Watchtower BIBLIOTEKA ONLINE
Watchtower
BIBLIOTEKA ONLINE
Tetun Dili
Á
  • Á
  • á
  • É
  • é
  • Í
  • í
  • Ó
  • ó
  • Ú
  • ú
  • Ã
  • ã
  • Ç
  • ç
  • Ñ
  • ñ
  • ʼ
  • BÍBLIA
  • LIVRU SIRA
  • REUNIAUN SIRA
  • w26 Juñu p. 26-30
  • Serbí Jeová besik tinan 70 iha Kuba

La iha video neʼebé bele loke.

Deskulpa, la bele loke vídeo.

  • Serbí Jeová besik tinan 70 iha Kuba
  • Livru Haklaken fó sai Maromak Jeová nia Ukun (Estudu)—2026
  • Subtítulu
  • Informasaun seluk neʼebé hanesan
  • TEMPU SUSAR HAHÚ
  • MORIS NUʼUDAR PIONEIRU NO INAN-AMAN
  • SERBÍ NUʼUDAR KATUAS ÁREA
  • HAKSOLOK NAFATIN MASKI SITUASAUN TROKA
  • “Haʼu-nia mehi sai loos”
    Livru Haklaken fó sai Maromak Jeová nia Ukun—2012
  • Jeová rona ba haʼu-nia orasaun
    Livru Haklaken fó sai Maromak Jeová nia Ukun (Estudu)—2024
  • Haʼu kontente atu aprende no hanorin kona-ba Jeová
    Livru Haklaken fó sai Maromak Jeová nia Ukun (Estudu)—2022
  • La haluha sira neʼebé serbí tempu-tomak
    Livru Haklaken fó sai Maromak Jeová nia Ukun—2014
Livru Haklaken fó sai Maromak Jeová nia Ukun (Estudu)—2026
w26 Juñu p. 26-30
Gustavo no Emilia Joseph.

ESPERIÉNSIA

Serbí Jeová besik tinan 70 iha Kuba

ESPERIÉNSIA HUSI GUSTAVO JOSEPH

HAʼU moris iha tinan 1947 iha illa Kuba neʼebé furak tebes. Illa neʼe mak entre Tasi Karibe no Oseanu Atlántiku. Haʼu-nia inan-aman, haʼu, no haʼu-nia alin-feto naʼin-rua hela iha knua ida naran Esmeralda.

Haʼu hanoin-hetan, iha tempu neʼebá ami moris hakmatek iha knua neʼebé kiʼik. Ami hela besik ho ami-nia família barak. Ami iha hahán natoon atu han no moris kontente.

Bainhira maizumenus haʼu tinan lima, haʼu-nia inan-aman komesa estuda Bíblia ho Walton Jones. Nia haklaken ho laran-manas, no nia laʼo maizumenus oras sanulu atu toʼo ami-nia knua. Kuandu nia mai, ami barak halibur iha avó-feto no avó-mane nia uma, no koʼalia kleur kona-ba Bíblia. Haʼu-nia inan-aman, apá-kiʼik Pedro no tia Ela gosta tebes buat neʼebé sira aprende, no lakleur sira hetan batizmu nuʼudar Testemuña ba Jeová. Agora, tia Ela nia tinan besik 100 no nafatin serbí nuʼudar pioneiru iha Kuba.

Iha tempu neʼebá, Testemuña ba Jeová bele halaʼo adorasaun ho livre iha Kuba. Ema koñese didiʼak ami nuʼudar ema neʼebé haklaken husi uma ba uma no lori livru barak iha pasta. No ami laʼo dook ba fatin barak! Haʼu sente kontente bainhira hanoin fali oinsá ami serbí Jeová iha “tempu neʼebé diʼak” bainhira haʼu sei kiʼik. Maibé lakleur, “tempu neʼebé susar” hahú.—2 Tim 4:2.

TEMPU SUSAR HAHÚ

Bainhira maizumenus haʼu tinan lima, haʼu-nia apá no apá-kiʼik halo viajen ba parte seluk iha Kuba atu tuir asembleia. Maibé durante viajen, sira kona moras tifoide tanba hemu bee foʼer. Haʼu hanoin-hetan, depois sira fila ba uma, haʼu-nia apá-kiʼik fuuk monu no lakleur nia sai diʼak fali. Maibé haʼu-nia apá mate ho tinan 32 deʼit.

Depois apá mate, amá deside atu muda ba knua Lombillo atu hela hamutuk ho ninia maun. Neʼe katak ami tenke husik ami-nia família, inklui haʼu-nia avó-feto no avó-mane neʼebé ami hadomi. Maibé haʼu, haʼu-nia amá no alin naʼin-rua kontinua serbí Jeová.

