Kā saglabāt prieku, ja ir jākopj slims tuvinieks

1., 2. Kā Jehova raugās uz tiem, kas kopj kādu tuvu cilvēku? (Sālamana pamācības 19:17; sk. arī attēlus.)

”MĒS ar sievu esam precējušies jau 32 gadus,” stāstīja kāds kristietis, kas dzīvo Korejā un ko sauc Džinjols. ”Viņai ir attīstījusies Parkinsona slimība, tāpēc viņai ir grūti pārvietoties. Nu jau piecus gadus es viņu kopju, bet daru to ar prieku, jo es viņu ļoti mīlu. Viņa guļ funkcionālajā gultā, bet es savu gultu esmu piestūmis blakus viņas gultai un pa nakti turu viņas roku savējā.”

² Varbūt arī jums ir jāaprūpē kāds tuvs cilvēks — tēvs, māte, dzīvesbiedrs, bērns vai draugs. Jūs to darāt labprāt, jo cilvēks, par kuru rūpējaties, jums ir dārgs. Turklāt tā jūs apliecināt savu mīlestību pret Jehovu. (1. Tim. 5:4, 8; Jēk. 1:27.) Bet tuva cilvēka kopšana prasa daudz pūļu, un citi bieži vien pat nenojauš, ar kādām grūtībām jums jāsaskaras. Dažkārt jums varbūt šķiet, ka jūsu situāciju neviens tā īsti neizprot. Cilvēkos jūs varbūt cenšaties smaidīt, bet vienatnē reizēm nespējat valdīt asaras. (Ps. 6:6.) Lai gan citi nevar līdz galam izprast, ar ko jums jātiek galā un kā jūs jūtaties, Jehova to pilnībā saprot. (Salīdzināt 2. Mozus 3:7.) Jehova redz jūsu asaras, un viņš ievēro visu, ko darāt, rūpējoties par tuvinieku. (Ps. 56:8; 126:5.) Jehova jūsu pašaizliedzīgās pūles augstu vērtē un uzskata par savu pienākumu jums dāsni atlīdzināt. (Nolasīt Sālamana pamācības 19:17.)

3. Kādas grūtības, iespējams, pieredzēja Ābrahāms un Sāra, rūpējoties par Terahu?

³ Bībelē ir stāstīts par vīriešiem un sievietēm, kuri gādāja par kādu gados vecu vai slimu tuvinieku. Ābrahāms un Sāra rūpējās par savu tēvu Terahu. Kad viņi visi atstāja Ūru un devās teju 1000 kilometru garajā ceļā uz Hārānu, Terahs bija apmēram 200 gadu vecs. (1. Moz. 11:31, 32.) Ābrahāms un Sāra mīlēja sirmo Terahu, bet ceļojuma laikā par viņu rūpēties acīmredzot nebija viegli. Droši vien viņi pārvietojās, sēdēdami kamieļa vai ēzeļa mugurā, un gados vecajam Teraham tas varēja būt īsts pārbaudījums. Visticamāk, bija tādi brīži, kad Ābrahāms un Sāra jutās izsmelti, bet par vienu mēs varam nešaubīties: Jehova viņiem deva vajadzīgo spēku. Arī mūsdienās Jehova visādi atbalsta tos, kam jākopj tuvs cilvēks. (Ps. 55:22.)

4. Par ko ir runa tālāk rakstā?

⁴ Tiem, kas kopj gados vecu vai slimu tuvinieku, ir svarīgi saglabāt prieku. (Sāl. pam. 15:13.) Tas ir iespējams jebkuros apstākļos. (Jēk. 1:2, 3.) Kas jādara, lai nezaudētu prieku? Bieži runāsim ar Jehovu un lūgsim, lai viņš mums ļauj saskatīt, par ko priecāties. Tālāk rakstā ir apskatīts, ko vēl var darīt aprūpētāji, lai viņiem nezustu prieks, kā arī tas, kā viņus var atbalstīt ticības biedri. Bet vispirms noskaidrosim, kāpēc saglabāt prieku ir tik būtiski un kas to var laupīt.

KĀPĒC VAR ZUST PRIEKS

5. Kāpēc ir būtiski saglabāt prieku?

⁵ Ja cilvēks ir kļuvis grūtsirdīgs, viņam zūd spēks un nolaižas rokas. (Sāl. pam. 24:10.) Kad kristietis, kam jākopj slimnieks, ir pārguris, viņš var zaudēt pacietību un viņam nav viegli būt iejūtīgam. Kādu iemeslu dēļ viņa prieks var mazināties?

