Sargtorņa TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Sargtorņa
TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Latviešu
  • BĪBELE
  • PUBLIKĀCIJAS
  • SAPULCES
  • w26 marts 20.—25. lpp.
  • Rīkosimies ar izpratni!

Atlasītajam tekstam nav pieejams video.

Atvainojiet, ielādējot video, radās kļūda.

  • Rīkosimies ar izpratni!
  • Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (studēšanai) 2026
  • Virsraksti
  • Līdzīgs materiāls
  • APSPIEDĪSIM LEPNĪBU
  • NEĻAUSIMIES DUSMĀM
  • NEPADOSIMIES BAILĒM
  • VIENMĒR CENTĪSIMIES IZPRAST, KĀ UZ SITUĀCIJU RAUGĀS JEHOVA
  • Karavīrs un mazā izraēliešu meitene
    Bībeles stāsti. Ko no tiem var mācīties?
  • Ietiepīgs cilvēks, kas beigās tomēr paklausīja
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 2012
  • Meitene palīdz ietekmīgam cilvēkam
    Mana Bībeles stāstu grāmata
  • Maza meitene, kas drosmīgi runāja
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību 1996
Skatīt vairāk
Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (studēšanai) 2026
w26 marts 20.—25. lpp.

2026. GADA 25.—31. MAIJS

135. DZIESMA ”Ņemies prātu, mans dēls”

Rīkosimies ar izpratni!

”Kas izprot lietas būtību, gūs panākumus.” (SĀL. PAM. 16:20.)

TĒMA

Kā sarežģītās situācijās mums palīdz izpratne.

1., 2. Kas ir izpratne, un kāpēc ir svarīgi izprast iemeslus, kāpēc kaut kas ir noticis?

VAI jums ir gadījies piedzīvot, ka pret jums izturas rupji? Izdara par jums nepareizu secinājumu vai arī jūs aizvaino? Vai ir gadījies, ka jūs pēkšņi kaut kas izbiedē? Ja tā ir bijis, jūs zināt, cik grūti tādās situācijās nezaudēt savaldību. Bībelē ir rakstīts, kas var palīdzēt, — tā ir izpratne.

2 Izpratne ir spēja, prasme izprast, saprast kaut kā būtību, saturu, nozīmi. Ja izprotam iemeslus, kāpēc kaut kas ir noticis vai kāds ir rīkojies konkrētā veidā, mēs spējam rīkoties gudri. Piemēram, mēs spējam ”savaldīt mēli”. (Ps. 4:4; Sāl. pam. 10:19.) Mēs spējam apvaldīt dusmas un neturēt aizvainojumu. Mēs spējam uzklausīt padomus un pamācības. (Sāl. pam. 19:20.) Rīkodamies ar izpratni, mēs iepriecinām Jehovu. Ja mēs saspringtās situācijās izturamies mierīgi, ieguvēji esam mēs paši un apkārtējie. Aplūkosim trīs Bībelē aprakstītus gadījumus, kas liecina, cik vērtīgi ir būt pazemīgiem, savaldīgiem un pilnībā paļauties uz Jehovu.

APSPIEDĪSIM LEPNĪBU

3. Kas bija Naāmans?

3 Lai mums klātos labi, mēs nedrīkstam būt lepni. (1. Pēt. 5:5.) Mēs neizturēsimies augstprātīgi, ja pratīsim ielūkoties lietas būtībā. Pievērsīsim uzmanību tam, ko pieredzēja Bībelē minētais Naāmans — Aramas valdnieka karaspēka virspavēlnieks, kas bija slims ar lepru. (2. Ķēn. 5:1.)

