Lai tava dzīve ir sekmīga!
”Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam.. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.” (PSALMS 1:1, 3)
1. a) Ko daudzi jaunieši pasaulē uzskata par izdevušos dzīvi? b) Kas Bībelē teikts par cilvēku, kura dzīve ir sekmīga?
KO TU vēlētos sasniegt savā dzīvē? ”Man svarīgākais ir gūt sekmes biznesā,” sacīja kāds jauneklis. Bet kāda jauniete teica: ”Mans lielākais sapnis ir laimīga ģimene.” Kāda cita jauniete atzina: ”Es sapņoju par jauku dzīvokli, labu automašīnu.. Es dzīvoju sev.” Tomēr patiesu sekmju mēraukla nav ne nauda, ne ģimene, ne spoža karjera. Psalmā 1:1—3 mēs lasām: ”Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, ..bet kam prāts saistās pie tā Kunga baušļiem.. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.”
2. Kas var nodrošināt patiesas sekmes, un kāds ir vienīgais ceļš, kā gūt sekmes?
2 Šajos Bībeles pantos ir runāts par īstām sekmēm — kaut ko tādu, ko nevar piedāvāt neviens cilvēks. Bībelē panākumi netiek saistīti ar materiālu labklājību. Tajā pat izskan brīdinājums: ”Visu ļaunumu sakne ir mantas kārība.” (1. Timotejam 6:10.) Patiesi izdevusies cilvēka dzīve ir tad, ja viņš dzīvo tā, lai iemantotu Dieva labvēlību, un ievēro Jehovas likumus. Vienīgi tā cilvēks var izjust patiesu gandarījumu un laimi. Varbūt doma par nepieciešamību pakļauties Jehovas likumiem un uzklausīt dažādus norādījumus nešķiet visai patīkama. Bet Jēzus teica, ka laimīgi ir ”tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības”. (Mateja 5:3, NW.) Vai cilvēks to apzinās vai ne, viņš ir radīts ar garīgām vajadzībām, kas nozīmē arī iekšēju vajadzību iepazīt Dievu un izprast viņa nodomus. Tāpēc patiesa laime ir iespējama vienīgi tad, ja cilvēks apmierina šīs vajadzības un turas pie ”tā Kunga baušļiem”.
Kāpēc mums nepieciešami Dieva likumi
3. Kāpēc mēs varam būt laimīgi, ka Jehova ’nosaka mūsu gājumu’?
3 Pravietis Jeremija rakstīja: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.) Šie vārdi ir attiecināmi uz visiem cilvēkiem — gan jauniem, gan veciem. Mums ne tikai nav gudrības, pieredzes un zināšanu, kas nepieciešamas, lai noteiktu savu gājumu, bet arī nav tiesību to darīt. Atklāsmes 4:11 ir sacīts: ”Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un varu, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.” Jehova, mūsu Radītājs, ir visas dzīvības avots. (Psalms 36:10.) Tāpēc viņš vislabāk zina, kā mums jādzīvo. Viņš ir devis likumus nevis tādēļ, lai atņemtu mums prieku, bet tādēļ, lai tie nāktu mums par labu. (Jesajas 48:17.) Ignorējot Dieva likumus, cilvēks pakļauj sevi daudzām neveiksmēm.
4. Kāpēc daudzi jaunieši sabojā savu dzīvi?
4 Piemēram, vai tevi nav nodarbinājis jautājums, kāpēc tik daudz jaunu cilvēku sabojā savu dzīvi, lietojot narkotikas un dzīvojot izlaidīgi? Psalmā 36:2, 3 ir atbilde uz šo jautājumu: ”Grēks čukst bezdievīgajam viņa sirdī: nav jākautrējas Dieva vaiga priekšā. Viņš pats sevi mierina: noziegums paliks apslēpts, nebūs tam atriebēja.” Tā kā daudziem jauniešiem nav bijības Dieva priekšā, viņi māna paši sevi, uzskatīdami, ka viņu rīcībai nebūs nekādu seku. Tomēr agrāk vai vēlāk viņi redz, kā piepildās nemainīgais princips: ”Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet kas sēj garā, tas pļaus no gara mūžīgo dzīvi.” (Galatiešiem 6:7, 8.)
