LUB 3 HLIS TIM 30 TXOG LUB 4 HLIS TIM 5 XYOO 2026
ZAJ NKAUJ 76 Puas Ua Rau Koj Zoo Siab?
Hais Tej Lus Zoo Lus Tseeb
“ [Yehauvas] yog tus Vajtswv uas ncaj ncees.”—PHAU NTAWV NKAUJ 31:5.
LUB NTSIAB RAU ZAJ NO
Peb yuav tau hais lus tseeb thiab muab qhov tseeb mus qhia rau lwm tus kom thiaj pab tau lawv.
1. Peb yuav tau coj li cas peb thiaj ua tau Yehauvas tsev neeg?
THAUM peb ntsib ib tug uas teev tiam Yehauvas, thawj yam uas peb nyiam nug lawv yog, “Koj los kawm qhov tseeb hauv phau Vajlugkub li cas?” Ib txhia teb hais tias “lawv niam thiab lawv txiv qhia rau lawv.” Ib txhia hais tias lawv “nyuam qhuav los kawm paub qhov tseeb hauv phau Vajlugkub xwb.” Peb nyias teb lawm nyias ib yam, rau qhov tias qhov tseeb pab tau nyias lub neej txawv ntawm nyias. Ua cas thiaj hais li ntawd? Rau qhov yuav kom peb koom tau Yehauvas tsev neeg, peb yuav tau nyiam qhov tseeb thiab ua peb lub neej raws li qhov tseeb qhia. Yog li txhua yam uas peb hais thiab ua, peb yuav tsum hais thiab ua qhov tseeb xwb.—Phau Ntawv Nkauj 15:1-3.
2. (1) Tib neeg paub li cas txog Yexus? (2) Thaum Yexus qhia qhov tseeb txog Vajtswv tib neeg coj li cas?
2 Yexus yeej ib txwm hais lus tseeb xwb. Txawm hais tias tej thaud Yexus hais tej yam uas nws cov yeeb ncuab tsis xav mloog los, lawv paub tias nws hais lus tseeb. (Mathais 22:16) Thaum Yexus hais tias, “Kuv los cais lub cuab lub yig, kom tub tawm tsam txiv, ntxhais tawm tsam niam, thiab nyab tawm tsam pog,” tej lus nws hais no yog tseeb, tiam sis ua rau tib neeg xav yuam kev. (Mathais 10:35) Tseeb tiag Yexus yeej xav kom tib neeg mloog txoj xov uas nws thiab nws cov thwj tim qhia, tiam sis lawv tsis kam mloog nws tej lus tseeb. (Mathais 23:37) Yexus yeej paub lawm tias tej lus tseeb uas nws hais, yuav muab tib neeg sib faib, ib txhia yuav nyiam qhov tseeb hauv phau Vajlugkub, ho ib txhia yuav tsis nyiam.—2 Thexalaunikas 2:9-11.
3. Hauv zaj kawm no peb yuav mus tham txog dab tsi?
3 Zoo tib yam li Yexus, peb yuav tau coj ncaj thiab hais lus tseeb, tab txawm tias tej thaud lwm tus tsis nyiam mloog. Peb yeej muab qhov tseeb hauv phau Vajlugkub coj mus qhia rau tib neeg, txawm tias lawv tsis nyiam mloog tej uas peb qhia. Txawm li los, puas yog tej lus uas peb hais thiab thaum peb hais lus rau lwm tus, peb yuav lam tau lam hais? Peb tsis ua li ntawd! Hauv zaj kawm no, peb yuav xub mus teb lo lus nug no: Peb yuav mus nrhiav qhov tseeb qhov twg? Ces peb mam mus teb lo lus nug no: Vim li cas, thaum twg, thiab ua li cas peb yuav tau hais lus tseeb thaum muab phau Vajlugkub mus qhia rau tib neeg? Peb yuav mus teb ob lo lus nug no, kom thiaj pab tau peb hais lus ncaj thiab hais lus tseeb, thiab peb thiaj paub tias lub caij twg tsim nyog hais lus thiaj raug neeg lub siab.
