Ienīsti, bet laimīgi

1. Kādi Jēzus vārdi droši vien pārsteidza viņa klausītājus?

JĒZUS savā Kalnā runā teica: ”Laimīgi jūs esat, ja ļaudis jūs ienīst.” (Lūk. 6:22.) Šie vārdi droši vien pārsteidza Jēzus klausītājus. Nevienam taču nepatīk, ka viņu ienīst. Tomēr, tāpat kā pirmajā gadsimtā, arī tagad daudzi ienīst Kristus sekotājus. Kā tad mēs varam būt laimīgi? Šis jautājums ir iztirzāts rakstā. Bet vispirms ir apskatīts, kādu iemeslu dēļ Jēzus sekotājus ienīst.

KĀPĒC MŪS IENĪST

2., 3. Kāds ir viens iemesls, kāpēc patiesie kristieši pieredz naidīgu izturēšanos, un kādam ir jābūt mūsu viedoklim par cilvēkiem, kas pret mums vēršas? (Jāņa 16:2, 3.)

² Mēs kalpojam Jehovam. Par cilvēkiem, kas izturēsies naidīgi pret Jēzus sekotājiem un dažus pat nogalinās, Jēzus teica: ”Viņi.. nav iepazinuši ne Tēvu, ne mani.” (Nolasīt Jāņa 16:2, 3.) Kāpēc cilvēki nezina patiesību par Jehovu un Jēzu? Tāpēc, ka Sātans, kas ir ”šīs pasaules dievs”, dažnedažādos veidos mēģina panākt, lai cilvēki to neuzzinātu. (2. Kor. 4:3, 4.) Turklāt Sātana ietekmē daudzi izturas naidīgi pret tiem, kuri pazīst Dievu un to mīl. (Jāņa 8:42—44.) Tā kā mēs apzināmies, ka cilvēkus, kas vēršas pret Jehovas kalpiem, Sātans ir piemānījis, mēs uz viņu naidu neatbildam ar to pašu.

³ Tāda nostāja ir kādam mūsu brālim, vārdā Pāvelsa, kas dzīvo valstī, kurā Jehovas liecinieku darbība ir aizliegta. Savas reliģiskās darbības dēļ viņš tika apcietināts. Cietumā viņu piekāva un ievietoja vieninieka kamerā. Pārdomājis pieredzēto, Pāvels teica: ”Mūs vajā tāpēc, ka Sātans un dēmoni grib izskaust Jehovas pielūgsmi. Lielākā daļa ieslodzījuma vietu darbinieku nejūt nekādu personisku naidu pret mums. Viņi tikai dara savu darbu.” Bet, lūk, ko atzina kāds horvātu brālis, kura vecākiem tik ļoti nepatika dēla jaunā ticība, ka tie izturējās pret viņu nežēlīgi. Viņš sacīja: ”Ne jau vecāki ir mani ienaidnieki — īstais ienaidnieks ir Sātans.” (Efes. 6:12.)

4. Ko var mācīties no Jēzus un Stefana? (Sk. arī attēlu.)

⁴ Mēs nenīstam tos, kas vēršas pret mums. Mēs pat varam lūgt Dievu par viņiem. (Mat. 5:44.) Šajā ziņā mēs varam mācīties no Jēzus un Apustuļu darbos minētā Stefana. Romiešu kareivji bija pienaglojuši Jēzu pie moku staba, bet Jēzus lūgšanā Jehovam teica: ”Tēvs, piedod tiem.” (Lūk. 23:34.) Tātad Jēzus lūdza, lai Jehova piedotu kareivjiem, kuriem bija uzdots izpildīt viņam nāvessodu. Iespējams, Jēzus lūdza arī par ļaudīm, kuri, reliģisko vadītāju uzkūdīti, bija pieprasījuši viņa nāvi. Viņš saprata, ka šie cilvēki acīmredzot nebija īsti apzinājušies, ko dara. Arī Stefans lūdza, lai Dievs piedod tiem, kuri gribēja viņu nonāvēt. (Ap. d. 7:58—60.) Daudzi no tiem, kas bija pieprasījuši Jēzus nāvi, vēlāk nožēloja izdarīto, sāka ticēt Jēzum un kristījās. (Ap. d. 2:36—41.) Bet no tiem, kas bija klāt, kad Stefans tika nomētāts ar akmeņiem, vismaz viens cilvēks vēlāk dziļi nožēloja izdarīto un kļuva par kristieti. Tas bija Sauls no Tarsas. (1. Tim. 1:13.) Dievs bija atbildējis gan uz Jēzus, gan uz Stefana lūgšanu.