6. Kāpēc daži aprūpētāji cieš no izdegšanas?

⁶ Izdegšana. Mūsu māsa, vārdā Lija, sacīja: ”Rūpes par slimu tuvinieku izsmeļ emocionālos spēkus. Arī tad, ja nenotiek nekas ārkārtējs, dienas beigās es bieži vien esmu pilnīgi beigta. Dažkārt man nav spēka pat atbildēt uz īsziņām.” Citiem ir grūti atrast laiku, lai izgulētos un gūtu kaut nelielu atelpu. Kāda mūsu māsa, ko sauc Inese, izteicās: ”Es ciešu no hroniska miega trūkuma. Naktīs man vairākkārt ir jāceļas, lai palīdzētu vīramātei. Mēs ar vīru gadiem ilgi neesam bijuši atvaļinājumā.” Daži ne uz mirkli nevar atstāt savu tuvinieku, tāpēc viņi nevar aiziet ciemos un viņiem pat ir jāatsakās no teokrātiskiem uzdevumiem. Viņi jūtas vientuļi un iedzīti stūrī.

7. Kāpēc daži izjūt vainas apziņu vai nomāktību?

⁷ Vainas apziņa un nomāktība. ”Mani nepamet sajūta, ka es nedaru pietiekami daudz. Bet tad, ja es mazliet laika veltu sev, mani pārņem vainas apziņa, jo man šķiet, ka esmu rīkojusies savtīgi,” teica mūsu māsa Džesika. Daži aprūpētāji jūtas vainīgi, ka viņiem reizēm uznāk dusmas par savu situāciju. Savukārt citiem liekas, ka viņi par savu tuvinieku nerūpējas, kā nākas. Vēl citus grauž vainas apziņa par to, ka emociju karstumā viņi ir pateikuši slimajam tuviniekam kaut ko aizvainojošu. (Jēk. 3:2.) Daudziem, kas kādu kopj, ir sāpīgi redzēt, ka cilvēks, kas reiz ir bijis vesels un pilns enerģijas, kļūst nevarīgs. Mūsu māsa, vārdā Barbara, sacīja: ”Manu sirdi plosa tas, ka mana draudzene kļūst jo dienas, jo nespēcīgāka.”

8. Pastāstiet, kā var ietekmēt daži pateicības vārdi!

⁸ Sajūta, ka pūles netiek novērtētas. Tāda sajūta pārņem tad, ja tas, kurš aprūpē vecu vai slimu cilvēku, reti dzird atzinīgus vārdus par savām pūlēm. Bet pat dažiem pateicības vārdiem ir liels spēks. (1. Tes. 5:18.) Mūsu māsa, ko sauc Melisa, stāstīja: ”Dažkārt mani pārņem tāds izmisums, ka es nespēju valdīt asaras. Bet, kad man saka: ”Paldies par visu, ko tu manā labā dari,” — man uzreiz kļūst priecīgāk ap sirdi. Tādi vārdi man dod spēku, un es atkal ar prieku ķeros pie saviem pienākumiem.” Mūsu brālis Amadū ar sievu rūpējas par sievasmāsas meitu, kura dzīvo pie viņiem un kurai ir epileptiskas lēkmes. Amadū pastāstīja, kā viņš jūtas, kad meitenīte viņiem pateicas: ”Lai gan bērns neaptver, cik daudz pūļu mums prasa rūpes par viņu, tomēr, kad viņa mums pasaka paldies vai uzraksta: ”Es jūs mīlu!”, mūs pārņem liels prieks.”

KĀ SAGLABĀT PRIEKU

9. Kāda rīcība liecina par saprātīgumu?

⁹ Esiet saprātīgi. (Filip. 4:5.) Tam, ko cilvēks spēj paveikt, ir robežas. Tāpēc katram pašam ir skaidri jāsaprot, kas viņam ir pa spēkam un kas ne. Dažkārt jūs nevarat izdarīt to, ko citi no jums gaida, un jums ir jāsaka ”nē”. Par to nav jājūtas vainīgiem, tieši pretēji — tāda rīcība liecina par saprātīgumu. Ja jums piedāvā palīdzību, neatsakieties! Kristietis, vārdā Džejs, teica: ”Mūsu iespējas ir ierobežotas. Ja mēs to apzināmies, mēs neuzņemamies pārāk daudz, un tas mums ļauj saglabāt prieku.”

