Kas notiek pasaulē
Ūdens krīze
”Ja nekas netiks darīts, jau pirms 2025. gada divas trešdaļas cilvēces cietīs no slāpēm,” apgalvots franču žurnālā L’Express. Laikrakstā Le Figaro savukārt atzīmēts: ”Patlaban ceturtajai daļai pasaules iedzīvotāju dzeramais ūdens nav tieši pieejams.” Meklējot ūdens krīzes risinājumus, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 1998. gada martā Parīzē sarīkoja starptautisku konferenci. Konferences gaitā vairāk nekā 200 delegātu no 84 valstīm, viņu vidū arī Francijas prezidents, apsprieda iespējas, kā aizsargāt pasaules ūdens krājumus. Viena no problēmām, kam konferencē tika pievērsta uzmanība, bija ūdens izšķērdēšana tādu cēloņu dēļ kā neefektīvas apūdeņošanas sistēmas un sūces ūdensvados. Francijas prezidents Žaks Širaks uzsvēra, ka ūdens ir daļa no cilvēces kopējās bagātības un tāpēc šo resursu kontrole un izmantošana ir jāorganizē pasaules mērogā.
Uzmanīgi ar kafijas tasēm birojos!
”Tādi mikroskopiski kaitnieki kā bīstamā E. coli baktērija piedzīvo demogrāfisko sprādzienu, jo lielākajā daļā biroju cilvēki kārtīgi neizmazgā savas krūzes un nedezinficē izlietnes un virsmas, uz kurām tiek gatavots kaut kas ēdams,” teikts laikrakstā The Toronto Star. Pētnieki Čārlzs Gerba un Ralfs Mīrs pārbaudīja kafijas tases un kafijas gatavošanai paredzētos traukus 12 birojos. Apmēram 40 procenti krūzīšu un 20 procenti sūkļu, kas atradās pie biroju izlietnēm, saturēja zarnu baktērijas, starp kurām reizēm bija arī potenciāli bīstamās E. coli. ”Vairākumā gadījumu tas liecina par antisanitāriem apstākļiem,” saka Č. Gerba. Pārskatā par pētījumu izdarīts šāds secinājums: ”Ja nav trauku mazgājamās mašīnas, krūzes jāmazgā ar karstu, ziepjainu ūdeni un pēc tam jādezinficē ar hlorētu ūdeni vai dezinficējošu mazgāšanas līdzekli. Lupatas un sūkļi ir jāmazgā regulāri.”
Bērni dod priekšroku vienkāršiem priekiem
Kā būt labai mātei savu bērnu acīs? Kāda Whirlpool Foundation aptauja, kurā piedalījās 1000 amerikāņu bērni vecumā no 6 līdz 17 gadiem, liecināja, ka lielākajai daļai bērnu vislabāk patīk kopā ar savām mātēm darīt kaut ko pavisam vienkāršu un ikdienišķu — ”tāpat vien pabūt kopā”. Visiemīļotākais veids, kā pavadīt laiku ar māmiņu, bija ”kopā paēst pusdienas”. Otrajā vietā bija divi laika pavadīšanas veidi: ”iet kaut kur, lai kopā paēstu”, un ”kopā staigāt pa veikaliem”. Daudz neatpaliekot, trešo vietu ieņēma tāda nodarbība kā ”pasēdēt un parunāties”. Arī atbildot uz jautājumu, kā viņi mēdz pateikties savām māmiņām, bērni pirmām kārtām nosauca kaut ko vienkāršu. Septiņdesmit procenti aptaujāto atbildēja, ka visbiežāk savu pateicību māmiņai viņi apliecina ar ”apskāvienu un skūpstu”. Nākamais iecienītākais veids bija pateikt vārdus ”Es tevi mīlu” vai ”Paldies”.