5. Ko var secināt, pārdomājot rindkopā minēto gadījumu?

⁵ Arī mūsu dienās Dievs atbild uz lūgšanām, kurās viņa kalpi lūdz par tiem, kuri pret viņiem izturas naidīgi. To pieredzēja kāds venecuēlietis, vārdā Sesars, kura tēvs bija naidīgi noskaņots pret Bībeles patiesību. Viņš stāstīja: ”Grūti iedomāties labāku sievu un māti par mūsu mammu. Lai gan viņa cītīgi apmeklēja sapulces un sludināja, viņa arī daudz laika un uzmanības veltīja tētim. Mums, bērniem, viņa mācīja cienīt tēvu un paklausīt viņam, ja vien viņš neprasa no mums kaut ko tādu, kas ir pretrunā ar Dieva normām.” Ar gadiem tēva attieksme sāka mainīties. ”Kādu dienu, pateicis pie sevis sirsnīgu lūgšanu, es pavaicāju tēvam, vai viņš nebūtu ar mieru, ka es viņam mācītu Bībeli. Man par lielu pārsteigumu viņš piekrita. Es biju tik priecīgs!” Pēc kāda laika Sesara tēvs kristījās. Protams, mēs nevaram gaidīt, ka tā notiks ar visiem, kam nepatīk mūsu ticība. Tomēr daudzus iespaido mūsu izturēšanās, un ar laiku viņu attieksme pret mums kļūst labvēlīgāka. Kas zina: varbūt pienāks diena, kad viņiem radīsies vēlēšanās tuvoties Jehovam — žēlsirdīgajam ”visas zemes Tiesnesim”. (1. Moz. 18:25.)

6. Kāds ir vēl viens iemesls, kāpēc pret patiesajiem kristiešiem ir naidīga attieksme? (Marka 13:13.)

⁶ Mēs pakļaujamies Jehovas ieceltajam valdniekam Jēzum. Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ.” (Nolasīt Marka 13:13.) Mēs zinām, ka Jēzus tagad ir Dieva valstības Ķēniņš, un mēs viņu atbalstām. Bet lielākā daļa cilvēku paļaujas nevis uz Jehovas iecelto valdnieku, bet gan uz politiskajiem līderiem, tāpēc viņu attieksme pret mums ir naidīga. Bet tuvā nākotnē viss mainīsies — Jēzus, kas valda no 1914. gada, drīz darīs galu cilvēku valdīšanai.

7., 8. Kāpēc Jehovas kalpus reizēm izsmej? (Jāņa 15:18—20; sk. arī attēlus.)

⁷ Mēs nevēlamies piederēt pie Sātana pasaules. Jēzus sacīja, ka viņa sekotājus ienīst arī tāpēc, ka viņi ”nepieder pie pasaules”. (Nolasīt Jāņa 15:18—20.) Tāpat kā pirmajā gadsimtā, arī tagad kristiešiem nav pieņemami daudzi populāri uzskati un bezdievīga rīcība. Tāpēc daudzus brāļus un māsas skolā un darbā izsmej. (1. Pēt. 4:3, 4.) Tomēr reizēm cilvēku viedoklis mainās, un viņi sāk cienīt mūsu nostāju.

⁸ Par to pārliecinājās mūsu brālis Ignasio, kas dzīvo kādā no Centrālamerikas valstīm. Kad viņš mācījās skolā, viens no viņa skolotājiem viņu nemitīgi izsmēja par to, ka viņš ievēro augstas morāles normas. Tas vilkās gadiem, bet neilgi pirms izlaiduma skolotājs jautāja Ignasio, kā viņš tik naidīgā vidē ir spējis dzīvot pēc Bībeles principiem. Ignasio atbildēja, ka Dieva likumu ievērošana nāk tikai par labu un viņš par to ir cieši pārliecināts. Viņš uzaicināja skolotāju uz draudzes sapulci, un tas atnāca. Skolotāju ļoti iespaidoja sirsnīgā gaisotne, un tas sāka regulāri apmeklēt sapulces un mācīties Bībeli. Vēlāk viņš pats ticības dēļ saskārās ar izsmieklu un naidu, bet viņš nemainīja savu nostāju un pēc kāda laika kristījās.

9., 10. a) Ar ko vēl kristieši atšķiras no apkārtējiem? b) Ko var mācīties no apustuļa Pāvila?

