Jauniešu jautājumi

Kā uzturēt draudzību, ja dzīvojam ļoti tālu viens no otra?

”Es tikko biju pavadījis Jehovas liecinieku starptautiskās kopsanāksmes apmeklētāju grupu uz viesnīcu. Jau taisījos doties mājup, bet tad satiku vēl vienu grupu. Apstājos ar viņiem parunāt un iepazinos ar Odetu. Mēs nejauši satikāmies vēlreiz tajā pašā nedēļā. Nolēmām sarakstīties un, pāris gadus sazinājušies ar vēstuļu palīdzību, sākām tuvāku draudzību.” (Tonijs.)

PASAULE, šķiet, ir sarāvusies. Pēdējos gadu desmitos strauji attīstījusies lēta gaisa satiksme, telefona sakari, ātra pasta sūtījumu piegāde un Internets — tas viss sagādā jaunas iespējas, kā veidot romantiskas attiecības. Un doma par draudzēšanos ar kādu, kas dzīvo simtiem, pat tūkstošiem kilometru tālu, daudzējādā ziņā var likties interesanta, īpaši tad, ja savā zemē, iespējams, nav viegli atrast dzīvesbiedru.

Dažiem jauniešiem, kas ir draudzējušies, dzīvodami ļoti tālu viens no otra, ir izdevies nodibināt labu ģimeni. ”Mēs esam precējušies jau 16 gadu, un joprojām esam laimīgi,” stāsta Tonijs. Pēc dažu domām, šādas draudzēšanās priekšrocība ir tā, ka iepazīt otru cilvēku netraucē fiziskās pievilcības valdzinājums, kas bieži neļauj saskatīt trūkumus. Taču, lai kādas būtu priekšrocības, ir jāsastopas arī ar vairākām grūtībām.

Kā iepazīt vienam otru

Ja tu domā ar kādu precēties, ir vērtīgi iepazīt šo cilvēku cik vien labi iespējams. Kāds precēts vīrietis, vārdā Frenks, balstīdamies uz personīgo pieredzi, saka: ”Nav viegli uzzināt cilvēka īsto dabu — ’apslēpto sirds cilvēku’.” (1. Pētera 3:4.) Cits kristietis, vārdā Dags, kas draudzējās ar meiteni, kura dzīvoja ļoti tālu, atzīst: ”Domājot par to laiku, es saprotu, ka mēs nebijām pietiekami labi iepazinuši viens otru.”

Vai vispār ir iespējams iepazīt cilvēku, kas dzīvo simtiem vai tūkstošiem kilometru tālu? Jā, ir iespējams, bet tad ir nepieciešamas īpašas pūles. ”Mums nebija tik daudz naudas, lai varētu zvanīt viens otram, tāpēc reizi nedēļā rakstījām vēstules,” stāsta Dags. Bet Džoana un Frenks uzskatīja, ka ar vēstuļu rakstīšanu vien nepietiek. ”No sākuma mēs sarakstījāmies un arī sazvanījāmies,” atceras Džoana. ”Tad Frenks man atsūtīja maziņu magnetofonu, un katru nedēļu mēs sūtījām viens otram jaunu ierakstu.”

Esiet godīgi

Lai kādā veidā jūs sazinātos, ļoti svarīgi ir būt godīgam. ”Meli agri vai vēlu nāks gaismā un ietekmēs jūsu attiecības,” stāsta Estere — kristiete, kas tagad ir precējusies. ”Esiet godīgi viens pret otru. Esi godīgs pret sevi. Ja pamani kaut ko tādu, kam tu nevari piekrist, neignorē to. Noteikti to pārrunājiet.” Apustulis Pāvils deva labu padomu: ”Runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko.” (Efeziešiem 4:25; salīdzināt Ebrejiem 13:18.)

