AIDS. Kā ar to cīnīties?
ŠOBRĪD AIDS vēl aizvien nav izārstējams, un šķiet maz ticams, ka tuvākajā laikā medicīnas zinātnei izdosies atrast līdzekli, lai to izdziedinātu. Ar jaunām terapijas metodēm ir iespējams aizkavēt slimības attīstības gaitu, taču daudz labāk nekā ārstēties ir izsargāties no infekcijas un vispār nesaslimt. Bet, pirms pievēršam uzmanību profilaksei, apskatīsim, kā ir un kā nav iespējams inficēties ar AIDS izraisītājvīrusu (CIV).
Pastāv četri galvenie inficēšanās veidi: 1) lietojot inficētu adatu vai šļirci; 2) no inficēta partnera dzimumakta (vagināla, anāla vai orāla) laikā; 3) asins pārliešanas ceļā un no asins preparātiem (attīstītākajās valstīs, kur asinis tagad tiek pārbaudītas, lai noteiktu CIV antivielu klātbūtni, risks šādi inficēties ir samazināts); 4) inficēta māte var inficēt arī bērnu grūtniecības vai dzemdību laikā, kā arī barojot bērnu ar krūti.
Pēc ASV Slimību kontroles un profilakses centru (CDC) datiem, līdzšinējie zinātniskie pētījumi liecina, ka 1) ar AIDS nav iespējams aplipināties tāpat kā ar iesnām vai gripu, 2) nav iespējams inficēties, sēžot blakus kādam AIDS slimniekam, pieskaroties inficētam cilvēkam vai apskaujot viņu, 3) tāpat nav iespējams inficēties, ēdot ēdienu, kam pieskāries vai ko gatavojis vai pasniedzis inficēts cilvēks, un 4) nav iespējams inficēties, lietojot kopīgu tualeti, telefonu, drēbes vai traukus. Turklāt, kā ziņo CDC, šo vīrusu nepārnēsā ne odi, ne arī kādi citi kukaiņi.
Aizsardzības pasākumi
AIDS izraisītājvīruss atrodas inficētā cilvēka asinīs. Ja inficētai personai tiek izdarīta injekcija, niecīgs daudzums asiņu, kas satur šo vīrusu, var palikt uz adatas vai šļircē. Ja pēc tam kāds cits saņem injekciju ar šādu inficētu adatu, vīruss var iekļūt arī viņa organismā. Nekādā gadījumā nekautrējieties uzdot ārstam vai medmāsai jautājumus, ja jums ir šaubas par adatas vai šļirces sterilitāti. Jums ir tiesības jautāt, jo runa ir par jūsu dzīvību.
Šis vīruss atrodas arī inficēto personu spermā un maksts sekrētā. Tāpēc, runājot par profilaksi, CDC iesaka: ”Atturība ir vienīgā drošā aizsardzība. Atlieciet dzimumattiecības līdz tam laikam, kad būsiet nodibinājis pastāvīgas attiecības ar neinficētu partneri, ar kuru jūs abi būsiet viens otram uzticīgi, — piemēram, laulību.”
Pievērsiet uzmanību: lai izsargātos no inficēšanās, attiecībām jābūt tādām, kurās abi ir viens otram uzticīgi. Ja uzticīgs ir tikai viens no partneriem, viņš nevar būt drošs, ka nesaslims ar AIDS. Šis apstāklis bieži rada problēmas sievietēm tajās kultūrās, kur, saskaņā ar tradīcijām, vīrieši dominē pār sievietēm seksuālajā un ekonomiskajā ziņā. Dažās zemēs sievietēm vispār nav atļauts runāt ar vīriešiem par seksuāliem jautājumiem, kur nu vēl apspriesties ar viņiem par drošāku seksu.
Tomēr ne visas sievietes, kas atrodas šādā situācijā, ir pilnīgi bezspēcīgas. Kādā pētījumā, kas tika veikts vienā no Rietumāfrikas valstīm, noskaidrojās, ka materiāli neatkarīgām sievietēm ir izdevies atteikties no seksuālām attiecībām ar inficētu vīru, neizraisot vardarbīgu reakciju. ASV, Ņūdžersijā, daļa sieviešu ir atteikušās stāties dzimumattiecībās, ja vīrietis nevēlas lietot prezervatīvu. Protams, prezervatīvs var aizsargāt pret inficēšanos ar CIV un citiem seksuāli transmisīvu slimību izraisītājiem, taču tas ir jālieto pareizi un pastāvīgi.
