Kas notiek pasaulē
Izglābtās grāmatas
Miljoniem grāmatu kļūst nelietojamas vecuma, dažādu bojājumu vai slikto glabāšanas apstākļu dēļ. Tikai Vācijā vien bija jāizņem no lietošanas apmēram 60 miljoni grāmatu, atzīmēts laikrakstā Leipziger Volkszeitung. Grāmatu restaurēšana ar rokām ir grūts un ilgs process. ”Pa to laiku, kamēr viena grāmata tiek atjaunota, četras vai piecas aiziet bojā,” saka Leipcigas Grāmatu atjaunošanas centra tehniskais direktors Dr. V. Vehters. Centrs izveido ierīces, kas atjauno un pasargā no bojāšanās vairāk grāmatu īsākā laika posmā. Piemēram, skābes neitralizēšanas ierīce, ja ar to strādā tikai vienā maiņā, gadā var apstrādāt 100 000 grāmatu. Ir izveidota arī papīra šķelšanas ierīce, kas nostiprina katru grāmatas lapu, — tā pāršķeļ katru lapu uz pusēm un ieliek vidū ļoti plānu, bet izturīgu papīru. Šī ierīce dienā var nostiprināt 2000 lapu, bet ar rokām dienā ir iespējams nostiprināt tikai 100 līdz 200 lapu; turklāt vienas lapas atjaunošanas izmaksas, ja tiek lietota minētā ierīce, samazinās par 94 procentiem. Grāmatu atjaunošanas centrā pēc palīdzības griežas ne tikai bibliotēkas un arhīvi, bet arī privātpersonas.
Tunikas svētceļniekiem
Itālijā tūristiem, kas dodas uz katoļu svētvietām, bieži neļauj tajās ieiet, jo viņi ir ģērbušies sporta kreklos un šortos, un īpaši daudz šādu gadījumu notiek karstajos vasaras mēnešos. Tagad dažās vietās tūristus tomēr laiž iekšā, ja viņi ir uzvilkuši ”svētceļnieka tuniku” — smilškrāsas apģērba gabalu, kas sniedzas līdz ceļiem. Tunikas, kurām ir tikai viens izmērs un kuras ir derīgas gan vīriešiem, gan sievietēm, jau pārdod Venēcijā un Romā. Romā pārdodamās tunikas līdzinās pāvesta apmetnim, un uz tām ir uzraksts ”2000. gads”. Bet vai tās ir atļauts lietot visās katoļu baznīcās? Venēcijas kūrijā tās drīkst lietot, savukārt vairākiem vīriešiem, kas Vatikānā vēlējās apmeklēt Svētā Pētera baziliku, netika atļauts tajā ieiet, kaut gan šie tūristi bija iegādājušies un uzvilkuši tuniku. ”Svētā Krēsla personāls uzskata, ka šo apģērba gabalu drīkst valkāt tikai sievietes,” bija paskaidrots Itālijas laikrakstā Corriere della Sera. ”Vīriešiem neļāva ieiet, jo plikas vīriešu kājas tiek uzskatītas par ”nepieklājīgām”.”
Attiecības ar adoptētiem bērniem
Vecāki, kas plāno adoptēt bērnu, reizēm idealizē šādas attiecības — viņi domā, ka bērns vienmēr pret viņiem izturēsies ļoti sirsnīgi, ka grūtības būs iespējams viegli pārvarēt un ka vienmēr būs saprotams, kāpēc tās radušās. Bet parasti tā nenotiek, minēts Brazīlijas laikrakstā O Estado de S. Paulo. Psiholoģe Eloiza Martona saka: ”Vecāki lielākoties nav gatavi atrisināt konfliktsituācijas.” Tāpat pārsteigums gaida arī tos ”vecākus, kas domā, ka bērns vienmēr būs viņiem pateicīgs”, atzīmē Sanpaulu universitātes profesore Miriana Debjē Roza. Viņa norāda, ka neviens cilvēks nevar būt visu laiku priecīgs, un piebilst: ”Vecāki radušās grūtības bieži izskaidro ar to, ka tas nav viņu miesīgais bērns, taču tas nav patiesais problēmu cēlonis.” Uzsvērdama nepieciešamību parādīt adoptētajam bērnam mīlestību un pieķeršanos, profesore saka: ”Nepietiek tikai bezkaislīgi rūpēties par bērna fiziskajām un materiālajām vajadzībām.” Attiecībās ar bērnu ir jāizpaužas arī jūtām.
