Bībeles viedoklis
Novērtējiet iespēju pabūt vienatnē
REIZ Jēzus ”savrup uzkāpa kalnā Dievu lūgt. Un kad vakars metās, viņš tur palika viens pats.” (Mateja 14:23.) Kādā citā reizē, ”gaismai austot, viņš iziedams aizgāja uz tuksnesi”. (Lūkas 4:42.) Šīs Rakstu vietas liecina, ka Jēzus Kristus meklēja iespējas pabūt vienatnē un novērtēja šādi pavadītos brīžus.
Bībelē ir minēti arī citi cilvēki, kas, tāpat kā Jēzus, novērtēja vienatni. Piemēram, psalmu sacerētājs nakts stundās vienatnē pārdomāja Diženā Radītāja varenību. Un, ja atkal atgriežamies pie Jēzus Kristus, vēl var pieminēt gadījumu, kad viņš, izdzirdējis par Jāņa Kristītāja nāvi, tūlīt devās ”uz kādu attālu tukšu vietu”. (Mateja 14:13; Psalms 63:7.)
Mūsdienās, kad dzīve ir kļuvusi skaļa un trauksmaina, daudzi nedomā, ka ir vērts izmantot vai radīt iespēju pabūt vienatnē. Vai jūs atceraties, kad pēdējo reizi šādi pavadījāt laiku? Kāda jauna precēta sieviete sacīja: ”Es nekad savā dzīvē neesmu bijusi viena.”
Bet vai vienatne patiešām ir nepieciešama? Ja ir, tad kā šos mierīgos brīžus var izmantot noderīgi? Un vai centienos pabūt vienam ir vajadzīga līdzsvarotība?
Kāpēc ir noderīgi pabūt vienam?
Bībelē ir stāstīts par kādu senatnē dzīvojušu dievbijīgu vīru, vārdā Īzāks, kas, gribēdams pabūt viens, ”ap vakara laiku bija izgājis laukā”. Kāpēc? ”Lai gremdētos pārdomās.” (1. Mozus 24:63, NW.) Kādā vārdnīcā pārdomas ir skaidrotas kā ”intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana”. Kādā citā vārdnīcā sacīts, ka šī darbība sevī ietver ”ilgstošu, nopietnu koncentrēšanos”. Īzākam, kas gatavojās uzņemties svarīgus pienākumus, šādas netraucētas pārdomas deva iespēju mierīgi visu apsvērt, tikt skaidrībā ar savām domām un izvērtēt, kam būtu jādod priekšroka.
Kāds psihologs uzskata, ka ”vientulība saprāta robežās ļauj sakārtot domas un labāk koncentrēties”. Daudzi ir pārliecinājušies, ka vienatne sniedz atspirdzinājumu, atjauno spēkus un nāk par labu veselībai.
Pārdomas cilvēkam arī palīdz iemantot tādas vērtīgas īpašības kā nosvērtība un izturētība, kas ļauj runāt un rīkoties ar apdomu, un tas savukārt veicina saskaņu cilvēku attiecībās. Piemēram, cilvēks, kas mācās pārdomāt, var iemācīties arī izšķirt, kurā brīdī būtu labāk paklusēt. Viņš nevis runā pārsteidzīgi, bet iepriekš apsver, kā citus varētu iespaidot tas, ko viņš grasās teikt. Dieva iedvesmotais Bībeles sarakstītājs saka: ”Ja tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad zini, ka uz vientiesīgu neprašu liekamas lielākas cerības nekā uz viņu.” (Salamana Pamācības 29:20.) Kā var izvairīties no šādas nepārdomātas runāšanas? Bībelē ir teikts: ”Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild.” (Salamana Pamācības 15:28; salīdzināt Psalms 49:4.)
Kristiešiem ir ļoti svarīgi vienatnē nodoties mierīgām pārdomām, lai tuvotos garīgam briedumam. Apustulis Pāvils deva vērtīgu padomu: ”Par to gādā, pie tā palieci, lai tavs briedums būtu redzams visiem.” (1. Timotejam 4:15.)
Izmantojiet vienatni, lai tuvinātos Dievam
Kāds angļu autors teica: ”Vienatne ir tā telpa, kur mūs uzklausa Dievs.” Dažkārt Jēzus juta nepieciešamību aiziet no citiem cilvēkiem un palikt ar Dievu vienatnē. Par vienu no šādām reizēm Bībelē ir teikts: ”No rīta gaiļos cēlies, viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka 1:35.)
Psalmos vairākkārt ir pieminētas pārdomas par Dievu. Vēršoties pie Jehovas, ķēniņš Dāvids sacīja: ”Par Tevi domāju.” Līdzīga doma ir redzama Asafa vārdos: ”Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus, es apsveŗu sevī un paužu savās dziesmās visu, ko Tu dari.” (Psalms 63:7; 77:13.) Pārdomas par Dieva īpašībām un darbiem bagātīgi atalgojas. Tās palīdz atzinīgi novērtēt Dievu un tādā veidā tuvināties viņam. (Jēkaba 4:8.)
Nepieciešama mērenība
Protams, pēc vienatnes jātiecas ar mēru. Vienatni varētu raksturot kā vietu, kuru ir noderīgi apmeklēt, bet kurā ir bīstami palikt. Pārlieku izolējoties, netiek apmierināta viena no cilvēku pamatvajadzībām — nepieciešamība būt kopā ar citiem, sarunāties un parādīt tiem mīlestību. Turklāt vienatne var kļūt par augsni tādām ”nezālēm” kā nesaprātīgums un savtīgums. Bībeles sakāmvārdā mēs tiekam brīdināti: ”Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē, kas tam sagādātu īpašu prieku, un uzstājas pret visu, kas der lieti.” (Salamana Pamācības 18:1.) Lai saglabātu līdzsvarotību, meklējot iespējas pabūt vieniem, mums jāapzinās, ka vienatne var ietekmēt arī negatīvi.
Līdzīgi Jēzum un citiem garīgi noskaņotiem cilvēkiem Bībeles laikos, kristieši mūsdienās novērtē vienatnes brīžus. Tiesa, daudzo pienākumu un rūpju dēļ atrast laiku un iespējas vienatnē nodoties pārdomām nav viegli. Tomēr, tāpat kā visam citam, kas ir patiesi vērtīgs, mums jāizbrīvē laiks arī tam, lai pabūtu vienatnē. (Efeziešiem 5:15, 16.) Tad mēs varēsim teikt tāpat kā psalmu sacerētājs: ”Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak Kungs!” (Psalms 19:15.)