No mūsu lasītājiem
Ķirurģija Mēs ar vīru esam līdz sirds dziļumiem pateicīgi Jehovam par rakstu ”Ķirurģija bez skalpeļa”. (1998. gada 8. marts.) Manam vīram arteriovenozas malformācijas dēļ bija paredzēta invazīva galvas smadzeņu operācija. Šis raksts bija kā atbilde uz mūsu lūgšanām. Vīram tika izdarīta operācija ar rakstā minēto paņēmienu, un tagad viss ir labi.
L. Dž., Amerikas Savienotās Valstis
Krievijas prese Liels paldies par rakstu ”Krievijas prese uzslavē Jehovas lieciniekus”. (1998. gada 8. marts.) Gribu pateikt, ka tā nav pirmā reize, kad man acīs saskrien asaras, lasot kādu no jūsu brīnišķīgajiem rakstiem. Ir labi zināt, ka reiz uz visas zemes būs tik jauki kā jaunajā Jehovas liecinieku filiālē Solņečnojē.
I. K. S. A., Brazīlija
Neticīgs tēvs maina savu nostāju Raksts ”Viņa sirds atsaucās” (1998. gada 8. marts) man atgādināja par manu pašas ģimeni. Mans vīrs arī ir neticīgs. Šis raksts deva man cerību, ka varbūt kādu dienu arī viņa sirds atsauksies.
S. M., Amerikas Savienotās Valstis
Ģimene nepadodas nacistu spiedienam Nekad vēl nebiju lasījusi tik brīnišķīgu dzīvesstāstu kā Horsta Henšela atmiņas, kas bija publicētas rakstā ”Manas ģimenes uzticība Dievam ir bijusi mans atbalsts”. (1998. gada 8. marts.) Lasot man vairākkārt bija jāapstājas, lai savaldītu asaras. Horsta tēvs bija viens no tiem, kas grūtībās palika nelokāms, un viņa paraugs man vienmēr būs dārgs.
E. K., Amerikas Savienotās Valstis
Horsta Henšela stāstījums patiešām bija saviļņojošs. Viņa drosme un mīlestība pret Jehovu mani dziļi ietekmēja. Es nekad neaizmirsīšu tos vārdus, kas cietumā viņam deva spēku: ”Nebīsties no tiem, kas nokauj miesu.”
Ž. V. S., Brazīlija
Man ir desmit gadi, un es gribēju jums pateikt, cik uzmundrinoši ir lasīt par to, kā Jehovas lieciniekiem toreiz bija jādzīvo. Viņi varēja zaudēt dzīvību, ja neteica ”Heil Hitler!”, bet viņi palika stipri un to neteica.
R. B., Amerikas Savienotās Valstis
Lepnums par savu rasi Mani ļoti iepriecināja raksts ”Vai ir pareizi būt lepnam par savu rasi?” rubrikā ”Jauniešu jautājumi”. (1998. gada 8. marts.) Man bieži jautā: ”Kas tu esi pēc tautības?” Tā kā es nezinu savu ciltskoku, es parasti atjokoju: ”Jauktene!” Kāds ceļojošais kalpotājs man ieteica: ”Kad tev kāds jautā, kas tu esi, atbildi, ka tu esi Jehovas lieciniece.” Es esmu lepna, ka piederu pie organizācijas, kas visas rases atzīst par vienlīdzīgām.
D. H., Amerikas Savienotās Valstis
Man ir 14 gadi, un es gribu pateikties jums par šo rakstu. Mans lepnums par savu nacionālo piederību jau bija pārvērties par rasismu. Raksts lika man saprast, ka Jehovas acīs mēs visi esam vienlīdzīgi.
I. P., Itālija
Bērnībā, kad es gāju skolā, daudzi skolasbiedri lepojās ar savu izcelsmi un lielījās, ka viņi ir cēlušies no spāniešiem, bet es piederu pie mazākumtautības. Man izveidojās mazvērtības komplekss, un es cietu no pašcieņas trūkuma. Reizēm es pat ienīdu savu tautību. Padomi, kas bija doti šajā rakstā, palīdzēja man atgūt pašcieņu un justies apmierinātai ar to, ko Jehova man ir devis.
A. G., Filipīnas
Man bija pavisam izkropļots viedoklis, jo es domāju, ka tie cilvēki, kas dzimuši bagātākās valstīs, ir pārāki par citiem. Jūsu raksts man palīdzēja saprast, ka īstenībā visi cilvēki pieder pie vienas saimes — pie cilvēces.
L. G., Brazīlija