Eiropas tiesa izlabo netaisnību

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA GRIEĶIJĀ

GRIEĶIJĀ militārais dienests ir obligāts. Cietumos pastāvīgi atrodas ap 300 Jehovas liecinieku, kas ir ieslodzīti tāpēc, ka ir atteikušies pildīt militāro dienestu. Starptautiskās amnestijas organizācija viņus uzskata par ieslodzītajiem, kas izcieš sodu savas sirdsapziņas dēļ, un šī organizācija daudzkārt ir vērsusies pie Grieķijas valdības, aicinot atbrīvot ieslodzītos lieciniekus un pieņemt tādus likumus, lai viņiem būtu iespēja pildīt civilo dienestu, nevis saņemt sodu.

1988. gadā tika pieņemti jauni likumi par militāro dienestu. Tajos bija noteikts, ka ”no militārā dienesta tiek atbrīvotas šādas personas: ..jauniesaucamie, kas ir atzītas reliģijas kalpotāji, mūki vai topošie mūki, ja viņi to vēlas”. Grieķijas pareizticīgo baznīcas reliģiskie kalpotāji allaž saņem atbrīvojumu bez jebkādiem sarežģījumiem un viņu cilvēktiesību pārkāpumiem. Vai arī mazāku reliģisku grupu kalpotāji varēja cerēt uz tādu pašu attieksmi? Drīz vien kāds notikums sniedza atbildi uz šo jautājumu.

Pretlikumīgs ieslodzījums

Rīkodamies saskaņā ar jauno likumu, 1989. gada beigās un 1990. gada sākumā Dimitrijs Cirlis un Timotejs Kulumps, kas iecelti par reliģiskajiem kalpotājiem Grieķijas Jehovas liecinieku kristiešu Centrālajā draudzē, iesniedza vietējām militārā dienesta pārvaldēm lūgumu atbrīvot viņus no militārā dienesta. Saviem iesniegumiem viņi pievienoja dokumentus, kas apstiprināja faktu, ka viņi veic reliģisko kalpotāju darbu. Kā jau bija sagaidāms, lūgums tika noraidīts, pamatojot atteikumu ar apšaubāmu argumentu, ka Jehovas liecinieki neesot ”pazīstama reliģija”.

Brāļi Cirlis un Kulumps ieradās katrs savā dienesta vietā un tika arestēti, apsūdzēti par nepakļaušanos un paturēti apcietinājumā. Nacionālās aizsardzības augstākā padome noraidīja viņu lūgumu pārskatīt vietējo militārā dienesta pārvalžu lēmumus. Militārās varas iestādes izvirzīja argumentu, ka saskaņā ar informāciju, ko tās saņēmušas no Grieķijas pareizticīgo baznīcas Svētās sinodes, Jehovas liecinieki neesot atzīta reliģija. Tas bija pretrunā ar vairāku civilo tiesu lēmumiem, kuros bija teikts, ka Jehovas liecinieki ir pazīstama reliģija.

Militārās tiesas atzina Cirli un Kulumpu par vainīgiem nepakļāvībā un piesprieda viņiem četru gadu ieslodzījumu. Abi pārsūdzēja šos spriedumus militārajā apelācijas tiesā, kas trīs reizes dažādu iemeslu dēļ atlika apelācijas izskatīšanu. Turklāt tiesa ikreiz atteicās izdot rīkojumu par apelācijas iesniedzēju pagaidu atbrīvošanu no ieslodzījuma, kaut gan Grieķijas likumdošanā ir paredzēta šāda iespēja.

Tikmēr Augstākā administratīvā tiesa atcēla Nacionālās aizsardzības augstākās padomes lēmumus ar pamatojumu, ka Jehovas liecinieki tomēr ir pazīstama reliģija.

15 mēnešu laikā, kas Cirlim un Kulumpam bija jāpavada Avlonas militārajā cietumā, viņi tāpat kā citi ieslodzītie liecinieki pieredzēja ārkārtīgi necilvēcīgu un pazemojošu apiešanos. Kādā šajā laika posmā rakstītā ziņojumā, attēlojot cietuma apstākļus, bija stāstīts par ”netīrību, kādā [ieslodzītajiem Jehovas lieciniekiem] ir jādzīvo, bojāto gaļu un peļu astēm, kas nereti ir atrodamas pasniegtajā ēdienā, apciemojumu laika ierobežošanu saskaņā ar administrācijas iegribām, [par] pārpildītajām kamerām un sevišķi bargu izturēšanos tieši pret tiem ieslodzītajiem, kas pārliecības dēļ atteikušies dienēt armijā”.