Kā mums ’mūsu dienas skaitīt’
5., 6. a) Kāpēc jauniešiem jāmācās ’savas dienas skaitīt’, un ko nozīmē ’skaitīt dienas’? b) Ko nozīmē ’pieminēt savu Radītāju’?
5 Kas tev būtu jādara, lai tava dzīve būtu sekmīga un tu ’pļautu mūžīgo dzīvi’? Mozus rakstīja: ”Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi.. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem.” (Psalms 90:10.) Tavu prātu, iespējams, ļoti maz ir nodarbinājušas domas par nāvi, varbūt tev tādu domu nav bijis vispār. Daudzi jaunieši pat dzīvo tā, it kā viņi būtu nemirstīgi. Bet Mozus vārdi liek mums nopietni padomāt par sāpīgo patiesību, ka dzīve ir īsa. Nav nekādas garantijas, ka mēs nodzīvosim pat 70 vai 80 gadus. Tā kā daudz kas ir atkarīgs no ”laika un apstākļiem”, dzīvību var zaudēt arī jauni un veseli cilvēki. (Salamans Mācītājs 9:11.) Kā tu izmanto savu dzīvi — dārgumu, kas tev pašlaik pieder? Mozus lūdza Dievu: ”Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!” (Psalms 90:12.)
6 Ko nozīmē skaitīt dienas? Tas nenozīmē, ka tev jāsāk skaitīt, cik ilgi tu vēl varētu dzīvot. Mozus lūdza, lai Jehova māca savus kalpus izmantot atlikušās mūža dienas tā, ka ar viņu dzīvi tiktu slavēts Jehova. Vai tu skaiti sava mūža dienas, uzskatot katru dienu par vienreizēju iespēju slavēt Dievu? Bībelē jaunieši tiek aicināti: ”Izmet skumjas no savas sirds un turi tālu nost no savas miesas ciešanas, jo jaunība un tumšās matu cirtas ātri zūd. Piemini savu Radītāju savā jaunībā.” (Salamans Mācītājs 11:10—12:1.) Pieminēt Radītāju nenozīmē tikai atcerēties, ka viņš pastāv. Kad Jēzum kāds noziedznieks lūdza: ”Piemini mani, kad tu nāksi savā valstībā!”, viņš vēlējās, lai Jēzus ne tikai patur prātā viņa vārdu, bet arī dara kaut ko viņa labā — viņš vēlējās, lai Jēzus pieceļ viņu no mirušajiem. (Lūkas 23:42; salīdzināt 1. Mozus 40:14, 23; Ījaba 14:13.) Pieminēt Jehovu arī nozīmē rīkoties — darīt to, kas viņam patīkams. Vai tu piemini Jehovu šādā nozīmē?
Neapskaud ļaundarus
7. Kāpēc daži jaunieši nolemj nepieminēt savu Radītāju? Miniet piemēru.
7 Daudzi jaunieši nolemj nepieminēt Jehovu, jo uzskata, ka Jehovas lieciniekiem pārāk daudz tiek liegts. Kāds brālis no Spānijas atceras, ko viņš domāja pusaudža vecumā: ”Pasaule mani vilināja tāpēc, ka dzīve patiesībā man šķita grūta. Man bija jāsēž un jālasa, jāiet uz sapulcēm, jāliek kaklasaite, un tas man nemaz nepatika.” Vai arī tev kādreiz rodas sajūta, ka tu kaut ko zaudē, tāpēc ka kalpo Dievam? Tevi, iespējams, pārsteigs fakts, ka līdzīgas izjūtas bija kādam no Bībeles sarakstītājiem. Atver, lūdzu, Bībeli un izlasi 73. psalmu.