PEB YUAV MUS NRHIAV QHOV TSEEB QHOV TWG?
4. Yog vim li cas peb thiaj hais tau tias Yehauvas yog tus uas hais lus tseeb?
4 Yehauvas yog qhov tseeb. Txhua yam uas nws hais nws yeej hais qhov tseeb xwb. Thaum nws hais tias qhov no yog thiab qhov no tsis yog, yeej puav leej tseeb huv si. (Phau Ntawv Nkauj 19:9; 119:142, 151) Txhua yam uas Yehauvas hais txog yav tom ntej yeej muaj tseeb. (Yaxayas 55:10, 11) Nws yeej tsis tau rhuav nws tej lus cog tseg ib zaug li. (Teev Npe 23:19) Qhov tseeb tiag Yehauvas yeej tsis txawj dag li! (Henplais 6:18) Yeeb vim li no Yehauvas thiaj yog “tus Vajtswv uas ncaj ncees.”—Phau Ntawv Nkauj 31:5.
5. Piav seb vim li cas tsis nyuaj nrhiav “tus Vajtswv uas ncaj ncees”? (Tes Hauj Lwm 17:27)
5 Ib txhia neeg hais tias, nyuaj kawg li rau lawv nrhiav Yehauvas uas yog “tus Vajtswv uas ncaj ncees.” Tiam sis tsis muaj tseeb li ntawd. Muaj pov thawj nyob puag ncig peb uas qhia tias yeej muaj Yehauvas tiag. (Loos 1:20) Thaum tus tub txib Povlauj nrog ib pab neeg Kilis uas txawj ntse tham nyob hauv lub nroog Athees, nws hais tias Vajtswv xav kom peb “nrhiav nws” thiab “Vajtswv nyob tsis deb ntawm peb txhua tus.” (Nyeem Tes Hauj Lwm 17:27.) Muaj tseeb tias Yehauvas yeej rub cov uas muaj lub siab xib xav paub txog qhov tseeb los cuag nws.—Yauhas 6:44.
6. Muaj tej yam tseeb twg nyob hauv phau Vajlugkub uas koj ris txiaj ntsig rau?
6 Ib txoj ke uas peb yuav nrhiav tau Yehauvas yog kawm phau Vajlugkub. Cov txiv neej uas sau phau Vajlugkub yog Vajtswv lub hwj huam dawb huv tshoov kom lawv sau. (2 Petus 1:20, 21) Yog li, txhua lo lus nyob hauv phau Vajlugkub peb yeej tso siab tau rau thiab yeej yog qhov tseeb. Yog li thaum phau Vajlugkub qhia txog lub qab ntuj khwb thiab txhua yam uas ciaj sia pib li cas, peb yeej ntseeg tau huv si. (Chivkeeb 1:1, 26) Tsis tas li ntawd, peb yeej ntseeg tau phau Vajlugkub, thaum uas qhia hais tias, yog vim li cas peb muaj txim thiab yog vim li cas peb thiaj muaj kev txom nyem thiab raug kev ploj kev tuag. (Loos 5:12; 6:23) Qhov uas phau Vajlugkub qhia tias, Yehauvas yuav txib nws tus Tub los kho txhua yam teeb meem uas Xatas, uas “yog txhua tus uas dag leej txiv,” tau muab ua puas tsuaj lawm, peb yeej ntseeg tuag nthi tau li ntawd. (Yauhas 8:44; Loos 16:20) Tsis tas li ntawd thaum phau Vajlugkub cog lus tseg tias, Yexus yuav rhuav tshem tej neeg lim hiam, tsa cov uas tuag lawm ciaj sawv rov los, muab lub ntiaj teb kho dua tshiab, thiab yuav pab kom peb ua tau neeg zoo tiav log, los peb puav leej tso siab tau. (Yauhas 11:25, 26; 1 Yauhas 3:8) Yog koob hmoov zoo kawg nkaus uas Yehauvas pub rau peb! Nws tseem muab qhov tseeb los qhia rau peb, thiab nws tseem muab lub cib fim rau peb coj qhov tseeb mus qhia rau lwm leej lwm tus.—Mathais 28:19, 20.
