LUB 6 HLI TIM 8 TXOG 14 XYOO 2026
ZAJ NKAUJ 8 Yehauvas Yog Peb Lub Chaw Cawm Siav
Vajtswv Ua Raws Li Nws Cog Tseg
“Vajtswv tsis hais dag.”—HENPLAIS 6:18.
LUB NTSIAB RAU ZAJ NO
Zaj no yuav txhawb kom peb tso siab rau Yehauvas tias nws yeej yuav ua raws li nws cog tseg thiab tshuav tsis ntev nws yuav rhuav Xatas tej lus haub ntxias.
1. Vim li cas peb ho tso siab tau rau Yehauvas? (Henplais 6:18)
VIM Xatas yog tus kav lub sim ceeb no thiaj muaj cov tib neeg dag ntxias thiab tso siab tsis tau rau. Xws li tej tub lag tub luam feem coob yeej ua tsis ncaj, tej tib neeg muag khoom los qhia tsis tseeb txog tej khoom lawv muag, thiab tej phooj ywg kwv luag los tej thaud rov taw tuam ntuj. Txawm muaj li ntawd los nco ntsoov tias peb yeej tso siab tau rau Yehauvas vim nws “tsis hais dag.” (Nyeem Henplais 6:18.) Txhua yam uas nws hais thiab ua puav leej yog qhov tseeb xwb.
2. Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav tham txog dab tsi?
2 Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav tham txog tias vim li cas peb yuav tau tso siab plhuav rau Yehauvas, Yehauvas yuav muab Xatas lub qab ntuj phem no rhuav tshem li cas, thiab sam sim no Yehauvas ua dab tsi xwv thiaj li muaj raws li nws lub ntsiab. Tej yam uas peb hais no yuav pab kom peb muaj lub siab tawv qhawv tsis txhob ntshai ua tim khawv rau Yehauvas.
VIM LI CAS PEB TSO SIAB TAU RAU YEHAUVAS
3. Vim li cas peb ho tso siab plhuav tau rau Yehauvas?
3 Peb tso siab tau rau Yehauvas vim nws yog tus Tswv Tsim. Nws yog tus Tswv tsim ntuj tsim teb thiab yog tus pub kom muaj sia. (Chivkeeb 1:1; Phau Ntawv Nkauj 36:9; Tshwmsim 4:11) Nws tsim tau tej yam uas nyob rau hauv ntiaj teb kom yug tau peb txoj sia xws li muaj cua kom peb thiaj ua taus pa thiab muaj dej kom peb thiaj tau dej haus. Nws ib leeg xwb thiaj muaj rab peev xwm tswj tau txhua yam huv tib si. Yog li ntawd, cia li muab peb lub neej khuam kiag rau Yehauvas.
4. Ua li cas peb ho paub tias Yehauvas hlub peb?
4 Peb tso siab tau rau Yehauvas vim nws hlub peb. Tos Yehauvas tsim noob neej los, yeeb vim yog nws xav kom lawv tau ua neej nyob ib yam li nws. Nws hais tias: “Nimno [wb] yuav tsim neeg kom muaj yam ntxwv zoo li [wb].” (Chivkeeb 1:26) Yehauvas cia peb nyias txawj txiav txim siab rau nyias thiab nws kuj muab lub ntiaj teb no rau peb nyob. (Phau Ntawv Nkauj 115:16) Tes hauj lwm uas nws muab rau thawj nkawm niam txiv ua yog muab lub ntiaj teb no tu ua ib lub vaj kaj siab. (Chivkeeb 1:28; 2:15) Nws muab txhua yam, tsis hais zaub mov, nroj tsuag, tsiaj txhu thiab ntau yam hais tsis txhij tsis txhua rau nkawd. Qhov no qhia tau tias nws txoj kev hlub rau tib neeg loj heev thiab yuav “nyob mus ib txhis.”—Phau Ntawv Nkauj 103:17.
5. (1) Txawm Dab Ntxwg Nyoog xav muab noob neej rhuav pov tseg los Yehauvas haj tseem ua raws li nws cog tseg li cas? (2) Vajtswv twb ua tiav raws li tej lus cog tseg twg lawm? (Saib lub ntsiab “Vajtswv Ib Txwm Qhia Qhov Tseeb.”)