8. Kāpēc Asafs dusmojās uz lielīgajiem?
8 Pievērsīsim šim psalmam nedaudz vairāk uzmanības. 2. un 3. pantā ir teikts: ”Es gandrīz būtu paklupis, manas kājas bija sagrīļojušās, bezmaz mani soļi būtu izslīdējuši no manas gaitas raksta, jo es dusmojos par lielīgajiem, kad es redzu, ka bezdievjiem tik labi klājas.” Psalma ievadā ir sacīts, ka to sarakstījis Asafs. Viņš bija levīts muzikants, ķēniņa Dāvida laikabiedrs. (1. Laiku 25:1, 2; 2. Laiku 29:30.) Kaut gan viņam bija lieliska iespēja kalpot Dieva templī, viņš bija sācis dusmoties uz cilvēkiem, kas lielījās ar savu netaisnīgo rīcību. Viņiem nebija nekādu raižu — likās, ka viņi dzīvo pilnīgā mierā un drošībā. Viņu šķietamā labklājība pat pārsniedza to, ko viņi bija iztēlojušies savās ’sirds domās’. (5. un 7. pants.) Viņu runas par saviem sasniegumiem bija ”augstprātības pilnas”. (8. pants.) ’Līdz debesīm viņi pacēla savu muti, un viņu mēle šaudījās pa visu zemes virsu’, viņi neņēma vērā nevienu — ne tos, kas debesīs, ne tos, kas virs zemes. (9. pants.)
9. Kādu iemeslu dēļ jauniem kristiešiem varētu rasties tādas pašas domas, kādas bija radušās Asafam?
9 Līdzīgus vārdus, iespējams, var teikt par taviem skolas biedriem. Varbūt viņi nekautrēdamies lielās ar saviem seksuālajiem piedzīvojumiem, uzdzīvi un to, kā viņi ir piedzērušies vai lietojuši narkotikas. Ja šo jauniešu ”bezrūpīgo” dzīvi pretstata šaurajam ceļam, pa kuru jāiet kristiešiem, tevi varbūt reizēm pārņem skaudība. (Mateja 7:13, 14.) Kaut ko līdzīgu izjuta Asafs, kad viņš teica: ”Tiešām, veltīgi es esmu paturējis šķīstu savu sirdi un mazgājis nevainībā savas rokas. Un mani taču nelaime mocīja katru dienu.” (13. un 14. pants.) Viņš bija sācis šaubīties, vai ir vērts kalpot Dievam un dzīvot taisnīgi.
10., 11. a) Kas lika Asafam mainīt savu viedokli? b) Kāpēc ļaundari atrodas ”uz slidena ceļa”? Miniet kādu piemēru.
10 Par laimi, Asafa domas drīz mainījās. Viņš saprata, ka ļaundaru miers ir ļoti nepastāvīgs — tā ir tikai ilūzija. Viņš atzina: ”Tiešām, Tu viņus nostati uz slidena ceļa un liec viņiem gāzties, ka viņi iet postā. Cik pēkšņi viņi tiek iznīcināti, aizrauti projām un izbailēs dabū galu!” (18. un 19. pants.) Arī daudzi tavi vienaudži ir ”uz slidena ceļa”. Agri vai vēlu viņi pieredzēs savas bezdievīgās rīcības sekas — nevēlamu grūtniecību, seksuāli transmisīvas slimības, ieslodzījumu vai pat nāvi. Taču vissliktākais ir tas, ka viņi ir atsvešinājušies no Dieva. (Jēkaba 4:4.)
11 Par to pārliecinājās kāda jauna Jehovas lieciniece Spānijā. Viņa dzīvoja divējādu dzīvi un bieži bija kopā ar bezdievīgu jauniešu kompāniju. Viņa iemīlējās kādā jauneklī no šīs kompānijas, kurš bija narkomāns. Lai gan viņa pati nelietoja narkotikas, viņa pirka tās savam draugam. ”Es pat palīdzēju viņam ievadīt narkotikas vēnā,” viņa saka. Par laimi, šī māsa atjēdzās un atjaunoja savu garīgo stāvokli. Pēc kāda laika viņu satrieca ziņa, ka viņas bijušais draugs ir miris ar AIDS. Psalma sarakstītājam bija taisnība — bezdievīgie cilvēki atrodas ”uz slidena ceļa”. Daži no viņiem sava vaļīgā dzīvesveida dēļ priekšlaicīgi zaudē dzīvību. Bet pārējie bezdievji, ja viņi nemainīs savu dzīvesveidu, tuvā nākotnē pieredzēs, kā ”Kungs Jēzus atklāti parādīsies no debesīm ar savas varenības eņģeļiem uguns liesmās un turēs tiesu pār tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evanģelijam”. (2. Tesaloniķiešiem 1:7, 8.)
