Tilti. Kā gan varētu bez tiem iztikt?

”Cildini to tiltu, pa kuru tiki pāri.” (Džordžs Kolmens, 19. gadsimta angļu dramaturgs.)

KAD jūs pēdējo reizi braucāt pa kādu tiltu? Vai jūs tam pievērsāt uzmanību? Miljoniem cilvēku katru dienu brauc pāri tiltiem. Mums šķiet, ka tilti ir kaut kas pats par sevi saprotams. Nemaz par to nedomājot, cilvēki iet, jāj un brauc pa tiltiem vai arī pa ielām, kam pāri slejas tilti. Bet kā būtu, ja šo tiltu nebūtu?

Tūkstošiem gadu gan cilvēki, gan dzīvnieki pa visdažādākajiem tiltiem ir tikuši pāri dziļām upēm, aizām un gravām, ko citādi šķērsot nebūtu bijis iespējams. Dažas pilsētas mēs pat nevaram iedomāties bez tiltiem — piemēram, Kairu, Londonu, Maskavu, Ņujorku, Sidneju un vēl daudzas citas. Tiltiem tiešām ir gara vēsture.

Tilti senatnē

Vairāk nekā pirms 2500 gadiem Babilonijas ķēniņiene Nitokrīda lika uzbūvēt tiltu pār Eifratas upi. Kas viņu uz to pamudināja? Sengrieķu vēsturnieks Hērodots rakstīja: ”Upe sadalīja [Babilonu] divās daļās. Iepriekšējo ķēniņu laikā, ja kāds gribēja nokļūt no vienas pilsētas daļas otrā, viņam upe bija jāšķērso laivā — man liekas, tas bija ļoti bīstami.” Nitokrīda pār vienu no senatnē visslavenākajām upēm uzcēla tiltu — tas tika celts no koka, apdedzinātiem ķieģeļiem un akmeņiem, ko savienoja ar dzelzs un svina detaļām.

Ar tiltiem ir bijuši saistīti vēsturiski notikumi. Kad Persijas ķēniņš Dārijs I devās karagājienā pret skitiem, viņš vēlējās pa visīsāko sauszemes maršrutu nokļūt no Āzijas Eiropā. Tas nozīmēja, ka viņa 600 000 vīru lielajai armijai bija jātiek pāri Bosfora šaurumam. Biezās miglas un viltīgo straumju dēļ braukt laivās bija bīstami, tāpēc Dārijs pavēlēja sasiet laivas rindā, tā izveidojot 900 metru garu pontonu tiltu. Tagad, lai šķērsotu Bosfora šaurumu, jums nav jāpūlas tā kā Dārijam. Ja brauksiet ar automobili pa kādu no Turcijas pilsētas Stambulas tiltiem, jūs būsiet otrā pusē jau nepilnās divās minūtēs.

Ja jūs labi zināt Bībeli, jūs varbūt atceraties gadījumu, kad notikumu gaitu ietekmēja tieši tas fakts, ka tilta nebija. Toreiz Babilonijas ķēniņš Nebukadnecars bija aplencis Tiras pilsētu, kuras daļa atradās uz salas. 13 gadu viņš mēģināja iekarot pilsētu, bet nevarēja — daļēji tas viņam neizdevās tāpēc, ka starp salu un cietzemi nebija tilta. (Ecēhiēla 29:17—20.) Pilsētas daļu, kas atradās uz salas, neviens nespēja iekarot vēl trīssimt gadu, līdz beidzot Maķedonijas Aleksandrs uzbūvēja dambi, kas savienoja salu ar kontinentu.

Pirmajā gadsimtā varēja teikt: ”Visi ceļi ved uz Romu,” — taču Romas impērijas vienotībai bija vajadzīgi ne tikai ceļi, bet arī tilti. Romieši cēla arkveida konstrukcijas tiltus no masīviem akmens bluķiem, kas svēra līdz pat astoņām tonnām, un šie tilti bija tik meistarīgi būvēti, ka daži ir saglabājušies līdz mūsdienām, kaut gan pagājuši vairāk nekā divi tūkstoši gadu kopš to uzcelšanas. Romiešu akvedukti un viadukti faktiski arī bija tilti.

Viduslaikos tiltus dažreiz izmantoja par cietokšņiem. Londonā 944. gadā sakši uzcēla koka tiltu pār Temzu, lai atvairītu dāņu uzbrukumu. Gandrīz trīssimt gadu vēlāk koka tiltu nomainīja Vecais Londonas tilts, kurš kļuva ļoti slavens un par kuru pat sacerēts kāds bērnu dzejolītis.