Iha loron 16 Agostu 1957, haʼu hetan batizmu iha lagoa ida besik Lombillo. Tempu neʼebá, haʼu tinan sanulu no la hatene katak iha tinan rua tan Testemuña nia situasaun sai aat iha Kuba. Iha tinan 1959, ema komunista sira hadau governu no komesa ukun.

Governu foun hakarak aumenta forsa militár. Neʼe afeta Jeová nia povu neʼebé mantein neutrál kona-ba problema polítiku no la tama militár iha nasaun naran deʼit. Tan neʼe, ami labele tan halaʼo adorasaun ho livre hanesan uluk. Ikusmai governu bandu ita-nia atividade, no irmaun atus ba atus tama komarka. Sira balu hetan baku husi guarda no sira hetan hahán uitoan deʼit. Dala ruma hahán neʼebé sira simu iha raan, no sira la han tanba halo tuir Bíblia.

Maski hasoru susar barak, ami kontinua halibur hamutuk atu adora Jeová. (Ebr 10:25) Ami mós halaʼo asembleia sira iha toʼos ka fatin seluk. Haʼu hanoin-hetan irmaun ida oferese ninia bibi-luhan neʼebé boot atu halaʼo asembleia. Ami labele hamoos fatin neʼe labele mós hasai bibi sira antes asembleia. Maski nuneʼe, ami nafatin halaʼo asembleia, entaun iha luhan laran iha bibi-malae sira hamutuk ho bibi-malae simbóliku!—Miq 2:12.

Ami agradese tebes ba irmaun sira neʼebé serbisu ho badinas atu ajuda ami hetan ai-han espirituál iha tempu neʼebá. Porezemplu, irmaun sira prepara programa ba asembleia no grava iha kasete, no tuirmai haruka ba irmaun-irmán sira iha Kuba tomak atu rona. Dala ruma irmaun naʼin-rua deʼit mak hetan knaar atu prepara, hatoʼo, no grava diskursu hotu iha programa asembleia. Tanba sira presiza halo gravasaun iha fatin segredu, dala ruma manu nia lian no barullu seluk mós tama. Kuandu fatin ba asembleia la iha eletrisidade, irmaun ida sei hean bisikleta atu prodús eletrisidade hodi ami bele rona gravasaun. Maski ami-nia situasaun ladún furak no ladún iha livru sira hanesan iha nasaun seluk, maibé ami nunka falta ai-han espirituál. Ami kontente tebes serbí Jeová hamutuk ho maluk sira.—Neem 8:10.

MORIS NUʼUDAR PIONEIRU NO INAN-AMAN

Bainhira haʼu tinan 18, haʼu komesa serbí nuʼudar pioneiru regulár iha sidade kiʼik ida naran Florida. Maizumenus tinan ida liu tiha, haʼu hetan knaar nuʼudar pioneiru espesiál iha sidade boot ida naran Camagüey. Iha neʼebá, haʼu hasoru irmán bonita ida naran Emilia husi Santiago de Cuba. Ami komesa namora, no la toʼo tinan ida ami kaben.

Foto sira: 1. Gustavo no irmaun seluk husi klase tuur no hasai foto. 2. Gustavo no Emilia hamnasa nuʼudar sira hamriik besik sira-nia dose kazamentu.

(Sorin karuk) Eskola ba Katuas Kongregasaun—Camagüey, Kuba, tinan 1966

(Sorin loos) Ami-nia loron kazamentu, tinan 1967

Haʼu komesa serbisu iha governu nia fábrika neʼebé prodús masin-midar. Haʼu no Emilia labele tan serbí nuʼudar pioneiru, maibé ami hakarak uza tempu barak atu serbí Jeová. Haʼu serbisu husi tuku 3.00 madrugada toʼo tuku 11.00 dadeer. Haʼu ladún gosta hadeer sedu, maibé oráriu neʼe ajuda haʼu atu iha tempu ba haklaken no tuir reuniaun hotu hamutuk ho Emilia.

Iha tinan 1969, ami-nia oan primeiru moris, nia naran Gustavo. Maizumenus iha tempu hanesan, irmaun sira husu haʼu atu serbí nuʼudar katuas área. Iha tempu neʼebá, sira neʼebé iha oan mós bele hetan knaar nuʼudar katuas área iha Kuba. Ami-nia moris sai okupadu loos, maibé kontente tebes. Haʼu no Emilia hafolin priviléjiu neʼebé ami hetan atu vizita kongregasaun sira. Durante serbí nuʼudar katuas área, ami iha oan-mane rua tan, neʼe mak Obed, tuirmai Abner, no liutiha tinan balu, ami-nia oan-feto Mahely moris.