10. Kas jācenšas izprast tiem, kas rūpējas par slimu tuvinieku, un kāpēc? (Sālamana pamācības 19:11.)

¹⁰ Centieties izprast, kā slimība ietekmē cilvēka uzvedību. (Nolasīt Sālamana pamācības 19:11.) Tas jums palīdzēs nezaudēt savaldību, ja tuvinieks, par ko rūpējaties, pasaka kaut ko nepatīkamu. Slimības dēļ cilvēks var sākt dīvaini uzvesties. (Pulc. 7:7.) Pat tie, kuri visu mūžu ir bijuši laipni un iejūtīgi, var kļūt kašķīgi, neiecietīgi un pārlieku prasīgi, un viņiem neko vairs nevar izdarīt pa prātam. Ja pēc iespējas vairāk uzzināsiet par sava tuvinieka slimību, jums būs vieglāk izprast viņa rīcību, un jūs sapratīsiet, ka nelaipna izturēšanās ir viņa slimības, nevis personības izpausme. (Sāl. pam. 14:29.)

11. Ko nedrīkst aizmirst tie, kas rūpējas par slimu tuvinieku? (Psalms 132:4, 5.)

¹¹ Stipriniet savas attiecības ar Jehovu. Ciešas attiecības ar debesu Tēvu pieder pie tā, kas dzīvē ir svarīgākais. (Filip. 1:10.) To labi saprata ķēniņš Dāvids. (Nolasīt Psalmu 132:4, 5.) Reizēm mums kaut kas ir jāatliek malā, lai darītu to, kas mūs tuvinātu Jehovam. Ik dienu izlasīsim kādu Bībeles fragmentu un lūgsim Jehovu! Kāda mūsu māsa, vārdā Elaiša, stāstīja: ”Lūgšanas un pārdomas par psalmiem man palīdz nezaudēt dzīvesprieku. Lūgšanas man ir kā glābšanas riņķis. Es daudz reižu dienā lūdzu Jehovam, kaut es spētu saglabāt mieru.”

12. Kāpēc ir jārūpējas par savu veselību?

¹² Rūpējieties par savu veselību. Aizņemtiem cilvēkiem parasti trūkst laika, lai gatavotu veselīgas maltītes no svaigiem produktiem. To pieredz arī tie, kas kopj slimu tuvinieku. Bet pareizs uzturs un regulāras fiziskas aktivitātes, piemēram, fiziski vingrinājumi, ir svarīgi, lai saglabātu veselību. Tātad tam visam tomēr ir jāizbrīvē laiks. (Efes. 5:15, 16.) Turklāt ir jācenšas pietiekami izgulēties. (Pulc. 4:6.) Daudzi pētījumi liecina, ka miegā smadzenes attīrās no uzkrātajiem vielmaiņas galaproduktiem. Zinātnieki uzsver, ka izgulējies cilvēks nav tik nervozs un labāk tiek galā ar stresu nekā tas, kurš cieš no miega trūkuma. Neaizmirstiet darīt arī to, kas jums sagādā prieku. (Pulc. 8:15.) Kāda mūsu māsa teica: ”Kad vien ir labs laiks, es cenšos uz brīdi iziet ārā un papriecāties par saulīti. Un vismaz reizi mēnesī es pavadu dienu ar kādu draudzeni.”

13. Kāpēc jāsaglabā humora izjūta? (Sālamana pamācības 17:22.)

¹³ Saglabājiet humora izjūtu. (Nolasīt Sālamana pamācības 17:22; Pulc. 3:1, 4.) Smieties ir veselīgi, tāpēc vienmēr centieties atrast, par ko varētu vismaz pasmaidīt. Kad rūpējamies par kādu, šad un tad kaut kas noiet greizi, bet humora izjūta palīdz pat visgrūtākajās situācijās. Turklāt, ja spēsim pasmieties kopā ar cilvēku, kuru kopjam, mūsu attiecības ar viņu kļūs ciešākas.

14. Kā var palīdzēt saruna ar tuvu draugu?

¹⁴ Atklāti stāstiet labam draugam, kā jūtaties. Tiem, kas kopj slimu tuvinieku, reizēm var uzmākties sajūta, ka spēki nupat būs galā. Tādos brīžos būtu labi izrunāties ar tuvu draugu, kas prot klausīties un mierināt un neko nepārmet. (Sāl. pam. 17:17.) Šādas sarunas bieži vien ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai atgūtu spēku un dzīvesprieku. (Sāl. pam. 12:25.)