⁹ No apkārtējiem mēs atšķiramies arī ar to, ka saglabājam politisku neitralitāti un neatbalstām nevienu no militāros konfliktos iesaistītajām pusēm. (Jāņa 18:36.) Mēs ņemam vērā Romiešiem 13:1 lasāmo norādījumu un pildām valsts likumus. Savas neitrālās nostājas dēļ mēs nebalotējamies politiskiem amatiem un nepiedalāmies vēlēšanās. Mēs esam uzticīgi Dievam Jehovam, un mēs atbalstām viņa valstību un tās valdnieku Jēzu Kristu. Daudzi Jehovas liecinieki ticības dēļ ir bijuši ieslodzīti, un daudzi ir ieslodzīti joprojām. Tomēr arī ieslodzījuma vietās mūsu ticības biedri sludina. Tā rīkojās apustulis Pāvils, kad atradās mājas arestā un cietumā. (Ap. d. 24:27; 28:16, 30.) Viņš stāstīja labo vēsti cietumsargiem, galminiekiem, vietvalžiem, valdniekiem un, iespējams, pat augstiem imperatora Nerona pārstāvjiem. (Ap. d. 9:15.)

¹⁰ Mūsu ieslodzītie ticības biedri sludina visiem, kas ir gatavi klausīties, to vidū tiesnešiem, dažādiem ierēdņiem un apsardzes darbiniekiem. Kāds mūsu brālis, kas politiskās neitralitātes dēļ izcieta vairāk nekā sešus gadus ilgu cietumsodu, teica, ka viņš uz to lūkojās kā uz Jehovas uzdotu uzdevumu atrast ieslodzījuma vietā cilvēkus, kam varētu interesēt Bībeles vēsts. Mūsu ieslodzītie ticības biedri priecājas, ka var dalīties labajā vēstī ar cilvēkiem, kuriem nav iespējas bieži to dzirdēt. (Kol. 4:3.) Tālāk ir apskatīti vēl citi iemesli, kāpēc mēs jūtamies laimīgi arī tad, kad mūs ticības dēļ ienīst.

KĀ MĒS VARAM BŪT LAIMĪGI, KAUT ARĪ MŪS IENĪST

11. Kāpēc vajāšanās nostiprinās mūsu ticība? Miniet piemēru.

¹¹ Bībelē bija pravietots, ka pasaule Dieva kalpus ienīdīs. Jehova paredzēja, ka Sātans un tā atbalstītāji ienīdīs tos, kas mīl Jehovu un viņam kalpo, — tas ir pats pirmais Bībelē ietvertais pravietojums. (1. Moz. 3:15.) Jēzus ne reizi vien sacīja saviem sekotājiem, ka tā notiks, un viņa teikto var lasīt visos četros evaņģēlijos. (Mat. 10:22; Marka 13:9—12; Lūk. 6:22, 23; Jāņa 15:20.) Par to runāja arī Jēzus mācekļi vēstulēs, ko viņi rakstīja kristiešu draudzēm un kas ir iekļautas Bībelē. (2. Tim. 3:12; Jēk. 1:2; 1. Pēt. 4:12—14; Jūd. 3, 17—19.) Tāpēc mēs neesam pārsteigti par to, ka mūs ticības dēļ vajā. Kad pret mums vēršas mūsu ticības dēļ, mums sagādā prieku apziņa, ka piepildās Bībeles pravietojumi. Tā nostiprinās mūsu pārliecība, ka mēs kalpojam patiesajam Dievam. Kāda mūsu māsa, kas dzīvo valstī, kur Jehovas liecinieku darbība ir ierobežota, teica: ”Kad kristījos, es zināju, ka ticības dēļ agri vai vēlu sastapšos ar smagiem pārbaudījumiem. Tāpēc, kad tie sākās, es nebiju ne pārsteigta, ne nobijusies.” Daudz pārbaudījumu mūsu māsai sagādāja viņas vīrs, kam ļoti nepatika, ka viņa sieva ir kļuvusi par Jehovas liecinieci. Viņš pat sadedzināja mūsu māsas Bībeli un Bībeles literatūru. Taču nekas no tā neiebiedēja mūsu māsu, tieši otrādi — viņas ticība kļuva aizvien stiprāka. (Ebr. 10:39.) Viņa sacīja: ”Bībelē ir pravietots, ka patiesos kristiešus vajās, tātad tam ir jānotiek. Kad es pati to pieredzēju, nostiprinājās mana pārliecība, ka Jehovas liecinieki ir patiesie kristieši.”

12. Ko darīja rindkopā minētais Jehovas liecinieks, lai izturētu smagus pārbaudījumus?

¹² Lai gan mēs zinām, ka tiksim vajāti, tomēr, kad tas notiek, mums nav viegli. Kāds mūsu brālis, atceroties cietumā pavadīto laiku, teica: ”Brīžiem es biju nomākts un ļoti noraizējies, un tad es spēju vienīgi raudāt.” Kas viņam palīdzēja? Lūgšanas. ”Es katru rītu lūdzu Jehovu, un, ja dienas laikā radās kāda saspringta situācija, es tūlīt pat vērsos pie Jehovas lūgšanā. Ikreiz, kad man uznāca dusmas par kaut kādu netaisnību, es ieslēdzos tualetē un lūdzu Jehovu,” stāstīja brālis. Turklāt viņš daudz domāja par Jehovas kalpiem, kas ir izturējuši grūtus pārbaudījumus, — gan par tādiem, kas dzīvojuši senos laikos, gan par tādiem, kas dzīvo tagad. Tāpēc viņš spēja visu izturēt un izjust mieru, kādu Jēzus bija apsolījis dot saviem sekotājiem. (Jāņa 14:27; 16:33.)

