Jauniešu jautājumi

Kāpēc citiem jauniešiem tiek visas izpriecas?

”Mēs tikai gribam papriecāties, bet tas ir tik grūti,” žēlojās 15 gadus vecais Džeisons.

VĒLĒŠANĀS izklaidēties ir pavisam dabiska, it sevišķi jaunībā. Lielākajai daļai jauniešu izklaide ir tikpat svarīga kā ēšana un gulēšana. Savu vienaudžu un masu informācijas līdzekļu mudināti, jaunieši aizrautīgi nododas daždažādiem atpūtas veidiem. Kādā aptaujā, kurā pusaudžiem tika vaicāts, kā viņiem vislabāk patīk pavadīt vakarus, noskaidrojās, ka vislabprātāk viņi iet ciemos pie draugiem, skatās televizoru, iet uz kino, rīko viesības vai dejo. Jaunieši labprāt arī lasa, spēlē spēles, nodarbojas ar sportu un klausās mūziku.

Tā kā ir tik daudz iespēju izklaidēties, pieaugušajiem reizēm var būt grūti saprast, kāpēc daži jaunieši, kā tikko minētais Džeisons, domā, ka izpriecu ir par maz. Tieši to apgalvo daži jauni kristieši! Keisija, kāda jauna Jehovas lieciniece, izteicās šādi: ”Es noskatos, kā draugi skolā rīko ballītes un dara daudz ko citu, un nudien jūtos pavisam atstumta.” Bet vai patiešām ir tik slikti?

Vai Bībelē ir aizliegts patīkami pavadīt laiku? Nekā tamlīdzīga! Bībelē ir teikts, ka Jehova ir laimīgs Dievs. (1. Timotejam 1:11, NW.) Tāpēc nav nekā pārsteidzoša, ka ķēniņš Salamans teica: ”Katrai lietai ir savs nolikts laiks, ..savs laiks raudāt, un savs laiks smieties, savs laiks sērot, un savs laiks diet.” (Salamans Mācītājs 3:1, 4.) Senebreju valodas vārds, kas šeit tulkots kā ”smieties”, un tam radniecīgie vārdi var nozīmēt arī ’līksmoties’, ’rotaļāties’ un ’uzjautrināt’. (2. Samuēla 6:21; Ījaba 40:29; Soģu 16:25; 2. Mozus 32:6; 1. Mozus 26:8.)

Bībeles laikos cilvēki Dieva tautā dažādi pavadīja laiku, piemēram, spēlēja mūzikas instrumentus, dziedāja, dejoja, sarunājās un spēlēja spēles. Bija arī īpašas reizes, kad cilvēki rīkoja svinības un pulcējās līksmos pasākumos. (Jeremijas 7:34; 16:9; 25:30; Lūkas 15:25.) Jēzus Kristus taču arī izklaidējās — piemēram, piedalījās kāzu svinībās. (Jāņa 2:1—10.)

Tāpēc arī mūsdienās jauniem kristiešiem netiek aizliegts labi pavadīt laiku. Bībelē ir teikts: ”Priecājies, jaunekli, savā jaunībā, un lai tava sirds labi jūtas savās jaunības dienās.” Taču pēc tam Salamana vārdos izskan brīdinājums: ”Zini tomēr, ka Dievs par visu to prasīs no tevis nolēsumu!” (Salamans Mācītājs 11:9.) Jā, par tavu izvēli Dievs prasīs no tevis atbildību. Tāpēc, arī domājot par atpūtu, tev jāņem vērā padoms: ”Raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri.” (Efeziešiem 5:15, 16.) Kāpēc? Tāpēc, ka daudzi jaunieši šajā ziņā izdara gaužām sliktu izvēli.

