ”Jūra un lieli kuģi ir brīnišķīgi. Man patīk sajust, kā, stāvot uz klāja, sejā cērtas vējš.” Tomēr varam nešaubīties, ka gan tilti, gan tunelis sekmēs uz salām izvietotās Dānijas karalistes daļu vienotību un atvieglos ceļošanu uz Eiropas ziemeļiem, kā arī nokļūšanu atpakaļ.

[Kartes 25. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

DĀNIJA

FĪNA

ZĒLANDE

FĪNA

RIETUMU TILTS

SPROGE

TUNELIS

IEKĀRTAIS TILTS

ZĒLANDE

DZELZCEĻŠ

AUTOSTRĀDE

[Attēls 25. lpp.]

Iekārtā tilta atklāšanas vakarā

[Norāde par autortiesībām]

Nordfoto, Liselotte Sabroe