Krievijā Tiesas palāta pieņem lēmumu par labu Jehovas Lieciniekiem

JEHOVAS LIECINIEKI atzinīgi vērtē masu saziņas līdzekļu ziņojumus, kas sniedz informāciju par viņiem, ja vien žurnālisti tos ir sagatavojuši ar atbildības sajūtu. Viņi paši labprāt sniedz patiesas ziņas par sevi un par saviem reliģiskajiem uzskatiem un darbību. Tomēr reizēm, kad par viņiem tiek publicēti raksti, kuros parādās sagrozīti fakti un apmelojumi, Jehovas liecinieki griežas pie varas iestādēm, lai aizstāvētu savas reliģiskās un pilsoņu tiesības. Viens šāds gadījums notika pavisam nesen.

1997. gada 1. augustā populārā Krievijas laikraksta Komsomoļskaja pravda reģionālajā ielikumā, kas iznāk Sanktpēterburgā, parādījās raksts, kurā bija publicēta ārkārtīgi izkropļota informācija par Jehovas lieciniekiem. Šajā rakstā, kura nosaukums bija ”Sektpēterburga. Te būs pilsēta templis”, autors Oļegs Zasorins apgalvoja, ka Jehovas liecinieku reliģiskie uzskati ir kaitīgi un viņi ar savu darbību pārkāpj Krievijas konstitūciju. Autors galvenokārt uzbruka lieciniekiem, izkropļoti attēlojot viņu bībeliskos uzskatus par tādiem jautājumiem kā asins pārliešana un ģimenes attiecības. Turklāt rakstā tika apgalvots, ka Jehovas liecinieki ir ”sekta”, kas pēc dažu domām esot ”visbīstamākā no visām sektām”.

Jehovas liecinieku Krievijas reģionālās reliģiskās organizācijas administratīvā centra pārstāvji griezās Krievijas Federācijas prezidenta Tiesas palātā informācijas strīdu risināšanai ar lūgumu izskatīt rakstā izteiktos apgalvojumus, kas pēc Jehovas liecinieku domām ir nepatiesi. Tiesas palātas sēdē, kas notika 1998. gada 12. februārī, Jehovas liecinieku pārstāvji atbildēja uz daudziem jautājumiem, ko uzdeva Tiesas palātas locekļi, kā arī žurnālisti un juristi. Lai pārbaudītu, kam Jehovas liecinieki īstenībā tic un ko viņi māca, Tiesas palātas locekļi rūpīgi izpētīja Jehovas liecinieku izdoto literatūru, it īpaši grāmatu Ģimenes laimes noslēpums.

Krievijas Federācijas Valsts Domes deputāts V. Borščovs atzīmēja, ka jēdzienam ”sekta” ir izteikti negatīva pieskaņa. Borščova kungs sacīja: ”Patvaļa un ”birku karināšana” ir ārkārtīgi bīstama. Tas, ka Tiesas palāta pieņēma izskatīšanai Jehovas liecinieku prasību, ir ļoti svarīgi. Ir jāpārtrauc šādi emociju un apvainojumu plūdi pret reģistrētām reliģiskām organizācijām.”

Pēc visu liecību noklausīšanās Tiesas palāta nonāca pie secinājuma, ka laikrakstā Komsomoļskaja pravda publicētais raksts ir nelikumīgs un neētisks; tika atzīmēts arī fakts, ka tajā ir daudz nepatiesu un nepamatotu apgalvojumu. Tiesas palāta konstatēja: ”Autors nenorāda nekādus konkrētus faktus.. Publikācijas autors izplata baumas, uzdodot tās par patiesām ziņām, un tā ļaunprātīgi izmanto žurnālista tiesības.” Tiesas palāta pārliecinājās, ka, pretēji rakstā teiktajam, Jehovas liecinieki pilda likumus un māca savas organizācijas locekļus dzīvot mierā ar tuviniekiem un citiem cilvēkiem, kam ir citādi reliģiskie uzskati.

Stundu pēc tam, kad bija izskanējusi pēdējā liecība, Tiesas palāta paziņoja savu lēmumu:

”1. Atzīt, ka, publicējot rakstu ”Sektpēterburga. Te būs pilsēta templis”, ir pārkāpts Krievijas Federācijas likuma ”Par masu medijiem” 4., 49. un 51. pants.

2. Ieteikt Krievijas Federācijas Valsts preses komitejai izskatīt jautājumu par oficiāla brīdinājuma izteikšanu laikraksta Komsomoļskaja pravda redakcijai.

3. Izteikt aizrādījumu žurnālistam O. Zasorinam.

4. Ieteikt laikraksta Komsomoļskaja pravda redakcijai atvainoties par to, ka laikrakstā publicēta nepatiesa informācija, kas nepamatoti nomelno Jehovas liecinieku reliģisko organizāciju.”

Šis Tiesas palātas lēmums saskan ar tiem secinājumiem, ko izdarīja reliģijas zinātnieks un filozofijas zinātņu kandidāts Sergejs Ivaņenko. Rūpīgi izpētījis Jehovas liecinieku uzskatus un iepazinies ar viņiem pašiem, Ivaņenko kungs, kas nav Jehovas liecinieks, uzrakstīja rakstu, kurš tika publicēts Moskovskije novostji 1997. gada 16.—23. februāra numurā.a Ivaņenko kungs secināja: ”Jehovas liecinieki izceļas ar ciešo pārliecību, ka ir nepieciešams dzīvot saskaņā ar Bībeli. [..] Jehovas lieciniekiem Bībele ir gan konstitūcija, gan civilkodekss, gan augstākā patiesības izpausme. [..] Ar savu uzticību Bībeles patiesībai, ar gatavību pašaizliedzīgi aizstāvēt savu pārliecību Jehovas liecinieki var būt par priekšzīmi pārējiem pilsoņiem.”

Tiesas palātas lēmums, tāpat kā Ivaņenko kunga secinājumi, ir vēl viens apstiprinājums, ka Jehovas liecinieku kristīgā reliģija nerada nekādus draudus sabiedrībai, bet, gluži pretēji, nes labumu visiem godprātīgiem cilvēkiem. Jehovas liecinieki ir gatavi arī turpmāk ”aizstāvēties savas cerības dēļ pret ikkatru, kas no [viņiem] prasa atbildību; tomēr gan ar lēnprātību un bijību”. (1. Pētera 3:15, 16.)

[Zemsvītras piezīme]