4. Ko darīja Naāmans, uzzinājis, ko ir teikusi izraēliešu meitenīte?

4 Naāmana sievai kalpoja maza izraēliešu meitene, kuru aramieši, kas naidojās ar izraēliešiem, savulaik bija saņēmuši gūstā. Meitenīte savai saimniecei ieteicās, ka Izraēlā ir pravietis, kas var izdziedināt Naāmanu. (2. Ķēn. 5:2, 3.) Ko darīja Naāmans, kad to uzzināja? Viņš būtu varējis novīpsnāt un nicīgi teikt: ”Ko gan tāda kalponīte sajēdz? Viņa pat nav no mūsu tautas!” Tomēr Naāmans ieklausījās meitenes vārdos. Viņš vērsās pie valdnieka, lai tas viņam ļautu doties uz Izraēlu un tur izdziedināties, un valdnieks viņam atļāva. (2. Ķēn. 5:4, 5.)

5. Ko pieredzēja Naāmans, kad bija ieradies Izraēlā?

5 Cerēdams kļūt vesels no mokošās slimības, Naāmans ieradās pie izraēliešu ķēniņa Jorāma. Bet Jorāms nosprieda, ka aramiešu valdnieks tikai meklē ar viņu strīdu. Kad ziņas par šo notikumu nonāca līdz pravietim Elīsam, Elīsa lūdza, lai Jorāms sūta Naāmanu pie viņa. (2. Ķēn. 5:6—9.) Bet tālāk viss risinājās ne gluži tā, kā Naāmans bija cerējis. Elīsa nemaz neiznāca ārā no mājas, lai apsveicinātos ar aramiešu virspavēlnieku. Viņš nevis runāja ar Naāmanu personiski, bet gan lika, lai vēstnesis nodotu Naāmanam ziņu, kas tam jādara, lai tas tiktu izdziedināts. (2. Ķēn. 5:10.)

6. a) Kādi varēja būt iemesli, kuru dēļ Naāmans sākumā negribēja klausīt Elīsas norādījumam? b) Kas liecināja, ka Naāmana kalpi ir izpratuši lietas būtību, un ko tas deva? (2. Ķēniņu 5:13, 14.)

6 Naāmanam tāda attieksme nepavisam nepatika. Viņam nepatika arī tas, ko Elīsa viņam lika darīt, lai viņš kļūtu vesels. Bībelē rakstīts, ka viņš noskaitās un ”saniknots aizgāja”. (2. Ķēn. 5:11, 12.) Iespējams, Naāmanam likās, ka pret tik augstu virsnieku ir jāizturas cienīgāk un ka Elīsas norādījums noniecina Naāmana dzimto zemi. Viņš jau bija gatavs doties atpakaļ, tā arī neatbrīvojies no slimības. Bet Naāmana kalpi saprata, ka Elīsa patiešām ir gribējis palīdzēt Naāmanam, un lūdza, lai viņš darītu tā, kā bija licis Elīsa. Naāmans apdomājās, atmeta lepnību un pazemīgi paklausīja Elīsas norādījumam. Tā viņš tika izdziedināts. (Nolasīt 2. Ķēniņu 5:13, 14.)

7. Ko var mācīties no Naāmana? (Sālamana pamācības 22:4; sk. arī attēlus.)

7 Ko var mācīties no šī notikuma? Ir gudri censties paraudzīties uz kaut ko dziļāk, nevis izdarīt secinājumu, balstoties tikai uz acīm redzamo. Nav prātīgi rīkoties mirkļa emociju iespaidā. Turklāt mums jābūt pazemīgiem — mums jāatzīst, ka neesam nekādi visgudrie, un jābūt gataviem ieklausīties citos. Īpaši jāņem vērā tas, ko saka Jehova. Aprakstīto notikumu laikā Naāmans nebija Jehova kalps, tomēr viņš rīkojās gudri, ieklausīdamies izraēliešu meitenes vārdos un pēc tam savu kalpu padomā un visbeidzot paklausīdams Jehovas pārstāvim Elīsam. Lai gan Naāmana pašlepnums bija aizskarts, viņš tika tam pāri, un Jehova viņu izdziedināja. Ja mums nepatīk kāda pamācība vai arī ja neizprotam kādus teokrātiskus norādījumus, mums vispirms ir jāapdomā, vai mūsu tālākā rīcība liecinās par lepnību vai arī par pazemību. (Nolasīt Sālamana pamācības 22:4.)