5 Peb tso siab tau rau Yehauvas vim nws tau hais li cas lawm nws yeej ua li ntawd. Yehauvas tsis yog tsim lub ntiaj teb no “los nyob do cuas tsis muaj dabtsi, tiamsis nws tsim los rau neeg nyob.” (Yaxayas 45:18, 19) Thaum Adas thiab Evas nkawd ua txhaum, nkawd lub txim yog lub txim tuag ces thiaj zoo yam li tsis mus raws li Yehauvas lub siab xav. Tiam sis tsis muaj dab tsi yuav cheem tau Yehauvas. Yog tias nws tau txiav txim siab ua dab tsi lawm, nws yeej yuav ua kom tau. (Yaxayas 46:10, 11) Nws haj tseem xav cia tib neeg nyob rau hauv lub ntiaj teb no mus ib txhis, nws thiaj li cia Adas thiab Evas nkawd muaj tub muaj ki. Tsis tas li ntawd, nws thiaj li tso nws tus Tub los tuag txhiv Adas cov xeeb leej xeeb ntxwv kom muaj txoj kev vam kev cia siab nyob mus ib txhis hauv ntiaj teb.—Yauhas 3:16.
YEHAUVAS UA RAWS LI NWS LUB NTSIAB
6. Tom qab Adas thiab Evas tsis mloog Yehauvas lus, Yehauvas tau hais li cas?
6 Tus uas ntxias Adas thiab Evas kom sawv tawm tsam Vajtswv yog “tus nab txwj nab laug thaum ub uas sawvdaws hu ua dab Ntxwgnyoog” los sis Xatas.a (Tshwmsim 12:9; Chivkeeb 3:4, 5; Yauhas 8:44) Vim Xatas tau ua tej no Yehauvas thiaj li hais tias yav tom ntej Xatas yuav raug puas tsuaj. (Chivkeeb 3:15) Ua ntej hnub ntawd los txog, muaj coob leej ntau tus yuav xyaum coj li Xatas tus cwj pwm hos ib txhia tib neeg yuav npuab siab nraim rau Yehauvas.
7. Leej twg yog cov uas raws Xatas qab thiab yuav muaj li cas rau lawv yav tom ntej?
7 Cov uas raws Xatas qab yog cov tub txib saum ntuj thiab cov tib neeg uas tsis kam mloog Yehauvas lus. Vim lawv tawm tsam Yehauvas, lawv thiaj nyob Xatas sab. Thaum txog Yehauvas lub sij hawm, Xatas thiab cov uas raws Xatas qab yuav raug puas tsuaj.—Daniyees 2:44; Loos 16:20.
8. Xyoo 1914, Yexus tau ua dab tsi? (Saib cov duab.)
8 Ua li cas peb ho paub tseeb tseeb tias Vajtswv yuav rhuav tshem Xatas thiab cov uas raws nws qab? Xyoo 1914, Yexus tau ua rog nrog Xatas thiab cov dab thiab muab lawv pov los rau hauv ntiaj teb. (Tshwmsim 12:7-9) Txawm ntsuj rog no nyob saum ntuj xwb los yeej los raug rau txhua tus hauv ntiaj teb. Nyob hauv phau Vajlugkub hais tias: “Ntiajteb thiab hiavtxwv yuav raug kev txomnyem heev, rau qhov dab Ntxwgnyoog . . . chim kawg li, rau qhov nws paub hais tias nws yuav tsis tau nyob ntev lawm.” (Tshwmsim 12:12) Txij ntua xyoo 1914 los Xatas tau hau ntsoov tsim teeb meem rau lub ntiaj teb no mas ua rau txhua yam tsuas phem zuj zus lawm xwb. Tshuav tsis ntev Yexus yuav muab Xatas thiab cov uas raws Xatas qab ua kom tu noob nrho. (Tshwmsim 6:2) Yexus yuav daws Yehauvas lub npe ntawm tej kev dag ntxias huv tib si. (Phau Ntawv Nkauj 45:4-6) Txhua tus yuav paub tias Yehauvas thiaj yog tus hais muaj tseeb!—Exekees 38:23.
Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 1: U.S. National Archives photo; bomb: USAF photo; pandemic: blvdone/stock.adobe.com; riot: inhauscreative/E+ via Getty Images
Txij thaum xyoo 1914, lub ntiaj teb tsuas pom muaj phem zuj zus lawm xwb (Saib nqe 8)
YEHAUVAS SAU COV UAS NYIAM QHOV TSEEB LOS UA KE
9. Tam sim no Yehauvas tab tom coj leej twg los nyob ua ke?
9 Yehauvas tab tom “coj ib puas tsav yam saum ntuj thiab hauv ntiaj teb los koom nrog Khetos.” (Efexaus 1:10) “Ib puas tsav yam saum ntuj” yog hais txog cov xaiv tseg uas Yehauvas tau xaiv mus nrog Khetos kav saum ntuj ceeb tsheej. “Ib puas tsav yam . . . hauv ntiaj teb” yog hais txog cov uas yuav nyob mus ib txhis rau hauv lub ntiaj teb no. Tag nrho ob co no tab tom sib zog ntsos muab Xatas lub qe nthuav tawm thiab rau siab ntso pab cov uas muaj lub siab mos muag kom paub qhov tseeb txog Yehauvas.
10. Yehauvas pab tib neeg kom paub qhov tseeb li cas? (Tshwmsim 14:6, 7)
10 Yuav kom coj tau tib neeg los paub qhov tseeb thiab xav los teev tiam Yehauvas, nws thiaj li sam hwm kom peb mus tshaj tawm txoj xov zoo mus thoob plaws ntiaj teb. (Nyeem Tshwmsim 14:6, 7.) Tsis tas li ntawd, cov tub txib saum ntuj kuj koom tes pab coj cov tib neeg uas muaj siab mos siab muag los rau hauv lub koom txoos. Txoj kev tshaj tawm no kuj pab kom tib neeg xam pom tias Dab Ntxwg Nyoog yog tus siv kev ntseeg cuav los mus dag txog Vajtswv. (Tshwmsim 18:2, 4) Tshuav tsis ntev txhua txoj kev ntseeg cuav yuav raug puas tsuaj ces tsuas tshuav cov uas hlub Vajtswv lawm xwb thiab lawv yuav muab koob meej rau Vajtswv vim Vajtswv ib leeg thiaj yog tus tsim nyog tau.—Tshwmsim 17:16.
11. Ua li cas peb thiaj paub tias pab twg teev tiam Yehauvas tiag tiag?
11 Yehauvas coj txhua haiv tib neeg thoob plaws ntiaj teb los mus ua nws tsev neeg. (Tshwmsim 7:9, 10) Thaum lawv hnov “txoj xov zoo,” lawv xam pom tias yog qhov tseeb thiab txaus siab hlo los koom Yehauvas cov tib neeg. (Malakaus 13:10) Ntev mus ntev tuaj, tib neeg yeej yuav paub hais tias pab twg yog pab uas teev tiam Vajtswv tiag tiag. Malakis tus uas cev Vajtswv lus tau hais tseg tias: “Kuv haivneeg yuav pom cov neeg ncaj ncees thiab cov neeg ua phem ua qias dua ib zaug ntxiv saib sib txawv li cas, cov neeg uas ua kuv tes haujlwm thiab cov neeg uas tsis ua, saib sib txawv li cas.” (Malakis 3:18) Tej uas Yehauvas Cov Tim Khawv coj hauv lub neej thiab qhov uas lawv tshaj tawm txoj xov zoo qhia meej tseeb tias lawv yog cov uas teev tiam tus tseem Vajtswv.
12. Qhov uas mus tshaj tawm txoj xov zoo ho ua kom muaj raws li Yehauvas lub ntsiab li cas?
12 Yog peb mus tshaj tawm “txoj xov zoo txog Vajtswv txoj kev kav” ces peb mloog Yexus cov lus sam hwm thiab ua raws li cov lus faj lem. (Mathais 24:14; 28:18-20) Vim peb mus tshaj tawm, muaj coob leej ntau tus nyob hauv ntiaj teb no thiaj los ua Yexus cov thwj tim thiab lawv yuav tau teev tiam Yehauvas mus ib txhis. Yog ib qho txiaj ntsig zoo heev uas Yehauvas tau siv peb los ua kom muaj raws li nws lub ntsiab!