Piesārņojums apdraud autovadītājus
”Autovadītājs, sēdēdams automašīnā, kas iekļuvusi satiksmes sastrēgumā, ieelpo trīsreiz vairāk kaitīgu izgarojumu nekā velosipēdists vai gājējs un apmēram divreiz vairāk nekā autobusa pasažieris,” raksta Londonas The Times. Kāds Eiropas Vides aizsardzības institūta pētījums liecina, ka automobilisti, kuru mašīnas autostrādes vidū iestrēgušas satiksmes plūsmā, kas tikai palēnām virzās uz priekšu, ieelpo ”milzīgu daudzumu indīgu gāzu”. Vides aizsardzības aktīvists Endrū Deiviss izsakās, ka, pretēji vispārpieņemtajam viedoklim, autovadītājiem aizsargmaskas varbūt ir vairāk vajadzīgas nekā velosipēdistiem, kas turas ielas malā.
Arī govīm vajag ērtības
Govju fermās sāk parādīties ar sasmalcinātu gumiju pildīti matrači, kuru pildījums tiek izgatavots no nolietotām autoriepām, stāstīts Kanādas laikrakstā The Globe and Mail. Ar šo piecus centimetrus biezo matraču palīdzību lopkopji cer pagarināt govju produktīvo mūžu un palielināt izslaukumus. Rakstā bija sacīts, ka ”fermā slaucamās govis lielāko daļu laika pavada uz betona grīdas”, tāpēc govīm ”smeldz un tiek traumētas kājas”. Matrači ne tikai palīdz novērst kāju kaites, bet arī samazina triecienu pret ceļgaliem, kad govis laižas zemē, lai atpūstos. Kāds govīm domāto matraču ražotājs paskaidro, ka šo izstrādājumu mērķis ir sagādāt govīm tādu sajūtu, it kā tās atrastos zālainās ganībās.
Spāņu bērni un televīzija
Kā ziņo Europa Press, Karloss Marija Brū no Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda Spānijas komitejas ir konstatējis, ka Spānijā katrs bērns, kas regulāri skatās televīziju, līdz desmit gadu vecumam būs redzējis vidēji 10 000 slepkavību un 100 000 varmācības ainu. Turklāt, kā atzīmē profesors Luiss Migels Martiness, vairāk nekā trīs ceturtdaļas spāņu bērnu vecumā no 4 līdz 12 gadiem skatās televīziju vismaz divarpus stundas dienā un gandrīz ceturtā daļa — vairāk nekā četras stundas dienā. Rakstā sacīts, ka caurmērā ”bērni pavada pie televizora 937 stundas gadā — tas nozīmē, ka televīzijai tiek veltīts vairāk laika nekā skolai, kur bērni pavada 900 stundas gadā”. Rikardo Peress-Asnars no Komplutenses universitātes Informātikas fakultātes izsakās, ka vardarbības ainas televīzijā ir viens no daudzajiem sociālajiem faktoriem, kas var veicināt vardarbību sabiedrībā.
Senākais rakstos fiksētais gads Ķīnas vēsturē
Ilgu laiku par senāko Ķīnas vēstures dokumentos reģistrēto gadu tika uzskatīts 841. gads p.m.ē. — rietumu Džou dinastijas Gonhe laikmeta pirmais gads. Taču, kā stāstīts laikrakstā China Today, nesen atklāts vēl senāks pieraksts, kurā minēts kāds Saules aptumsums. Šajā dokumentā aptumsums saistīts ar Džou dinastijas valdnieka Ji pirmo valdīšanas gadu. Zinātnieki un vēsturnieki ir noskaidrojuši, ka minētais aptumsums noticis 899. gadā p.m.ē., un tas nozīmē, ka senākais Ķīnas vēsturē reģistrētais gads ”jāpārceļ” vairāk nekā pusgadsimtu atpakaļ. ”Šis vēsturisko notikumu reģistrējums turpinās bez pārtraukuma līdz pat 20. gadsimtam,” teikts grāmatā Outline of the History of the Chinese People. Tajā Ķīnas vēstures hronika nosaukta par ”vienu no izcilākajiem ķīniešu ieguldījumiem visas cilvēces kultūras vēsturē”.