Visbeidzot militārā apelācijas tiesa attaisnoja brāļus Cirli un Kulumpu, bet vienlaikus tā pieņēma lēmumu, ka valstij nav jāizmaksā viņiem kompensācija par ieslodzījumā pavadīto laiku, jo ”šī ieslodzījuma cēlonis ir bijusi apelācijas iesniedzēju rupja nolaidība”. Tiesas rīcība izraisīja juristu aprindās nopietnus jautājumus: kurš īsti bija atbildīgs par šo rupjo nolaidību? Liecinieki vai militārās tiesas?

Brāļi nekavējoties tika izlaisti no cietuma un beidzot saņēma atbrīvojumu no dienesta bruņotajos spēkos ar pamatojumu, ka viņi ir reliģiskie kalpotāji. Pēc šī notikuma Starptautiskās amnestijas organizācija apliecināja savu gandarījumu par Dimitrija Cirļa un Timoteja Kulumpa atbrīvošanu un izteica cerību, ka turpmāk Jehovas liecinieku kalpotāji tiks atbrīvoti no militārā dienesta saskaņā ar Grieķijas likumos paredzēto kārtību. Taču šī cerība drīz vien tika sagrauta.

Ieslodzījumi seko cits pēc cita

Kādam citam Jehovas liecinieku reliģiskajam kalpotājam tā paša iemesla dēļ bija jāpiedzīvo nedaudz citādi pārbaudījumi. 1991. gada 11. septembrī Anastasijs Georgiadis arī iesniedza lūgumu atbrīvot viņu no militārā dienesta. Pēc sešām dienām vietējā militārā dienesta pārvalde viņu informēja, ka lūgums ir noraidīts — atkal tāpēc, ka Grieķijas pareizticīgo baznīcas Svētā sinode neatzīst Jehovas lieciniekus par pazīstamu reliģiju. Iestāžu rīcību nekādi neietekmēja nepārprotamie lēmumi, ko Augstākā administratīvā tiesa bija pieņēmusi Cirļa un Kulumpa lietās.

Atbildē, ko atsūtīja Nacionālās aizsardzības augstākā padome, bija rakstīts: ”Administrācija nolēma dot negatīvu atbildi uz [Georgiada] iesniegumu, pamatojoties uz Grieķijas baznīcas Svētās sinodes izteikto eksperta viedokli, ka Jehovas liecinieki nav pazīstama reliģija.” (Kursīvs mūsu.)

20. janvārī Georgiadis ieradās Navplijas mācību nometnē un tūlīt pat tika ieslodzīts nometnes karcerī. Vēlāk viņš tika pārvietots uz Avlonas militāro cietumu.

1992. gada 16. martā Atēnu militārā tiesa attaisnoja Georgiadi. Tā bija pirmā reize, kad kāda Grieķijas militārā tiesa atzina faktu, ka Jehovas liecinieki ir pazīstama reliģija. Avlonas militārā cietuma direktors nekavējoties atbrīvoja Georgiadi, bet pavēlēja viņam 4. aprīlī atkal pieteikties Navplijas iesaukšanas centrā. Šajā datumā Georgiadis no jauna atteicās dienēt armijā un atkal tika apsūdzēts par nepakļaušanos; viņš tika apcietināts otrreiz un nodots tiesai.

1992. gada 8. maijā Atēnu militārā tiesa attaisnoja Georgiadi pret viņu ierosinātajā jaunajā krimināllietā, bet tiesa nolēma, ka viņam nepienākas nekāda kompensācija par ieslodzījumu. Georgiadi tūlīt atbrīvoja no Avlonas militārā cietuma, bet viņš saņēma pavēli 1992. gada 22. maijā trešo reizi ierasties Navplijas iesaukšanas centrā! Viņš atkal atteicās pildīt militāro dienestu un trešo reizi tika apsūdzēts par nepakļaušanos un apcietināts.

1992. gada 7. jūlijā Augstākā administratīvā tiesa anulēja 1991. gada septembra lēmumu, pamatojoties uz to, ka Jehovas liecinieki tomēr ir pazīstama reliģija. 1992. gada 27. jūlijā Georgiadis beidzot tika atbrīvots no Saloniku militārā cietuma. 1992. gada 10. septembrī Saloniku militārā tiesa viņu attaisnoja, bet nolēma, ka Georgiadim nav tiesību uz kompensāciju, jo tāpat kā iepriekšējā gadījumā tika paziņots, ka ieslodzījuma iemesls esot bijusi ”viņa paša rupja nolaidība”.