Kad izdarīt testu
Karena, kas bija minēta iepriekšējā rakstā, maz ko būtu varējusi darīt, lai nodrošinātos pret inficēšanos. Viņas vīrs bija inficējies ar CIV vairākus gadus pirms viņu laulībām, un laikā, kad viņi apprecējās, AIDS epidēmija bija tikko sākusies un CIV testēšanā bija sperti vēl tikai pirmie soļi. Turpretī tagad dažās valstīs CIV testēšana jau ir kļuvusi par ikdienišķu procedūru. Tāpēc, ja kādam ir kaut vai niecīgas aizdomas, ka viņš varētu būt inficēts ar CIV, viņam būtu jāizdara CIV tests, pirms viņš sāk tuvāk iepazīties ar pretējā dzimuma pārstāvi. Karena iesaka: ”Izvēlieties dzīvesbiedru gudri. Aplama izvēle var dārgi maksāt — tā var maksāt pat dzīvību.”
Laulības pārkāpšanas gadījumā CIV testi var būt noderīgi, lai aizsargātu nevainīgo dzīvesbiedru. Tā kā zināmu laiku pēc inficēšanās — līdz pat sešiem mēnešiem — testi var arī neuzrādīt CIV klātbūtni, iespējams, tie būs jāizdara atkārtoti. Ja nevainīgais laulības partneris atjauno seksuālās attiecības ar dzīvesbiedru (tā apliecinot, ka laulības pārkāpšana ir piedota), prezervatīvs palīdzēs viņam izsargāties no inficēšanās.
Kā palīdz izglītošana?
Interesanti atzīmēt, ka Bībeles principu ievērošana palīdz izsargāties no AIDS, lai gan šī grāmata ir uzrakstīta ilgu laiku pirms AIDS parādīšanās. Piemēram, Bībelē ir nosodīts sekss ārpus laulības ietvariem un pieprasīta laulības partneru savstarpēja uzticība, un tajā ir teikts, ka kristiešiem dzīvesbiedrs jāizraugās vienīgi no to cilvēku vidus, kas tāpat kā viņi dzīvo saskaņā ar Bībeles normām. (1. Korintiešiem 7:39; Ebrejiem 13:4.) Bībelē arī aizliegta jebkādu atkarību izraisošu vielu ļaunprātīga izmantošana un asins uzņemšana organismā, jo šāda rīcība aptraipa cilvēka ķermeni. (Apustuļu darbi 15:20; 2. Korintiešiem 7:1.)
Ir gudri iegūt informāciju par to, kādā gadījumā saskare ar CIV nēsātājiem un AIDS slimniekiem var radīt briesmas. Zināšanas par AIDS palīdz cilvēkiem no tā izsargāties.
Organizācija AIDS Action League raksta: ”Vairākumā gadījumu no AIDS ir iespējams izvairīties. Kamēr nav atrasts līdzeklis, kā to izārstēt, labākais un pagaidām vienīgais veids, kā aizsargāt [sabiedrību] no AIDS, ir izglītošana.” (Kursīvs mūsu.) Vecākiem būtu atklāti jārunā par šo slimību gan vienam ar otru, gan ar saviem bērniem.
Kādas ir ārstēšanas iespējas?
Daudzos gadījumos slimības simptomi sāk parādīties tikai sešus līdz desmit gadus pēc inficēšanās ar CIV. Šo gadu laikā organismā norisinās sīva cīņa. Vīrusi vairojas un iznīcina imūnsistēmas šūnas. Imūnšūnas cenšas turēties pretī. Beidzot, kad ik dienas rodas miljardiem jaunu vīrusu, imūnsistēma tiek pārspēta.