Bainhira hanoin fali tempu neʼebé ami serbí nuʼudar katuas área, haʼu sente kontente tanba haree oinsá Jeová haraik bensaun ba ninia povu iha Kuba. Jeová mós haraik bensaun ba ami-nia hakaʼas an nuʼudar inan-aman atu hanorin ami-nia oan sira haburas domin ba nia. Haʼu sei konta tan haʼu no Emilia nia moris mak oinsá iha tempu neʼebá.

SERBÍ NUʼUDAR KATUAS ÁREA

Depois governu bandu ita-nia atividade, ami-nia situasaun sai aat. Ami la iha tan Reuniaun-Fatin. Governu haruka misionáriu sira sai husi Kuba. Polísia kaer irmaun joven barak no hatama ba komarka. Sukursál iha Havana mós taka.

Gustavo no Emilia kaer livru “Matan-moris bá!” iha língua Españól.

Serbí nuʼudar katuas área, maizumenus tinan 1995

Tanba governu bandu, ami vizita kongregasaun sira iha findesemana deʼit. Tan neʼe, kongregasaun ida-idak hetan katuas área nia vizita ba semana rua. Ami lori sasán uitoan deʼit no dala barak uza bisikleta tanba neʼe ajuda ami atu la dada polísia no ema seluk nia atensaun. Ami vizita kongregasaun ida-idak subasubar hanesan vizita família. Neʼe la susar mai ami tanba ami sente duni katak ami vizita família. Maibé ami labele haluha katak neʼe mak katuas área nia vizita no ami-nia objetivu mak atu hametin irmaun-irmán sira iha dalan espirituál. (Mc 10:​29, 30) Maski nuneʼe, ami tenke matan-moris. Nuʼudar ami laʼo, dala barak polísia tuir ami no halo interrogasaun. Irmaun-irmán sira neʼebé oferese sira-nia hela-fatin mós tau sira-nia an iha perigu laran.—Rom 16:4.

Durante tempu neʼe, irmaun-irmán barak hatudu laran-luak tebes mai ami maski sira la iha osan barak. Iha área balu neʼebé iha susuk barak, ami-nia belun sira oferese moskiteiru mai ami atu bele toba ho diʼak maski sira iha moskiteiru ida deʼit ba família. Iha mós irmaun-irmán sira neʼebé fó hela-fatin mai ami maski sira la iha hahán barak atu fahe. Dala ruma ami mós lori hahán rasik atu fahe ba sira.

Ami labele lori ami-nia oan hotu kuandu vizita kongregasaun sira. Tan neʼe, ami lori oan ida deʼit no haʼu-nia inan no alin-feto mak tau matan ba oan sira seluk. Loloos, lori bebé ajuda tebes ami atu halo viajen ho seguru. Dala ruma polísia halo revista mai ami, maibé ami subar ona livru sira iha pasta neʼebé tau bebé nia popok foʼer, neʼe mak fatin neʼebé polísia nunka revista.

Haʼu admira tebes ho Emilia tanba nia tau matan didiʼak ami-nia oan no apoia haʼu durante tinan barak ami serbí tempu-tomak. No haʼu bele serbisu iha fábrika no halaʼo haʼu-nia knaar nuʼudar katuas área. Oinsá? Dala ruma haʼu serbisu ba oras barak iha loron baileet hodi bele taka haʼu-nia serbisu iha findesemana nian. Maibé ikusmai, haʼu sai manajer no tenke serbisu semana ida loron hitu. Haʼu la iha opsaun atu troka oráriu neʼe. Maibé haʼu nota katak se haʼu fó serbisu natoon ba haʼu-nia ekipa hodi halo sira okupadu iha findesemana, sira sei taka haʼu-nia serbisu no la kesar ba ami-nia xefe!

HAKSOLOK NAFATIN MASKI SITUASAUN TROKA

Gustavo hatoʼo diskursu iha reuniaun boot, tinan 1994.

Reuniaun boot primeiru depois ami-nia atividade sai livre, tinan 1994

Loron ida iha tinan 1994, irmaun sira neʼebé dirije Testemuña nia atividade bolu katuas hotu neʼebé vizita kongregasaun sira hamutuk naʼin-80 atu tuir enkontru espesiál iha Havana. Ami sente haksolok tebes tanba ba tempu kleur ami la hasoru malu. Iha enkontru neʼe, ulukliu ami rona kona-ba mudansa balu iha organizasaun. Tuirmai ami rona anúnsiu neʼebé halo ami hakfodak. Irmaun sira hatete katak sira iha planu atu fó sai ami hotu nia naran ba autoridade sira! Tanbasá?