Kad Anglijas tronī kāpa karaliene Elizabete I, Vecais Londonas tilts vairs nebija tikai akmens cietoksnis. Tieši uz tilta bija saceltas ēkas. Pirmajos stāvos atradās veikali. Bet augšējos stāvos? Tur dzīvoja bagāti tirgotāji un pat karaļa galma locekļi. Londonas tilts bija kļuvis par Londonas sabiedriskās dzīves centru. Veikalnieki un dzīvokļu iemītnieki maksāja īri, kas tika izmantota tilta uzturēšanai, un tāpat bija jāmaksā arī par iešanu vai braukšanu pāri tiltam.

Tajā laikā, kad eiropieši cēla koka un akmens tiltus, Dienvidamerikā inki tos taisīja no virvēm. Slavens bija Sanluisreijas tilts, kas sniedzās pāri Apurimakas upei, kura atrodas Peru. Inki savija kopā augu šķiedras, izveidojot tauvas cilvēka ķermeņa resnumā. Tās viņi aptina ap akmens stabiem un tad nostiepa pāri upei. Nostiprinājuši tauvas abos galos, viņi tajās iekāra sastiprinātus dēļus, pa kuriem varēja pāriet pāri upei. Tilta strādnieki ik pēc diviem gadiem atjaunoja tauvas. Šis tilts bija tik prasmīgi taisīts un tik kārtīgi uzturēts, ka nostāvēja piecsimt gadu!

Jaunas prasības

Tiltiem ir jāiztur zemestrīces, vētras un temperatūras svārstības. Kā jau bija minēts, līdz pat nesenam laikam tiltus cēla no koka, ķieģeļiem vai akmeņiem. Kad 19. gadsimta beigās parādījās automobiļi, pastāvošie tilti bija jāuzlabo un jāpaplašina, lai pa tiem varētu braukt smagāki transporta līdzekļi.

Tālāku ierosmi tiltu būves un konstrukcijas uzlabošanai deva tvaika lokomotīves izgudrošana. Sliežu ceļiem bieži bija jāšķērso platas upes vai arī dziļas aizas. Radās nepieciešamība pēc tādiem tiltiem, pa kuriem varētu braukt vilcieni ar daudziem kravas vagoniem. Kādu laiku šai prasībai atbilstoši bija čuguna tilti. Viens no visslavenākajiem 19. gadsimta pirmajā pusē celtajiem tiltiem ir iekārtais tilts pār Menas šaurumu Velsas ziemeļos, 1826. gadā to projektēja skotu inženieris Tomass Telfords. Tilts ir 176 metrus garš, un tas vēl arvien tiek izmantots! Taču čuguns ir trausls materiāls, un tāpēc bieži notika katastrofas. Pagājušā gadsimta beigās sāka ražot tēraudu. Šim materiālam piemīt tādas īpašības, kas ļauj to izmantot garāku un drošāku tiltu būvē.

Tiltu konstrukcija

Pēc World Book Encyclopedia, ir septiņas galvenās tiltu sistēmas. (Skat. ”Tiltu sistēmas”.) Tālāk ir īsumā apspriestas divas no tām.

Konsolsistēmas tiltiem ir divi masīvi balsti, kas izvietoti pretējās upes pusēs. Pie katra balsta ir piestiprināta sija — to var salīdzināt ar tramplīna dēli, kas piestiprināts pie baseina malas. Abas sijas vidū savieno stings elements.

Ja upe ir ļoti strauja vai arī upes gultne ir dūņaina vai smilšaina, tad bieži tiek celts konsolsistēmas tilts, jo tādā gadījumā nav vajadzīgi upes balsti. Savas noturības dēļ konsolsistēmas tilti ir ideāli tādiem smagiem transporta līdzekļiem kā vilcieniem.

Varbūt jūs esat redzējis cirkā virves dejotāju. Vai jūs esat domājis par to, ka viņš staigā pa ”tiltu” — pa iekārto tiltu? Daži no mūsdienu iekārtajiem tiltiem nemaz nav daudz sarežģītāki. Tos veido trose, kura ir nostiprināta abos galos un kurā iekārts grozs. Tajā sēž braucējs un pats virza grozu uz priekšu, līdz viņš ir sasniedzis pretējo pusi, kas atrodas nedaudz zemāk. Cilvēki visā pasaulē vienmēr ir lietojuši vienkāršus virvju tiltus.

