Kāpēc organizētā noziedzība zeļ?

ALS KAPONE, pazīstams gangsteris, kurš darbojās ASV sausā likuma laikā (1920—1933), apgalvoja, ka viņš esot tikai komersants, kas rūpējas par piedāvājuma un pieprasījuma likuma izpildi. Advokāts, kuru algoja viens no lielākajiem jakudza sindikātiem Japānā, teica: ”Jūs nevarat noliegt, ka pastāv liels pieprasījums pēc [seksa, narkotikām un azartspēlēm].” Šāds pieprasījums tad arī ļauj pastāvēt organizētajai noziedzībai. Kaut arī neviens nevēlas kļūt par nozieguma upuri, ir cilvēki, kas griežas pie noziedzīgām organizācijām un izmanto to pakalpojumus.

Padomājiet, piemēram, par reketu, kas bandītiem daudzās valstīs ir galvenais ienākumu avots. Lai gan par reketieru upuriem kļūst arī godīgi veikalnieki, parasti reketierus interesē tie, kas nodarbojas ar šaubīgu biznesu. Kāds kazino īpašnieks Sindzjuku (Tokija), kurš maskē savu īsto biznesu zem spēļu automātu salona izkārtnes, stāsta: ”Mūsu kalpotājam kāds iedūra ar nazi un atņēma 2 miljonus [jenu (20 000 ASV dolāru)]. Bet policiju mēs nesaucām.” Kāpēc? ”Tā kā mūsu darbība (azartspēles) ir nelegāla, mēs negribam, ka mums būtu kādas darīšanas ar policiju. Ja kāds no mūsu klientiem sāk trokšņot, mēs saucam jakudzu.” Šis kazino īpašnieks maksā jakudza 4000 dolāru mēnesī, un tā ir niecīga samaksa, ja salīdzina ar ienākumu — 300 000 dolāru, ko viņš ar savu nelikumīgo darbību sarauš tajā pašā laikā. No kurienes nāk šī nauda? Nauda nāk no to cilvēku kabatām, kuriem patīk nelikumīgas azartspēles.

Kaut kas ļoti līdzīgs notiek ar respektabliem komersantiem, kas vēlas izvairīties no problēmām. Kāda Ņujorkas iestāde bija aprēķinājusi, ka uzņēmums, kas ar krāsošanas darbiem gadā nopelna 15 miljonus dolāru, 3,8 miljonus dolāru bija ietaupījis, maksājot gangsteriem. Ar šādiem kukuļiem uzņēmējs panāca iespēju izmantot zemāk apmaksātu darbaspēku un izvairījās no konfliktiem ar bandas kontrolētajām arodbiedrībām. Japānā ekonomiskā uzplaukuma laikā finansisti ieguldīja naudu nekustamajos īpašumos un jauca nost vecos namus un veikalus, lai būvētu ļoti greznas ēkas. Ja iedzīvotāji nevēlējās pārcelties uz dzīvi citur vai negribēja pārdot savu zemi, naudas ieguldītāji, lai izliktu iedzīvotājus no mājām, griezās pie dziageja — firmām, kas lielākoties ir saistītas ar jakudza.

Kad 80. gados kļuva skaidrs, cik viegli ir aizņemties naudu un vairot kapitālu, jakudza dibināja kompānijas un sāka nodarboties ar nekustamā īpašuma un akciju darījumiem. Bankas un finanšu iestādes ieguldīja šajās kompānijās milzīgas naudas summas, acīmredzot vēloties gūt peļņu. Bet, kad ziepju burbulis pārsprāga, bankām bija ļoti grūti atgūt naudu. Kāds bijušais policijas pārstāvis, stāstīdams žurnālā Newsweek par ieilgušo ekonomikas lejupslīdi Japānā, teica: ”Patiesais iemesls, kāpēc problēma ar aizkavētām aizņēmumu izmaksām nav atrisināma tik ātri, ir tas, ka ievērojama daļa šo aizņēmumu ir saistīti ar organizēto noziedzību.”

Organizētā noziedzība iesakņojas un zeļ tur, kur cilvēki ir gatavi apmierināt savu iekāri visiem iespējamiem līdzekļiem. Tieksme pēc baudām, seksa un naudas rada labu augsni narkotiku tirdzniecībai, prostitūcijai, azartspēlēm un augļošanai. Cilvēks, kurš ar kaut ko tādu ir saistīts, parasti ”baro” mafiju. Tā tiešām ir taisnība — organizētā noziedzība rūpējas par to cilvēku prasībām, kuri par visu varu grib apmierināt savas miesas tieksmes.