Kad izklaide kļūst nekontrolējama

Padomā par notikumiem Bībeles laikos. Daudzi izraēlieši bija zaudējuši jebkādu mēra izjūtu atpūtā un rīkoja mežonīgas dzīres, kas ilga caurām naktīm! Pravietis Jesaja teica: ”Bēdas lai ir tiem, kas jau rīta agrumā kāro pēc reibinātājiem dzērieniem un sēd līdz vēlam vakaram, lai apreibinātos ar vīnu! Tur ir cītaras un kokles, bungas un flautas un vīns viņu dzīrēs.” Sanākt kopā, ēst, muzicēt un dejot jau nebija nekas slikts. Bet Jesaja par šiem dzīrotājiem teica: ”Tā Kunga ceļus viņi neierauga.” (Jesajas 5:11, 12.)

Daudzi mūsdienu jaunieši rīkojas tāpat: meklēdami iespējas atpūsties, viņi pavisam maz domā par Dievu. Daļa jauniešu klaji ignorē Dieva noteiktās normas — viņi uzsāk dzimumattiecības, kaut gan nav vēl precējušies, nodarbojas ar vandalismu, lieto narkotikas un dara citas neprātības, lai tikai ”papriecātos”. Ir jau arī tādi gadījumi, kad jaunieši nemaz nedomā būt ļauni. Bet viņi neievēro mērenību un krīt galējībās. (Salamana Pamācības 23:20; 1. Timotejam 3:11.) Tāpēc tad, kad viņi sanāk kopā, situācija reizēm kļūst nekontrolējama. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 10:6—8.)

Nesen Atmostieties! korespondents vairākiem jauniešiem pajautāja, kas mūsdienās notiek atpūtas vakaros, ko rīko pasaulīgi cilvēki. Kāda pusaudze atbildēja: ”Narkotikas un dzeršana. Tas gan tur ir.” Endrū par saviem skolas biedriem, kas iet uz šādiem vakariem, izteicās: ”Viņi neko citu nedara, kā tikai lielās, cik daudz ir izdzēruši.” Džeisons pat izteicās šādi: ”Ballītēs, ko rīko pasaulīgi jaunieši, gandrīz nekad neiztiek bez kaut kā slikta.” Tā kā Bībelē ir nosodīta ”dzīrošana”, tad dievbijīgi jaunieši izvairās no piedalīšanās saviesīgos pasākumos, kur kaut kas tāds notiek. (Galatiešiem 5:21.)

Bīstami var būt pat šķietami nevainīgi atpūtas veidi. Piemēram, daudzās no mūsdienu populārākajām filmām tiek demonstrēti kaili ķermeņi, atklāts sekss un pretīgi vardarbības skati. Populārākajām dziesmām bieži vien ir pornogrāfiska satura teksti. Jau pierasts, ka rokkoncertos ir narkotikas, ārdīšanās un vardarbība.a

Kad vecāki saka ”nē”

Tātad, ja tu esi kristietis, tu gluži vienkārši nevari darīt visu, ko dara tavi vienaudži. Jēzus taču teica, ka viņa sekotāji ’nebūs no pasaules’, tāpēc viņa sekotāji nevar būt tādi kā visi. (Jāņa 15:19.) Ja tev ir dievbijīgi vecāki, viņi to ļoti labi apzinās. Tāpēc reizēm, vēlēdamies tevi aizsargāt, vecāki novērtē neatzinīgi vai pat stingri aizliedz kaut ko tādu, kas citiem jauniešiem tiek atļauts. Ne vienmēr ir viegli ar to samierināties. ”Cilvēkiem taču gribas priecāties!” teica kāda pusaudze. ”Vecāki savā jaunībā arī izklaidējās, bet reizēm liekas, ka mūs viņi grib turēt ieslodzījumā.”

Paklausīt vecāku padomam šādos jautājumos varbūt nav viegli, pat ja tu pamatā piekrīti viņu viedoklim. Kāds atlētiska izskata puisis, sauksim viņu par Džaredu, stāsta: ”Es gribēju spēlēt skolas basketbola komandā. Daudzi centās mani pierunāt, lai es spēlēju, un tas man nedeva mieru. Bet tad es parunājos ar saviem vecākiem.” Džareda vecāki norādīja uz to, cik bīstama var būt ”ļauna sabiedrība” un cik daudz laika var aizņemt šāda aizraušanās. (1. Korintiešiem 15:33.) ”Te tev nu bija,” bēdīgi nosaka Džareds. Viņš sekoja vecāku padomam, bet tomēr bija apbēdināts, ka nevar spēlēt komandā.

