LUB 3 HLIS TIM 16 TXOG 22 XYOO 2026
ZAJ NKAUJ 20 Koj Pub Koj Tib Leeg Tub
Vim Li Cas Yuav Tsum Muaj Tus Nqi Txhiv
“Lub cev no yuav coj kuv mus raug kev ploj kev tuag, leej twg thiaj yuav cawm tau kuv dim?”—LOOS 7:24.
LUB NTSIAB RAU ZAJ NO
Vim muaj tus nqi txhiv Vajtswv thiaj zam tau peb lub txim, kho tau peb, thiab coj tau peb los nrog Vajtswv sib raug zoo.
1-2. Ua cas yuav tsum muaj ib tug los cawm peb, thiab yog vim li cas? (Loos 7:22-24) (Saib daim duab.)
MUAB xav tias ib lub tsev vau los thiab muab ib tug txiv neej tais kiag. Nws tsis tuag tiam sis nws raug mob thiab nti tsis taus lawm, yuav tsum muaj lwm tus pab mas nws thiaj dim tau. Qhov uas nws ua tau ces tsuas yog quaj qw, thiab cia siab tias seb puas muaj leej twg pab nws xwb.
2 Peb txhua tus zoo li tus txiv neej uas hais no. Thaum Adas tsis mloog Yehauvas lus ces nws yog ib tug neeg muaj txim lawm. Adas kuj muab lub txim kis rau tag nrho nws cov me tub me nyuam lawm thiab. Yog li, tag nrho txhua tus tib neeg nyob hauv lub qab ntuj no thiaj li muaj txim. Peb zoo li tus txiv neej no, peb cawm tsis tau peb tus kheej, yuav tsum yog muaj lwm tus cawm mas peb thiaj li yuav dim tau. Thaum tus tub txib Povlauj sau nws tsab ntawv mus rau cov ntseeg nyob hauv lub nroog Loos, nws qhia tias peb txhua tus yog neeg txhaum. (Nyeem Loos 7:22-24.) Povlauj thiaj li hais tias, “Lub cev no yuav coj kuv mus raug kev ploj kev tuag, leej twg thiaj yuav cawm tau kuv dim?” Vim lub txim, Povlauj thiaj li dim tsis tau, nws thiaj yuav raug kev ploj kev tuag. (Loos 6:23) Peb txhua tus thiaj muaj txim thiab txawj tuag. Yuav tsum muaj ib tug los cawm, peb thiaj li dim tau!
Zoo ib yam li lub tsev vau los tais tus txiv neej no, nws xav tau kev cawm dim. Peb yog neeg muaj txim peb yeej xav tau kev cawm dim tib yam li nws (Saib nqe 1-2)
3. Tus nqi txhiv cawm tau peb li cas?
3 Povlauj qhia tias txawm peb yog neeg muaj txim txhaum los, peb tseem muaj kev cia siab. Tom qab nws hais tias: “Lub cev no yuav coj kuv mus raug kev ploj kev tuag, leej twg thiaj yuav cawm tau kuv dim?” nws kuj hais ntxiv tias: “Ua Vajtswv tsaug uas muaj peb tus Tswv Yexus Khetos.” (Loos 7:25) Qhov uas Povlauj hais no, twb yog nws hais txog Yexus tus nqi txhiv.a Tus nqi txhiv muab tau (1) kev zam txim rau peb, (2) kho tau peb kom zoo tiav log, thiab (3) kom peb thiaj rov nrog tau Yehauvas sib raug zoo. Thaum peb mus kawm txog peb yam no hauv zaj no, yuav ua rau peb yim huab hlub “tus Vajtswv uas . . . muaj kev vam.” (Loos 15:13) Peb kuj yuav ris txiaj ntsig rau Yexus, uas yog “tus . . . txhiv peb dim.”—Kaulauxis 1:14.
ZAM TAU LUB TXIM VIM MUAJ TUS NQI TXHIV
4-5. Vim li cas peb cheem tsum tus nqi txhiv? (Tej Lus Qhia 7:20)
4 Yuav tsum muaj tus nqi txhiv Vajtswv thiaj zam tau peb lub txim. Peb txhua tus yog neeg txhaum peb yeej yuav ua tau yuam kev, tsis hais tej lus peb hais los sis tej uas peb ua. (Nyeem Tej Lus Qhia 7:20.) Muaj tej lub txim yog kev txhaum loj. Xws li, Mauxes Txoj Kev Cai qhia tias, lub txim uas deev luag poj luag sev thiab lub txim tua neeg yuav tsum raug tua. (Levis Kevcai 20:10; Teev Npe 35:30, 31) Txawm muaj tej lub txim tsis txhaum loj luaj twg los, yeej tseem yog kev txhaum. Daviv thiaj hais tias, “Kuv yuav ceevfaj rau tej uas kuv ua thiab tsis pub kuv tus nplaig hais tej lus uas txhaum.” (Phau Ntawv Nkauj 39:1) Yog li, tej lus uas peb hais los yeej ua tau txhaum thiab.—Yakaunpaus 3:2.