15. Kāpēc jāiztēlojas dzīve jaunajā pasaulē?

¹⁵ Iztēlojieties sevi un savu tuvinieku paradīzē. Jehova bija paredzējis, lai cilvēki dzīvotu pilnīgi citādi nekā tagad. Ir svarīgi turēt prātā, ka vecums un slimības nepastāvēs mūžīgi. (2. Kor. 4:16—18.) ”Īstā dzīve” ir gaidāma tikai nākotnē. (1. Tim. 6:19.) Runājiet ar slimo tuvinieku par to, ko jūs kopā darīsiet jaunajā pasaulē! (Jes. 33:24; 65:21.) Tas sagādā daudz prieka. ”Ar tiem, kurus es kopju, es bieži runājos par to, ka jaunajā pasaulē mēs kopā šūsim drēbes, skriesim, brauksim ar velosipēdu, cepsim maizi un gatavosim visādus garšīgus ēdienus tuviniekiem un draugiem, kas būs piecelti no nāves. Mēs secinām, ka ir ļoti daudz iemeslu pateikties Jehovam,” savā pieredzē dalījās kristiete, vārdā Hetere.

KĀ VAR PALĪDZĒT CITI

16. Kā mēs varam palīdzēt ticības biedram, kas kopj slimu tuvinieku? (Sk. arī attēlu.)

¹⁶ Dodiet iespēju aprūpētājam parūpēties pašam par sevi. Ir jauki, ja ticības biedri piedāvā pabūt kopā ar slimo cilvēku, lai aprūpētājs varētu veltīt nedaudz laika sev. (Gal. 6:2.) Dažās draudzēs sludinātāji pat izveido grafiku, kad kurš palīdzēs. Kāda kristiete, vārdā Natālija, kuras vīrs ir paralizēts, sacīja: ”Kāds brālis nāk pie mums reizi vai divas nedēļā. Viņš aprunājas ar manu vīru, un viņi kopā sludina un pat skatās filmas. Mans vīrs vienmēr ļoti gaida, kad atnāks šis brālis. Man šie apciemojumi dod iespēju parūpēties pašai par sevi un mazliet atpūsties, piemēram, iziet pastaigā.” Reizēm ticības biedri var palikt pa nakti pie slimā cilvēka, lai aprūpētājs dabūtu izgulēties.

17. Kā var palīdzēt aprūpētājam draudzes sapulcēs?

¹⁷ Palīdziet aprūpētājam draudzes sapulču laikā. Tiem, kam jārūpējas par slimu tuvinieku, draudzes sapulcēs un kongresos daudz kas paslīd garām. Piedāvājiet pasēdēt ar šo tuvinieku vai nu visu sapulci, vai kādu sapulces daļu! Ja ticības biedra slimais tuvinieks nevar iziet no mājas, mēs varam pieteikties pabūt kopā ar viņu un paši pievienoties sapulcei ar videokonferences starpniecību, lai aprūpētājs varētu apmeklēt sapulci klātienē.

18. Kā vēl var atbalstīt ticības biedru, kas kopj slimu tuvinieku?

¹⁸ Sakiet aprūpētājam labus vārdus un lūdziet par viņu. Draudzes vecākajiem būtu regulāri jāinteresējas, kā klājas ticības biedram, kas kopj slimu tuvinieku, un tas jāapmeklē. (Sāl. pam. 27:23.) Ikviens var atbalstīt tādu ticības biedru, sakot viņam labus vārdus un neskopojoties ar uzslavām. Ko vēl mēs varam darīt? Lūgsim, lai Jehova šim brālim vai māsai dod spēku un palīdz nezaudēt prieku. (2. Kor. 1:11.)

19. Ko mēs visi ļoti gaidām?

¹⁹ Drīz vairs nebūs ne slimību, ne nāves, un Jehova noslaucīs visas mūsu bēdu asaras. (Atkl. 21:3, 4.) ”Klibais lēks kā briedis.” (Jes. 35:5, 6.) Vecums un ar to saistītās grūtības piederēs pie tā, kas bijis un ko vairs nepieminēs, un nevienam vairs nebūs jānoskatās, kā cieš viņa tuvinieki. (Jes. 65:17.) Jehovas brīnišķīgie solījumi jau pavisam drīz piepildīsies. Mēs ļoti gaidām to laiku un varam būt pārliecināti, ka Jehova mums palīdzēs izturēt. Viņš mūs nekad nepametīs. Ja paļausimies uz Jehovu, viņš mums dos spēku, lai mēs ”varētu visu izturēt ar pacietību un prieku”. (Kol. 1:11.)