”Es palieku malā!”

Lai kāda būtu tava situācija, arī tev, iespējams, šad un tad ir bēdīgs prāts, kad tu dzirdi skolas biedrus lielāmies, ka viņi ir jautri pavadījuši laiku. ”Kāpēc citi jaunieši var priecāties pēc sirds patikas?” tu varbūt jautā. Kā lai pārvar sajūtu, ka tu paliec malā?

Būtu labi palasīt 73. psalmu un pārdomāt Bībeles rakstītāja Asafa pārdzīvojumus. Psalma sākumā, 2. un 3. pantā, mēs lasām viņa atzīšanos: ”Es gandrīz būtu paklupis, manas kājas bija sagrīļojušās, bezmaz mani soļi būtu izslīdējuši no manas gaitas raksta, jo es dusmojos par lielīgajiem.” Asafs no daudz kā savā dzīvē atteicās, turpretī citi lielījās, ka viņi var darīt visu, ko vien iegribas, un nekas ļauns ar viņiem acīmredzot nenotika. Likās, ka viņiem visa kā ir gana un viņu labklājība pat pieaug. (12. pants.) Tāpēc Asafs bija tā apbēdināts, ka izsaucās: ”Tiešām, veltīgi es esmu paturējis šķīstu savu sirdi un mazgājis nevainībā savas rokas.” (Psalms 73:13.)

Par laimi, Asafs atjēdzās, pirms vēl bija izdarījis kaut ko pārsteidzīgu. Viņš apmeklēja diženo Dieva svētnīcu un tur visu nopietni pārdomāja. Nepagāja ilgs laiks, kad Asafs bija izdarījis nozīmīgu secinājumu par bezdievīgajiem baudu meklētājiem: ”Tiešām, Tu viņus nostati uz slidena ceļa un liec viņiem gāzties, ka viņi iet postā.” (Psalms 73:17, 18.)

To pašu var teikt par daudziem taviem vienaudžiem, kas dzenas pēc baudām. Viņi varbūt domā, ka lieliski pavada laiku. Bet grēks dod tikai īslaicīgu baudu! (Ebrejiem 11:25.) Tā kā šie jaunieši neievēro Bībeles normas, viņi ir ”uz slidena ceļa”, un viņiem pastāvīgi draud liela nelaime, kas var uzbrukt pēkšņi un bez jebkāda brīdinājuma. Dieva Rakstos ir teikts: ”Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Galatiešiem 6:7.) Tev noteikti ir nācies dzirdēt par tava vecuma jauniešu pāragru nāvi, seksuāli transmisīvām slimībām, negribētu grūtniecību vai cietumsodiem, kas ir neprātīgu ”izpriecu” iznākums. Vai tu nepiekrīti, ka ir labi no visa tā turēties tālāk? (Jesajas 48:17.)

Salamans dod labu padomu: ”Lai tava sirds neiekarst pret grēciniekiem, bet lai tā jo dienas paliek bijāšanā tā Kunga priekšā. Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils.” (Salamana Pamācības 23:17, 18.) Tiešām, nav nevienas ”patīkamas” laika pavadīšanas, kas būtu tā vērta, lai zaudētu cerību dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes.

Bet kā tu vari apmierināt savu dabisko tieksmi labi pavadīt laiku? Vai ir kādi droši un labi atpūtas veidi? Ko darīt tad, ja nauda un citi līdzekļi ir ierobežoti? Atmostieties! korespondenti lūdza jauniešus no dažādām pasaules malām dot savus ieteikumus un dalīties savās domās. Par to tiks runāts kādā no nākamajiem rakstiem šajā rubrikā.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 28. lpp.]

Vai tev būtu jādomā, ka tu kaut ko zaudē, nevarēdams piedalīties tajā, ko pasaule sauc par izklaidēšanos?