Nabadzības gūstā

MŪSU ĒRAS 33. gadā Jēzus Kristus sacīja saviem mācekļiem: ”Nabagi ir arvien pie jums.” (Mateja 26:11.) Ko nozīmēja viņa vārdi? Vai to, ka nabadzība nekad netiks izskausta?

Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas administrators Džeimss Spets paziņoja: ”Mēs nedrīkstam uzskatīt, ka [nabadzība] pastāvēs vienmēr. Mūsdienu pasaulei ir pietiekami daudz līdzekļu un zināšanu, lai nabadzība uz visiem laikiem paliktu pagātnē.” Bet vai mūsdienu pasaule var likvidēt nabadzību?

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, pēc visa spriežot, cer, ka cilvēkiem izdosies likvidēt nabadzību, jo tā ir pasludinājusi laikposmu no 1997. gada līdz 2006. gadam par pirmo ”nabadzības izskaušanas desmitgadi”. ANO ir iecerējusi sadarboties ar valdībām, iedzīvotājiem un institūtiem, lai veicinātu ekonomisko attīstību, padarītu pieejamākus nepieciešamos pakalpojumus, uzlabotu sieviešu stāvokli, palielinātu ieņēmumus un veicinātu nodarbinātību.

Augsti mērķi! Bet vai pasaules sabiedrība spēs jebkad tos sasniegt? Padomājiet par dažiem šķēršļiem, kas cilvēkiem neļauj likvidēt nabadzību.

Nepietiekams uzturs un bads

Ajemba dzīvo Kongo Demokrātiskajā Republikā (bijusī Zaira), un viņai jāuztur 15 ģimenes locekļi. Dažreiz ģimene var atļauties dienā tikai vienu maltīti — kukurūzas putru, kurai pievienotas maniokas lapas, sāls un cukurs. Citreiz viņiem divas vai trīs dienas nav nekā, ko ēst. ”Es nogaidu, kamēr bērni, prasīdami ēst, sāk raudāt, un tikai tad gatavoju,” saka Ajemba.

Šīs ģimenes apstākļi nav nekas neparasts. Jaunattīstības valstīs piektā daļa iedzīvotāju katru vakaru iet gulēt izsalkuši. Visā pasaulē apmēram 800 miljoni cilvēku, no kuriem 200 miljoni ir bērni, regulāri nesaņem pietiekamu uzturu. Šādu bērnu attīstība aizkavējas, un viņi biežāk slimo. Viņiem ir sliktas sekmes skolā. Pieauguši viņi vēl arvien izjūt bērnībā pārciestā sekas. Tātad nabadzības dēļ cilvēki nesaņem pietiekamu uzturu, un šī iemesla dēļ nabadzība tikai pieaug.

Nabadzība, bads un pietiekama uztura nesaņemšana ir tik plaši izplatītas parādības, ka pret tām vērstie politiskie, ekonomiskie un sociālie pasākumi ir bezspēcīgi. Situācija nevis uzlabojas, bet pasliktinās.

Slikts veselības stāvoklis

Kā paziņojusi Pasaules veselības organizācija, nabadzība ir ”pasaulē bīstamākā slimība”, kā arī ”galvenais cēlonis, kas izraisa nāvi, slimības un ciešanas”.

Grāmatā An Urbanizing World: Global Report on Human Settlements, 1996 bija atzīmēts: vismaz 600 miljoni cilvēku Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā dzīvo tik sliktos apstākļos (bez kvalitatīva ūdens, sanitārijas un kanalizācijas), ka viņu dzīvība un veselība ir pastāvīgi apdraudēta. Visā pasaulē vairāk nekā miljardam cilvēku nav pieejams tīrs ūdens. Simtiem miljonu nevar atļauties pilnvērtīgu uzturu. Visu šo faktoru dēļ trūcīgajiem ir grūti izvairīties no saslimšanas.

Nabadzīgajiem cilvēkiem bieži nav iespējams arī ārstēt slimības. Ja trūcīgie saslimst, viņi nevar atļauties nedz iegādāties nepieciešamos medikamentus, nedz samaksāt par vajadzīgo ārstēšanu. Nabadzīgi cilvēki bieži mirst jauni, bet daudzi no tiem, kas izdzīvo, slimo ar hroniskām slimībām.

Maldīvijas iedzīvotājs Zahida, kas strādā tirgū par pārdevēju, sacīja: ”Nabadzības dēļ tev ir slikta veselība, un savukārt tādēļ tu nevari strādāt.” Ja nav darba, nabadzība, protams, kļūst vēl dziļāka. Tā veidojas nežēlīgs loks, kurā nabadzība veicina saslimšanu, bet slimības — nabadzību.

Bezdarbs un zems atalgojums

Ar nabadzību cieši ir saistīts arī bezdarbs. Visā pasaulē apmēram 120 miljonu darbspējīgu cilvēku nevar atrast darbu. Ap 700 miljoniem citu strādā garu darba dienu, bet saņem tādu samaksu, ar kuru nepietiek pat pašam nepieciešamākajam.

Rudīns dzīvo Kambodžā, viņš ir taksometra šoferis. Rudīns stāsta: ”Man nabadzība nozīmē to, ka es strādāju vairāk nekā 18 stundu dienā, bet vienalga nenopelnu pat tik daudz, lai pabarotu sevi, sievu un divus bērnus.”

Vides postīšana

Tāpat ar nabadzību ir saistīta vides degradācija. Elza, kas Gajānā (Dienvidamerika) nodarbojas ar zinātniskiem pētījumiem, izteica šādu novērojumu: ”Nabadzības dēļ tiek postīta daba: meži, lauki, dzīvnieku valsts, upes un ezeri.” Tā veidojas vēl viens traģisks loks — nabadzība izraisa vides postīšanu, kuras dēļ nabadzība pieaug vēl vairāk.