Pseidoģimene

Pieprasījums pēc nelikumīgas rīcības nav vienīgā vajadzība, kas mūsdienās ļauj zelt organizētajai noziedzībai. Kāda liela jakudza sindikāta vadītājs, kas nesen nomira, ar pilnīgu pārliecību apgalvoja, ka viņš savā organizācijā uzņem cilvēkus, kuri ir sabiedrības izstumtie, rūpējas par tiem un neļauj pagrimt vēl vairāk. Viņš apgalvoja, ka bandas locekļiem viņš ir tēvs. Neatkarīgi no locekļu tautības gandrīz visi noziedznieku sindikāti tiek veidoti uz šādu pseidoģimenes attiecību pamata.

Padomājiet, piemēram, par Či Senua — kādu jaunieti no trūcīgas ģimenes Honkongā. Tēvs viņu sita par katru sīkumu. Či Sens kļuva dumpīgs un 12 gadu vecumā pievienojās noziedzīgajām triādēm. Noziedznieku organizācijā viņš jutās kā savējais. Či Sens bija pierādījis savu drosmi bruņotās sadursmēs, tāpēc drīz vien viņš saņēma ”paaugstinājumu” — viņa pakļautībā nonāca vairāki cilvēki. Un 17 gadu vecumā viņš jau atradās cietumā.

Daudzi jaunieši, tāpat kā Či Sens, ienāk noziedzīgās organizācijās, vēlēdamies atrast ģimenes attiecības, kuru nav bijis mājās. Lai arī šo organizāciju locekļi apgalvo, ka rūpējas par jauniešiem, paši jaunieši bieži vien ir rūgti vīlušies, kad atklāj, ka bandā katrs rūpējas tikai par sevi.

Gaismas eņģelis

Kad 1992. gadā saskaņā ar jauno bandītisma apkarošanas likumu lielākais Japānas noziedznieku sindikāts tika klasificēts kā vardarbīga organizācija, viens no tā vadītājiem apgalvoja, ka organizācija uzskata savu rīcību par ”bruņniecisku”, jo tā cīnoties pret ļaunumu. Pēc šausmīgās zemestrīces, kas 1995. gadā notika Kobē, šī pati organizācija apgādāja iedzīvotājus ar pārtiku, ūdeni un pirmās nepieciešamības precēm. ”Šāda devīguma mērķis ir nostiprināt Japānā populāru viedokli par jakudzu, proti: tā ir cienījama, bet ārpus likuma pasludināta organizācija,” tika teikts laikrakstā Asahi Evening News.

Noziedzīgo sindikātu bosi bieži vien cenšas veidot augstsirdīga cilvēka tēlu. Pablo Eskobars, pazīstamais Kolumbijas Medeljinas narkotiku karteļa galva, viņa pilsētas graustu iedzīvotājiem bija ”mītisks tēls — pa daļai Mesija, pa daļai Robins Huds, pa daļai Krusttēvs — patrons un kungs gandrīz feodālā šo vārdu nozīmē”, žurnālā Newsweek rakstīja Ena Karigana. Viņš būvēja laukumus, kur bērniem braukt ar skrituļslidām, un cēla labākas mājas trūcīgajiem, un viņš nodrošināja ar darbu bērnus, kas dzīvoja uz ielas. Cilvēkiem, kas guva labumu no viņa devīguma, viņš bija varonis.

Noziedznieki, kas it kā atrodas drošībā savos sindikātos, patiesībā ir tikai bandinieki kāda varena noziedznieku bosa vadītā spēlē. Bībelē ir pateikts, kas ir šis noziedznieks. ”Pats sātāns izliekas par gaismas eņģeli. Tad arī nav nekas sevišķs, ka viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem; to gals būs tāds kā viņu darbi.” (2. Korintiešiem 11:14, 15.) Mūsdienās lielākā daļa cilvēku netic, ka Sātans ir reāla persona. Kāds 19. gadsimta franču dzejnieks rakstīja: ”Velna lielākā viltība ir mēģinājums iestāstīt, ka viņa nav.” Viņš paliek aiz kulisēm un vada visu, kas notiek ne tikai noziedzīgajos sindikātos, bet arī pasaulē kopumā. ”Visa pasaule atrodas ļaunā varā,” teikts Bībelē. Jēzus teica, ka Sātans ”no paša sākuma ir bijis slepkava un.. ir melis un melu tēvs”. (1. Jāņa 5:19, NW; Jāņa 8:44.)

Bībeles pravietojumi liecina, ka Sātans Velns ir īpaši aktīvs kopš 1914. gada. Sākot ar šo gadu, viņš mobilizē savus pulkus, lai uzbruktu Dieva tautai. Viņš pamazām ievelk cilvēci haosa virpulī. Sātana darbība ir galvenais iemesls, kāpēc mūsdienās zeļ noziedzība un noziedzīgās organizācijas. (Atklāsmes 12:9—12.)