Sira esplika katak sira enkontru beibeik ho ema husi governu atu hadiʼa relasaun entre governu no Testemuña ba Jeová. Autoridade sira husu irmaun sira atu fó sai katuas área hotu nia naran. Ami konkorda ho ida-neʼe. Husi tempu neʼebá, Testemuña no governu nia relasaun sai diʼak liu.

Neineik-neineik ami bele halibur malu no haklaken ho livre maski Testemuña ba Jeová seidauk rejistu nuʼudar relijiaun ida. Liutiha tempu balu, ami rona katak autoridade sira hatene ona katuas área balu nia naran, maibé sira hakarak konfirma kona-ba neʼe.

Iha Setembru 1994, ami hetan lisensa atu loke fali Sukursál. Ami kontente tanba bele uza fali edifísiu neʼebé uluk ami uza tinan 20 liubá.

Iha tinan 1996, irmaun sira telefone haʼu no Emilia atu konvida ami serbí iha Betel. Neʼe halo ami hakfodak, no ami fó-hatene sira katak ami iha oan naʼin-rua neʼebé hela ho ami no neʼe mak haʼu-nia responsabilidade neʼebé importante liu. Irmaun sira hanoin didiʼak ami-nia situasaun, no liutiha tempu balu, sira hatete katak sira nafatin hakarak ami atu serbí iha Betel. Ami simu konvite neʼe no halo planu atu ami-nia família tomak muda ba Havana.

Foto sira: 1. Emilia no irmán sira seluk serbisu hamutuk iha departamentu suku iha Betel. 2. Gustavo hatoʼo diskursu iha fatin atu halaʼo asembleia.

(Sorin karuk) Emilia serbí iha departamentu suku nian iha sukursál Kuba

(Sorin loos) Inaugurasaun ba salaun asembleia, tinan 2012

Foufoun haʼu ladún kontente ho serbisu iha Betel. Ba tinan barak ona haʼu vizita kongregasaun sira no gosta tebes knaar neʼe. Haʼu sente susar atu tuur deʼit no halo serbisu. Maibé irmaun-irmán sira neʼebé serbisu hamutuk ho haʼu iha Betel no liuliu haʼu-nia feen Emilia ajuda haʼu atu iha hanoin neʼebé loos. Liutiha tempu balu, haʼu komesa sente kontente, no agora haʼu kontente tebes serbí iha Betel.

Foto sira: 1. Gustavo iha plataforma koʼalia ba graduadu sira husi Eskola Bíblia ba Kaben-Naʼin Kristaun neʼebé hamriik iha ninia kotuk. 2. Gustavo hamriik hamutuk ho membru ba komisaun ba sukursál naʼin-haat.

(Sorin karuk) Graduasaun ba Eskola Bíblia ba Kaben-Naʼin Kristaun, tinan 2013

(Sorin loos) Komisaun ba sukursál Kuba, tinan 2013

Gustavo no Emilia tuur ho sira-nia oan-feto no mane-foun.

Hamutuk ho ami-nia oan-feto no ninia laʼen

Haʼu no Emilia idade ona. Maibé ami kontente tebes bainhira hanoin kona-ba irmaun-irmán hotu neʼebé ami koñese no serbí Jeová hamutuk durante tinan barak nia laran. Ami mós kontente liu hodi haree katak ami-nia oan no bei-oan sira serbí Jeová. Ami sente hanesan apóstolu João neʼebé dehan: “La iha buat ida neʼebé halo haʼu haksolok liu fali ida-neʼe: katak haʼu rona haʼu-nia oan sira kontinua laʼo iha lia-loos.”—3 João 4.

Agora haʼu no Emilia serbí iha Betel besik tinan 30. Ami halo buat hotu neʼebé ami bele atu halaʼo ami-nia knaar maski luta hasoru ami-nia idade no moras kankru. Nuʼudar ami serbí Jeová ba tempu kleur, ami hasoru dezafiu oioin, maibé ami haksolok tanba serbí “Maromak neʼebé kontente” besik tinan 70 iha Kuba!—1 Tim 1:11; Sal 97:1.

    Livru sira iha lian Tetun Dili (1993-2026)
    Log Out
    Log In
    • Tetun Dili
    • Fahe
    • Organiza tuir Ita-nia hakarak
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Kondisaun atu Uza
    • Informasaun Privadu
    • Setting kona-ba privasidade
    • JW.ORG
    • Log In
    Fahe