Mēģinot atrast līdzekli, kas atbalstītu imūnsistēmu, ir izstrādāti dažādi medikamenti, kuru sarežģītie nosaukumi parasti tiek izteikti ar burtu kombinācijām, piemēram, AZT, DDI un DDC. Kaut arī tika lolotas cerības, ka ar šiem medikamentiem varēs panākt krasus uzlabojumus un varbūt pat izārstēt AIDS, drīz vien izrādījās, ka cerības bija pāragras. Šīs zāles ne tikai ar laiku zaudē iedarbīgumu, bet arī izraisa daļai pacientu bīstamas blaknes: asins šūnu skaita samazināšanos, asins recēšanas traucējumus un nervu darbības traucējumus rokās un kājās.
Tagad ir parādījusies jauna medikamentu grupa: līdzekļi, kas kavē proteāzes darbību. Ārsti tos paraksta slimniekiem trīs medikamentu kombinācijā kopā ar citiem pretvīrusu līdzekļiem. Testi liecina, ka tāda kombinēta ķīmijterapija gan neiznīcina pašus vīrusus, taču tā aptur — vai gandrīz aptur — vīrusu vairošanos organismā.
Ar kombinētās terapijas palīdzību ir izdevies ievērojami uzlabot AIDS slimnieku stāvokli. Taču eksperti uzskata, ka šīs zāles vislabāk iedarbojas tad, ja cilvēks, kas inficējies ar CIV, tās sāk lietot pēc iespējas ātrāk, pirms ir parādījušies slimības simptomi. Tādā gadījumā varbūt ir iespējams novērst — varbūt pat uz neierobežotu laiku — infekcijas attīstīšanos līdz izteikta AIDS stadijai. Tā kā šī terapija ir jauna, atliek gaidīt rezultātus, kas parādīs, uz cik ilgu laiku tādā veidā var aizkavēt infekcijas attīstību.
Kombinētā terapija ir ļoti dārga. Trīs pretvīrusu medikamenti un laboratoriskā izmeklēšana caurmērā izmaksā 12 000 dolāru gadā. Finansiālā puse nav vienīgā problēma. Grūtības rada arī tas, ka pacientam bieži jādodas uz turieni, kur atrodas ledusskapis, kurā jāuzglabā medikamenti. Parasti vienas zāles jālieto divreiz dienā, citas — trīsreiz dienā, dažas jādzer pirms ēšanas, turpretī citas — pēc ēšanas. Ārstēšana kļūst daudz sarežģītāka, kad nepieciešami papildu medikamenti, lai ārstētu daudzās infekcijas, pret kurām AIDS slimnieku organisms ir tik uzņēmīgs.
Nopietna problēma, kas uztrauc mediķus, ir jautājums, kas notiktu, ja kāds pacients pārtrauktu kombinētās terapijas kursu. Vīrusi atkal sāktu netraucēti vairoties, un tie vīrusi, kas pārcietuši zāļu iedarbību, iespējams, būtu ieguvuši rezistenci pret medikamentiem, kurus pacients pirms tam ir lietojis, lai pret tiem cīnītos. Pret medikamentiem rezistentus CIV celmus būtu daudz grūtāk uzveikt. Turklāt ar šādiem ”supervīrusiem” varētu inficēties arī citi cilvēki.
Vai atrisinājums varētu būt vakcīna?
Daļa AIDS pētnieku uzskata, ka izšķirīgais faktors, kas nepieciešams, lai apturētu AIDS pasaules mēroga epidēmiju, ir droša, efektīva vakcīna. Iedarbīgas vakcīnas pret dzelteno drudzi, masalām, cūciņu un masaliņām ir izgatavotas no novājinātiem vīrusiem. Parasti, ja organismā tiek ievadīti novājināti vīrusi, imūnsistēma reaģē ne tikai iznīcinot šos vīrusus, bet arī izveidojot aizsardzību, kas turpmāk sekmīgi iznīcina arī nenovājinātus šī paša veida vīrusus, ja tie iekļūst organismā.
Taču ar CIV šajā ziņā rodas problēmas, jo, kā liecina divi nesen veikti eksperimenti ar pērtiķiem, arī tad, ja šis vīruss ir novājināts, tas var būt nāvējošs. Citiem vārdiem, vakcīna varētu izraisīt slimību, kuras profilaksei tā ir paredzēta.