Plaša reakcija

Izsakot savu viedokli par Georgiada lietu, Eiropas parlaments paziņoja: ”Vērtējot no tādu principu viedokļa kā vienlīdzība likuma priekšā un tiesības uz vienādu attieksmi, tā ir diskriminācija, kas vērsta pret Jehovas liecinieku reliģiskajiem kalpotājiem.”

1992. gada februārī Starptautiskās amnestijas organizācija izteica ”pārliecību, ka vienīgais [Anastasija Georgiada] ieslodzījuma iemesls ir militāro varas iestāžu diskriminējošā attieksme pret Jehovas liecinieku kalpotājiem”, un aicināja ”nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem viņu atbrīvot, jo viņš ir ieslodzīts savas sirdsapziņas dēļ”.

Pat militārais prokurors vienā no prāvām, kurās tika izskatīta Georgiada lieta, bija spiests atzīmēt: ”Par sabiedrības kultūras pakāpi liecina tas, kā sabiedrība risina dažādas situācijas, kas skar tās locekļus. Ja mēs vēlamies, lai Grieķijas kulturālā attīstība saskanētu ar Eiropas normām, ja mēs gribam progresēt, mums jāpakļaujas starptautiskajiem noteikumiem un jāatbrīvojas no aizspriedumiem. Visskaidrāk par nostāju šajā jautājumā liecina tas, cik lielā mērā tiek cienītas valsts iedzīvotāju individuālās tiesības. Taču pašreizējie notikumi un administrācijas rīcība skaidri liecina par aizspriedumiem un reliģisku neiecietību pret reliģiskajām minoritātēm. Lieta, kas patlaban tiek izskatīta, ir visīstākā nejēdzība.”

Īans Vaits no Bristoles (Anglija), Eiropas parlamenta loceklis, rakstīja: ”Doma, ka Jehovas liecinieki nav ”pazīstama reliģija”, šajā grāfistē daudziem liktu pasmaidīt. Kaut gan viņu skaits ir samērā neliels, liecinieki noteikti ir ļoti labi pazīstami šajā valstī, un viņi bieži apmeklē cilvēkus mājās.” Grieķijā, kur sludina vairāk nekā 26 000 liecinieku, viņi nekādi nevar būt ”nepazīstama reliģija”!

Desmit Eiropas parlamenta locekļu grupa, izsakot savu neapmierinātību par Georgiada lietu, rakstīja, ka šādi cilvēktiesību pārkāpumi Grieķijā viņiem liek just ”ārkārtīgu pārsteigumu un nožēlu”.

Apelācijas sūdzība Eiropas cilvēktiesību tiesā

Pēc tam kad visi trīs reliģiskās diskriminācijas upuri bija attaisnoti un atbrīvoti no cietuma, viņi uzskatīja par savu morālo pienākumu iesniegt apelācijas sūdzību Eiropas cilvēktiesību tiesā. Sūdzības pamatojums bija nelikumīgais apcietinājums, kas jau pats par sevi bija bijis netaisnīgs, pārciestās garīgās un fiziskās mokas, kā arī dziļās morālās un sociālās sekas, ko bija izraisījusi vairākkārtēja brīvības atņemšana uz tik ilgu laiku. Šo iemeslu dēļ viņi iesniedza prasību par atbilstošu kompensāciju.

Eiropas Cilvēktiesību komisija vienprātīgi secināja, ka Cirļa un Kulumpa lietā ir pārkāptas viņu tiesības uz personisko brīvību un drošību, ka viņu apcietinājums ir bijis nelikumīgs, ka viņiem ir tiesības uz kompensāciju un ka tribunāls, iztiesājot viņu lietu, nav bijis objektīvs. Tāds pats bija Komisijas secinājums Georgiada lietā.

Netaisnība tiek izlabota

Lietas izskatīšana bija paredzēta 1997. gada 21. janvārī. Tiesas zālē pulcējās daudz cilvēku; klātesošo vidū bija vietējās universitātes studenti, žurnālisti, kā arī daudzi Jehovas liecinieki no Grieķijas, Vācijas, Beļģijas un Francijas.