Aramzemes izmantošana citiem nolūkiem vai tās noplicināšana cilvēces vēsturē nav nekas jauns. Tāpat cilvēki jau izsenis ir izcirtuši mežus, lai iegūtu kokmateriālus, malku vai arī paplašinātu tīrumus. Tā kā Zemes iedzīvotāju skaits aizvien pieaug, situācija ir kļuvusi kritiska.

Pēc Starptautiskā lauksaimniecības attīstības fonda datiem, pēdējos 30 gados pasaules aramzemju platības ir sarukušas par aptuveni 20 procentiem, un lielākoties to ir izraisījis naudas un dabas aizsardzības pasākumu īstenošanai vajadzīgās tehnoloģijas trūkums. Tajā pašā laika periodā zeme miljoniem hektāru platībā ir pārvērtusies par tuksnesi nepareizi ierīkotas un uzturētas apūdeņošanas sistēmas dēļ. Katru gadu tiek izcirsti miljoniem hektāru meža, lai iegūtu jaunu aramzemi vai arī iegūtu kokmateriālus un malku.

Vides izpostīšana ar nabadzību ir saistīta divējādi. Pirmkārt, nabadzīgie cilvēki bieži ir spiesti nesaudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi tāpēc, ka viņiem ir vajadzīga pārtika un kurināmais. Kā ir iespējams stāstīt par ilgtspējīgu attīstību vai nākamo paaudžu labklājību tiem, kas atrodas trūkumā un cieš badu un kas ir spiesti nesaudzīgi izmantot dabas resursus, lai varētu izdzīvot? Otrkārt, bagātie bieži izmanto nabadzīgiem piederošos dabas resursus, lai raustu peļņu. Bet dabas bagātību postīšana, vienalga, vai postītāji ir bagātie vai trūcīgie, tikai palielina nabadzību.

Izglītība

Alisija, pilsētas sociālā darbiniece no Filipīnām, sacīja: ”Nabadzības dēļ sievietes sūta savus bērnus nevis skolā, bet gan uz ielas ubagot, jo citādi tiem nebūs, ko ēst. Mātes zina, ka liek bērniem iet to pašu ceļu, kas ir sabojājis viņu dzīvi, taču viņas neredz citu izeju.”

Apmēram 500 miljoni bērnu nemācās tāpēc, ka trūkst skolu. Miljards pieaugušo ir pusanalfabēti. Bet bez izglītības ir grūti dabūt labu darbu. Tātad nabadzības dēļ cilvēki paliek bez izglītības, bet šāds stāvoklis izraisa nabadzības pieaugumu.

Dzīves apstākļi

Nabadzīgajās valstīs cilvēkiem trūkst mājvietu, taču tāds stāvoklis pastāv pat dažās bagātās valstīs. Kādā ziņojumā bija teikts, ka gandrīz ceturtdaļmiljons Ņujorkas iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā reizēm ir nakšņojuši bezpajumtnieku patversmēs. Trūcīgie ir arī Eiropā. Londonā ir reģistrēti apmēram 400 000 bezpajumtnieku. Francijā pusmiljonam cilvēku nav māju.

Jaunattīstības zemēs situācija ir daudz sliktāka. Cilvēki pārceļas uz pilsētām, cerēdami tur gūt iztiku, darbu un labāku dzīvi. Dažās pilsētās vairāk nekā 60 procenti iedzīvotāju dzīvo būdās vai graustu rajonos. Tādā veidā nabadzība laukos veicina nabadzību pilsētā.

Iedzīvotāju skaits

Visas iepriekšminētās problēmas saasina iedzīvotāju skaita pieaugums. Pēdējo 45 gadu laikā pasaules iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā divkāršojies. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas aprēķiniem, 2000. gadā zemeslodi apdzīvos 6,2 miljardi cilvēku, bet 2050. gadā — jau 9,8 miljardi. Visstraujāk iedzīvotāju skaits pieaug nabadzīgākajās valstīs. No aptuveni 90 miljoniem 1995. gadā pasaulē nākušajiem bērniem 85 miljoni piedzima valstīs, kuras vismazāk spēj par tiem rūpēties.

Vai jūs uzskatāt, ka cilvēki pēkšņi sāks sadarboties, lai uz visiem laikiem izskaustu nabadzību, ka tie likvidēs badu, slimības, bezdarbu, pārtrauks postīt apkārtējo vidi, dos visiem iespēju gūt izglītību, likvidēs sliktos dzīves apstākļus un pārtrauks karot? Visticamāk, jūs tā nedomājat.

Vai tas nozīmē, ka situācija ir bezcerīga? Nē, nenozīmē, jo pavisam drīz šīs problēmas noteikti tiks atrisinātas. Taču to nepaveiks cilvēki. Bet kas tādā gadījumā to izdarīs? Ko nozīmēja raksta sākumā minētie Jēzus vārdi: ”Nabagi ir arvien pie jums.”?

[Papildmateriāls 7. lpp.]

Nabadzīgākās no nabadzīgajām

1971. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija ieviesa apzīmējumu ”vismazāk attīstītās valstis”, lai aprakstītu ”visnabadzīgākās un ekonomiski visvājākās jaunattīstības valstis”. Toreiz tādu valstu bija 21. Tagad — 48, un 33 no tām atrodas Āfrikā.

[Attēls 5. lpp.]

Miljoniem cilvēku strādā garu darba dienu, par to saņemot niecīgu atalgojumu

[Norāde par autortiesībām]

Godo-Foto

[Attēls 6. lpp.]

Blakus pastāv greznība un nabadzība

[Attēls 7. lpp.]

Miljoniem cilvēku dzīvo nožēlojamos apstākļos