Attēlos redzams kristietis, kas dažādās situācijās ieklausās, ko viņam saka citi kristieši. 1. Gados jaunāks kristietis viņu pamāca, izmantodams brošūru ”Uzlabosim prasmi lasīt un mācīt”. 2. Gados veca kristiete runā ar viņu par sludināšanu pie stenda. 3. Viņš planšetdatorā skatās Jehovas liecinieku internettelevīzijas raidījumu.

Rīkosimies līdzīgi Naāmanam un uzmanīgi ieklausīsimies, kad mūs pamāca, kad ar mums runā par kādu problēmu un kad saņemam Dieva organizācijas norādījumus! (Sk. 7. rindkopu)


NEĻAUSIMIES DUSMĀM

8. Kādās situācijās ir grūti saglabāt mieru?

8 Cilvēks, kas cenšas izprast situāciju dziļāk, neiekaist dusmās, kad viņu kaut kas ir aizkaitinājis. Tiesa, tad, ja pieredzam sliktu izturēšanos, nav viegli saglabāt mieru. (Efes. 4:26.) Bībelē ir stāstīts par kādu ļoti saspringtu situāciju, kurā bija iesaistīti Dāvids un Abigaila.

9. Kā Nābals izturējās pret Dāvida vīriem?

9 Tolaik Dāvids un viņa vīri bēguļoja, un viņi bija raduši patvērumu Pārānas tuksnesī. (1. Sam. 25:1.) Tajā apvidū sīklopus ganīja bagātā izraēlieša Nābala gani, un Dāvids ar saviem vīriem bija sargājis Nābala ganāmpulkus no sirotājiem. (1. Sam. 25:15, 16.) Kad sākās aitu cirpšana, Dāvids aizsūtīja pie Nābala vīrus, kas pēc Dāvida rīkojuma vispirms izteica Nābalam laba vēlējumus un pēc tam pazemīgi lūdza nedaudz pārtikas. (1. Sam. 25:6—8.) Bet Nābalam nebija ne kripatiņas pateicības par to, kas bija darīts viņa labā. Viņš izlamāja Dāvida atsūtītos vīrus un tos padzina. (1. Sam. 25:10, 11.)

10. Kā saspringtā situācijā rīkojās Abigaila, un kāpēc Dāvids beigu beigās tomēr spēja rīkoties gudri? (1. Samuēla 25:32, 33; sk. arī attēlu.)

10 Kā jūs būtu jutušies Dāvida vietā? Nav grūti saprast, kāpēc viņš sadusmojās. Nābala bezkaunība viņu tā saniknoja, ka viņš to gribēja nogalināt. (1. Sam. 25:13, 21, 22.) Viņš kopā ar daudziem vīriem jau bija ceļā uz Nābala namu, kad viņu apturēja Nābala sieva Abigaila. Viņa bija gudra sieviete — viņa izprata, kāpēc Dāvids bija sadusmojies. Vienlaikus viņa bija pārliecināta, ka Dāvids ir labs cilvēks, tāpēc darīja visu iespējamo, lai Dāvida dusmas noplaktu un viņš rīkotos gudri. Abigaila bija atvedusi Dāvidam daudz ēdamā, un viņa pazemīgi runāja ar Dāvidu, to aicinādama neatriebties Nābalam. (1. Sam. 25:18, 23—31.) Dāvids ieklausījās Abigailā un aptvēra, ka viņas vārdos atspoguļojas Jehovas viedoklis. Viņš nomierinājās un saprata, ka dusmu iespaidā gandrīz bija izdarījis smagu grēku. (Nolasīt 1. Samuēla 25:32, 33.)

Dāvids uzklausa Abigailu, kas viņa priekšā nometusies ceļos. Notiekošo vēro Dāvida vīri. Aiz Abigailas stāv viņas kalpi ar bagātīgām veltēm.