Protams, pa virvju tiltu nevienam pat prātā nenāk braukt ar automobili. Kad parādījās dzelzs ķēdes un vēlāk tērauda stiepļu troses, varēja būvēt tādus iekārtos tiltus, kas izturētu smagas kravas. Mūsdienu iekārtajiem tiltiem galvenais laidums var sasniegt pat 1200 metru, bet reizēm vēl vairāk. Iekārtajiem tiltiem parasti ir divi tērauda balsti, uz katra no tiem slejas tornis. Pie torņiem ir nostiprinātas tērauda troses, ko veido tūkstošiem stiepļu, un trošu joslās ir iekārta brauktuve. Tieši trošu joslas uzņem galveno satiksmes līdzekļu un brauktuves slodzi. Ja iekārtie tilti ir pareizi konstruēti un uzcelti, tad tie ir vieni no drošākajiem tiltiem pasaulē.

Agrāk jūs varbūt tiltiem nepievērsāt nekādu uzmanību. Tomēr nākamreiz, kad iesiet pa kādu jums pazīstamu tiltu, pavaicājiet sev: ”Ko es zinu par šo tiltu? Kad tas ir uzcelts?” Aplūkojiet to vērīgāk. Vai tas ir konsolsistēmas, iekārtais vai arī kāds cits tilts? Kāpēc šajā vietā ir uzcelts tieši tādas sistēmas tilts?

Pēc tam, kad iesiet pa tiltu, paverieties lejup un padomājiet: kā jūs varētu iztikt bez šī tilta?

[Papildmateriāls/Attēls 12. lpp.]

TILTU SISTĒMAS

1. SIJU TILTUS bieži izmanto ātrgaitas automaģistrālēs. Sijas turas uz balstiem. Ar šiem tiltiem var pārsegt laidumus līdz 300 metriem.

2. KOPŅU TILTIEM galvenais nesējelements ir kopnes ar trīsstūrveida režģojumu. Šos tiltus, ko bieži izmanto dzelzceļa kustībai, būvē pāri kanjoniem, upēm un citiem šķēršļiem.

3. LOKU TILTOS katrs laidums ir loks. Šī ir viena no visvecākajām tiltu sistēmām. Romieši akveduktu un viaduktu celtniecībā izmantoja arkveida konstrukcijas un arkas nostiprināja ar slēgakmeni. Daudzi no romiešu tiltiem ir saglabājušies līdz pat mūsdienām.

4. VANŠU TILTI ir līdzīgi iekārtajiem tiltiem, vienīgi vantis ir piestiprinātas tieši pie piloniem.

5. TILTI AR KUSTĪGIEM LAIDUMIEM — laidumi ir paceļami vai pagriežami horizontāli, lai varētu izbraukt kuģi. Viens no šādiem tiltiem ir Londonas Tauera tilts.

6. Par KONSOLSISTĒMAS TILTIEM ir stāstīts rakstā.

7. Par IEKĀRTAJIEM TILTIEM ir stāstīts rakstā. (World Book Encyclopedia, 1994.)

[Tabula 13. lpp.]

IEVĒROJAMI TILTI

IEKĀRTIE TILTI

Storebeltas tilts Dānija 1624 m

Bruklinas tilts ASV 486 m

Zelta Vārtu tilts ASV 1280 m

Dzjaninas tilts pār Jandzi Ķīna 1385 m

KONSOLSISTĒMAS TILTI

Fortas tilts (divi laidumi) Skotija 521 m (katrs laidums)

Kvebekas tilts Kanāda 549 m

Tilts pār Misisipi upi ASV 480 m

LOKA SISTĒMAS TĒRAUDA TILTI

Sidnejas ostas tilts Austrālija 500 m

Birčinafas tilts Zimbabve 329 m

VANŠU TILTI

Normandijas tilts Francija 856 m

Skarnsunas tilts Norvēģija 530 m

[Attēls 10. lpp.]

Mūsdienīgs siju tilts Spānijā, Almerijā, kurš uzcelts virs sena loka tilta

[Attēls 13. lpp.]

Bruklinas tilts (Ņujorka, ASV) — iekārtais tilts

[Attēls 13. lpp.]

Tauera tilts (Londona, Anglija) — paceļamais tilts

[Attēls 13. lpp.]

Sidnejas ostas tilts (Austrālija) — loka tilts

[Attēls 13. lpp.]

Seto Ohasi tilts (Japāna) — vanšu tilts