13. Kas dod spēku izturēt pārbaudījumus?

¹³ Mēs mīlam Jehovu un ticības biedrus. Jēzus no visas sirds mīlēja savu Tēvu un savus draugus, un viņa mīlestība neapdzisa pat tad, kad viņš skatījās nāvei acīs. (Jāņa 13:1; 15:13.) Ja mēs tieši tāpat mīlēsim Jehovu un ticības biedrus, mēs spēsim izturēt jebkādus ticības pārbaudījumus. Spilgts piemērs bija apustulis Pāvils.

14. Kā Pāvils spēja palikt nelokāms?

¹⁴ Neilgi pirms tam, kad Pāvils tika sodīts ar nāvi, viņš savam draugam Timotejam rakstīja: ”Dievs taču mums nav devis mazdūšības garu, bet spēka, mīlestības.. garu.” (2. Tim. 1:7.) No Pāvila vārdiem izriet, ka stipra mīlestība pret Jehovu kristietim var dot spēku izturēt pat pašus smagākos pārbaudījumus. (2. Tim. 1:8.) Tieši mīlestība pret Jehovu Pāvilam deva spēku neatteikties no savas pārliecības arī nāves priekšā. (Ap. d. 20:22—24.)

15. Kā izpaužas kristiešu nesavtīgā mīlestība citam pret citu? (Sk. arī attēlu.)

¹⁵ Mēs ļoti mīlam ticības biedrus, kas pat vissmagākajos pārbaudījumos paliek uzticīgi Jehovam. Daudzi ir gatavi riskēt ar dzīvību brāļu un māsu dēļ, gluži kā Akils un Priskilla, kas Pāvila dēļ riskēja ar dzīvību. (Rom. 16:3, 4.) Krievijā daudzi Jehovas liecinieki dodas uz tiesas sēdēm, kurās tiek izskatītas ticības biedru lietas, jo viņi vēlas stiprināt un uzmundrināt šos brāļus un māsas. Kāda māsa, ieraudzījusi, ka uz tiesu ir atnākuši desmitiem brāļu un māsu, lai viņu uzmundrinātu, pirmajā brīdī no aizkustinājuma nespēja parunāt. Ticības biedru nesavtīgā mīlestība viņai iedvesa spēku un drosmi. Vai nav brīnišķīgi, ka mums ir tāda brāļu un māsu saime?

16. Kāpēc tie, kas iztur ticības pārbaudījumus, ir laimīgi? (1. Pētera 4:14.)

¹⁶ Ar savu uzticību Jehovam mēs iemantojam viņa atzinību. (Nolasīt 1. Pētera 4:14.) Kā izriet no apustuļa Pētera vārdiem, tie, kas iztur ticības pārbaudījumus, ir laimīgi. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka Dievs ir labvēlīgs pret visiem, kas pārbaudījumos paliek viņam uzticīgi. Bet pārbaudījumus mēs varam izturēt tikai tāpēc, ka Dievs mūs atbalsta ar savu garu. 33. gadā neilgi pēc Vasarsvētkiem tempļa sargi Pēteri un citus apustuļus sludināšanas dēļ gribēja saņemt ciet, bet Pēteris varasvīru priekšā drosmīgi aizstāvēja savu pārliecību. (Ap. d. 5:24—29.) Lai gan Pēteri un apustuļus nopēra, viņi nebeidza sludināt. Viņi priecājās, ka ”ir atzīti par cienīgiem ciest negodu Jēzus vārda dēļ”. (Ap. d. 5:40—42.) Arī mēs varam priecāties, kad izturam pārbaudījumus.

17. Ko Jēzus teica mācekļiem savas nāves priekšvakarā?

¹⁷ Savas nāves priekšvakarā Jēzus teica mācekļiem: ”To, kas mani mīl, mīlēs mans Tēvs, un arī es viņu mīlēšu.” (Jāņa 14:21.) Mēs ļoti gaidām laiku, kad visi cilvēki mīlēs Jehovu un Jēzu un kad neviens Jehovas kalps vairs netiks ienīsts. (2. Tes. 1:6—8.) Sātana pārvaldītā pasaule Jehovas kalpus ienīst, bet turēsim prātā: pat tad, kad mūs ienīst, mēs varam būt laimīgi.