5 Puas muaj tej thaum koj hais lus rau ib tug twg es ua rau koj xav tias, kheev lam kuv txhob hais li ntawd rau nws. Peb txhua tus yeej tau ua los sis hais tej lus uas peb xav txog lig. Phau Vajlugkub hais tias, “Yog peb hais tias peb tsis muaj txhaum, peb rov dag peb xwb, thiab peb yeej tsis paub qhov tseeb hlo li.”—1 Yauhas 1:8.
6-7. Ua cas Yehauvas ho zam tau peb lub txim? (Saib daim duab.)
6 Yuav kom Yehauvas zam tau peb lub txim nws thiaj pub tus nqi txhiv rau peb. (Efexaus 1:7) Txawm li ntawd los, tsis tau txhais hais tias Yehauvas tsis quav ntsej txog peb tej kev txhaum, qhov tiag nws yeej tsis xav kom peb mus ua txhaum. (Yaxayas 59:2) Vim nws txiav txim ncaj ncees ces yuav tsum muaj ib yam los daws kev txhaum nws thiaj li yuav zam tau peb lub txim.
7 Mauxes Txoj Kev Cai qhia tias yuav kom ntxuav tau cov Ixayees lub txim, lawv yuav tau tua tsiaj fij theej txhoj. (Levis Kevcai 4:27-31; 17:11) Qhov uas lawv muab tsiaj tua theej txhoj li ntawd, yog ua qhia tias Yexus yuav yog tus uas los tuag txhiv peb lub txim, peb thiaj li yuav tau txais tej koob hmoov. Qhov uas Yexus los tuag theej peb lub txhoj, Yehauvas thiaj zam tau peb lub txim. Thaum Povlauj sau nws tsab ntawv mus rau cov ntseeg hauv lub nroog Kauleethaus, nws to taub tias qhov uas Yexus los tuag muaj nqis npaum li cas diam. Tom qab uas nws hais tias lawv twb tau ua tej kev txhaum yav tag los lawm, nws thiaj hais li no: “Nim no Vajtswv twb muab nej ntxuav, thiab nej twb dawb huv lawm. Vajtswv twb suav tias nej ncaj ncees vim muaj peb tus Tswv Yexus Khetos lub npe thiab muaj Vajtswv lub hwj huam.”—1 Kauleethaus 6:9-11.
Cov Ixayees tua tsiaj los daws lawv lub txim. Qhov uas lawv ua ntawd, ua qauv qhia txog Yexus tus nqi txhiv thiab tej koob hmoov uas peb yuav tau txais (Saib nqe 6-7)
8. Koj yuav ua tib zoo xav li cas thaum koj npaj yuav mus koom ua kev cai nco txog Yexus xyoo no?
8 Xyoo no thaum koj npaj yuav mus koom ua kev cai nco txog Yexus txoj kev tuag, ua tib zoo xav seb qhov uas Yehauvas zam txim rau koj muaj nqis npaum li cas. Muab xav tias vim muaj tus nqi txhiv, tej kev txhaum uas koj ua yav tag los uas koj twb lees txim lawm, thiaj tsis ua rau koj nyuaj siab ntsuav. Yog nyuaj rau koj ntseeg tias Vajtswv twb zam koj lub txim lawm thiab yog koj hais rau koj tus kheej tias, ‘Kuv paub tias Yehauvas zam tau kuv lub txim tiam sis kuv zam tsis tau kuv tus kheej.’ Yog tias koj xav li ntawd, nco ntsoov li no: Yehauvas yog tus zam koj lub txim thiab nws muab lub hwj chim rau nws Leej Tub ua tus txiav txim rau peb. Yehauvas tsis tau tso cai rau koj los sis ib tug tib neeg twg los txiav txim tias, leej twg thiaj tsim nyog tau txais kev zam txim. Phau Vajlugkub qhia tias: “Yog peb nyob hauv qhov pom kev ib yam li [Yehauvas] tus uas nyob hauv qhov pom kev, . . . Yexus Khetos cov ntshav twb ntxuav peb tej kev txhaum huv tibsi lawm.” (1 Yauhas 1:6, 7) Peb yeej tso siab tau tias, vim muaj Yexus tus nqi txhiv, Yehauvas thiaj li khuv leej peb thiab “zam peb lub txim.”—Phau Ntawv Nkauj 86:5.