12. Kas kādam jaunietim Japānā palīdzēja saprast, ka nav gudri apskaust ļaundarus?
12 Tāpēc nav saprātīgi apskaust tos, ”kas Dievu neatzīst”. Apskaust vajadzētu tos, kas pazīst Jehovu un kam ir cerība dzīvot mūžīgi. To saprata kāds jauns brālis, kas dzīvo Japānā. Arī viņš bija gribējis ”vairāk brīvības”. Viņš stāsta: ”Es uzskatīju, ka man daudz kas tiek liegts. Bet padomājis es sapratu, kāda būtu mana dzīve bez patiesības. Es iedomājos, kā es nodzīvotu 70, 80 gadus un tad nomirtu. Bet Jehova man piedāvā iespēju dzīvot mūžīgi! Šī doma man palīdzēja pareizi novērtēt to, kas man ir.” Tomēr uzticīgi kalpot Dievam, dzīvojot starp cilvēkiem, kas neievēro Dieva likumus, nebūt nav viegli. Ko tu vari darīt, lai nepadotos pasaules spiedienam?
Esi uzmanīgs, izvēloties draugus
13., 14. Kāpēc mums jābūt uzmanīgiem, izvēloties sabiedrību, kādā mēs uzturamies?
13 Pievērsīsim vēlreiz uzmanību tam, kā Psalmā 1:1—3 tiek raksturots cilvēks, kura dzīve ir sekmīga: ”Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.”
14 Vai tu pamanīji, ka liela nozīme ir tam, kādā sabiedrībā tu uzturies? Salamana Pamācībās 13:20 ir teikts: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” Tas nenozīmē, ka tev jābūt nelaipnam vai rupjam pret jauniešiem, kas nav Jehovas liecinieki. Bībelē mēs tiekam mudināti mīlēt savu tuvāko un ’turēt mieru ar visiem cilvēkiem’. (Romiešiem 12:18; Mateja 22:39.) Tomēr, ja tu veidosi pārāk ciešas attiecības ar cilvēkiem, kas neievēro Bībeles normas, tu sāksi ’sekot bezdievīgo padomam’.
Svētības, ko dod Bībeles lasīšana
15. Kā jaunieši var attīstīt vēlēšanos lasīt Bībeli?
15 Psalma sacerētājs minēja arī to, ka cilvēks, kura dzīve ir sekmīga, Dieva baušļus ”pusbalsī lasa dienām un naktīm”. (Psalms 1:1, 2, NW.) Bībele nav viegla lasāmviela, un tajā ir arī daudz kā tāda, ”kas grūti saprotams”. (2. Pētera 3:16.) Tomēr tas nenozīmē, ka Bībeles lasīšana ir apnicīga. Tu vari izveidot tieksmi pēc ”garīgā tīrā piena”, kas atrodams Dieva vārdos. (1. Pētera 2:2.) Centies lasīt kaut nedaudz katru dienu. Ja kaut kas nav saprotams, meklē paskaidrojumus. Pārdomā izlasīto. (Psalms 77:12, 13.) Ja tev ir grūti koncentrēties, pamēģini lasīt ”pusbalsī”. Ar laiku tev noteikti arvien vairāk patiks lasīt Bībeli. Kāda jauna māsa, kas dzīvo Brazīlijā, stāsta: ”Man vienmēr likās, ka Jehova ir ļoti tāls. Pēdējos mēnešus es cenšos vairāk studēt un lasīt Bībeli. Tagad es jūtu, ka manas attiecības ar Jehovu ir stiprākas. Es viņu uztveru reāli.”
