AIDS. Kādas ir nākotnes izredzes?
UZVEIKT AIDS traucē ne tikai tas, ka trūkst medikamentu, ar ko varētu izārstēt šo slimību vai novērst CIV infekciju, bet arī dažādi citi faktori. Viens no tiem ir fakts, ka daudzi cilvēki drīzāk ir gatavi riskēt inficēties ar CIV nekā mainīt savu dzīvesveidu. Amerikas Savienotajās Valstīs, piemēram, inficēšanās līmenis ir palicis nemainīgs, kaut arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuriem infekcija ir sasniegusi AIDS stadiju. Iespējamais iemesls, kā raksta Associated Press, ir tas, ka ”daudzi neklausa brīdinājumiem par profilakses nepieciešamību”.
Jaunattīstības zemēs, kur, saskaņā ar publicētajiem datiem, dzīvo ap 93 procenti ar CIV inficēto personu, pastāv vēl citas problēmas, kas kavē cīnīties ar AIDS. Daudzas no šīm valstīm ir pārāk nabadzīgas, lai nodrošinātu kaut vai tikai visnepieciešamākos veselības aprūpes pakalpojumus. Pat ja šajās zemēs būtu pieejami jaunie medikamenti — bet vairākumā gadījumu tie tur nemaz nav pieejami —, terapijas kurss viena gada laikā izmaksātu vairāk, nekā daudzi iedzīvotāji nopelna visā savā mūžā.
Taču pieņemsim, ka būtu izstrādātas jaunas, samērā lētas zāles, ar kurām būtu iespējams izārstēt AIDS. Vai šīs zāles dabūtu visi, kam tās ir nepieciešamas? Visticamāk, tā nenotiktu. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda datiem, ar piecām slimībām, kuras iespējams novērst ar lētu vakcīnu palīdzību, ik gadus mirst apmēram četri miljoni bērnu.
Ko var teikt par inficētiem cilvēkiem, kas dzīvo zemēs, kur viņiem nav iespējams iegādāties medikamentus, lai ārstētos? Ruta Mota no organizācijas International Health Programs Santakrusā (ASV, Kalifornija) ir palīdzējusi organizēt CIV infekcijas profilakses un slimnieku aprūpes programmas daudzās jaunattīstības valstīs. Viņa saka: ”Mana pieredze liecina, ka pozitīva attieksme ir tikpat svarīga kā iespēja saņemt medikamentus. Es zinu cilvēkus, kas ir nodzīvojuši ar CIV 10 līdz 15 gadus un ne reizi nav lietojuši zāles. Medikamenti ir noderīgi, tomēr dziedināšana — tā nepavisam nav tikai ķīmisku vielu ievadīšana organismā. Tajā ietilpst arī attieksme, apkārtējo atbalsts, garīgums un uzturs.”
AIDS problēma tiks atrisināta
Vai ir kāds pamats ticēt, ka nākotnē AIDS tiks pilnīgi uzveikts? Jā, šāds pamats ir. Visdrošākā cerība ir ietverta tās lūgšanas vārdos, kuru daudzi dēvē par tēvreizi. Šajā lūgšanā, kas pierakstīta Bībelē, Mateja evaņģēlijā, izskan lūgums, lai Dieva prāts notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. (Mateja 6:9, 10.) Dieva prāts nepavisam nav tāds, lai cilvēkus mūžīgi mocītu slimības. Dievs atbildēs uz šo lūgšanu. To darīdams, viņš iznīcinās ne tikai AIDS, bet arī visas citas slimības, kas cilvēcei sagādā ciešanas. Tad pienāks laiks, kad ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jesajas 33:24.)
Pagaidām vislabākā stratēģija ir profilakse. Daudzu slimību gadījumā ir iespējami divi varianti: vai nu veikt profilakses pasākumus un izvairīties no saslimšanas, vai arī mēģināt izārstēties, ja tomēr gadījies saslimt. CIV šādu izvēli nedod. No CIV infekcijas var izsargāties, taču izārstēt to šobrīd nevar. Kāpēc gan riskēt ar savu dzīvību? Izsargāties un nesaslimt vienmēr ir labāk nekā ārstēties, bet vēl jo vairāk tad, ja ārstēšana nevar nodrošināt atveseļošanos.
[Izceltais teksts 9. lpp.]
”Dziedināšana — tā nepavisam nav tikai ķīmisku vielu ievadīšana organismā. Tajā ietilpst arī attieksme, apkārtējo atbalsts, garīgums un uzturs.” (Ruta Mota)
[Papildmateriāls/Attēls 9. lpp.]
”Draudzes attieksme bija brīnišķīga”
Apustulis Pāvils kristiešus mudināja: ”Darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10.) Pirmajā rakstā minētās Karenas māte stāsta, kā reaģēja vietējā Jehovas liecinieku draudze, kad uzzināja, ka Karena un Bils ir inficēti ar CIV. Viņa saka: ”Draudzes attieksme bija brīnišķīga. Kad Bils saslima ar pneimoniju, Karena pati arī bija slima un viņai klājās ļoti grūti, rūpējoties par Bilu un bērniem. Brāļi nāca palīgā: viņi uzkopa māju, salaboja automašīnu un mazgāja veļu. Viņi palīdzēja Karenas ģimenei nokārtot juridiskus jautājumus un pārcelties uz citu dzīvesvietu. Tāpat viņi arī pirka un gatavoja ģimenei ēdienu. Tā patiešām bija bagātīga emocionālā, garīgā un materiālā palīdzība.”
[Attēls 8. lpp.]
Uzticība laulībā palīdz izsargāties no inficēšanās ar CIV