TUS NQI TXHIV KHO TAU PEB ZOO TIAV LOG
9. Phau Vajlugkub qhia tias lub txim yog li cas? (Phau Ntawv Nkauj 51:5)
9 Nyob hauv phau Vajlugkub lo lus “txim” tsis yog hais txog peb mus ua txhaum xwb tiam sis kuj yog hais txog qhov uas peb yug los zoo tsis tiav thiab. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 51:5.) Lub txim uas peb saws no, tsis yog coj peb mus ua txhaum xwb tiam sis kuj ua rau peb lub cev muaj mob muaj nkeeg, txawj laus, thiab txawj tuag. Twb vim yog li no, tej me nyuam mos ab uas twb tsis tau txawj ua txhaum, kuj txawj mob txawj tuag thiab. Tsis tas li ntawd, txawm tus neeg ua phem thiab ua zoo los, puav leej raug kev txom nyem thiab txawj tuag huv si. Txhua tus tib neeg uas yog Adas cov xeeb leej xeeb ntxwv yeej saws tau lub txim no lawm.
10. Tom qab Adas thiab Evas ua txhaum nkawd txoj kev xav zoo li cas?
10 Muab xav tias tom qab Adas thiab Evas ua txhaum, nkawd xav li cas xwb? Kev txhaum ua rau nkawd muaj txoj kev xav tsis zoo lawm. Tom qab nkawd tsis mloog Vajtswv lus, nkawd lub siab rov nkaug nkawd vim nkawd paub tias, nkawd hla Vajtswv txoj kev cai lawm. (Loos 2:15) Nkawd yeej mloog tau tias hauv nkawd nruab nrog yeej hloov hlo lawm, tiam sis tsis yog hloov mus rau qhov zoo. Nkawd paub tias nkawd liab qab, nkawd yuav tau muab dab tsi los npog nkawd lub cev thiab khiav nkaum ntawm tus Tswv uas tsim nkawd. (Chivkeeb 3:7, 8) Thaum ntawd yog thawj zaug uas nkawd muaj kev txhawj kev ntshai, paub tias nkawd ua txhaum, muaj kev poob siab, muaj kev mob, thiab paub txaj muag. Nkawd muaj tej kev xav tsis zoo no mus txog ntua thaum nkawd tas nkawd sim neej.—Chivkeeb 3:16-19.
11. Lub txim ua rau peb txoj kev xav zoo li cas?
11 Peb txhua tus yog neeg txhaum ces qee lub sij hawm peb yeej yuav muaj kev txhawj xeeb, kev tu siab, thiab kev txaj muag. Tej kev mob kev nyuaj siab uas peb muaj twb yog los ntawm qhov uas peb muaj txim. Txawm peb siv zog ua peb lub neej kom zam tau teeb meem, los peb yeej yuav zam tsis tau thiab daws tsis tau. Yog vim li cas? Phau Vajlugkub qhia tias, vim Adas thiab Evas nkawd ua txhaum ces peb tib neeg yeej yuav ntsib kev nyuaj siab ntxhov plawv, thiab “lub neej qhuav qhawv” xwb. (Loos 8:20) Peb txhua leej txhua tus yeej raug li no. Txawm tib neeg ua zaj ua ntxeev kho kom lub ntiaj teb no nyob zoo, kom tsis txhob muaj kev ua nruj ua tsiv, kom tsis txhob muaj kev tshaib kev nqhis, thiab kom txhua haiv neeg muaj kev sib haum xeeb los, thaum kawg yeej ua tsis tau. Yog li, tus nqi txhiv yuav cawm tau peb dim li cas los ntawm lub txim?