Mēģinājumi atrast vakcīnu pret AIDS ir atnesuši vilšanos. Desmitiem eksperimentālu preparātu, kas mazāk bīstamus vīrusus noteikti būtu nogalinājuši, nav spējuši nodarīt CIV nekādus kaitējumus. Turklāt CIV mutē, un tāpēc ir vēl jo grūtāk pret to cīnīties ar medikamentiem. (Patlaban pasaulē ir vismaz desmit CIV celmi.) Problēmu saasina tas, ka CIV uzbrūk tieši imūnsistēmas šūnām — bet tās ir tieši tās šūnas, kuras vakcīnai būtu jāmobilizē aizsardzībai.
Pētījumus ietekmē arī ekonomiskas dabas apsvērumi. Kā rakstīja Starptautiskais AIDS vakcīnas iniciatīvas centrs, kas atrodas Vašingtonā, ”privātās industrijas pārstāvji neizrāda lielu ieinteresētību”. Runājot par šīs attieksmes cēloni, bija norādīts uz bailēm no tā, ka vakcīnas ražošana nenesīs peļņu, jo vakcīna lielākoties tiktu tirgota mazattīstītās valstīs.
Par spīti visām grūtībām, zinātnieki turpina pētījumus dažādos virzienos, cenzdamies izgatavot iedarbīgu vakcīnu. Tomēr pagaidām šķiet maz ticams, ka tuvākajā laikā tāda vakcīna varētu parādīties. Ja laboratorijā tiek iegūta kāda daudzsološa vakcīna, pēc tam sākas darbietilpīgais, dārgais un potenciāli bīstamais process — jaunās vakcīnas pārbaude uz cilvēkiem.
[Papildmateriāls 5. lpp.]
Kas inficējas ar CIV?
Visā pasaulē ik dienas inficējas ap 16 000 cilvēku. Tiek ziņots, ka vairāk nekā 90 procenti inficēto dzīvo jaunattīstības valstīs. Apmēram desmitā daļa ir bērni, kas vēl nav sasnieguši 15 gadu vecumu. No inficētajiem pieaugušajiem vairāk nekā 40 procenti ir sievietes un vairāk nekā puse ir 15 līdz 24 gadus veci. (Pasaules veselības organizācija un Apvienoto Nāciju Organizācijas CIV/AIDS programma.)
[Papildmateriāls 7. lpp.]
Kā lai zina, kurš ir inficēts?
Noteikt, vai cilvēks ir inficēts ar CIV, nav iespējams, vienkārši paskatoties uz viņu. CIV bezsimptomu nēsātāji var izskatīties pilnīgi veseli, tomēr viņi var inficēt ar šo vīrusu citus cilvēkus. Vai var ticēt cilvēkam uz vārda, ja viņš apgalvo, ka nav inficēts? Ne vienmēr. Daudzi no tiem, kas ir inficēti ar CIV, paši to nemaz nezina. Citi, kas apzinās, ka ir inficēti, varbūt glabā to noslēpumā vai arī melo. Kādā Amerikas Savienotajās Valstīs veiktā aptaujā atklājās, ka divas piektdaļas ar CIV inficēto personu nebija informējušas seksa partnerus par savu stāvokli.
[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]
Saistība starp CIV un AIDS
Ar burtiem CIV tiek apzīmēts cilvēka imūndeficīta vīruss — vīruss, kas lēnām sagrauj organisma imūnsistēmas komponentus. Savukārt AIDS ir iegūtā imūndeficīta sindroms. Tā ir CIV infekcijas pēdējā, dzīvībai bīstamā stadija. Šis nosaukums izsaka to, kāds ir slimnieka stāvoklis: viņa imūnsistēma, ko nopietni bojājis CIV, vairs nespēj pretoties infekcijām, kuras agrāk tā būtu sekmīgi uzveikusi.
[Norāde par autortiesībām]
CDC, Atlanta, Ga.
[Attēls 7. lpp.]
Ir gudri vispirms izdarīt CIV testu un tikai pēc tam sākt domāt par precēšanos