Saspringtā situācijā Abigaila rīkojās ar izpratni un arī Dāvids beigu beigās rīkojās saprātīgi, un tā tika novērsta traģēdija. (Sk. 10. rindkopu)


11. Par ko mums jādomā, kad mūs kaut kas ir nokaitinājis? (Sālamana pamācības 19:11.)

11 Ko var mācīties no šī notikuma? Pat tad, ja mums ir pamatots iemesls dusmoties, mums jāapdomā, kādas varētu būt nesavaldības sekas. Tas mums palīdzēs savaldīties un izturēties mierīgi. (Nolasīt Sālamana pamācības 19:11.) Kad Abigaila pamudināja Dāvidu paraudzīties uz notikušo no Jehovas viedokļa, Dāvids spēja apvaldīt savas dusmas. Ja mūs kaut kas ir nokaitinājis, nerīkosimies impulsīvi. (Jēk. 1:19.) Lūgsim palīdzību Jehovam un centīsimies izprast, kā viņš raugās uz šo situāciju! Tā mēs spēsim nomierināties.

12. Kā kristieši var palīdzēt cits citam rīkoties saprātīgi?

12 Jehova ar Abigailas starpniecību palīdzēja Dāvidam rīkoties saprātīgi, un viņš var palīdzēt arī mums. Tāpēc, ja esam par kaut ko sašutuši, ir gudri vispirms aprunāties ar nobriedušu kristieti, lai saprastu, kāds konkrētajā jautājumā ir Jehovas viedoklis. (Sāl. pam. 12:15; 20:18.) Savukārt, ja redzam, ka mūsu draugs par kaut ko ir sadusmojies, mums jācenšas rīkoties līdzīgi Abigailai un jāpalīdz draugam paraudzīties uz situāciju Jehovas acīm. Ar Jehovas atbalstu mums noteikti izdosies atrast īstos vārdus.

NEPADOSIMIES BAILĒM

13. Kas mums jāpatur prātā, kad uzmācas bailes?

13 Reizēm mēs nonākam situācijās, kurās mums uzmācas bailes. Bet paturēsim prātā: Jehova ir daudz, daudz varenāks par jebko, kas mums iedveš bailes. (Ps. 27:1.) Jehova var palīdzēt arī tādās situācijās, kas mums pašiem šķiet pilnīgi bezcerīgas. Par to pārliecinājās pravietis Jona. Viņš ļoti mīlēja Jehovu, bet, kad Jehova viņam uzticēja grūtu uzdevumu, viņš nobijās.

14. Kāpēc Jona negribēja darīt to, ko viņam lika Jehova?

14 Jehova lika Jonam doties uz Nīnivi un tur pasludināt, ka Jehova ir nolēmis iznīcināt šo pilsētu. (Jon. 1:1, 2.) Kā jūs būtu jutušies Jonas vietā? Lai ar kājām nokļūtu Asīrijas galvaspilsētā, Jonam būtu bijis jāiet apmēram mēnesi. Turklāt asīrieši bija slaveni ar savu nežēlību un varmācību. Bībelē Nīnive pat ir saukta par ”asinskāro pilsētu”. (Nah. 3:1, 7.) Jonam dūša bija papēžos, un viņš nolēma bēgt. (Jon. 1:3.)

15. Kā pieauga Jonas paļāvība uz Jehovu? (Jonas 2:6—9.)

15 Viņš iesēdās kuģī, lai dotos tālu prom. Vētras laikā viņš tika iemests jūrā, bet Jehova viņu brīnumainā veidā izglāba no drošas nāves, tā izpauzdams savu spēku un varu. (Jon. 1:15, 17.) Jona guva mācību. Viņš saprata, ka viņam nav jābaidās no nīniviešiem, jo Jehova viņu var pasargāt. (Nolasīt Jonas 2:6—9.) Kad Jehova otrreiz lika Jonam doties uz Nīnivi, Jona paklausīja. Tur viņš pieredzēja, ka nīnivieši uzklausa viņa vēsti. (Jon. 3:5.)

