Kā organizētā noziedzība ietekmē jūs
NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA JAPĀNĀ
Mafijas klana dons (vadonis) iedur jauniņajam pirkstā. Asinis pil uz ”svētā” attēla. Tad attēlu aprij uguns. ”Ja tu izpaudīsi kādu organizācijas noslēpumu, tava dvēsele degs kā šis svētais,” dons jaunietim saka.
KLUSĒŠANAS likums — itāliešu valodā omertà — daudzus gadus organizētajai noziedzībai ļāva darboties diezgan lielā slepenībā. Bet mūsdienās noziedzīgie grupējumi arvien biežāk nonāk uzmanības centrā, kad to locekļi kļūst par informatoriem. Visietekmīgākā persona, ko ir nodevuši šādi pentiti jeb mafijas pārbēdzēji, ir Džulio Andreoti; viņš septiņas reizes ir bijis Itālijas premjerministrs un tagad tiek tiesāts par sakariem ar mafiju.
Noziedzīgo organizāciju taustekļi ir visur: mafija ir Itālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kur tā tiek saukta arī par Cosa Nostra, Dienvidamerikā ir narkotiku karteļi, Ķīnā triādes, Japānā jakudza. Šo organizāciju ļaunie darbi ietekmē mūs visus un ceļ dzīves dārdzību.
Tiek uzskatīts, ka Ņujorka (ASV) ir sadalīta starp pieciem mafijas klaniem, kas pelna miljardiem dolāru ar izspiešanu, reketu, augļošanu, azartspēlēm, narkotiku tirdzniecību un prostitūciju. Domājams, ka mafijas klani kontrolē arodbiedrību darbību dažādās nozarēs: atkritumu izvešanā, preču pārvadājumos, celtniecībā, pārtikas piegādē un apģērbu ražošanā. Tā kā mafijas klaniem ir vara pār arodbiedrībām, tie var atrisināt strīdus starp darba devējiem un strādniekiem, bet var arī sabotēt kādu pasākumu. Piemēram, kādu dienu būvlaukumā buldozers nekust no vietas, kādu citu dienu sabojājas bremzes ekskavatoram, un būvdarbu vadītāji stiepj darbus garumā. Šādas un citas nepatikšanas turpinās, kamēr būves īpašnieks nepiekrīt bandas prasībām, kas var būt dažādas — varbūt kukulis, varbūt darba līgumi. ”Dodot gangsteriem kukuļus, komersants var nodrošināt tūlītējas piegādes, mierīgas attiecības ar strādniekiem un iespēju izmantot lētu darbaspēku,” teikts žurnālā Time.
Kolumbijā kādu laiku pastāvēja sāncensība starp diviem narkotiku karteļiem, bet 1993. gadā tika nošauts Pablo Eskobars, Medeljinas karteļa galva. Pēc tam pasaules kokaīna tirdzniecības ceļus monopolizēja Kali kartelis. Tas acīmredzot kļuva par lielāko organizētās noziedzības sindikātu pasaulē — 1994. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs vien tas nopelnīja 7 miljardus dolāru. Kartelis pieredzēja smagu triecienu, kad 1995. gadā tika arestēts tā galva Hosē Santakrūzs Londonjo. Bet, kā zināms, vienmēr atrodas kāds, kas ar nepacietību gaida, kad varēs ieņemt iepriekšējā bosa vietu.
Kad krita ”dzelzs priekškars”, starptautiskajā arēnā debitēja krievu mafija. Tāpēc ”visiem komercuzņēmumiem Krievijā nākas saskarties ar mafiju”, atzīst kāds baņķieris intervijā žurnālam Newsweek. Pat Braitonbīčā (Ņujorka) krievu mafija raušot naudu ar sarežģītiem krāpšanas paņēmieniem degvielas tirdzniecībā. Automobiļu īpašnieki maksā pa virsu, un valdība paliek bez nodokļiem. Tāpat krievu bandas organizē prostitūciju Austrumeiropā. Bet gandrīz visi viņu noziegumi paliek nesodīti. Kurš gan uzdrošinātos stāties pretī bijušajiem atlētiem un Afganistānas kara dalībniekiem, kas apbruņojušies līdz zobiem?
Austrumos situācija ir diezgan līdzīga. Japānā visiem, kas ir saistīti ar šovbiznesu, jāpiedzīvo nepatikšanas, kamēr viņi nav apliecinājuši cieņu un samaksājuši nodevu vietējai jakudza grupai. Arī Japānā tiek prasīta drošības nauda no bāru īpašniekiem un pat prostitūtām. Turklāt jakudza ir dziļi iespiedusies Japānas ekonomikā, dibinot savas kompānijas, izspiežot naudu no lielkapitālistiem un veidojot saites ar noziedznieku sindikātiem ārzemēs.