Viegli iegūta vilna
Kā iegūt no aitām vilnu tā, lai aitām nebūtu jāpiedzīvo stress un nebūtu iegriezumu ādā? Austrālijā aitām injicē kādu olbaltumvielu, kas tāpat ir atrodama dzīvnieka asinīs. Augstais olbaltumvielas līmenis asinīs saglabājas 24 stundas, un tās ietekmē matiņi vairs neturas tik stingri ādā. Tad vilna noiet vienā gabalā un sāk augt no jauna. Katram dzīvniekam tiek aplikts īpašs tīkls, kurā paliek izkritusī vilna, un pēc nedēļas tas tiek noņemts. Tādā veidā iegūtai vilnai ir labāka kvalitāte, un nav nepieciešams pēc tam vēl cirpt aitu. Turklāt bez ķimikāliju izmantošanas aitām tiek izskaustas utis, tām nerodas ādas iekaisums, kā arī nav jāizjūt stress. Šī jaunā vilnas iegūšanas metode Austrālijā tiek izmantota aizvien plašāk, ziņots Londonas laikrakstā The Sunday Times, bet tādās zemēs kā Lielbritānija jaunā metode tomēr nav tik noderīga, jo ir jāņem vērā laikapstākļi. Ja aitām būs ievadīta konkretā olbaltumviela un vilna noies, bet pēkšņi pazemināsies gaisa temperatūra, aitas ļoti sals, minēja kāds aitkopības speciālists.
Kūstošie ledāji sagādā jaunus pārsteigumus
Alpu ledāji pakāpeniskās atmosfēras sasilšanas dēļ sarūk un sagādā aizvien jaunus pārsteigumus. 1991. gadā uz Austrijas un Itālijas robežas atkusušā senā ledājā tika atrasts kāds mumificējies aizvēsturisks mednieks. 1998. gada augustā Itālijas ziemeļos varas iestādes bija spiestas pasludināt vairākus kalnu apgabalus par slēgtiem, lai varētu likvidēt citus ”atradumus” — kareivju mirstīgās atliekas un nesprāgušas rokas granātas un artilērijas šāviņus. Tie visi ir palikuši no Pirmā pasaules kara laikiem, kad šajos kalnos norisinājās niknas kaujas starp Itālijas un Austrijas karaspēku. Tīrīšanas operāciju laikā ”visi iedzīvotāji un tūristi tika brīdināti būt ārkārtīgi piesardzīgiem” un pārbaudīt maršrutus vietējās varas iestādēs, jo vienmēr ”pastāv sprādzienu risks”, bija minēts Itālijas laikrakstā Corriere della Sera. Kalnos palikušie priekšmeti lielākoties ir ārkārtīgi bīstami, un tie joprojām nogalina vai smagi ievaino cilvēkus, kas tos atrod.
Sablietētā augsne
Trīsdesmit miljoni hektāru aramzemes Eiropā ir ”kļuvuši pilnīgi nederīgi augsnes sablietēšanas dēļ”, rakstīts žurnālā New Scientist. Ķīles universitātes (Vācija) veiktā pētījumā tika konstatēts, ka pēc tam, kad pāri laukam sešas reizes ir braukuši smagie traktori, kuriem riteņa spiediena spēks ir piecas tonnas, augsnē apmēram metra dziļumā par 80 procentiem samazinās mazo bezmugurkaulnieku (piemēram, zirnekļveidīgo un tārpu) skaits. Šīs dzīvās radības palīdz uzturēt augsni auglīgu, tāpēc, kad tās ir iznīcinātas, krītas arī labības raža. Augu saknes nevar ieurbties sablietētajā augsnes apakškārtā, un tāpēc augi sausā laikā iznīkst. Lietus nevar iesūkties, tas notek un erodē augsni. Pastāvīga aršana stāvokli patiesībā tikai vēl vairāk pasliktina, jo tad traktoru spiediens skar vēl dziļāku zemes slāni. Vācu zinātnieki apgalvo, ka, samazinot aramkārtas dziļumu un arot tikai 8 centimetrus dziļi, augsnei nodarīto postījumu var samazināt par trešo daļu.