Kādi jautājumi obligāti būtu jāpārrunā? Visiem, kas uzsākuši tuvu draudzību ar pretējā dzimuma pārstāvi, ir jāapspriež savi mērķi dzīvē, attieksme pret bērniem, materiālas dabas jautājumi un viss, kas ir saistīts ar veselību. Tomēr dažiem jautājumiem jāpievērš īpaša uzmanība. Piemēram: ja jūs apprecēsieties, tad vai nu vienam no jums, vai abiem būs jāmaina dzīves vieta. Vai tu vēlies to darīt, un vai tev tas būs pa spēkam — vai tu tam piekrīti gan ar prātu, gan sirdi? Kā tu zini, ka tu to varēsi izdarīt? Vai tu jau kādreiz esi mainījis dzīves vietu vai arī kādu laiku dzīvojis tālu prom no saviem ģimenes locekļiem? Džoanas nākamais vīrs gribēja, lai viņi abi kalpotu par brīvprātīgajiem strādniekiem Sargtorņa biedrības galvenajā pārvaldē, kur tiek izdots šis žurnāls. ”Viņš man vaicāja, vai es varētu dzīvot nelielā istabiņā un iztikt ar mazu naudas summu,” atminas Džoana. ”Mums tas bija kārtīgi jāapspriež.”

Ja tu draudzējies ar kādu, kas dzīvo citā zemē, ir jāpadomā vēl par kādu jautājumu: vai tu vēlies pielāgoties citai kultūrai? ”Vai jums jau tagad patīk otra cilvēka dzimtās zemes kultūra, vai jums patīk ar to saskarties ikdienā?” liek padomāt Frenks. ”Tie ir svarīgi jautājumi, tāpēc runājiet par tiem jau tad, kad draudzējaties tikai neilgu laiku. Jo drīzāk jūs uz tiem gūsiet atbildes, jo labāk — jums jātiek skaidrībā, pirms ir izveidojušās pārāk dziļas jūtas vai arī jūs draudzējoties esat iztērējuši pārāk daudz naudas.” Viens ir apciemot svešu zemi ar citādu kultūru uz dažām dienām, bet pavisam kas cits — pastāvīgi dzīvot šajā zemē. Vai tev būs jāiemācās cita valoda? Vai tu spēsi pielāgoties pilnīgi atšķirīgiem dzīves apstākļiem? Bet varbūt ir noticis pilnīgi pretējais: varbūt tevi valdzina tieši kultūra, nevis pats cilvēks. Šāda apbrīna un jūsma ar laiku parasti noplok. Bet laulība savieno divus cilvēkus pastāvīgām saitēm. (Mateja 19:6.)

Tonijs stāsta: ”Es pazinu kādu meiteni, kas dzīvoja otrā pasaules malā un kas apprecējās ar puisi no Karību jūras salām. Bet viņai bija grūti iedzīvoties jaunajā zemē un pierast pie Karību jūras salu kultūras. Tur vienmēr bija karsts, un viņa bieži slimoja. Ēdieni viņai bija sveši, un viņa skuma pēc saviem tuviniekiem. Tāpēc šī ģimene mēģināja dzīvot sievas dzimtenē. Taču vīrs nebija apmierināts ar turienes dzīves stilu, jo uzskatīja to par pārāk materiālistisku, un viņam pietrūka tuvo attiecību radu un kaimiņu starpā, pie kādām viņš bija pieradis. Pašlaik viņi dzīvo atsevišķi — katrs savā zemē. Viņiem ir divi bērni, kuriem ļoti pietrūkst abu vecāku mīlestības un uzmanības.”

Apprecoties ar cilvēku, kurš agrāk ir dzīvojis ļoti tālu un kura dzimtenē varbūt ir cita kultūra, rodas vēl kādas grūtības. Vai tu esi gatavs tam, ka pēc kāzām būs gaidāmi lielāki izdevumi par ceļošanu un sakaru līdzekļu izmantošanu? Lidija atceras: ”Kā jokojās Fils, mums bija jāapprecas tāpēc vien, ka viņa rēķini par tālsarunām bija pārāk lieli, taču tagad mums ir jāmaksā par sarunām ar manu māti!” Bet ja jums piedzimst bērni? Dažreiz gadās, ka bērni aug, neko daudz nezinādami par saviem radiniekiem, un viņi nespēj ar tiem pat sarunāties pa telefonu, jo neprot savu radinieku valodu. Nebūtu gluži pareizi teikt, ka tās ir nepārvaramas grūtības. Tomēr pirms šādām laulībām būtu jāapsver visi iespējamie ”izdevumi”. (Salīdzināt Lūkas 14:28.)

Kāds(-a) viņš(-a) ir īstenībā?