TSO SIAB PLHUAV RAU YAV TOM NTEJ
13. Leej twg yog cov uas Xatas tsim txom, thiab yog vim li cas?
13 Xatas chim heev vim nws paub tias nws lub sij hawm luv luv ua ntej lub qab ntuj no raug puas tsuaj. (Tshwmsim 12:12, 13) Nws thiaj li tsim txom cov xaiv tseg uas “ua raws li Vajtswv txoj kevcai thiab muab siab npuab Yexus tej lus qhia.” Cov no yog cov uas Yehauvas xaiv los mus kav lub Nceeg Vaj. (Tshwmsim 12:17; 14:12) Yog leej twg txhawb cov xaiv tseg thiab tes hauj lwm uas lawv ua yuav raug Xatas tsim txom.
14. Yuav muaj li cas thaum Xatas tawm tsam Yehauvas cov tib neeg? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)
14 Tom qab lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais raug puas tsuaj tag, cov uas raws Xatas qab yuav sawv los tawm tsam Yehauvas cov tib neeg. Ces tom qab ntawd, yuav muaj ntsuj rog Amankedoos. (Tshwmsim 16:13, 14, 16) Yexus thiab cov tub rog saum ntuj yuav los cawm Yehauvas cov tib neeg thiab muab Xatas lub sim ceeb rhuav kom tag du lug. (Tshwmsim 19:19-21) Yuav tsis muaj cov neeg dag, neeg lim hiam, thiab cov neeg haub ntxias ntxiv lawm. (Tshwmsim 21:8) Txhua tus yuav paub tias Yehauvas yeej ua qhov yog thiab ib txwm hais lus tseeb xwb.
Thaum Amankedoos, Yexus thiab nws cov tub rog yuav caij nees los tua Vajtswv cov yeeb ncuab (Saib nqe 14)
15. Vim li cas peb ho tso siab tau tias tej uas Yehauvas cog tseg yuav muaj los yav tom ntej? (Yaxayas 65:16, 17) (Saib daim duab.)
15 Niaj hnub nim no nyob thoob ntiaj teb yeej cais ua pab ua pawg. Tiam sis muaj Yehauvas pab, nws cov tib neeg thiaj li sib koom siab. Yehauvas coj tag nrho cov uas nyiam qhov tseeb los ua nws tsev neeg. Tsis muaj dab tsi yuav cheem tau kom Yehauvas tsis txhob foom koob hmoov rau nws cov tib neeg thiab txwv lawv tes hauj lwm. (Nyeem Yaxayas 65:16, 17.) Peb tso siab plhuav tias tej uas Yehauvas cog tseg yeej yuav muaj xwb thiaj tag. Tus tub txib Povlauj cov lus uas hais nyob rau hauv Loos 8:38, 39 txhawb peb li no tias: “Tsis hais ciaj los tuag, cov tub txib saum ntuj, tej tseem fwv, tej uas muaj nim no, tej uas tseem yuav muaj los, tej hwj chim, tsis hais qhov siab, qhov tob, los sis ib yam dab tsi uas Vajtswv tau tsim, yeej yuav tsis muaj ib yam dab tsi cais tau peb ntawm Vajtswv thiab peb tus Tswv Yexus Khetos txoj kev hlub.”
Nyob rau hauv lub qab ntuj tshiab, peb yuav tsis nco qab txog tej teeb meem peb muaj niaj hnub no lawm (Saib nqe 15)
16. Vim li cas koj ho tso siab plhuav rau Yehauvas?
16 Peb yeej tso siab tau rau Yehauvas vim nws yog tus kws Tsim thiab nws hlub peb heev. Nws tab tom coj tib neeg coob zuj zus los teev tiam nws. (Yaxayas 60:22; Xakhaliyas 8:23) Peb paub hais tias nws yeej yuav ua kom tau raws li nws lub ntsiab thiab tsis ntev tom ntej no nws yuav muab Xatas tej lus dag rhuav kom tag. Yog li ntawd, cia peb nco ntsoov thov ib yam li Daviv tias: “Cia li qhuas [Yehauvas] . . . Nws tib leeg xwb thiaj ua tau tej txujci tseemceeb no. Qhuas nws lub npe uas muaj tshwjchim mus ibtxhis li! Thov kom nws lub tshwjchim nyob puv nkaus hauv lub ntiajteb no.”—Phau Ntawv Nkauj 72:18, 19.
ZAJ NKAUJ 2 Koj Hu Ua Yehauvas
a Vajtswv tsis tuav tus tub txib saum ntuj no npe. Nws tsuas piav tias tus no yog “Dab Ntxwg Nyoog” uas txhais tias tus dag thiab “Xatas” uas txhais tias tus tiv txheem.