Vai zemeslodes noziedzīgo organizāciju galva kādreiz tiks iznīcināts? Vai cilvēce kādreiz piedzīvos mieru un kārtību? Vai jūs varat izrauties no ļaunuma impērijas, ko Sātans mūsdienās ir izveidojis uz zemes?

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 7. lpp.]

Kā pasargāt savu ģimeni

SIRSNĪGAS, draudzīgas ģimenes atmosfēras trūkuma dēļ daudzi jaunieši kļūst par noziedzīgajiem sindikātiem viegli iegūstamu upuri. Amerikas Savienotajās Valstīs lielākā daļa jauniešu, kas izdara slepkavības kopā ar noziedzīgo grupējumu locekļiem, nāk no nabadzīgām un izjukušām ģimenēm. Lūk, ko par to saka kāds Ziemeļkarolīnas nepilngadīgo kolonijas darbinieks: ”Tā kā šiem jauniešiem tik daudz kas ir bijis liegts, viņus ātri savaldzina ciešās saites, kādas pastāv starp bosu un tā rokaspuišiem, kā arī vienotības sajūta, ko rada iespēja būt organizācijas loceklim, un šādas izjūtas viņiem ir pirmo reizi mūžā.”

Līdzīga doma ir redzama vārdos, ko ir teicis kāds austrumnieks — jauns jakudza, kurš ir gatavs atdot dzīvību, lai glābtu savu bosu: ”Mājās es vienmēr biju vientuļš. Lai gan mēs bijām viena ģimene, man nekad nebija sajūtas, ka mēs varētu no sirds izrunāties. [..] Turpretī tagad es varu no sirds izrunāties ar puišiem.” Jaunieši, kas jūtas vientuļi, ir pateicīgi noziedzīgo organizāciju locekļiem par iespēju atrasties ģimenei līdzīgā sistēmā.

”Cilvēki no jakudza ir ļoti, ļoti gādīgi,” saka rokeru barvede no Okinavas. ”Varbūt tas ir viltīgs paņēmiens, ko viņi izmanto, bet neviens nekad pret mums nav izturējies maigi, tāpēc šāda rīcība mūs aizkustina.” Kādas meiteņu likumpārkāpēju iestādes pārraudze apstiprina, ka gangsteri ”ļoti labi māk iegūt meiteņu sirdis”. Ja kāda jauniete, kas jūtas vientuļi, piezvana gangsterim nakts vidū, viņš tūlīt ir klāt un uzklausa meiteni, turklāt tikai retais no gangsteriem izsaka nepiedienīgus piedāvājumus.

Tomēr šāda attieksme turpinās tikai līdz brīdim, kad gangsteri ir pilnībā pakļāvuši savu upuri. Kad jaunieši ir pakļauti, no viņiem tiek ”izsūkta pēdējā sula” — meitenes tiek padarītas par prostitūtām un zēni tiek ierauti noziegumu mašinērijā.

Kā jūs varat aizsargāt savus tuviniekus

”Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, lai tie nekļūtu mazdūšīgi,” ir teikts Bībelē. (Kolosiešiem 3:21, JD.) Šie vārdi nav pamudinājums ļaut, lai bērni dara visu, ko vien grib. Bībelē ir arī šāds sakāmvārds: ”Zēns, ja tas atstāts pats savā vaļā, sagādā savai mātei kaunu.” (Salamana Pamācības 29:15.) Bībelē tēviem — un arī mātēm — ir ieteikts būt saprātīgiem bērnu audzināšanā: ieklausīties bērnos un uzturēt atklātu domu apmaiņu ar viņiem. Ja vecāki tā rīkosies, bērni, nonākot grūtās situācijās, jutīs pamudinājumu uzticēties saviem vecākiem.

Vecākiem ir ne tikai jāuztur atklāta domu apmaiņa, bet arī jāmāca normas, pēc kurām bērns var vadīties savā dzīvē. Kur lai tēvs meklē šādas normas? Bībelē ir teikts: ”Jūs, tēvi, nekaitiniet savus bērnus, bet audziniet viņus Kunga kārtībā un mācībā!” (Efeziešiem 6:4, JD.) Atliciniet laiku pārrunām par Bībeles tēmām — organizējiet ģimenes Bībeles studijas kopā ar saviem bērniem. Centieties panākt, lai bērnu sirdī veidotos veselīga bijība Dieva priekšā, jo tad viņi vienmēr sekos Dieva vadībai, kas viņiem pašiem nāks tikai par labu. (Jesajas 48:17.)