16. Kas jādara, lai draudzes sapulces mums nāktu par labu?
16 Garīgu izaugsmi sekmē arī sapulču apmeklēšana. Ja tu ’ievēro, ko tu klausies’, tu vari gūt lielu uzmundrinājumu. (Lūkas 8:18, JD.) Ja tev reizēm šķiet, ka sapulces nav interesantas, pajautā sev: ”Ko es daru, lai tās būtu interesantas? Vai es klausos uzmanīgi? Vai es gatavojos sapulcēm? Vai es atbildu uz jautājumiem?” Bībelē mēs tiekam mudināti ’vērot citam citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem,’ un uzmundrināt citam citu. (Ebrejiem 10:24, 25.) Tāpēc tev jāpiedalās sapulcēs. Un, lai piedalītos sapulcēs, tām jāsagatavojas jau iepriekš. Kāda jauna māsa atzīst: ”Piedalīties sapulcē ir daudz vieglāk, ja tu esi tai sagatavojies.”
Sekmes var gūt, ejot pa Dieva ceļu
17. Kādā ziņā cilvēks, kas cītīgi lasa Bībeli, ir ”līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm”?
17 Psalma sacerētājs rakstīja, ka cilvēks, kura dzīve ir sekmīga, ”ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm [”straumēm”, NW]”. Ar vārdiem ”ūdens straumes”, iespējams, tika apzīmēti grāvji, kas tika izmantoti dārzu apūdeņošanai. (Jesajas 44:4, NW.) Cilvēks, kas katru dienu lasa Bībeli, ir līdzīgs kokam, kuru uztur neizsīkstoša ūdens apgādes sistēma. (Jeremijas 17:8.) Lasot Bībeli katru dienu, tu saņemsi spēku, kas nepieciešams, lai izturētu pārbaudījumus un grūtības. Uzzinot Jehovas domas, tu iegūsi gudrību, kas nepieciešama, lai pieņemtu saprātīgus lēmumus.
18. Kas var nodrošināt sekmīgu kalpošanu Jehovam?
18 Reizēm var rasties sajūta, ka būt Jehovas kalpam ir grūti. Tomēr nekad nedomā, ka tas ir pārāk grūti. (5. Mozus 30:11.) Bībelē ir dots solījums, ka ’viss, ko tu darīsi, tev labi izdosies’, ja vien tavs galvenais mērķis būs pildīt Jehovas gribu un iepriecināt viņu. (Salamana Pamācības 27:11.) Un atceries, ka tu neesi viens. Tevi atbalsta Jehova un Jēzus Kristus. (Mateja 28:20; Ebrejiem 13:5.) Viņi zina tavas grūtības un nekad tevi nepametīs. (Psalms 55:23.) Tevi atbalsta arī ’brāļu saime’ un tavi vecāki, ja viņi ir dievbijīgi cilvēki. (1. Pētera 2:17.) Ja tu paļausies uz šo atbalstu, saglabāsi stingru apņemšanos un darīsi visu, kas no tevis atkarīgs, tava dzīve būs sekmīga tagad un mūžīgi.
Atkārtojuma jautājumi
◻ Kāda ir patiesi izdevusies dzīve?
◻ Kāpēc mums jāļauj, lai Jehova nosaka mūsu gājumu?
◻ Kā jaunieši var ’savas dienas skaitīt’?
◻ Kāpēc nav gudri apskaust ļaundarus?
◻ Kā regulāra Bībeles lasīšana un sapulču apmeklēšana palīdz jauniešiem veidot sekmīgu dzīvi?
[Attēls 20. lpp.]
Daudzi jaunieši dzīvo pārgalvīgi, jo viņiem nav bijības pret Dievu
[Attēls 22. lpp.]
Jaunieši mēdz aizmirst, ka viņu rīcībai var būt nepatīkamas sekas
[Attēls 23. lpp.]
Veido patiku pret Bībeles lasīšanu
[Attēls 23. lpp.]
Sapulces būs interesantākas, ja tu tajās piedalīsies