12. Tus nqi txhiv muab tau kev cia siab li cas?
12 Tus nqi txhiv muab tau kev cia siab tias “muaj ib hnub tej uas nws tsim kuj yuav dim plaws lub cev txawj ploj txawj tuag.” (Loos 8:21) Thaum peb nyob hauv lub vaj kaj siab thiab zoo tiav log lawm, peb yuav tsis muaj mob muaj nkeeg, tsis nyuaj siab, tsis muaj kev mob siab mob ntsws, tsis muaj kev txhawj xeeb, thiab tsis muaj kev poob siab txaj muag. Ntxiv ntawd, Yexus twb muab tus nqi txhiv los daws peb lub txim lawm thiab nws yog tus “Vajntxwv tus uas muaj kev thajyeeb.” Nws yuav kav noob neej thiab pab noob neej daws tej teeb meem uas lawv daws tsis tau lawv tus kheej.—Yaxayas 9:6, 7.
13. Koj yuav xav txog tej yam twg thaum koj npaj mus koom ua kev cai nco txog Yexus rau xyoo no?
13 Muab xav tias thaum peb tsis muaj kev txhaum lawm yuav zoo npaum li cas. Txhua tag kis peb sawv los peb tsis hnov mob ib ce, tsis txob tsis txhawj, tsis ntshai tias cov uas peb hlub yuav tshaib yuav nqhis, yuav muaj mob muaj nkeeg, los sis yuav tas sim neej tso peb tseg. Txawm niaj hnub nim no los, peb yeej muaj tau lub siab tus yog peb muaj kev “cia siab . . . zoo ib yam li tus tswg uas muaj hlua khi peb lub siab kom nyob ruaj ruaj.” (Henplais 6:18, 19) Zoo ib yam li tog hlau uas pab kom lub nkoj txhob txav thiab nyob khov kho, peb txoj kev vam kev cia siab yuav pab kom peb tuav rawv peb txoj kev ntseeg, thiab pab peb thev taus tej kev nyuaj siab uas los raug peb. Peb yeej tso siab tau tias Yehauvas “yuav muab nqi zog rau tus uas los cuag [Nws].” (Henplais 11:6) Tus nqi txhiv muab tau kev nplig siab rau peb niaj hnub nim no thiab muab tau txoj kev vam kev cia siab rau peb yav tom ntej.
TUS NQI TXHIV COJ TAU PEB ROV LOS NROG YEHAUVAS SIB RAUG ZOO
14. Lub txim txhaum ua rau peb tsis muaj kev sib raug zoo nrog peb tus Tswv Tsim lawm, thiab yog vim li cas?
14 Txij thaum Adas thiab Evas ua txhaum, tib neeg thiaj nrog tsis tau Yehauvas sib raug zoo lawm. Phau Vajlugkub hais tias noob neej thiaj raug txiav ntawm Vajtswv mus lawm. (Loos 8:7, 8; Kaulauxis 1:21) Vim li cas? Rau qhov Yehauvas yog ib tug Vajtswv uas zoo tiav log thiab nws ntxub kev txhaum. Phau Vajlugkub qhia li no txog Yehauvas: “Koj ob lub qhovmuag dawbhuv heev, ntsia tsis taus tej kev phem kev qias.” (Hanpakus 1:13) Lub txim txhaum ua rau txoj kev sib raug zoo ntawm Vajtswv thiab tib neeg puas tsuaj lawm. Yeej tsis muaj leej twg yuav nrog tau Yehauvas sib raug zoo, yog hais tias tsis muaj ib yam dab tsi los kho txoj kev sib raug zoo ntawd. Tus nqi txhiv thiaj yog yam uas yuav kho tau peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas.
15. Yexus tus nqi txhiv qhib tau txoj hau kev li cas rau tib neeg?
15 Phau Vajlugkub qhia tias Yexus yog “tus uas tuag theej peb lub txhoj Vajtswv thiaj zam peb tej kev txhaum.” (1 Yauhas 2:2) Qhov uas Yexus los tuag theej tib neeg lub txhoj, pab tau kom tib neeg rov nrog Vajtswv sib raug zoo li cas? Yexus txoj kev tuag qhib tau txoj hau kev rau tib neeg kom rov nrog tau Yehauvas sib raug zoo dua. (Loos 3:23-26) Cov uas teev tiam Yehauvas ua ntej Yexus los tuag txhiv peb lub txim, Yehauvas yeej suav tias lawv yog neeg ncaj ncees. Ua cas ho hais li no? Rau qhov Yehauvas yeej tso siab tias, nws Leej Tub Yexus yeej yuav los them tus nqi theej txhoj xwb xwb li, nws thiaj suav tias lawv ncaj ncees. (Yaxayas 46:10) Tus nqi txhiv qhib kev rau tib neeg thiab Vajtswv kom rov muaj txoj kev sib raug zoo.