VIM LI CAS PEB HAIS LUS TSEEB
7-8. Piav seb vim li cas qhov uas peb ua lub siab dawb paug hais lus tseeb ho tseem ceeb? (Malakaus 3:11, 12) (Saib cov duab.)
7 Yuav kom peb nyob tau nrog Yehauvas tsev neeg, peb yuav tau hais lus tseeb. Tiam sis, tsis yog tias peb hais lus tseeb xwb ces peb ua tau haum Yehauvas siab lawm. Qhov uas peb hais lus tseeb tawm hauv nruab siab tuaj tseem ceeb rau Yehauvas. Muaj ib zaug tau muaj li cas thaum Yexus tshaj tawm hauv ntiaj teb. (Nyeem Malakaus 3:11, 12.) Thaum Yexus tshaj tawm nyob ze ntawm ntug dej hiav txwv Kalilais, muaj ib pab neeg coob coob nyob puag ncig nws. Cov neeg ntawd muaj ib co yog cov raug dab, lawv txawm khwb nkaus ntawm Yexus xub ntiag thiab quaj qw tias: “Koj yog Vajtswv Leej Tub.” Vim li cas cov dab ho qhia qhov tseeb txog Yexus? Tej zaum lawv lub hom phiaj yog ua kom lwm tus tso siab rau lawv, ces lawv yuav ntxias cov neeg ntawd kom tso Yehauvas tseg txhob teev tiam nws lawm. Cov dab yeej hais lus tseeb, tiam sis lawv muaj lub siab phem. Yexus yeej paub lawv lub hom phiaj, nws tsis txaus siab rau lawv, nws thiaj txwv tsis pub cov dab qhia txog nws.
8 Peb kawm tau li cas? Qhov uas peb ua lub siab dawb paug hais lus tseeb muaj nqis rau Yehauvas. Yog li tseem ceeb tias, thaum peb mus qhia Vajlugkub rau lwm tus peb yuav tau qhia qhov tseeb, vim yog peb hlub Yehauvas. Txawm muaj leej twg qhuas peb los, peb yuav tau muab lub koob meej rau Yehauvas!—Mathais 5:16; muab piv rau Tes Hauj Lwm 14:12-15.
Thaum koj qhia qhov tseeb hauv phau Vajlugkub, koj yuav muab lub koob meej rau leej twg? (Saib nqe 7-8)
9. Peb yuav tau zam txhob ua tej yam twg? Thiab yog vim li cas?
9 Muaj ib yam ntxiv uas peb yuav tau zam tsis txhob ua kom lwm tus qhuas peb. Cia peb muab piv li no. Yog tias muaj ib tug kwv tij uas tuav ib tes hauj lwm tseem ceeb, nws qhia ib yam uas tsis tsim nyog peb yuav muab qhia rau lwm tus, tiam sis peb cia li muab qhia rau ib co tib neeg lawm. Thaum cov tib neeg ntawd hnov tias yam uas peb qhia rau lawv muaj tseeb, lawv yuav qhuas tias peb yog ib tug neeg tseem ceeb uas paub txog ntau yam uas tsis muaj leej twg paub txog. Lawv yuav xav tias, peb yog ib tug neeg tseem ceeb. Tiam sis qhov uas peb ua ntawd tsis haum Vajtswv siab lawm. (Pajlug 11:13) Yog vim li cas? Rau qhov peb qhia yam uas tsis tsim nyog peb qhia rau lwm tus, thiab peb muaj lub siab xav tsis zoo.
PEB YUAV HAIS LUS TSEEB LI CAS
10. Piav seb “ua tib zoo hais lus” yog li cas tiag? (Kaulauxis 4:6)
10 Nyeem Kaulauxis 4:6. Tus tub txib Povlauj hais kom cov Khixatias nyob hauv Kaulauxis nco ntsoov “ua tib zoo hais lus.” Ua cas nws thiaj hais li ntawd? Lo lus Kilis uas hais nyob ntawm nqe no qhia tias, tej lus uas peb hais yuav tsum hais tej lus mos lus muag thiab kom pab tau lwm tus.