Pārsteidzoši aromāti
Vīndari jau kopš seniem laikiem labi zina, cik liela nozīme vīnu atšķiršanā ir aromātam. Lai būtu iespējams ražot labākus vīnus, zinātnieki patlaban cenšas klasificēt tās vairāk nekā 500 vielas, kuras var bagātināt vīna šķirņu unikālo buķeti. Zinātnieki ir aicinājuši talkā cilvēkus, kas izceļas ar sevišķi smalku ožu, teikts žurnālā New Scientist. Degustatoru grupas konstatēja, ka dažu vīna komponentu īpatnējie aromāti līdzinās sīpolu, medus, sparģeļu, tabakas, šokolādes un žāvētu vīģu smaržai. Citu komponentu aromāti izraisīja degustatoriem neparastākas smaržu asociācijas: piemēram, daži no tiem viņiem atgādināja ”sapelējušas zeķes, iepuvušas olas un degošu gumiju”. Kāds vīna raugs rada smaržu, kas var izraisīt atšķirīgas asociācijas. Pētniece Džeina Robišo saka: ”No tā, cik smalki cilvēks to saož, ir atkarīgs, vai [šis aromāts] bagātinās vīna buķeti vai arī atgādinās sasvīdušas zirgsegas smaku.”
Saules apdegumi ēnā
Patvēries no saules kāda koka vai pludmales saulessarga ēnā, cilvēks, visticamāk, tomēr nav droši aizsargāts pret ultravioleto starojumu, kā liecina kāds pētījums, ko veicis Kvīnslendas Medicīnisko pētījumu institūts Austrālijā. Kā bija rakstīts The Canberra Times, atklātā vietā cilvēks arī ēnā ir pakļauts izkliedētā ultravioletā starojuma iedarbībai. Pētījuma līdzautors bioķīmiķis Dr. Pīters Pārsons brīdina: ”Austrālijas kontinentālās daļas lielākajās pilsētās, kur dienas vidū tiešā saulē vasarā ieteicams uzturēties ne ilgāk kā 10—12 minūtes, cilvēki, kas stāv vai guļ ēnā, nepilnas stundas laikā saņems pietiekamu [ultravioletā B starojuma] devu, lai rastos saules apdegumi.” Pat ziemā un mākoņainās dienās ultravioletā starojuma līmenis ir visai augsts. Pēc Dr. Pārsona vārdiem, parasti ir tā — ”jo lielāku daļu debess var redzēt, jo lielāks ir risks”.
Bulgārijā noticis seminārs par asins saglabāšanu
Šī gada sākumā Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā notika seminārs, kurā sevišķa uzmanība tika pievērsta tādiem jautājumiem kā asins saglabāšana operāciju laikā un alternatīvas asins pārliešanai. Semināra gaitā ārstiem no visas Bulgārijas bija iespēja apmainīties domām ar astoņu valstu speciālistu grupu, kuras locekļi ir eksperti ar asins izmantošanu saistītos jautājumos. Profesors Ivans Mladenovs no Sofijas atzīmēja, ka iepriekšējā režīma laikā ”ļoti maz bija zināms par inficētām asinīm un vīrusiem, kas tiek pārnēsāti ar asinīm,” un ka ”jautājumi, ko uzdeva pacients, tika uzskatīti par sliktu uzvedību, kuras dēļ pacientam galu galā pat varēja atteikt medicīnisko palīdzību”. Semināra dalībnieku atsaucība liecina, ka Bulgārijā ir pieaugusi izpratne par tādām pacienta tiesībām kā tiesības uz brīvu izvēli un apzinātu piekrišanu, kuras aizstāv Eiropas cilvēktiesību tiesa.