16. Koj xav li cas xwb thaum koj npaj mus koom ua kev cai nco txoj Yexus rau xyoo no? (Saib daim duab.)
16 Muab xav tias qhov uas koj nrog Yehauvas sib raug zoo pab tau koj lub neej npaum li cas. Xws li tias, koj muab tau Yehauvas hu ua koj “Leej Txiv” ib yam li Yexus hais kom peb hu. (Mathais 6:9) Tej lub sij hawm Yehauvas kuj zoo tam li koj ib tug “Phooj Ywg” thiab. Thaum peb muab Yehauvas hu ua peb “Leej Txiv” los sis peb tus “Phooj Ywg” peb yuav tsum tau hwm thiab saib taus Nws. Yog vim li cas? Rau qhov peb yog neeg txhaum peb yeej ua tsis tau kom peb nyob ze Yehauvas. Tsuas yog tias muaj tus nqi txhiv es peb thiaj muaj tau txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas xwb. Twb vim yog muaj “Khetos cov ntshav saum tus ncej ntoo, Vajtswv thiaj coj tau ib puas tsav yam . . . los nrog nws sib raug zoo.” (Kaulauxis 1:19, 20) Yog li txawm peb yog neeg txhaum los, peb thiaj rov nrog tau Yehauvas sib raug zoo.
Tsuas yog Yexus txoj kev tuag xwb thiaj li coj tau peb rov los nrog Yehauvas sib raug zoo (Saib nqe 16)
TUS NQI TXHIV QHIA TIAS YEHAUVAS MUAJ KEV KHUV LEEJ LOJ HEEV
17. Tus nqi txhiv qhia tias Yehauvas hlub peb npaum li cas? (Efexaus 2:4, 5)
17 Tus nqi txhiv qhia tias Yehauvas “muaj lub siab khuv leej tshaj plaws.” “Nws thiaj ua rau peb . . . ciaj sia, txawm tias peb zoo li cov neeg uas tuag lawm.” (Nyeem Efexaus 2:4, 5.) Cov uas “muaj lub siab xib rau Vajtswv thiab xav tau txoj sia ib txhis tsis kawg” yeej quaj taij thov kev pab, lawv yeej paub tias lawv yog neeg txhaum thiab xav tau kev cawm dim. (Tes Hauj Lwm 13:48) Yehauvas teb lawv tej lus thov los ntawm qhov uas, coj lawv los kawm kom paub txog txoj xov zoo uas qhia txog lub Nceeg Vaj, thiab kom lawv los paub txog Yehauvas thiab nws Leej Tub, Yexus. (Yauhas 17:3) Xatas xav tias qhov uas nws ntxias Adas thiab Evas nkawd ua txhaum, yuav rhuav tau Yehauvas lub ntsiab tiam sis tsis muaj tseeb li ntawd.
18. Peb yuav tau nco ntsoov tias yog vim li cas thiaj muaj tus nqi txhiv?
18 Thaum peb ua tib zoo xav tias tus nqi txhiv pab tau peb npaum li cas, peb yuav nco ntsoov tias vim li cas thiaj muaj tus nqi txhiv. Tus nqi txhiv tsis yog muab los pab peb xwb, tiam sis yog los teb Xatas tej lus dag lus iab liam uas nws twv ntxhias Yehauvas hauv lub vaj Edees. (Chivkeeb 3:1-5, 15) Tus nqi txhiv daws tau Yehauvas lub npe kom dawb huv thiab kom tsis txhob muaj ib qhov chaw thuam li. Tsis tas li ntawd Yehauvas kuj ua qhia tias, nws hlub peb kawg li nws thiaj cawm kom peb dim ntawm lub txim thiab txoj kev tuag. Vim Yehauvas muaj lub siab dawb siab zoo, nws thiaj pub peb muaj ib feem ua qhia rau Xatas tias peb tuaj yeem mloog Yehauvas lus. (Pajlug 27:11) Koj yuav ua li cas los qhia tias koj ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv? Peb yuav mus teb lo lus nug no rau zaj kawm tom ntej.
ZAJ NKAUJ 19 Tus Tswv Pluas Hmo
a TXHAIS TAWM: Tus nqi txhiv yog thaum ib tug neeg raug txim lawm yuav tau muab nyiaj mus them thiaj tso tau nws tawm. Qhov uas Yexus los tuag txhiv noob neej yog los tso cov tib neeg uas mloog Vajtswv lus kom dim ntawm lub txim thiab txoj kev tuag.