11-12. Vim li cas peb yuav tau txawj siv phau Vajlugkub los qhia? Piav. (Saib cov duab.)
11 Peb yuav tau coj raws li Povlauj tej lus ntuas kom peb ua tib zoo hais lus thaum peb qhia qhov tseeb hauv phau Vajlugkub rau lwm tus. Phau Vajlugkub muab peb tej lus piv rau rab ntaj uas ob sab ntse, muaj peev xwm nkaug mus txog nruab plab nruab plawv nruab nqaij thiab nruab txha. Qhov no qhia tau tias, tej lus uas peb hais muaj peev xwm qhia tau tias, peb xav li cas hauv nruab siab. (Henplais 4:12) Yog peb tsis txawj siv phau Vajlugkub, ces peb yuav hais tau tej lus uas siab luag los sis ua rau lawv chim. Ua cas ho muaj tau li ntawd?
12 Muab xav li no. Thaum peb mus tshaj tawm, peb ntsib ib tug txiv neej uas xav tias nws txoj kev ntseeg yog lawm, nws nquag thov rau cov mlom. Nws nyiam ua lub koob tsheej Khixamav (Christmas) thiab lub koob tsheej I-xitaw (Easter) nrog nws tsev neeg. Thaum peb muab phau Vajlugkub los qhia nws, peb yuav hais tias cov mlom tsis muaj sia thiab tsis tsim nyog peb pe hawm. Peb kuj yuav hais tau tias Khixamav thiab I-xitaw yog los ntawm kev ntseeg cuav. (Yaxayas 44:14-20; 2 Kauleethaus 6:14-17) Yog thawj zaug peb ntsib nws peb cia li hais li ntawd rau nws, txawm peb hais qhov tseeb los, peb tsis txawj siv phau Vajlugkub los qhia rau nws.
Yuav ua li cas koj thiaj txawj muab phau Vajlugkub los qhia? (Saib nqe 11-12)a
13. Tej lus uas peb hais peb yuav hais li cas thiaj qab ntsev?
13 Povlauj hais tias tej lus peb hais, peb yuav tau hais kom qab ntsev. Nws qhia kom peb txhob zais lus los sis qhia txawv ntawm qhov tseeb hauv phau Vajlugkub. Tiam sis Povlauj txhawb kom peb ua tib zoo hais lus, kom thiaj zoo li tej zaub mov uas qab ntsev luag thiaj xav noj. (Yauj 12:11) Yeej tsis yooj yim. Hais txog tej zaub mov tiag tiag, thaum peb rau ntsev, peb yuav xav tias peb rau kom qab li peb nyiam ces lwm tus yuav nyiam thiab. Zoo tib yam li ntawd, tej zaum peb xav tias tej lus uas peb hais, yuav raug txhua tus siab. Tiam sis tsis muaj li ntawd. Piv li tias tej tug, lawv haiv neeg thaum hais lus rau tej laus, lawv hais ncaj qha. Tiam sis qhov ua li no, rau tej haiv neeg ces cuag li tsis paub cai lawm. Povlauj qhia tias peb yuav tsum “paub teb txhua tus.” Qhov no qhia tias tej lus uas peb hais, peb tsis txhob hais li peb haiv neeg nyiam hais, tiam sis peb yuav tsum hais kom qab ntsev los sis yoog raws li tus uas peb qhia rau.
THAUM TWG PEB HAIS LUS TSEEB
14. Piav seb thaum Yexus tseem nyob hauv ntiaj teb, nws puas qhia txhua yam uas nws paub rau nws cov thwj tim?
14 Yexus yeej ua zoo hais lus rau nws cov thwj tim thiab nws ua tib zoo qhia ntau yam rau lawv. (Malakaus 6:34) Tiam sis tshuav ntau yam uas nws cov thwj tim tseem yuav kawm. Yexus tsis ua tib teg qhia txhua yam rau lawv. Nws to taub tias lawv tsuas kawm tau ntau npaum li cas xwb. Tsis tas li ntawd, Yexus paub tias tseem tsis tau yog lub sij hawm rau lawv paub txog tej yam. Nws hais rau lawv tias txawm nws qhia los, lawv yuav tsis nkag siab. (Yauhas 16:12) Qhov no qhia tau li cas rau peb?