Tīklu visā pasaulē veido arī Honkongas un Taivanas noziedznieku organizācijas. Ļoti maz ir zināms par šo organizāciju struktūru; gandrīz vienīgais, kas ir zināms, ir to nosaukums — triādes. Šo organizāciju izcelsme meklējama 17. gadsimtā, kad ķīniešu mūki apvienojās cīņai pret mandžūriem, kas bija sagrābuši varu Ķīnā. Lai gan šajās organizācijās ir desmitiem tūkstošu cilvēku, tiek uzskatīts, ka Honkongas triādes veido pagaidu sindikātus konkrētu noziegumu vai noziegumu sērijas izdarīšanai, tāpēc policijai ir grūti tās atklāt. Triādes pelna miljardiem dolāru ar heroīna tirdzniecību un ir pārvērtušas Honkongu par kredītkaršu viltošanas centru.
Viljams Kleinknehts savā grāmatā The New Ethnic Mobs (Jaunās etniskās bandas) par situāciju Amerikas Savienotajās Valstīs raksta: ”Organizētās noziedzības jaunajā pasaulē nevienam no etniskajiem gangsteru grupējumiem nav tik lieliskas nākotnes kā ķīniešiem. ..ķīniešu noziedzīgie grupējumi ātri pieņemas spēkā daudzās valsts pilsētās. [..] Par viņiem spēcīgāka ir tikai Ņujorkas mafija.”
Par vēl vienu nelegālas tirdzniecības veidu, kas nāk no Honkongas, kāds ASV Tieslietu departamenta pārstāvis izteicās šādi: ”Organizētās noziedzības darbība ir redzama nelegālā imigrantu ievešanā.” Daži varas pārstāvji lēš, ka ik gadus Amerikas Savienotajās Valstīs nelegāli ierodas 100 000 ķīniešu. Parasti šādam imigrantam par iespēju nokļūt bagātā valstī jāmaksā vismaz 15 000 dolāru, un lielāko daļu šīs summas viņš nomaksā pēc ierašanās tajā. Tāpēc daudziem imigrantiem dzīve viņu sapņu zemē kļūst par murgu, jo viņi ir spiesti vergot sīkos uzņēmumos vai strādāt publiskajos namos.
Tā kā jūs neesat saistīts ar noziedznieku pasauli, jūs droši vien domājat, ka organizētā noziedzība jūs neskar. Bet vai tiešām tā ir? Daudzi narkomāni, kas dzīvo visdažādākajās pasaules valstīs, izdara noziegumus, lai varētu samaksāt par narkotikām, kuras piegādā Dienvidamerikas narkotiku karteļi. Organizētās noziedzības pārstāvji cenšas panākt, lai līgumi par komunālajiem un transporta pakalpojumiem tiktu slēgti ar kompānijām, kas ir saistītas ar viņiem, tāpēc cilvēkiem ir jāmaksā vairāk. ASV Prezidenta komisija organizētās noziedzības jautājumos reiz ziņoja, ka ”organizētās noziedzības pārstāvji sagroza cenas zogot, izspiežot naudu, dodot kukuļus, nosakot vienotas cenas un ierobežojot tirdzniecību,” un ka patērētājiem jāmaksā tas, kas ”faktiski ir papildu samaksa mafijai”. Tātad neviens nepaliek noziedzības neskarts. Maksājam mēs visi.
Bet kāpēc mūsdienās zeļ organizētā noziedzība?
[Papildmateriāls 5. lpp.]
Mafijas pirmsākumi
”Mafija radās Sicīlijā viduslaiku beigās, un sākumā tā, iespējams, bija slepena organizācija, kuras mērķis bija gāzt salas svešzemju iekarotājus — piem., saracēņus, normaņus un spāņus. Mafija sākās un papildināja savu locekļu rindas no nelielām personiskām kaujas vienībām, mafie, kuras algoja zemes īpašnieki, lai aizsargātu savus īpašumus pret noziedzniekiem nelikumības apstākļos, kādi gadsimtiem ilgi valdīja Sicīlijā. 18. un 19. gadsimtā enerģiski bandīti no šīm vienībām organizējās un ieguva tādu varu, ka vērsās pret zemes īpašniekiem un daudzos īpašumos paši kļuva par vienīgajiem likuma noteicējiem; viņi sāka izspiest no zemes īpašniekiem naudu — samaksu par ražas sargāšanu.” (The New Encyclopædia Britannica.) Naudas izspiešana apmaiņai pret aizsardzību kļuva par viņu galveno darbības veidu. Savas metodes mafijas locekļi sāka izmantot Amerikas Savienotajās Valstīs, kur viņi iesaistījās azartspēļu, reketa, augļošanas, narkotiku tirdzniecības un prostitūcijas organizēšanā.