Ziņojumu plūdi
”Mūsdienu tehnoloģijas izveidotie saziņas līdzekļi darba vietās rada jaunus draudus veselībai — daudzo ziņojumu izraisītu stresu,” stāstīts informātikas jautājumiem veltītā laikrakstā Computing Canada. Kā liecina Stemfordas (Konektikuta, ASV) korporācijas Pitney Bowes nesen veiktais pētījums par sazināšanos darba vietās, biroja darbinieki saņem vai nosūta ”dienā vidēji 190 ziņojumu dažādos veidos”, piemēram, izmantojot ”balss pastu”, tālruni, telefaksu, peidžeri un elektronisko pastu. ”Tas nozīmē,” teikts laikrakstā, ”ka patlaban diezgan daudz laika darbā paiet, atbildot uz saņemtajiem ziņojumiem, bet tas veicina stresu un pārpūli.” Pētījumā noskaidrojās arī tas, ka lielākajai daļai darbinieku labāk patīk sarunāties ar otru cilvēku tieši vai arī pa tālruni. Pētījuma autori iesaka, lai ”visiem darbiniekiem tiktu norādīts, kā labāk izmantot saziņas līdzekļus un kā to darīt pareizi,” un tādā veidā tiktu samazināts milzīgais ziņojumu daudzums.
Jauni dati par smēķēšanas kaitīgumu
Pēc kāda nesen Nīderlandē veikta pētījuma datiem, ”smēķēšana vairāk nekā divas reizes palielina iespēju, ka cilvēkam iestāsies plānprātība un izveidosies Alcheimera slimība”, ziņots laikrakstā International Herald Tribune. Pētot 6870 cilvēku, kam bija vairāk nekā 55 gadi, tika konstatēts, ka smēķētājiem iespēja saslimt ar Alcheimera slimību ir 2,3 reizes lielāka nekā tiem, kas savā mūžā nav smēķējuši. Tiem, kas bija atmetuši smēķēšanu, saslimšanas risks bija tikai nedaudz lielāks nekā tiem, kas nekad nebija smēķējuši. Alcheimera slimība, kuras laikā pakāpeniski atrofējas smadzeņu šūnas, ir ”visbiežākais plānprātības cēlonis”.
Neiespējamā atšifrēšana
”Tam, kas atšifrēs seno Indas ielejā dzīvojušo tautu rakstītos tekstus, iespējams, tiks piešķirta Nobela prēmija,” apgalvots žurnālā India Today. ”No bronzas laikmeta neatšifrēti ir palikuši tikai šis raksts un etrusku raksts Itālijā.” Viens iemesls, kāpēc līdz šim to vēl nav izdevies izdarīt, ir tas, ka nav atrasts neviens sens rakstu piemineklis, kurā teksts būtu rakstīts divās valodās. Ēģiptiešu hieroglifi tika atšifrēti pēc tam, kad Napoleona karavīri atrada Rozetas akmeni, uz kura bija teksts ēģiptiešu hieroglifu rakstā, ēģiptiešu dēmotiskajā rakstā un sengrieķu valodā. Šumeru ķīļraksts tika atšifrēts, kad Henrijs Rolinsons atrada Behistūnas uzrakstu, ar kura palīdzību viņš varēja saprast ķīļraksta zīmes. Līdz šim brīdim par Indas ielejas tautu rakstību ir noskaidrots ļoti maz — ir zināms, ka tika rakstīts no labās puses uz kreiso, jo to norāda zīmju rakstīšanas veids, un ka tas, iespējams, ir bijis zilbju raksts. Raksts lielākoties ir veidots no hieroglifiem, un tajā ir apmēram 419 zīmes.