15. Peb puas yuav qhia txhua yam peb paub rau cov uas kawm Vajlugkub? Piav. (Pajlug 25:11) (Saib daim duab.)
15 Yexus tus qauv qhia rau peb tias, peb tsis txhob ua tib teg qhia txog txhua yam uas peb paub nyob hauv phau Vajlugkub rau txhua tus. Peb xyaum tau Yexus tus qauv li cas? Peb yuav tsum txawj to taub txog tib neeg lub neej. Rov xav txog tus txiv neej uas peb hais tas los, uas nws ua lub koob tsheej Khixamav thiab lub koob tsheej I-xitaw nrog nws tsev neeg. Peb paub tias tej koob tsheej no yog los ntawm kev ntseeg cuav thiab Vajtswv yeej tsis pom zoo. Tiam sis muab xav tias, peb twb kawm Vajlugkub nrog tus txiv neej no tau ib ob lub lim tiam ua ntej yuav ua lub koob tsheej Khixamav. Peb puas hais lus zoo, yog tias peb muab phau Vajlugkub los qhia rau nws tias lub koob tsheej no los ntawm kev ntseeg cuav, thiab peb xav kom nws cia li tsum tsis txhob ua lub koob tsheej no lawm? Muaj tseeb tias, tej tug uas kawm Vajlugkub lawv yeej maj nroos hloov raws li tej uas lawv kawm. Tiam sis lwm cov, yuav tau siv sij hawm, lawv thiaj li mam hloov lawv tej kev xav thiab qhov uas lawv coj. Peb yuav pab tau tus uas kawm kom loj hlob, yog tias peb paub thaum twg zoo rau peb qhia rau nws tias, nws yuav tau coj raws li tej uas nws kawm.—Nyeem Pajlug 25:11.
Xyaum Yexus tus qauv kom thiaj paub tias thaum twg mam muab qhov tseeb los qhia thiab yuav qhia ntau npaum li cas (Saib nqe 15)
16. Peb yuav pab tau cov uas kawm kom lawv “ua lawv lub neej raws li qhov tseeb” li cas?
16 Tsawg tsawg zaus, mam muaj tej yam uas ua rau peb muaj kev zoo siab npaum li thaum uas peb pab tau ib tug los ntseeg Yehauvas. Peb yeej pab tau cov uas peb qhia kom lawv “ua lawv lub neej raws li qhov tseeb” yog tias peb ua raws li hais nram no: Rau siab ua koj lub neej kom zoo rau lawv xyaum. (3 Yauhas 3, 4) Ua koj lub neej qhia tias koj yeej ntseeg tej lus cog tseg uas muaj nyob hauv Vajtswv Txoj Lus. Thaum zoo sij hawm rau koj qhia qhov tseeb hauv phau Vajlugkub, koj yuav tau hais tej lus mos lus muag. Yog muaj neeg qhuas koj los, nco ntsoov muab lub koob meej rau Yehauvas. Yog koj ua li no, koj ua qhia tias koj teev tiam Yehauvas uas yog tus Vajtswv ncaj ncees.
ZAJ NKAUJ 160 “Txoj Xov Zoo”!
a DAIM DUAB: Thawj daim duab, tus kwv tij pom tus tswv tsev muaj tsob ntoo Khixamav thiab nws muab ib zaj uas qhia tias Khixamav yog los ntawd kev ntseeg cuav los qhia rau nws. Daim duab ob, tus kwv tij muab ib zaj uas qhia txog tias ua ib leej txiv zoo, yuav ua li cas los qhia rau tus tswv tsev. Tus qauv twg yuav qhia raug siab dua?