Bērns, ko nosauca par Nabadzīgo

MAZĀ Āfrikas ciematiņā Okots un viņa sieva Matina priecājās par sava pirmdzimtā nākšanu pasaulē — viņiem bija piedzimusi meita. Ciematiņā ieradās radi un draugi, lai apdāvinātu ģimeni un izteiktu cerību, ka bērnam būs ilgs un laimīgs mūžs.

Vīra un sievas dzīve bija grūta, viņi dzīvoja ļoti pieticīgi. Abi apstrādāja mazu zemes gabalu; māja, kurā Matina laida pasaulē meitiņu, bija kleķa būda ar salmu jumtu. Viņi bija cieši apņēmušies smagi strādāt, lai vismaz pirmdzimtajai dzīve būtu vieglāka nekā viņiem pašiem. Lai sev atgādinātu par mērķi, viņi meitiņai deva vārdu Akana, kas nozīmē ’es esmu nabadzīga’.

Ko Akana var gaidīt no nākotnes? Ja viņas dzīve būs tāda pati kā daudziem citiem tajā valstī, viņa nekad neiemācīsies lasīt un rakstīt. Kad Akana būs pieaugusi, tad, ja arī viņa atradīs darbu, viņa nepelnīs vairāk par 190 dolāriem gadā. Vidējais mūža ilgums viņas valstī ir tikai 42 gadi.

Šāds liktenis jāpiedzīvo ne tikai Akanai vien. No gandrīz 6 miljardiem zemeslodes iedzīvotāju apmēram 1,3 miljardiem gada ienākumi nepārsniedz 370 dolāru. Bagāto valstu iedzīvotāji gadā nopelna vidēji 21 598 dolārus. Katru dienu pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem pievienojas vēl 67 000 cilvēku, tas ir, ap 25 miljoniem katru gadu. Lielākoties tie dzīvo Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīs. Bet pat bagātajās valstīs ir nabadzīgo rajoni. 70 procenti pasaules nabadzīgo ir sievietes.

Lielākā daļa tā arī nekad nespēj izrauties no galējās nabadzības, kādā atrodas. Tās dēļ viņiem ir liegts pats nepieciešamākais — uzturs, apģērbs un pajumte. Tā viņiem var laupīt brīvību, pašcieņu, iespēju izglītoties un iespēju saglabāt veselību. Pasaules veselības organizācija ziņo: ”Nabadzība izposta pilnīgi visu cilvēka dzīvi. Tā padara cilvēka eksistenci nožēlojamu, un šo stāvokli vēl vairāk padziļina bīstamās slimības, kuras nabadzība veicina.”

Bet vai dzīves līmenis jaunattīstības valstīs neuzlabojas? Dažās tiešām uzlabojas. Bet daudzās citās — ne. Cilvēces attīstībai veltītajā žurnālā Choices uzskats, ka ”nabadzīgo stāvoklis uzlabojas”, ir nosaukts par ”bīstamu mītu”. Tur rakstīts: ”Mēs dzīvojam pasaulē, kas aizvien vairāk noslāņojas ekonomiskā ziņā — to var teikt gan par pašām valstīm, gan par situāciju valstu iekšienē.”

Vai nabadzība mūžīgi nomāks cilvēci? Nākamajos divos rakstos ir apskatīts šis sarežģītais jautājums un norādīts uz to, kāds būs atrisinājums.