Liecinieku advokāts Panoss Bicahis runāja par ”Grieķijas varas iestāžu nemainīgo un stūrgalvīgo nevēlēšanos atzīt vienas reliģiskas minoritātes [konkrēti — Jehovas liecinieku] eksistenci”. Viņš kritizēja Grieķijas varas iestāžu paņēmienu balstīt savu oficiālo viedokli par lieciniekiem uz viņu galvenā pretinieka, Grieķijas pareizticīgo baznīcas, uzskatiem. P. Bicaha kungs jautāja: ”Cik tālu tas var nonākt? [..] Un cik ilgi tas turpināsies?” Viņš runāja par ”atteikšanos atzīt noteiktu reliģisku draudzi, atteikšanos, kas šķiet absurda, ņemot vērā, ka tā ir tieša un neslēpta, bez jebkāda loģiska pamatojuma, pretrunā ar likumiem, pretrunā ar daudziem Augstākās administratīvās tiesas lēmumiem”.

Grieķijas valdības pārstāvis apstiprināja valsts varas iestāžu neobjektivitāti, apgalvodams: ”Nedrīkst aizmirst, ka gandrīz visi Grieķijas iedzīvotāji jau gadsimtiem ilgi ir piederējuši pie pareizticīgo baznīcas. Tāpēc ir dabiski, ka šīs baznīcas organizācija, kā arī tās kalpotāju statuss un viņu pienākumi baznīcā ir pilnīgi skaidri. [..] Jehovas liecinieku draudzes kalpotāju statuss nav tik skaidrs.” Tas bija klajš apliecinājums, ka Grieķijā reliģiskajām minoritātēm jāsastopas ar aizspriedumainu attieksmi.

Lēmums par labu reliģiskajai brīvībai

Tiesas spriedums tika pasludināts 29. maijā. Tiesas priekšsēdētājs R. Risdāla kungs nolasīja lēmumu. Tiesa deviņu tiesnešu sastāvā vienbalsīgi bija nospriedusi, ka Grieķija ir pārkāpusi Eiropas konvencijas 5. un 6. pantu. Tiesa piesprieda sūdzības iesniedzējiem kompensāciju un noteiktu summu izdevumu segšanai — kopā apmēram 72 000 dolāru. Bet vissvarīgākais bija tas, ka tiesas lēmumā bija iekļauti daudzi nozīmīgi argumenti par labu reliģiskajai brīvībai.

Tiesa atzīmēja: ”militārās varas iestādes ir klaji ignorējušas” faktu, ka saskaņā ar Augstākās administratīvās tiesas lēmumiem Jehovas liecinieki Grieķijā ir atzīti par ”pazīstamu reliģiju”. Turpinājumā tiesa atzina: ”Atbildīgo varas iestāžu neatlaidīgā atteikšanās atzīt Jehovas lieciniekus par ”pazīstamu reliģiju” un sūdzības iesniedzēju tiesību uz brīvību neievērošana, ko izraisīja šī nostāja, bija diskriminējoša salīdzinājumā ar kārtību, kādā atbrīvojumu saņem Grieķijas pareizticīgo baznīcas kalpotāji.”

Šī lieta tika plaši atspoguļota Grieķijas masu saziņas līdzekļos. Laikrakstā Athens News bija rakstīts: ”E[iropas] tiesa bargi nokritizē Grieķiju pēc Jehovas pieprasījuma.” Lēmums lietā ”Cirlis un Kulumps un Georgiadis pret Grieķiju” ļauj cerēt, ka Grieķija saskaņos savu likumdošanu ar Eiropas tiesas spriedumu, tā ka Jehovas liecinieki šajā valstī varēs izmantot tiesības uz reliģisko brīvību bez administratīvo un militāro iestāžu un baznīcas iejaukšanās. Šis ir vēl viens Grieķijas tiesu sistēmai nelabvēlīgs lēmums, ko saistībā ar reliģiskās brīvības jautājumiem ir pieņēmusi Eiropas tiesa.a

Jehovas liecinieki augstu vērtē savu brīvību un cenšas to izmantot, lai kalpotu Dievam un palīdzētu saviem tuvākajiem. Trīs liecinieku reliģiskie kalpotāji iesniedza sūdzību Eiropas cilvēktiesību tiesā nevis materiālu apsvērumu, bet morālu un ētisku iemeslu dēļ. Tāpēc viņi ir nolēmuši, ka piešķirtā kompensācija tiks izmantota vienīgi Jehovas liecinieku veiktā izglītības darba sekmēšanai.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 20. lpp.]

Estere un Dimitrijs Cirļi

[Attēls 21. lpp.]

Timotejs un Navsika Kulumpi

[Attēls 22. lpp.]

Anastasijs un Kula Georgiadi