16. Kā nezaudēt drosmi? (Sālamana pamācības 29:25; sk. arī attēlu.)

16 Ko var mācīties no šī notikuma? Mēs nedrīkstam pieļaut, ka bailes no tā, ko mums kāds varētu nodarīt, mūs atturētu no kalpošanas Jehovam. (Nolasīt Sālamana pamācības 29:25.) Kad Jona bija pārdomājis visu, ko bija pieredzējis, viņš aptvēra, ka Jehova arī turpmāk viņam palīdzēs, tāpēc viņam nav jāuztraucas par to, kas ar viņu varētu notikt. Arī mums jāpārdomā, kā Jehova mums ir palīdzējis un mūs sargājis līdz šim. Vēl mēs varam domāt par ticības biedriem, kas ir nešaubīgi paļāvušies uz Jehovu, tāpēc nav zaudējuši drosmi bīstamās situācijās un ir tikuši galā ar sarežģītiem uzdevumiem.a (Ebr. 13:6.) Paļausimies uz Jehovu un palīdzēsim brāļiem un māsām darīt to pašu!

Mazajā attēlā redzams pravietis Jona, kas tuvojas Nīnives vārtiem. Lielajā attēlā redzams gados jauns kristietis, kas skolā saskaras ar daudz ko tādu, ko Jehova nosoda. Gaitenī ir izkārti karodziņi varavīksnes krāsās, un turpat kāds skolēns dara pāri citam skolēnam.

Rīkosimies līdzīgi Jonam un klausīsim Jehovam, lai tiktu galā ar sarežģītām situācijām! (Sk. 16. rindkopu)


VIENMĒR CENTĪSIMIES IZPRAST, KĀ UZ SITUĀCIJU RAUGĀS JEHOVA

17. Kā iemācīties rīkoties ar izpratni?

17 Kā apskatīts šajā rakstā, ir ļoti vērtīgi, ja sarežģītās situācijās mēs spējam rīkoties ar izpratni. Kā to iemācīties? Vērsīsimies pie Jehovas, kurš ir gatavs mūs mācīt. Viņš ir dāvājis Bībeli, un viņš dod svēto garu. (Neh. 9:20; Ps. 32:8.) Bībelē lasāmie padomi palīdz rīkoties saprātīgi un valdīt pār savām emocijām. (Ps. 119:97—101.) Iedziļināsimies Bībelē, pārdomāsim, kas tajā teikts, un lūgsim Jehovam svēto garu! Tad mēs spēsim uz visām situācijām raudzīties viņa acīm un rīkoties tā, lai viņš ar mums būtu apmierināts. (Sāl. pam. 21:11, zemsv. piez.)

18. Pēc kā mums jātiecas it visās situācijās?

18 Lūgsim Jehovam, lai viņš palīdz visu izprast dziļāk un rīkoties saprātīgi. (Ps. 14:2.) Ja tā darīsim, mums izdosies palikt uz ”gudrības ceļa”. (Sāl. pam. 21:16.) Centīsimies it visās situācijās rīkoties ar izpratni! Tad debesu Tēvs par mums no sirds priecāsies.

KO VAR MĀCĪTIES...

  • ...no Naāmana?

  • ...no Dāvida un Abigailas?

  • ...no Jonas?

42. DZIESMA ”Dieva kalpa lūgšana”

a Piemēram, izlasiet Georgija Porčuļana dzīvesstāstu (raksts pieejams angļu, krievu un citās valodās).

    Publikācijas latviešu valodā (1991—2026)
    Atteikties
    Pieteikties
    • Latviešu
    • Dalīties
    • Iestatījumi
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Lietošanas noteikumi
    • Paziņojums par konfidencialitāti
    • Privātuma iestatījumi
    • JW.ORG
    • Pieteikties
    Dalīties