Kā tu vari uzzināt, vai tavs draugs (draudzene) patiešām runā ar tevi atklāti un vaļsirdīgi? ”Katrs labs koks nes labus augļus,” rakstīts Mateja 7:17. Ko par cilvēku liecina viņa rīcība? Vai vārdi sakrīt ar darbiem? Vai viņa agrākā rīcība apstiprina, ka viņam tiešām ir tādi mērķi, par kādiem viņš tev ir stāstījis? ”Pats pirmais, ko mēs gribējām viens par otru uzzināt, bija mūsu garīgie mērķi,” min Estere. ”Viņš jau astoņus gadus bija kalpojis par pilnas slodzes labās vēsts sludinātāju, un tāpēc es varēju būt pārliecināta, ka viņš patiešām vēlas šo kalpošanu turpināt, kā man bija teicis.”

Bet varbūt cilvēks, ar kuru tu draudzējies, liekas izvairāmies no tādiem jautājumiem. Neatmet tam vienkārši ar roku, cerot uz labāko. Iedziļinies un pamēģini uzzināt: KĀPĒC viņš (vai viņa) izvairās no šādiem jautājumiem? Kādā sakāmvārdā ir teikts: ”Padoms vīra sirdī ir kā dziļš ūdens, bet gudrs vīrs saprot, kā to izsmelt.” (Salamana Pamācības 20:5.) ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus,” brīdināts kādā citā sakāmvārdā. (Salamana Pamācības 14:15.)

Ir jāsatiekas personīgi

Tomēr, sarakstoties vai sazvanoties, par otru cilvēku nevar uzzināt visu. Interesanti ir atzīmēt, ka apustulis Jānis rakstīja vairākas vēstules kristīgajiem brāļiem. Šīs vēstules ļoti stiprināja draudzības saites, tomēr viņš sacīja: ”Kaut gan man jums ir daudz ko rakstīt, es negribēju to darīt uz papīra un ar tinti, bet es ceru nākt pie jums, un runāt no mutes uz muti.” (2. Jāņa 12.) Nekas nevar būt labāks par personīgu satikšanos. Varbūt viens no jums pat varētu uz kādu laiku mainīt dzīves vietu, lai jūs atrastos tuvāk viens otram. Tādā gadījumā tas, kurš pārcelsies, varēs arī izjust, kāds klimats un kādi dzīves apstākļi ir vietā, kas, iespējams, kļūs par viņa jaunajām mājām.

Kā būtu vislabāk pavadīt laiku, esot kopā? Dariet kaut ko tādu, kas atklātu jūsu īpašības. Studējiet kopā Dieva Rakstus. Vērojiet viens otru, kad piedalāties sapulcēs un sludināt. Veiciet kopā dažādus darbus, piemēram, uzkopiet telpas, iepērcieties. Redzot, kā cilvēks izturas, kad viņam ir jāpaspēj ļoti daudz ko izdarīt, tu viņu vari labi iepazīt.a

Būtu jāveltī laiks arī tiem cilvēkiem, kas varētu kļūt par nākamajiem radiniekiem. Pacenties izveidot ar viņiem labas attiecības. Ja jūs apprecēsieties, viņi taču kļūs arī par taviem radiniekiem. Vai tu viņus pazīsti? Vai jūs labi saprotaties? Džoana dod šādu padomu: ”Ja vien tas ir iespējams, abām ģimenēm būtu jāsatiekas.” Tonijs piemin, lūk, ko: ”Kā tavs draugs vai draudzene izturas pret saviem ģimenes locekļiem, tāpat viņš vai viņa izturēsies pret tevi.”

Vai jūs satiekaties vai zvanāt viens otram, vai arī sarakstāties, nekad nepieņemiet pārsteidzīgus lēmumus. (Salamana Pamācības 21:5.) Iespējams, kļūst redzams, ka jūsu laulība neizdosies, — tad būtu gudri pārrunāt to, ka tuvā draudzība jāpārtrauc. (Salamana Pamācības 22:3.) Taču pastāv arī tāda varbūtība, ka jums tikai jāveltī vairāk laika atklātām un godīgām sarunām.

Draudzēties ar cilvēku, kas dzīvo ļoti tālu, ir grūti, taču šādai draudzībai var būt lielisks iznākums. Jebkurā gadījumā pret to ir jāizturas nopietni. Nesteidzieties. Iepazīstiet viens otru. Pēc tam, ja jūs izlemsiet apprecēties, jūs ar prieku atcerēsieties laiku, kad draudzējāties, un to nenožēlosiet.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 15. lpp.]

Jau tad, kad draudzējaties tikai neilgu laiku, noteikti pārrunājiet savus mērķus dzīvē, attieksmi pret bērniem, kā arī materiālas dabas jautājumus